Ministru kabineta noteikumi Nr.532

Rīgā 2005.gada 19.jūlijā (prot. Nr.42 16.§)

Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem

Izdoti saskaņā ar Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likuma 11.panta otro daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1.Noteikumi nosaka ar bīstamajām ķīmiskajām vielām un bīstamajiem ķīmiskajiem produktiem saistīto rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumus, kā arī vielas un produktus (atkarībā no to daudzuma un bīstamības pakāpes), uz kuriem šī kārtība un pasākumi attiecas.

2.Noteikumos lietotie termini:

2.1.ražotne– teritorija, kas atrodas atbildīgās personas pārziņā un kur vienā vai vairākos objektos ir vai var būt bīstamās vielas un bīstamie ķīmiskie produkti (turpmāk – bīstamās vielas), tai skaitā šo objektu kopīgajā vai ar tiem saistītajā infrastruktūrā vai darbībās;

2.2.atbildīgā persona – viena vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas, kuras norīko ražotnes īpašnieks un kuras pārvalda ražotni vai objektu, ja tām ir tiesības pieņemt lēmumus par ražotnes vai objekta ekspluatācijas sākšanu, ekspluatāciju (tai skaitā tehnisko apkopi, remontu, rekonstrukciju vai citām pārmaiņām ekspluatācijas gaitā) vai ekspluatācijas apturēšanu;

2.3.objekts – tehnoloģiska vienība ražotnē, kurā ražo, lieto, apsaimnieko vai uzglabā bīstamās vielas. Objektā ietilpst visas iekārtas, ēkas un būves, cauruļvadi, mašīnas un mehānismi, instrumenti, ražotnei piederošie dzelzceļa atzarojumi, doki, izkraušanas piestātnes objekta apkalpošanai, moli, noliktavas vai līdzīgas būves (arī peldošās), kas nepieciešamas objekta darbībai;

2.4.nevēlams notikums – negatīvas pārmaiņas objekta ekspluatācijas gaitā, piemēram, tehnoloģiska vai mehāniska rakstura bojājumi, neapzināta vai apzināta nepareiza ekspluatācija, kā arī citas novirzes no tehnoloģiskā procesa režīma vai ārējie faktori;

2.5.bīstamība – ķīmiskajai vielai vai ķīmiskajam produktam piemītoša īpašība vai fizikālais stāvoklis, kas rada vai var radīt kaitējumu videi, cilvēka dzīvībai vai veselībai;

2.6.darbinieki – fiziskas personas, kas veic noteiktu darbu ražotnē vai objektā uz līguma pamata vai ir citu komersantu darbinieki, kas nodarbināti ražotnē vai objektā.

3.Noteikumi attiecas uz ražotnēm, kurās šo noteikumu 1.pielikumā minētās bīstamās vielas vai bīstamās vielas, kas pieder pie šo noteikumu 1.pielikumā minētās bīstamo vielu grupas vai bīstamības klases, atrodas vai var atrasties, vai var rasties nekontrolējamu ķīmisko procesu rezultātā daudzumos, kas ir vienādi ar šo noteikumu 1.pielikumā norādītajiem mazākajiem kvalifi­cējošajiem daudzumiem vai ir lielāki par tiem, tai skaitā uz tām ražotnēm, kurās ķīmiski un termiski apstrādā derīgos izrakteņus un kurās tos uzglabā saistībā ar šīm darbībām, un derīgo izrakteņu ieguves vai apstrādes procesā radušos atkritumu glabātavām, ieskaitot šo atkritumu dīķus vai izgāztuves.

4.Noteikumi nav piemērojami:

4.1.Aizsardzības ministrijas valdījumā esošām militārām ražotnēm vai objektiem;

4.2.darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem;

4.3.bīstamo kravu pārvadājumiem pa ceļu, dzelzceļu, iekšzemes ūde­ņiem, jūru vai gaisu ārpus ražotnēm, ieskaitot šādu kravu pagaidu uzglabāšanu, iekraušanas un transporta darbības uz citiem trans­portlīdzekļiem dokos, kuģu piestātnēs vai dzelzceļa atzarojumos un no tiem;

4.4.bīstamo vielu transportēšanai pa cauruļvadiem (arī sūkņu stacijām) ārpus ražotnēm;

4.5.derīgo izrakteņu izpētei, ieguvei un pārstrādei raktuvēs, karjeros vai urbumos, kas nav minēti šo noteikumu 3.punktā;

4.6.atkritumu poligoniem un atkritumu apglabāšanas vietām, kas nav minētas šo noteikumu 3.punktā;

4.7.izrakteņu, arī ogļūdeņražu, izpētei un ieguvei jūrā.

5.Bīstamās vielas ražotnē atrodas vai var atrasties izejvielu, produktu, palīgmateriālu, blakusproduktu, starpproduktu, izstrādājumu vai atkritumu veidā, vai var rasties nekontrolējamu ķīmisko procesu rezultātā.

6.Rūpniecisko avāriju izraisa vai var izraisīt nekontrolēts ķīmiskais vai tehnoloģiskais process, nekontrolētas darbības vai citi nevēlami notikumi.

7.Rūpnieciskajai avārijai ir raksturīga apjomīga bīstamās vielas noplūde, ugunsgrēks vai sprādziens ražotnē, kas nekavējoties vai pēc kāda laika rada nopietnus draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam ražotnes teritorijā vai ārpus tās.

8.Atbildīgā persona izstrādā un veic šajos noteikumos paredzētos rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumus, lai nodrošinātu darbinieku, apkārtējo iedzīvotāju un sabiedrības drošību un aizsargātu tos no rūpnieciskās avārijas kaitīgās iedarbības, kā arī saglabātu kvalitatīvu vidi, bet, ja notikusi avārija, – atjaunotu vides kvalitāti.

9.Novērtējot rūpniecisko avāriju risku (nevēlamu seku iestāšanās iespējamību noteiktā laikposmā vai konkrētos apstākļos), kā arī plānojot un izpildot riska samazināšanas pasākumus, atbildīgā persona:

9.1.nosaka iespējamos apdraudējumus – riska avotus – un iespējamos nevēlamos notikumus objektā vai ārpus tā, kuri var izraisīt rūpniecisko avāriju vai tiešus rūpnieciskās avārijas draudus;

9.2.izvērtē rūpnieciskās avārijas iespējamās sekas;

9.3.nosaka, kāda nevēlamu notikumu attīstība var radīt vissmagākās sekas videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam;

9.4.novērtē tādas rūpnieciskās avārijas iespējamību, kura radītu vissmagākās sekas videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam;

9.5.izvērtē paredzēto vai veikto rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumu lietderību un efektivitāti;

9.6.skaitliski novērtē risku, ja uz objektu attiecas šo noteikumu prasības par drošības pārskata izstrādāšanu;

9.7.izveido drošības sistēmu, kas nodrošina sistemātisku un regulāru rūpniecisko avāriju riska novērtēšanu un riska samazināšanas pasākumu plānošanu, izvērtēšanu, izpildi un kontroli objektā vai visos ražotnes objektos, kas atrodas vienā teritorijā;

9.8.iesaista drošības sistēmu kopējā objekta darba organizācijas un vadības sistēmā.

II. Vispārīgās prasības dokumentācijas sagatavošanai, iesniegšanai un izskatīšanai

10. Ja paredzams, ka bīstamās vielas maksimālais daudzums objektā vai visos ražotnes objektos, kas atrodas vienā teritorijā, var sasniegt vai pārsniegt šo noteikumu 1.pielikumā norādītos mazākos kvalificējošos daudzumus vai bīstamo vielu daudzuma kritērijs (Q kopējais), aprēķinot saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 27.punktā minēto formulu, ir vienāds ar vienu vai lielāks, atbildīgā persona ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms objekta ekspluatācijas sākšanas rakstiski un elektroniski iesniedz attiecīgajā Valsts vides dienesta reģionālajā vides pārvaldē (turpmāk – reģionālā vides pārvalde) iesniegumu par bīstamajām vielām objektā (turpmāk – iesniegums). Reģionālā vides pārvalde nosūta iesnieguma kopiju attiecīgajai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk – glābšanas dienests) teritoriālajai struktūrvienībai un pašvaldībām, kuru teritorijā atrodas objekts vai kuru teritorijas var skart rūpnieciskā avārija.

11. Iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu iesniedz par visiem ražotnes objektiem, ja tie atrodas vienā teritorijā. Ja objekti atrodas dažādās vietās, par katru objektu iesniedz atsevišķu iesniegumu. Ja vairāki komersanti veic vai plāno darbības ar bīstamām vielām vienā objektā, katra atbildīgā persona iesniedz iesniegumu par visu objektu vai ražotni, tai skaitā par visām veicamajām un plānotajām darbībām ar bīstamajām vielām. To komersantu atbildīgās personas, kas veic vai plāno darbības vienā objektā, var iesniegt arī kopīgu iesniegumu.

12. Ja iesniegumā norādītā informācija ir nepilnīga vai neatbilst šo noteikumu prasībām, reģionālā vides pārvalde ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieprasa atbildīgajai personai papildinformāciju vai norāda kļūdas iesniegumā.

13. Reģionālā vides pārvalde ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc iesnieguma vai šo noteikumu 12.punktā minētās papildinformācijas saņemšanas informē atbildīgo personu par to, vai ir pareizi noteikta bīstamo vielu klātbūtne objektā, un iesniegumā norādīto informāciju vai papildinformāciju iesniedz Vides pārraudzības valsts birojā.

14. Atbildīgā persona izstrādā rūpniecisko avāriju novēršanas programmu un rakstiski un elektroniski iesniedz to Vides pārraudzības valsts birojā, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:

14.1. bīstamo vielu maksimālie daudzumi objektā vai visos ražotnes objektos, kas atrodas vienā teritorijā, ir vienādi ar šo noteikumu 1.pielikumā norādītajiem mazākajiem kvalificējošajiem daudzumiem vai lielāki par tiem, bet mazāki par šo noteikumu 1.pielikumā norādītajiem lielākajiem kvalificējošajiem daudzumiem;

14.2. bīstamo vielu daudzuma kritērijs, kas aprēķināts, ņemot vērā šo noteikumu 1.pielikumā norādītos mazākos kvalificējošos daudzumus, ir vienāds ar vienu vai lielāks.

15. Atbildīgā persona izstrādā un rakstiski un elektroniski iesniedz Vides pārraudzības valsts birojā drošības pārskatu, bet glābšanas dienestā – objekta civilās aizsardzības plānu, kurā norādīts, kā rīkoties nevēlama notikuma vai rūpnieciskās avārijas, vai katastrofas gadījumā, pirms tam atbilstoši šo noteikumu XInodaļai informējot par to sabiedrību, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:

15.1. bīstamo vielu maksimālie daudzumi objektā vai visos ražotnes objektos, kas atrodas vienā teritorijā, ir vienādi ar šo noteikumu 1.pielikumā norādītajiem lielākajiem kvalificējošajiem daudzumiem vai lielāki par tiem;

15.2. bīstamo vielu daudzuma kritērijs, kas aprēķināts, ņemot vērā šo noteikumu 1.pielikumā norādītos lielākos kvalificējošos daudzumus, ir vienāds ar vienu vai lielāks.

16. Atbildīgā persona iesniedz kopīgu rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu un kopīgu objekta civilās aizsardzības plānu par visiem ražotnes objektiem, ja tie atrodas vienā teritorijā. Ja vairāki komersanti veic vai plāno darbības ar bīstamām vielām vienā objektā, katras ražotnes atbildīgā persona iesniedz rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu un objekta civilās aizsardzības plānu, raksturojot visu objektu un ražotņu drošības sistēmu darbības koordinēšanu kopīgu objekta darba organizācijas sistēmā. To komersantu atbildīgās personas, kas veic vai plāno darbības vienā objektā, var iesniegt arī kopīgu rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu un objekta civilās aizsardzības plānu.

17. Iesniegumā, rūpniecisko avāriju novēršanas programmā, drošības pārskatā un objekta civilās aizsardzības plānā norāda šo dokumentu sagatavotāju, un tos paraksta atbildīgā persona. Rakstiski un elektroniski sniegtajai informācijai jābūt identiskai vai jānorāda rakstiski un elektroniski sniegtās informācijas atšķirības.

18. Atbildīgā persona paziņo reģionālajai vides pārvaldei un attiecīgajai pašvaldībai:

18.1. par objekta darbības sākšanu (ja ir izstrādāti un apstiprināti visi saskaņā ar šiem noteikumiem nepieciešamie dokumenti) – nedēļu pirms objekta darbības sākšanas;

18.2.  par objekta darbības apturēšanu uz laiku, kas pārsniedz trīs mēnešus, vai objekta slēgšanu – ne vēlāk kā nedēļu pirms objekta darbības apturēšanas vai slēgšanas.

III. Rūpniecisko avāriju novēršanas programmā iekļaujamā informācija

19. Atbildīgā persona rūpniecisko avāriju novēršanas programmā apraksta un izvērtē ražotnes darba organizācijas un vadības sistēmu, tehnoloģiskos procesus, tehniskos paņēmienus un ražotnes vai objekta drošības sistēmu, norādot resursus un pasākumus rūpniecisko avāriju riska novēršanai vai samazināšanai, bīstamības kontrolei, šādu avāriju seku likvidēšanai, ietekmes uz vidi vai cilvēka veselību samazināšanai un vides atjaunošanai pēc rūpnieciskās avārijas, kā arī uzlabojumu veikšanai drošības sistēmā.

20. Rūpniecisko avāriju novēršanas programmā sniedz informāciju par drošības sistēmu ražotnē vai objektā, norādot:

20.1.organizatorisko struktūru, darbinieku pienākumus un atbildību, paredzot citu komersantu iesaistīšanu un viņu darbinieku pienākumus un atbildību;

20.2. darbinieku teorētiskās un praktiskās apmācības programmas;

20.3. kārtību, kādā sistemātiski nosaka rūpnieciskās avārijas riska faktorus un iespējamos nevēlamos notikumus, kas var rasties normālas ekspluatācijas, tehniskās apkopes, remonta vai rekonstrukcijas gaitā atkarībā no attiecīgo darbību specifikas vai apjoma, vai izmantojamo bīstamo vielu īpašībām, kā arī rūpnieciskās avārijas iespējamības un šādas avārijas seku apjoma un smaguma izvērtējumu;

20.4. rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumus objekta ekspluatācijas, tehniskās apkopes, remonta vai rekonstrukcijas laikā atbilstoši darbību specifikai un izmantojamo bīstamo vielu īpašībām un daudzumam;

20.5. prasības tehnoloģisko procesu drošībai, tai skaitā instrukcijas par iekārtu un tehnoloģisko procesu ekspluatācijas drošību, iekārtu un tehnoloģisko procesu drošību tehniskās apkopes gaitā un darbības drošu pagaidu pārtraukšanu;

20.6. kārtību, kādā plāno tehnoloģiskā procesa vai citas pārmaiņas, piemēram, noliktavu vai iekārtu projektēšanu;

20.7. kārtību, kādā sagatavo, apstiprina, precizē un pārbauda praksē (arī rīkojot mācības) plānus rīcībai rūpnieciskās avārijas vai katastrofas gadījumā;

20.8. kārtību, kādā saskaņā ar objekta civilās aizsardzības plānu atbildīgā persona sadarbībā ar attiecīgajām glābšanas dienesta struktūrvienībām un citiem glābšanas un avārijas dienestiem veic reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus nevēlamu notikumu vai rūpniecisko avāriju gadījumos, kā arī plāno un īsteno preventīvos pasākumus iespējamo avāriju seku samazināšanai, ierobežošanai vai likvidēšanai;

20.9. pasākumus, ko rūpnieciskās avārijas gadījumā atbildīgā persona veic kopīgi ar glābšanas dienestu un citiem avārijas dienestiem;

20.10. pasākumus (saskaņā ar šo noteikumu VIInodaļu) domino efekta samazināšanai;

20.11. iekārtas, materiālās rezerves un citus resursus, kas nepieciešami rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumu izpildei;

20.12. paredzēto riska samazināšanas pasākumu un objekta drošības sistēmas atbilstību šiem noteikumiem un efektivitātes novērtējumu, kā arī kārtību, kādā šo atbilstību un efektivitāti sistemātiski izvērtē un veic nepieciešamos uzlabojumus;

20.13. kārtību, kādā dokumentē informāciju par kļūdām drošības sistēmā (tai skaitā par drošības vai aizsardzības pasākumu neefektivitāti, nevēlamiem notikumiem vai rūpnieciskām avārijām) un informē par tām valsts institūcijas;

20.14. kārtību, kādā atbildīgā persona izmeklē un izvērtē nevēlamus notikumus, nelaimes gadījumus vai rūpnieciskās avārijas, nodrošina avārijas rezultātā piesārņotās vietas izpēti, sanāciju un vides atjaunošanu, kā arī veic uzlabojumus, lai novērstu rūpnieciskās avārijas atkārtošanos;

20.15. kārtību, kādā sistemātiski izvērtē, precizē un papildina rūpniecisko avāriju novēršanas programmu.

IV. Drošības pārskatā iekļaujamā informācija

21. Drošības pārskatā norāda informāciju, kuru atbilstoši šo noteikumu IIInodaļai ietver rūpniecisko avāriju novēršanas programmā, šajā nodaļā minēto informāciju, pārskata sagatavotājus, kā arī papildinformāciju, ja atbildīgā persona to uzskata par nepieciešamu.

22. Lai novērstu informācijas dublēšanos, atbildīgā persona drošības pārskatā var iekļaut sadaļas no dokumentiem, kas izstrādāti atbilstoši citu normatīvo aktu prasībām (piemēram, ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, teritorijas plānojuma vai būvprojekta daļas, ja ir ievērotas visas šīs nodaļas prasības), kā arī izmantot drošības pārskata sadaļas, lai sagatavotu iesniegumu par atļauju veikt piesārņojošu darbību.

23. Drošības pārskatā atbildīgā persona:

23.1. pamato ražotnes vai objekta drošības sistēmas atbilstību šo noteikumu prasībām;

23.2. norāda, ka nozīmīgākie riski ir identificēti un ir veikti nepieciešamie pasākumi, lai novērstu rūpnieciskās avārijas vai šādu avāriju gadījumā samazinātu to ietekmi uz cilvēkiem un vidi;

23.3. norāda, ka, projektējot, būvējot, ekspluatējot vai apkalpojot objektu vai ar tā darbību saistīto infrastruktūru, ir ievēroti nepieciešamie drošības pasākumi (tai skaitā būvju, iekārtu vai infrastruktūras konstrukcijas un materiāli ir izvēlēti un izbūvēti, ņemot vērā slodzes normālas ekspluatācijas apstākļos un nevēlama notikuma vai rūpnieciskās avārijas gadījumā);

23.4. norāda informāciju par objekta civilās aizsardzības plānu, kas nodrošina nepieciešamo informāciju ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna izstrādāšanai un dod iespēju veikt nepieciešamos pasākumus rūpniecisko avāriju laikā;

23.5. ņemot vērā identificētos rūpnieciskās avārijas riskus, norāda tādu informāciju par objekta iespējamo negatīvo ietekmi uz tā apkārtni, kura var ietekmēt lēmumu par jaunu ēku vai būvju celšanu vai citu darbību sākšanu ražotnes apkārtnē;

23.6. norāda drošības pārskata precizēšanas un papildināšanas kārtību;

23.7. norāda, vai objekts teritoriju plānojumos ir iezīmēts kā paaugstināta riska objekts atbilstoši šo noteikumu 53.punktā minētajām prasībām un vai teritoriju plānojumos objektam ir noteikta aizsargjosla, teritorijas izmantošanas ierobežojumi vai citi riska samazināšanas pasākumi atbilstoši aizsargjoslas reglamentējošo normatīvo aktu un šo noteikumu VIIInodaļas prasībām.

24. Drošības pārskatā sniedz informāciju par objekta izvietojumu un vides un objekta apkārtnes raksturojumu, norādot:

24.1. objekta ģeogrāfisko izvietojumu;

24.2. meteoroloģiskos apstākļus objekta apkārtnē (tai skaitā valdošo vēju virzienu un ātrumu, citus meteoroloģiskos apstākļus un iespējamās dabas katastrofas, ja tās var palielināt rūpnieciskās avārijas bīstamību vai padarīt smagākas tās sekas);

24.3. objekta apkārtnes ģeoloģiskā un hidroģeoloģiskā stāvokļa raksturojumu;

24.4. objekta apkārtnes hidroloģiskos apstākļus (piemēram, maksimālo un minimālo ūdens līmeni ūdenstecē);

24.5. informāciju par dabas teritorijām, kurām var tikt nodarīts kaitējums rūpnieciskās avārijas gadījumā (to skaitā informāciju par virszemes un pazemes ūdeņiem, īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem un aizsargjoslām, kā arī aizsargājamām sugām un biotopiem);

24.6. ziņas par objekta apkārtnes teritoriju, kuru var ietekmēt rūpnieciskā avārija (tai skaitā ziņas par dzīvojamo ēku apbūves teritorijām, norādot iedzīvotāju blīvumu un skaitu, sabiedrisko ēku apbūves teritorijām, tūrisma un rekreācijas zonām, valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem, komunālās saimniecības vai energoapgādes būvēm un maģistrālajiem tīkliem);

24.7. informāciju par gāzes vai naftas cauruļvadiem, bīstamo kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu vai autoceļu, citiem objektiem vai darbībām objekta apkārtnē (norādot attālumu līdz tiem), kas var izraisīt rūpniecisko avāriju vai padarīt smagākas tās sekas;

24.8. ziņas par iepriekšējo apkārtnes teritorijas izmantošanu (tai skaitā ziņas par agrāk ekspluatētiem objektiem, kuros ir vai ir bijušas bīstamās vielas, vai par bīstamo atkritumu poligoniem vai izgāztuvēm, ja tās var izraisīt rūpniecisko avāriju vai padarīt smagākas tās sekas).

25. Drošības pārskatam pievieno:

25.1. objekta plānu mērogā 1:500 vai 1:1000, kurā norādītas būves, galvenās inženiertehniskās komunikācijas, infrastruktūras un iekārtas;

25.2. objekta atrašanās vietas karti mērogā vismaz 1:10000, kurā norādīts apkārtējo teritoriju zemes izmantošanas veids, apkārtnes ūdensteces un ūdens­tilpes, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un mikroliegumi, aizsargjoslas, transporta un inženiertīklu maģistrāļu, apkārtējo objektu, sabiedrisko un dzīvojamo ēku apbūves teritoriju izvietojums;

25.3. bīstamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu drošības datu lapu kopijas;

25.4. tehnoloģisko shēmu, kurā norādītas ierīces, kontroliekārtas un mēr­instrumenti tehnoloģisko operāciju drošības nodrošināšanai un uzraudzībai;

25.5. objekta un galveno ražošanas, uzglabāšanas un citu tehnoloģisko iekārtu, cauruļvadu (līniju un manifoldu) fotogrāfijas;

25.6. to dokumentu un standartu sarakstu, uz kuriem pamatojoties izstrādāts drošības pārskats, projektētas un būvētas objekta tehnoloģiskās iekārtas un būves, kas paredzētas nevēlama notikuma vai rūpnieciskās avārijas novēršanai vai seku likvidēšanai, kā arī atsauces uz izmantoto literatūru, programmatūru, kartogrāfisko materiālu un citiem informācijas avotiem;

25.7. objektā vai līdzīgos objektos notikušu nevēlamu notikumu vai rūpniecisku avāriju aprakstu un analīzi, tai skaitā informāciju par kļūdām drošības sistēmā vai aizsardzības pasākumu neefektivitāti, ja šāda informācija ir pieejama;

25.8. sabiedriskās apspriešanas protokolu, kā arī atsauci ar norādi, vai ir sniegta informācija atbilstoši šo noteikumu 92.punktā minētajām prasībām, un informatīvo materiālu iedzīvotājiem, kurus var ietekmēt rūpnieciskā avārija.

26. Objekta plānā norāda:

26.1. bīstamo vielu uzglabāšanas tvertnes, tilpnes vai rezervuārus (turpmāk – rezervuāri), norādot rezervuāru skaitu, katra rezervuāra tilpumu, rezervuāru kopējo tilpumu un attālumus starp sprādzienbīstamu, viegli uzliesmojošu vai īpaši viegli uzliesmojošu bīstamo vielu rezervuāriem;

26.2. tehnoloģiskās līnijas, ražošanas iekārtas (tai skaitā cauruļvadus, to izmērus, attālumus starp iekārtām vai to daļām, kā arī bīstamo vielu daudzumu tajās);

26.3. bīstamās iekārtas;

26.4. ugunsgrēka dzēšanas iekārtas, trauksmes ierīces, ugunsdzēsības ūdensapgādes avotus (ugunsdzēsības hidrantus, ūdenskrātuves un citus ūdens ņemšanas avotus ar norādītiem piebraukšanas ceļiem pie tiem un ūdens ņemšanas vietām ugunsdzēsības automobiļiem);

26.5. citas iekārtas, kas paredzētas nevēlama notikuma vai rūpnieciskās avārijas likvidēšanai (piemēram, rezerves rezervuārus);

26.6. avārijas izejas un evakuācijas ceļus objekta teritorijā;

26.7. objekta administratīvās telpas;

26.8. bīstamo kravu pārvadājumiem paredzēto autocisternu un dzelzceļa cisternu pagaidu novietošanas laukumus un ražotnei piederošos dzelzceļa atzarojumus, dokus un izkraušanas piestātnes šī objekta apkalpošanai.

27. Drošības pārskatā sniedz informāciju par objektu un tajā esošajām iekārtām, norādot:

27.1. iekārtu, darba metožu un tehnoloģisko procesu raksturojumu un aprakstu, bīstamo vielu daudzumu noliktavās, ražošanas, uzglabāšanas vai citās tehnoloģiskajās iekārtās, cauruļvados (līnijās un manifoldos), autocisternās un dzelzceļa cisternās, kas atrodas vai var atrasties ražotnes teritorijā vai ražotnei piederošā dzelzceļa atzarojumā, dokos, izkraušanas piestātnēs šī objekta apkalpošanai, uz mola vai līdzīgās būvēs (arī peldošās), kas nepieciešamas objekta darbībai;

27.2. izejvielu, palīgmateriālu, starpproduktu, blakusproduktu, atkritumu un produkcijas aprakstu;

27.3. rūpniecisko avāriju bīstamības un riska avotu aprakstu (norādot ārējos riska avotus) un bīstamības analīzi;

27.4. objektu un tajā esošo iekārtu izvērtējumu no cilvēka un vides drošības viedokļa;

27.5. informāciju par procesa tehnisko drošumu un ekspluatācijas drošību;

27.6. kontroliekārtu un mērinstrumentu raksturojumu, kā arī informāciju par tehnoloģisko operāciju drošības uzraudzību visā ražošanas procesā;

27.7. informāciju par iekārtu un sistēmu iespējamu nepareizu darbību (piemēram, par elektrostatisko lādiņu uzkrāšanos, rezervuāru vai cauruļvadu sieniņu bojājumiem vai citām tehnoloģiskām, būvniecības vai objekta teritorijas plānojuma nepilnībām, kas var veicināt rūpniecisko avāriju vai padarīt smagākas tās sekas);

27.8. objekta ekspluatācijā nepieciešamā roku darba apjoma un darbinieku kļūdas iespējamības analīzi;

27.9. informāciju par paredzētajiem profilaktiskajiem un preventīvajiem pasākumiem, kas nodrošina drošu ražošanas procesu, novērš rūpnieciskās avārijas iespējamību vai samazina tās sekas, kā arī šo pasākumu lietderīguma un iedarbīguma analīzi;

27.10. informāciju par iekārtu palaišanu, apstādināšanu un apkalpošanu, par tehnisko apkopju biežumu un ilgumu, kā arī par veiktajiem aizsardzības pasākumiem vai to nepieciešamību (piemēram, par aizsardzību no vibrācijas);

27.11. informāciju par darbībām, kas jāveic nevēlamu notikumu gadījumos, minot attiecīgas instrukcijas;

27.12. informāciju par tehnoloģiskā procesa energoapgādi – enerģijas avotiem un to parametriem, iespējamiem enerģijas padeves pārtraukumiem un alternatīvajiem enerģijas avotiem, kurus paredzēts izmantot rūpnieciskās avārijas un enerģijas padeves pārtraukuma gadījumā;

27.13. informāciju par būvēm un iekārtām, kuras paredzēts demontēt, un to nojaukšanas termiņiem, ja to demontāža vai nojaukšana saistīta ar rūpniecisko avāriju risku.

28. Drošības pārskatā sniedz informāciju par bīstamajām vielām:

28.1. objektiem, kas darbojas vai ir nodoti ekspluatācijā, norāda ziņas par bīstamajām vielām objektā. Šīm ziņām jābūt iegūtām un apkopotām (turpmāk – bīstamo vielu inventarizācijas dati) ne agrāk kā sešus mēnešus pirms drošības pārskata iesniegšanas;

28.2. objektiem, kas nav nodoti ekspluatācijā, norāda plānotos bīstamo vielu daudzumus.

29. Drošības pārskatā norāda šādu informāciju par bīstamajām vielām:

29.1. tirdzniecības nosaukums un nosaukums saskaņā ar Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas apvienības (IUPAC) nomenklatūru, ķīmiskās vielas reģistrācijas numurs Ķīmijas referatīvajā žurnālā (CAS numuru), numurs Eiropas Kopienā tirdzniecībā esošo ķīmisko vielu sarakstā (EINECS), empīriskā formula un tīrības pakāpe, bet ķīmiskajiem produktiem – to sastāvdaļas;

29.2. maksimālie un vidējie daudzumi objektā;

29.3. izvietojums objektā un daudzums tehnoloģiskā procesa shēmā, kā arī tas, vai viela ir izejviela, starpprodukts, palīgprodukts, gala produkts, blakusprodukts vai atkritumi un vai tā var rasties nevēlamu notikumu rezultātā;

29.4. fizikālās un ķīmiskās īpašības, kā arī agregātstāvoklis normālos darba apstākļos un iespējamos avārijas apstākļos;

29.5. iespējamās ķīmiskās reakcijas un vielu savstarpējā iedarbība, kas var izraisīt nevēlamu notikumu vai rūpniecisko avāriju vai padarīt smagākas tās sekas;

29.6. aizdegšanās, uzliesmojuma un pašuzliesmošanas (pašaizdegšanās) temperatūra, degtspēja, sprādzienbīstamās koncentrācijas un šo koncentrāciju temperatūru robežas;

29.7. korozivitātes raksturojums (īpaši rezervuāru un cauruļvadu materiāliem);

29.8. toksikoloģisko un ekotoksikoloģisko īpašību raksturojums, kā arī tiešas iedarbības draudi cilvēkam vai videi iespējamos rūpniecisko avāriju apstākļos;

29.9. kaitīgā iedarbība, kuras simptomi var parādīties pēc kāda laika (palēninātas iedarbības riski jeb aizkavētā ietekme), un šādas iedarbības riska raksturojums cilvēkam vai videi;

29.10.tehnoloģiskie, ugunsdrošības, darba drošības, pirmās palīdzības un neatliekamās medicīniskās palīdzības, civilās aizsardzības un vides aizsardzības pasākumi, lai samazinātu vai novērstu kaitējumu, ko attiecīgās bīstamās vielas var radīt.

30. Ja bīstamā viela, kas atrodas vai var atrasties objektā, nerada rūpnieciskās avārijas risku, atbildīgā persona pēc saskaņošanas ar Vides pārraudzības valsts biroju drošības pārskatā nesniedz detalizētu šīs vielas iespējamās iedarbības vērtējumu. Vides pārraudzības valsts birojs, pamatojoties uz atbildīgās personas iesniegto informāciju, izvērtē un nosaka, vai attiecīgās bīstamās vielas, kas atrodas vai var atrasties objektā, tiešām nerada rūpnieciskās avārijas risku, ņemot vērā, ka šādu risku parasti nerada bīstamās vielas, kas:

30.1. normālos apstākļos ir cietā agregātstāvoklī un paliek cietā agregātstāvoklī arī prognozējamos nevēlama notikuma vai rūpnieciskās avārijas apstākļos, kā arī nav iespējama šīs bīstamās vielas noplūde, kas var radīt rūpnieciskās avārijas draudus vai risku;

30.2. ir iepakotas vai tiek turētas tādā veidā un daudzumos, ka maksimāli iespējamā noplūde nekādos apstākļos nevar radīt rūpnieciskās avārijas draudus vai risku;

30.3. ir tādos daudzumos un attālumā no citām bīstamajām vielām vai iekārtām, ka tās pašas nevar radīt rūpnieciskās avārijas risku vai izraisīt rūpniecisko avāriju, kurā iesaistītas citas bīstamās vielas;

30.4. pieder pie kādas no šo noteikumu 1.pielikuma 2.tabulā minētajām bīstamo vielu klasēm, bet objektā ir veikti tādi drošības pasākumi, kas novērš jebkādu rūpnieciskās avārijas risku saistībā ar šīm vielām.

31. Vides pārraudzības valsts birojs informāciju par bīstamajām vielām un objektiem, kuriem piemēro šo noteikumu 30.punktā minētos nosacījumus, nosūta attiecīgajai glābšanas dienesta teritoriālajai struktūrvienībai un attiecīgajām reģionālajām vides pārvaldēm.

32. Drošības pārskatā sniedz informāciju par veiktajiem skaitliskajiem riska novērtējumiem, kas satur detalizētus aprakstus par lielu rūpniecisko avāriju riska scenārijiem un to iestāšanās varbūtību vai apstākļiem, kādos tās var notikt, pamato izvēlētos pieņēmumus un riska analīzes metodes, ievērojot identificētos rūpnieciskās avārijas riskus, bīstamo vielu īpašības un daudzumus un tehno­loģiskā procesa apstākļus, kā arī pamato un analizē riska scenārijus, ņemot vērā:

32.1. iespējamos iekšējos un ārējos nevēlamo notikumu cēloņus, rūpnieciskās avārijas attīstības variantus (riska scenārijus), prognozēto bīstamās vielas noplūdes vietu un apjomu, kā arī aprēķināto noplūdes piesārņojuma koncentrāciju vai citu veidu kaitīgās iedarbības izplatību un bīstamību;

32.2. nevēlamu notikumu iestāšanās varbūtību, nosacījumus vai apstākļus;

32.3. iekšējos un ārējos faktorus, kuri var veicināt vai aizkavēt nevēlamu notikumu attīstību;

32.4. plānotos riska samazināšanas pasākumus.

33. Drošības pārskatā vienam no līdzīgu nevēlamu notikumu attīstības variantiem un katram atšķirīgu nevēlamu notikumu attīstības variantam, kas var izraisīt rūpniecisko avāriju, izvērtē avārijas iespējamās sekas un salīdzina tās ar šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajiem kritērijiem, kā arī norāda:

33.1. iespējamo bīstamo vielu piesārņojuma koncentrāciju vidē;

33.2. iespējamo ietekmi uz cilvēka dzīvību, veselību vai vidi labvēlīgos un nelabvēlīgos notikumu attīstības un ārējo faktoru ietekmes apstākļos;

33.3. teritoriju, kuru ietekmēs rūpnieciskā avārija, tās iespējamo platību, piesārņotās augsnes vai ūdens daudzumu un piesārņojuma izkliedi, izmantojot kartes, attēlus vai atbilstošus aprakstus;

33.4. laikposmu, kurā nevēlamais notikums var pārvērsties rūpnieciskā avārijā;

33.5. pasākumus, kas samazina rūpnieciskās avārijas straujas attīstības iespējamību.

34. Ja, izvērtējot rūpnieciskās avārijas risku, atbildīgā persona konstatē, ka nepieciešamas pārmaiņas drošības sistēmā vai jāveic citi rūpnieciskās avārijas riska samazināšanas pasākumi, šīs pārmaiņas vai pasākumus un to izpildes termiņus norāda drošības pārskatā.

35. Drošības pārskatā raksturo un analizē tehnoloģisko iekārtu un procesu drošību, tai skaitā:

35.1. iekārtu tehniskos parametrus, procesa vadības un iekārtu apstādinā­šanas sistēmas;

35.2. procesa drošībai lietotos pasākumus un iekārtas (piemēram, procesa kontroles sistēmu, objekta apziņošanas un trauksmes sistēmu, automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes iekārtu, pretkorozijas pasākumus, drošības vārstu lietošanu);

35.3. automātiskās ugunsaizsardzības iekārtas, citus pasākumus un iekārtas, kas paredzēti ugunsdrošībai, ugunsdzēsībai vai aizsardzībai pret iespējamu sprādzienu, to tehniskos parametrus;

35.4. avāriju izplatību ierobežojošās iekārtas, avārijas noplūžu savākšanas iekārtas un rezervuārus, aizsargvaļņus, avārijas piesārņojuma noteikšanas ierīces un citas cilvēka drošībai vai vides aizsardzībai paredzētas iekārtas, aprīkojumu un pasākumus.

36. Drošības pārskatā raksturo objekta civilo aizsardzību:

36.1. norādot objekta civilās aizsardzības struktūru, norīkotos atbildīgos darbiniekus (piemēram, vides aizsardzības, darba aizsardzības, civilās aizsardzības jomā), darba organizāciju un darbinieku pienākumus avāriju un katastrofu gadījumos, kā arī objekta civilās aizsardzības formējumu (vienību, grupu) struktūru un pienākumus;

36.2. norādot objektā ierīkotās trauksmes izziņošanas ierīces vai iekārtas, kas samazina rūpnieciskās avārijas iespējamību, ierobežo vai samazina šādas avārijas seku izplatību, īsi raksturojot apstākļus, kādos šīs ierīces vai iekārtas paredzēts izmantot;

36.3. aprakstot objekta apziņošanas un trauksmes sistēmu, norādot trauksmes signālus, kā arī objekta darbinieku un apdraudētajā zonā esošo cilvēku brīdināšanu par draudiem, informācijas sniegšanu par aizsardzības pasākumiem un evakuācijas kārtību;

36.4. norādot svarīgākos pasākumus, kas jāveic tiešu rūpnieciskās avārijas draudu un rūpnieciskās avārijas vai katastrofas gadījumā;

36.5. aprakstot objektā un ārpus objekta iesaistāmos resursus un materiālās rezerves;

36.6. norādot sadarbības kārtību ar glābšanas dienesta struktūrvienībām un citiem avārijas dienestiem.

37. Drošības pārskatā sniedz īsu kopsavilkumu par objekta apziņošanas un trauksmes sistēmu, iesaistāmajiem resursiem, plānotajiem un veiktajiem tehniskajiem un organizatoriskajiem pasākumiem, par kuriem nepieciešama informācija, sastādot objekta civilās aizsardzības plānu.

38. Drošības pārskatā sniegtā informācija jādara zināma darbiniekiem. Drošības pārskats jāglabā viegli pieejamā vietā, lai tas kopā ar objekta civilās aizsardzības plānu būtu pieejams glābšanas dienestam, citiem operatīvajiem un avārijas dienestiem un objekta civilās aizsardzības formējumiem (vienībām, grupām) rūpnieciskās avārijas vai tās tiešu draudu gadījumā.

V. Rūpniecisko avāriju novēršanas programmas un drošības pārskata iesniegšanas un izvērtēšanas kārtība

39. Atbildīgā persona paraksta un iesniedz Vides pārraudzības valsts birojā:

39.1. rūpniecisko avāriju novēršanas programmu ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms objekta ekspluatācijas sākšanas vai šo noteikumu 14.punktā norādītā bīstamo vielu daudzuma sasniegšanas;

39.2. drošības pārskatu ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms objekta ekspluatācijas sākšanas vai šo noteikumu 15.punktā norādītā bīstamo vielu daudzuma sasniegšanas.

40. Lai izvērtētu rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu, Vides pārraudzības valsts birojs izveido riska izvērtējuma komisiju (turpmāk – komisija). Komisijas sastāvā ir pārstāvji no Vides ministrijas, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas un Iekšlietu ministrijas vai to padotībā esošajām iestādēm, kā arī attiecīgo pašvaldību pārstāvji.

41. Ja nepieciešams, komisija pirms rūpniecisko avāriju novēršanas programmas vai drošības pārskata izskatīšanas:

41.1. pieaicina ekspertus rūpniecisko avāriju novēršanas programmas, drošības pārskata vai atsevišķu to daļu izvērtēšanai, lai pārbaudītu attiecīgajā dokumentā ietvertās informācijas atbilstību faktiskajam stāvoklim objektā, un pieprasa, lai atbildīgā persona sniedz ekspertiem visu nepieciešamo informāciju un atļauj iepazīties ar stāvokli objektā, ņemt paraugus un veikt iekārtu darbības un paredzēto riska samazināšanas pasākumu novērtējumu;

41.2. ierosina Valsts vides dienestam, glābšanas dienestam, Valsts darba inspekcijai vai Valsts sanitārajai inspekcijai atbilstoši kompetencei veikt objekta kontroli un novērtēt rūpniecisko avāriju novēršanas programmā, drošības pārskatā vai atsevišķās to daļās ietvertās informācijas atbilstību faktiskajam stāvoklim objektā.

42. Eksperti komisijas norādītajā termiņā sagatavo atzinumu par rūpniecisko avāriju novēršanas programmu, drošības pārskatu vai stāvokli objektā, kurā iekļauj:

42.1. izvērtējumā lietotos kritērijus un metodes, kā arī to izvēles pamatojumu;

42.2. secinājumus un to pamatojumu.

43. Izvērtējot rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu, komisija:

43.1.divu mēnešu laikā pēc rūpniecisko avāriju novēršanas programmas vai drošības pārskata iesniegšanas izskata programmas vai drošības pārskata atbilstību šo noteikumu prasībām;

43.2. analizē, vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā iekļautie pasākumi nodrošina pietiekamu drošību cilvēkam un videi;

43.3. pieprasa atbildīgajai personai papildinformāciju, ja iesniegtie dokumenti nesatur visu nepieciešamo informāciju, vai lemj par papildu ekspertīzes vai pārbaudes nepieciešamību;

43.4. izskata ekspertu sagatavotos atzinumus un izvērtē sabiedriskajā apspriešanā rakstiski fiksētos viedokļus;

43.5. izstrādā priekšlikumus par papildu pasākumiem, kas novērstu rūpniecisko avāriju vai samazinātu tās kaitīgās sekas cilvēkam vai videi un kuri atbildīgajai personai jāiekļauj rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā;

43.6. sagatavo ieteikumus Vides pārraudzības valsts birojam lēmuma pieņemšanai;

43.7. iesaka glābšanas dienestam neizstrādāt ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu, ja drošības pārskatā ietvertā informācija norāda, ka rūpnieciskās avārijas gadījumā netiks apdraudēta vide vai cilvēki ārpus objekta teritorijas.

44. Vides pārraudzības valsts birojs, ņemot vērā komisijas ieteikumus, pieņem lēmumu un triju nedēļu laikā pēc šo ieteikumu saņemšanas:

44.1. veic vienu no šādām darbībām:

44.1.1. sagatavo atzinumu un rakstiski informē atbildīgo personu par to, ka rūpniecisko avāriju novēršanas programma vai drošības pārskats ir izstrādāts atbilstoši šo noteikumu prasībām un objektu var sākt ekspluatēt vai turpināt ekspluatēt bez papildu nosacījumiem, ievērojot rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā paredzētos pasākumus;

44.1.2. uzdod atbildīgajai personai izdarīt grozījumus vai papildinājumus rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā, norādot šo darbu veikšanas termiņus, vai arī uzdod veikt papildu pasākumus, kas samazinātu rūpnieciskās avārijas draudus un palielinātu drošību cilvēkam un videi, un vienlaikus atļauj vai aizliedz sākt plānoto ražotnes vai objekta ekspluatāciju;

44.1.3. uzdod atbildīgajai personai izstrādāt jaunu rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu, kas atbilstu šo noteikumu prasībām, kā arī nosaka termiņus, kuros atbildīgajai personai jāveic papildu pasākumi, kas samazinātu rūpnieciskās avārijas draudus un palielinātu cilvēka un vides drošību, un vienlaikus aizliedz sākt plānoto ražotnes vai objekta ekspluatāciju;

44.2. informē Valsts vides dienestu, Valsts darba inspekciju un glābšanas dienestu par ražotnēm vai objektiem, kuru atbildīgajām personām piemēro šo noteikumu 44.1.2. vai 44.1.3.apakšpunktā minētos nosacījumus, un šo uzņēmu­mu vai objektu radītajiem draudiem cilvēkam vai videi, lai Valsts vides dienests, Valsts darba inspekcija vai glābšanas dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā lemtu par nepieciešamību apturēt attiecīgās ražotnes vai objekta darbību.

45. Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

VI. Rūpniecisko avāriju novēršanas programmas un drošības pārskata precizēšanas un papildināšanas kārtība

46. Atbildīgā persona šajos noteikumos noteiktajā kārtībā sagatavo un iesniedz reģionālajā vides pārvaldē iesniegumu. Iesniegumu iesniedz ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms dienas, kad objektā paredzēts:

46.1. sākt ražot, pārstrādāt, lietot vai uzglabāt bīstamās vielas, kuras nav minētas rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā, tādos daudzumos, kas ir vienādi ar šo noteikumu 1.pielikumā norādītajiem mazākajiem kvalificējošajiem daudzumiem vai lielāki par tiem, vai bīstamo vielu daudzuma kritērijs, kas aprēķināts, ņemot vērā šo noteikumu 1.pielikumā norādītos mazākos kvalificējošos daudzumus, ir vienāds ar vienu vai lielāks;

46.2. veikt iepriekš iesniegtajā iesniegumā, rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā neparedzētas darbības ar bīstamajām vielām;

46.3. veikt pārmaiņas iekārtās vai tehnoloģiskajā procesā, kurā izmanto bīstamās vielas, ja tās var palielināt rūpniecisko avāriju radīto risku;

46.4. palielināt vienas vai vairāku bīstamo vielu daudzumu objektā vairāk nekā par 10% no rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā norādītā maksimālā daudzuma;

46.5. mainīt vienas vai vairāku bīstamo vielu agregātstāvokli vairāk nekā par 10% no rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā norādītā maksimālā daudzuma.

47. Reģionālā vides pārvalde šo noteikumu II nodaļā noteiktajā kārtībā izskata iesniegumu un, ja nepieciešams, uzdod atbildīgajai personai izdarīt grozījumus rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā.

48. Atbildīgā persona izvērtē rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu un, ja nepieciešams, to precizē vai papildina, kā arī iesniedz Vides pārraudzības valsts birojā:

48.1. rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu, ja reģionālā vides pārvalde saskaņā ar šo noteikumu 47.punktu ir uzdevusi atbildīgajai personai izdarīt grozījumus rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā;

48.2. rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu pēc atbildīgās personas iniciatīvas vai Vides pārraudzības valsts biroja prasības, ja tā pamatota ar jauniem faktiem (arī notikušo avāriju datu analīzi), konstatēto domino efektu vai jaunu tehnisko informāciju par drošības nodrošinā­jumu;

48.3. drošības pārskatu – ne retāk kā reizi piecos gados.

49. Precizēto rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu izvērtē šo noteikumu Vnodaļā noteiktajā kārtībā.

VII. Domino efekta novērtēšana un prasības objektiem, kuri var izraisīt domino efektu vai kurus tas var ietekmēt

50. Vides pārraudzības valsts birojs, izmantojot iesniegumos, rūpniecisko avāriju novēršanas programmās un drošības pārskatos sniegto informāciju vai citu informāciju un, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertus, nosaka objektus vai objektu grupas, kas var izraisīt domino efektu – divu vai vairāku objektu sav­starpēju nevēlamu ietekmi, kas palielina rūpnieciskās avārijas iespējamību vai padara smagākas avārijas sekas, saistībā ar:

50.1. bīstamajām vielām, kas atrodas objektos, to īpašībām, agregāt­stāvokli un daudzumu;

50.2. tehnoloģisko iekārtu, aprīkojuma vai tehnoloģisko procesu paramet­riem;

50.3. šo objektu vai tehnoloģisko iekārtu izvietojumu;

50.4. ārējiem riska avotiem.

51. Vides pārraudzības valsts birojs informāciju par domino efektu sniedz reģionālajām vides pārvaldēm, glābšanas dienestam, to objektu atbildīgajām personām, kuri var izraisīt domino efektu vai kurus tas var ietekmēt, kā arī attiecīgajām pašvaldībām.

52. Ja objekti var izraisīt domino efektu vai tos var ietekmēt domino efekts, šo objektu atbildīgās personas:

52.1. mēneša laikā pēc Vides pārraudzības valsts biroja sniegtās informācijas saņemšanas vienojas par kārtību, kādā veicama savstarpējā informācijas apmaiņa nevēlamu notikumu vai rūpnieciskās avārijas gadījumā;

52.2. izstrādājot vai papildinot rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu un objekta civilās aizsardzības plānu, kā arī organizējot drošības sistēmu, ņem vērā iespējamo rūpniecisko avāriju kopējo bīstamību un risku, kā arī šādas rūpnieciskās avārijas kopējo seku smagumu un izplatību;

52.3. plānojot rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumus, paredz pasākumus domino efekta samazināšanai;

52.4. sniedz informāciju glābšanas dienestam, attiecīgajai pašvaldībai un sabiedrībai, norādot galvenos faktorus un apstākļus, kas izraisa vai veicina domino efektu, informāciju par domino efektu, kā arī rūpniecisko avāriju kopējās bīstamības un riska raksturojumu.

VIII. Prasības objektu un to apkārtnes teritoriju plānošanai un objektu norādīšanai teritoriju plānojumos

53. Objekti, uz kuriem attiecas šie noteikumi, ir paaugstināta riska objekti. Šos objektus norāda teritoriju plānojumos.

54. Lai nodrošinātu nacionālas nozīmes paaugstināta riska teritoriju noteikšanu, iezīmēšanu kartēs un aktualizāciju nacionāla līmeņa teritorijas plānojumā, Vides pārraudzības valsts birojs regulāri informē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju par objektiem, kuriem jāizstrādā drošības pārskati, un teritoriju, kuru var ietekmēt šajos objektos iespējamās rūpnieciskās avārijas vai to izraisītais domino efekts.

55. Vides pārraudzības valsts birojs sniedz:

55.1. informāciju attiecīgajām pašvaldībām par objektiem, uz kuriem attiecas šie noteikumi, un teritorijām, kuras var ietekmēt šajos objektos iespējamās rūpnieciskās avārijas vai to izraisītais domino efekts;

55.2. ieteikumus par ierobežojumiem teritoriju izmantošanā, attālumiem starp objektu un dzīvojamo ēku apbūves teritorijām vai citām teritorijām un citiem riska samazināšanas pasākumiem, kas ieteikti pēc izvērtēšanas vai paredzēti drošības pārskatā vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmā.

56. Ņemot vērā normatīvo aktu prasības un Vides pārraudzības valsts biroja ieteikumus, visu līmeņu teritoriju plānojumos paredz riska samazināšanas pasākumus, kā arī plāno drošu attālumu:

56.1. starp objektiem;

56.2.starp objektu un dzīvojamo vai sabiedrisko ēku apbūves teritorijām, kurās atrodas vai teritorijas plānojumā paredzēts izvietot attiecīgi dzīvojamās vai sabiedriskās ēkas, kā arī starp objektu un teritorijām ar intensīvu cilvēku kustību (piemēram, autostacijām, dzelzceļa stacijām vai pasažieru ostām);

56.3. starp objektu un būvēm vai citiem objektiem, kas var veicināt rūp­nieciskās avārijas vai domino efekta rašanos vai padarīt smagākas rūpnieciskās avārijas sekas (piemēram, degvielas uzpildes staciju, dzelzceļu, pa kuru pārvadā bīstamās kravas);

56.4. starp objektu un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegu­miem un vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslām;

56.5. citos gadījumos, ja saistībā ar objektu bīstamību un izvietojumu nepieciešams noteikt ierobežojumus teritoriju izmantošanā.

57. Plānojot drošus attālumus un citus riska samazināšanas pasākumus, teritorijas plānojumā ņem vērā:

57.1. iespējamās rūpnieciskās avārijas raksturojumu (tai skaitā rūpnie­ciskās avārijas iespējamību un tās seku aptuveno apjomu);

57.2. teritoriju, kurā nepieciešams veikt pasākumus aizsardzībai pret rūpnieciskajām avārijām;

57.3. nepieciešamību teritorijā, kuru var ietekmēt rūpnieciskā avārija vai domino efekts, izveidot aizsargjoslu vai noteikt citus teritorijas izmantošanas ierobežojumus, kas samazina rūpnieciskās avārijas risku cilvēkam un videi, ja šo risku nav iespējams novērst, veicot citus riska samazināšanas pasākumus.

58. Lai samazinātu rūpnieciskās avārijas risku cilvēkam un videi, visu līmeņu teritoriju plānojumos plānoto vai esošo objektu tuvumā nosaka ierobežojumus teritoriju izmantošanā attiecībā uz:

58.1. dzīvojamo ēku apbūves teritoriju plānošanu vai paplašināšanu, vai esošās apbūves blīvuma palielināšanu;

58.2. mācību, veselības aprūpes, sabiedrisko iestāžu un citu iestāžu vai uzņēmumu ar intensīvu cilvēku kustību (piemēram, banku, tiesu, tirdzniecības uzņēmumu) teritoriju plānošanu;

58.3.kultūrvides, atpūtas un tūrisma pakalpojumu un mītņu teritoriju plānošanu;

58.4. lidostu, ostu, šķirotavu, autoceļu, dzelzceļu vai ūdensceļu plāno­šanu;

58.5. transporta vai pārkraušanas intensitātes palielināšanu, jaunu bīstamo kravu pārvadājumu maršrutu vai to intensitātes palielināšanas plānošanu;

58.6. bīstamo vielu transportēšanas cauruļvadu iekārtu (arī sūkņu staciju) plānošanu;

58.7. citu objektu plānošanu vai citādu teritoriju izmantošanu, vai izmantošanas plānošanu, ja tās dēļ var palielināties rūpnieciskās avārijas vai domino efekta iespējamība vai kļūt smagākas šādas avārijas sekas.

59. Atbildīgā persona, ņemot vērā noteiktos ierobežojumus, paredz objekta teritorijas plānošanas pasākumus, kas nodrošina iespēju novērst rūpnieciskās avārijas vai samazināt šādu avāriju risku vai ietekmi uz cilvēku vai vidi:

59.1. projektējot objektu vai plānojot objekta izvietojumu, kā arī plānojot pārmaiņas objektā;

59.2. izstrādājot, precizējot vai papildinot rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu;

59.3. ja esošā objekta apkārtnē atrodas blīvi apdzīvotas vai citādi intensīvi izmantotas teritorijas un tādēļ nav iespējams noteikt teritorijas izmantošanas ierobežojumus, kas nodrošinātu iespēju samazināt rūpniecisko avāriju ietekmi uz cilvēku vai vidi, vai noteiktie teritorijas izmantošanas ierobežojumi ir nepietiekami un rūpnieciskā avārija objektā var apdraudēt cilvēku dzīvību ārpus objekta, objekta atbildīgā persona veic tādus tehniskos pasākumus, kas nodrošinātu rūpniecisko avāriju novēršanu vai šādu avāriju riska vai ietekmes uz cilvēku vai vidi samazināšanu.

60. Visu veidu teritoriju plānojumu sabiedriskās apspriešanas gaitā apspriešanas organizētāji uzaicina attiecīgus speciālistus, kas nodrošina skaidrojumu par rūpniecisko avāriju risku, ko izraisa objekti, uz kuriem attiecas šo noteikumu prasības. Atbildīgā persona nodrošina attiecīgo speciālistu piedalīšanos sabiedriskajā apspriešanā un skaidrojumu par tās pārvaldījumā esošā objekta izraisīto rūpniecisko avāriju risku. Vides pārraudzības valsts birojs nodrošina skaidrojumu par rūpniecisko avāriju risku būtību (rūpnieciskās avārijas iespējamo ietekmi uz vidi vai cilvēka dzīvību vai veselību).

IX. Objekta civilās aizsardzības plāns

61. Atbildīgā persona izstrādā objekta civilās aizsardzības plānu, kurā iekļauj informāciju par atbildīgo darbinieku noteikšanu civilās aizsardzības jautājumos, civilās aizsardzības formējumu izveidi un to gatavības nodrošināšanu, objekta apziņošanas un trauksmes sistēmu, darbinieku apmācību civilās aizsardzības jautājumos, rīcībā esošajiem resursiem, kas nepieciešami rūpnieciskās avārijas vai katastrofas gadījumiem, kā arī par plānotajiem un veiktajiem preventīvajiem pasākumiem un gatavību reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu veikšanai rūpnieciskās avārijas vai katastrofas gadījumā, lai likvidētu vai ierobežotu rūpnieciskās avārijas vai katastrofas objekta teritorijā un samazinātu to ietekmi uz cilvēkiem, īpašumu un vidi.

62. Atbildīgā persona iepazīstina objekta darbiniekus ar civilās aizsardzības plānu.

63.  Izstrādājot objekta civilās aizsardzības plānu, atbildīgā persona ņem vērā:

63.1. informāciju, kas iegūta, izvērtējot objektu no cilvēka drošības un vides aizsardzības viedokļa, kā arī veicot rūpniecisko avāriju risku izvērtējumu;

63.2. glābšanas dienesta priekšlikumus:

63.2.1. par objekta civilās aizsardzības plānā iekļaujamajiem preventī­vajiem, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumiem, rīcību rūpnieciskās avārijas vai katastrofas gadījumā, iesaistāmajiem resursiem un prasībām objekta civilās aizsardzības formējumu (vienību, grupu) gatavības nodrošināšanai atkarībā no objekta un apkārtnē izvietoto objektu bīstamības;

63.2.2. attiecībā uz objekta civilās aizsardzības formējumu (vienību, grupu) sadarbību ar glābšanas dienestu rūpniecisko avāriju vai katastrofu gadījumos;

63.2.3. attiecībā uz citu informāciju par objektu, kas nepieciešama glāb­šanas dienestam un attiecīgajai pašvaldībai, lai izstrādātu ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu un nodrošinātu sadarbību un savstarpēju palīdzību, un kas jānorāda objekta civilās aizsardzības plānā;

63.3. objekta darbinieku ieteikumus par objekta civilās aizsardzības plānā iekļaujamajiem pasākumiem un šī plāna īstenošanu rūpnieciskās avārijas vai katastrofas gadījumā;

63.4. citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, kas reglamentē darbības vai rīcību nevēlamu notikumu, negadījumu vai rūpniecisko avāriju vai katastrofu gadījumos.

64. Atbildīgā persona objekta civilās aizsardzības plānā paredz pasāku­mus, kas:

64.1. nodrošina nevēlamu notikumu vai rūpniecisko avāriju ierobežošanu, kontroli un likvidēšanu objekta teritorijā, kā arī samazina nevēlamā notikuma vai avārijas iedarbību un nodarīto kaitējumu;

64.2. saistīti ar cilvēku un vides aizsardzību objekta teritorijā rūpnieciskās avārijas gadījumā;

64.3. nodrošina pirmo palīdzību un neatliekamo medicīnisko palīdzību, ja rūpnieciskajā avārijā ir cietuši cilvēki;

64.4. nepieļauj vai aizkavē rūpnieciskās avārijas seku izplatīšanos ārpus objekta teritorijas;

64.5. nodrošina iedzīvotāju brīdināšanu un savlaicīgu informācijas sniegšanu valsts institūcijām, sabiedrībai un pašvaldībām apdraudētajā teritorijā;

64.6. nodrošina piesārņotās vietas izpēti, sanāciju un vides atjaunošanu, lai likvidētu rūpnieciskās avārijas iedarbību uz cilvēkiem vai vidi.

65. Objekta civilās aizsardzības plānā norāda:

65.1. personas, kas pieņem lēmumu par objekta civilās aizsardzības plāna īstenošanas sākšanu, rīcības koordinēšanu, avārijas bīstamības un seku samazināšanas pasākumu vadīšanu objektā nevēlamu notikumu, rūpnieciskās avārijas vai tās tiešu draudu gadījumā un kas ir atbildīgas par seku likvidēšanas pasākumu veikšanu pēc rūpnieciskās avārijas;

65.2. personas, kas ir atbildīgas par sakariem ar glābšanas dienestu, citām valsts institūcijām, pašvaldībām un avārijas dienestiem ikdienā un sadarbību ar minētajām institūcijām, pašvaldībām un dienestiem nevēlamu notikumu, rūpnieciskās avārijas vai tās tiešu draudu gadījumā;

65.3. aprakstu par rīcību nevēlama notikuma vai rūpnieciskās avārijas nevēlamo seku apjoma vai smaguma samazināšanai vai ierobežošanai un stāvokļa kontrolei (norādot iekārtas, kas jāsargā vai jāglābj no rūpnieciskās avārijas ietekmes, kā arī avārijas izejas, pulcēšanās vietas, evakuācijas ceļus un tehnoloģisko procesu vai ražotņu apstādināšanas kārtību);

65.4. pasākumus, kas samazina risku darbiniekiem darba vietā un citām personām, kas atrodas objekta teritorijā:

65.4.1. brīdināšanu par draudiem, informēšanu par rīcību avārijas vai katastrofas gadījumā un veicamajiem aizsardzības pasākumiem, kā arī turpmāko informēšanu;

65.4.2. aprakstu par darbinieku darbību pēc brīdinājuma saņemšanas;

65.4.3. drošības pasākumus darbiniekiem un citām personām, kas atrodas objekta teritorijā;

65.4.4. pirmās palīdzības un neatliekamās medicīniskās palīdzības pasākumus cietušajiem;

65.5. resursu (arī materiālo rezervju, signalizācijas, citu drošības iekārtu, atbilstoši apmācītu darbinieku un citu pieejamo resursu) raksturojumu, norādot:

65.5.1. resursus, kas pieejami ražotnē un objektā;

65.5.2. resursus, kurus paredzēts piegādāt no citiem komersantiem saskaņā ar savstarpējās palīdzības un sadarbības vienošanos, kā arī laiku, kādā ir iespējams saņemt attiecīgos resursus;

65.6. laiku, kādā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas glābšanas dienests un citi avārijas dienesti var ierasties rūpnieciskās avārijas vietā.

66. Objekta civilās aizsardzības plānā sniedz īsu kopsavilkumu par iespējamo rūpniecisko avāriju attīstības variantiem un šādu avāriju kopējo seku smagumu un izplatību.

67. Objekta civilās aizsardzības plānā sniedz brīdināšanas pasākumu sistēmas raksturojumu, norādot:

67.1.ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes izziņošanas sistēmas, iedzīvotāju apziņošanas un trauksmes sistēmas, kā arī sakaru sistēmas aprakstu, norādot kārtību un veidu, kādā atbildīgā persona par rūpniecisko avāriju vai tiešiem rūpnieciskās avārijas draudiem brīdina iedzīvotājus, glābšanas dienestu, attiecīgās pašvaldības un citas institūcijas;

67.2. kārtību, kādā reģistrē nevēlamus notikumus, nelaimes gadījumus vai tiešus rūpnieciskās avārijas draudus;

67.3 .informāciju, ko iekļauj sākotnējā brīdinājumā, un kārtību, kādā atbildīgā persona sniedz turpmāko informāciju, kā arī detalizētāku informāciju, tiklīdz tā kļūst pieejama.

68. Atbildīgā persona objekta civilās aizsardzības plānā norāda kārtību, kādā notiek darbinieku teorētiskā un praktiskā apmācība pasākumiem, kurus paredzēts veikt:

68.1. nevēlama notikuma vai rūpnieciskās avārijas, vai katastrofas gadījumā ražotnes vai objekta teritorijā;

68.2. rūpnieciskās avārijas vai katastrofas gadījumā ārpus objekta teritorijas, īstenojot sadarbības un savstarpējās palīdzības plānus ar glābšanas dienestu, citām valsts institūcijām vai avārijas dienestiem.

69.  Objekta civilās aizsardzības plānā norāda pasākumus un kārtību, kādā sniedzama palīdzība glābšanas dienestam un veicamas darbības ārpus objekta teritorijas rūpnieciskās avārijas bīstamības vai seku samazināšanai.

70. Atbildīgā persona sniedz glābšanas dienestam informāciju par objektu, kas nepieciešama, lai glābšanas dienests kopīgi ar attiecīgo pašvaldību izstrādātu ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu rīcībai rūpnieciskās avārijas vai katastrofas gadījumā, kā arī paredzētu un nodrošinātu sadarbību un savstarpējo palīdzību ar objekta civilās aizsardzības formējumiem (vienībām, grupām) rūpniecisko avāriju vai katastrofu gadījumos.

X. Objekta civilās aizsardzības plāna izvērtēšanas kārtība un ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna izstrādāšanas kārtība

71. Objekta civilās aizsardzības plānu kopā ar nepieciešamo papildinformāciju atbildīgā persona iesniedz glābšanas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms objekta ekspluatācijas sākšanas vai šo noteikumu 15.punktā norādītā bīstamo vielu daudzuma sasniegšanas.

72. Glābšanas dienests:

72.1. kopīgi ar attiecīgo pašvaldību vai pašvaldībām izvērtē objekta civilās aizsardzības plānu mēneša laikā pēc tā saņemšanas;

72.2. informē Vides pārraudzības valsts biroju un attiecīgās pašvaldības, ja, pamatojoties uz riska izvērtējuma komisijas ieteikumu, netiek izstrādāts ārpusobjekta civilās aizsardzības plāns;

72.3. organizē un vada ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna izstrādāšanu, nosakot valsts institūciju un pašvaldību pienākumus, materiālās rezerves un citus resursus, kas paredzēti neatliekamām darbībām un pasākumiem, lai ierobežotu vai likvidētu rūpnieciskās avārijas un samazinātu šo avāriju ietekmi uz cilvēkiem un vidi ārpus objekta teritorijas;

72.4. triju mēnešu laikā pēc objekta civilās aizsardzības plāna izvērtēšanas izstrādā ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu, kas ir republikas pilsētas vai rajona civilās aizsardzības plāna sastāvdaļa.

73. Izvērtējot objekta civilās aizsardzības plānu, kā arī organizējot ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna izstrādi, attiecīgā glābšanas dienesta teritoriālā struktūrvienība pieaicina (ja nepieciešams):

73.1. Katastrofu medicīnas centra reģionālo koordinatoru, kas izvērtē ar rūpniecisko avāriju risku saistītos veselības aizsardzības un medicīniskos jautājumus un nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas plānošanu;

73.2. valsts aģentūras "Sabiedrības veselības aģentūra" reģionālo pārstāvi, kas izvērtē paredzētos veselības aizsardzības pasākumus;

73.3. attiecīgo pašvaldību pārstāvjus, kas risina ar rūpniecisko avāriju risku saistīto pašvaldības iedzīvotāju un strādājošo drošības jautājumus (piemēram, evakuācijas nodrošināšanu);

73.4. attiecīgās reģionālās vides pārvaldes pārstāvi, kas izvērtē paredzētos vides aizsardzības pasākumus;

73.5. ekspertus.

74. Izvērtējot objekta civilās aizsardzības plānu un ņemot vērā citu valsts institūciju un ekspertu viedokļus, glābšanas dienests kopīgi ar attiecīgo pašvaldību:

74.1. izskata bīstamo vielu iespējamos izplatīšanās ceļus un iedarbību uz cilvēku vai vidi, plānoto avārijgatavību un civilās aizsardzības sistēmas darbību, materiālās rezerves un citus resursus, vides aizsardzības, sprādziendrošības, ugunsdrošības, evakuācijas un citus jautājumus, kas saistīti ar rīcības plānošanu rūpniecisko avāriju un katastrofu gadījumos;

74.2. pieprasa atbildīgajai personai papildinformāciju, ja iesniegtie dokumenti nesatur visu nepieciešamo informāciju;

74.3. sniedz priekšlikumus par papildu pasākumiem, kas nepieciešami, lai novērstu rūpniecisko avāriju vai samazinātu tās kaitīgo seku iedarbību uz cilvēkiem vai vidi, un kas atbildīgajai personai jāiekļauj objekta civilās aizsardzības plānā.

75. Glābšanas dienests pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

75.1. objekta civilās aizsardzības plāns ir izstrādāts atbilstoši šo noteikumu prasībām, un objekta ekspluatāciju var sākt vai turpināt bez papildu nosacījumiem;

75.2. objekta ekspluatāciju var sākt vai turpināt, bet objekta civilās aizsardzības plānā nepieciešams izdarīt attiecīgus labojumus, grozījumus vai papildinājumus;

75.3. lai varētu sākt vai turpināt objekta ekspluatāciju, nepieciešams izdarīt labojumus vai papildinājumus objekta civilās aizsardzības plānā vai arī jāizstrādā jauns objekta civilās aizsardzības plāns, kas atbilst šo noteikumu prasībām, kā arī:

75.3.1. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā lemj par nepieciešamību apturēt esošas ražotnes darbību, ja ir pārkāptas ugunsdrošības un sprādzien­bīstamības normas;

75.3.2. informē Valsts vides dienestu un Valsts darba inspekciju par ražotnēm vai objektiem, kuru atbildīgajām personām piemēro šo noteikumu 78.3.apakšpunktā minētos nosacījumus, un šo ražotņu vai objektu radītajiem draudiem cilvēkiem vai videi, lai Valsts vides dienests vai Valsts darba inspekcija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā lemtu par nepieciešamību apturēt attiecīgās ražotnes vai objekta darbību.

76. Lai novērstu informācijas dublēšanos, glābšanas dienests ārpusobjekta civilās aizsardzības plānā var iekļaut sadaļas no dokumentiem vai citiem plāniem vai izmantot kā ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu atbilstoši citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām izstrādātus plānus, ja tie atbilst šiem noteikumiem.

77. Glābšanas dienests ārpusobjekta civilās aizsardzības plānā paredz:

77.1. lokalizēt un likvidēt negadījumus vai rūpnieciskās avārijas, lai samazinātu nevēlamā notikuma vai rūpnieciskās avārijas iedarbību un nodarīto kaitējumu;

77.2. organizēt cilvēku aizsardzību un glābšanu rūpnieciskās avārijas gadījumā;

77.3. nodrošināt informācijas sniegšanu iestādēm, komersantiem, pašval­dībām un sabiedrībai rūpnieciskās avārijas apdraudētajā teritorijā atbilstoši šo noteikumu XInodaļā minētajām prasībām, kā arī rūpnieciskās avārijas gadījumā.

78. Ārpusobjekta civilās aizsardzības plānā:

78.1. norāda tās amatpersonas, kuras pilnvarotas veikt reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus rūpnieciskās avārijas vai tās tiešu draudu gadījumā, kā arī tās amatpersonas, kuras pilnvarotas uzņemties vadību un koordinēt rīcību ārpus objekta teritorijas;

78.2. sniedz brīdināšanas sistēmas raksturojumu, norādot:

78.2.1. kārtību, kādā glābšanas dienests, pašvaldība un citas atbildīgās institūcijas saņem un sniedz brīdinājumu vai informāciju par nevēlamu notikumu vai rūpniecisko avāriju;

78.2.2. trauksmes izziņošanas kārtību un avārijas vai operatīvo dienestu izsaukšanas kārtību;

78.2.3. objekta apziņošanas un trauksmes sistēmas raksturojumu;

78.3. norāda ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna īstenošanai nepieciešamos resursus (tai skaitā materiālās rezerves, darbiniekus un citus pieejamos resursus);

78.4. raksturo reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus un kārtību, kādā veicama rūpnieciskās avārijas bīstamības un seku ierobežošana un samazināšana ārpus objekta teritorijas;

78.5. raksturo sadarbības un savstarpējās palīdzības sistēmu reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanai, norādot:

78.5.1. kārtību, kādā glābšanas dienests, citas valsts institūcijas un pašvaldības sniedz objekta darbiniekiem palīdzību reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanai objekta teritorijā;

78.5.2. valsts institūcijas, pašvaldību dienestus vai citus avārijas vai operatīvos dienestus un iesaistītos komersantus, kas piedalās ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna īstenošanā, un to funkcijas;

78.5.3. kārtību, kādā objekta darbinieki sniedz palīdzību glābšanas dienestam vai citām valsts vai pašvaldības institūcijām reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanai ārpus objekta teritorijas;

78.6. apraksta kārtību, kādā brīdināmi iedzīvotāji par draudiem un sniedzama informācija par rīcību rūpnieciskās avārijas gadījumā un veicamajiem aizsardzības pasākumiem;

78.7. apraksta kārtību, kādā informējami citu valstu attiecīgie dienesti rūpnieciskās avārijas gadījumā, ja iespējama avārijas pārrobežu iedarbība;

78.8. norāda iespējamo laiku, kādā pēc informācijas saņemšanas glābšanas dienests un citi avārijas dienesti var ierasties rūpnieciskās avārijas vietā. Laiku nosaka, ņemot vērā glābšanas dienesta un avārijas dienestu izvietojuma attālumu no objekta, šo dienestu tehnisko un organizatorisko nodrošinājumu un ceļu stāvokli.

79. Izstrādājot ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu, ņem vērā objektu izvietojumu vai ārējo faktoru (it īpaši domino efekta) iespējamo ietekmi.

80. Atbildīgā persona un glābšanas dienests ne retāk kā reizi trijos gados objekta civilās aizsardzības plānu un ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu pārbauda praktiskajās mācībās, kā arī pārskata tos un, ja nepieciešams, precizē vai papildina.

81. Pārskatot objekta civilās aizsardzības plānu vai ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu pēc praktiskajām mācībām, ņem vērā:

81.1. iegūto pieredzi un izdarītos secinājumus;

81.2. objektā notikušās pārmaiņas;

81.3. pārmaiņas, kas notikušas valsts institūciju, pašvaldību vai avārijas dienestu funkcijās un materiāltehniskajā nodrošinājumā;

81.4. jaunākās tehniskās zināšanas vai informāciju par efektīviem pasākumiem rūpniecisko avāriju ierobežošanai vai likvidēšanai;

81.5. grozījumus normatīvajos aktos;

81.6. citus faktorus, kas var ietekmēt minēto plānu izpildi.

XI. Informēšana par aizsardzības un drošības pasākumiem

82. Atbildīgā persona nodrošina sabiedrībai brīvu pieeju rūpniecisko avāriju novēršanas programmai vai drošības pārskatam, kā arī informācijai par bīstamo vielu klātbūtni objektā (bīstamo vielu sarakstam).

83. Vides pārraudzības valsts biroja mājas lapā internetā norāda, kur un kad var iepazīties ar atbildīgās personas sagatavoto rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu.

84. Ja rūpniecisko avāriju novēršanas programma vai drošības pārskats satur informāciju, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, Vides pārraudzības valsts birojs, pamatojoties uz atbildīgās personas iesniegumu, pieņem lēmumu par atsevišķu programmas vai drošības pārskata sadaļu ierobežotu pieejamību. Šādā gadījumā atbildīgā persona papildus izstrādā saīsinātu programmu vai drošības pārskatu, kas nesatur ierobežotas pieejamības informāciju un ir brīvi pieejams sabiedrībai.

85. Nedrīkst ierobežot pieejamību šādai informācijai:

85.1. bīstamo vielu fizikālās, ķīmiskās, toksikoloģiskās vai ekotoksikolo­ģiskās īpašības;

85.2. veidi un metodes, kā bīstamo vielu padarīt nekaitīgu;

85.3. informācija par bīstamās vielas kaitīgo ietekmi uz cilvēku vai vidi;

85.4. informācija par drošības pasākumiem, kas jāievēro, veicot darbības ar bīstamajām vielām;

85.5. informācija par pirmo palīdzību un neatliekamajiem pasākumiem, kas jāveic, ja notikusi saindēšanās ar bīstamo vielu, izcēlies ugunsgrēks vai noticis cits nevēlams notikums vai nelaimes gadījums.

86. Pirms drošības pārskata un objekta civilās aizsardzības plāna iesniegšanas atbildīgā persona vismaz 10 dienas pirms informācijas sniegšanas sabiedrībai publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī vismaz vienā vietējā laikrakstā paziņojumu, kurā norāda:

86.1. kur un kad var iepazīties ar drošības pārskatu;

86.2. kad notiks drošības pārskata un ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna sabiedriskā apspriešana;

86.3. termiņu, līdz kuram sabiedrība var iesniegt atbildīgajai personai un glābšanas dienestam jautājumus vai ierosinājumus par ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu.

87. Atbildīgā persona nodrošina drošības pārskata un objekta civilās aizsardzības plāna sabiedrisko apspriešanu sabiedrībai pieejamā vietā un laikā.

88. Atbildīgā persona drošības pārskata un ārpusobjekta civilās aizsar­dzības plāna sabiedriskajā apspriešanā sniedz sabiedrībai šādu informāciju:

88.1. komersanta un objekta adresi un ziņas par tā īpašnieku vai īpašniekiem, kam pieder vismaz 5% no kapitālsabiedrības pamatkapitāla, un atbildīgo personu;

88.2. ziņas par informācijas sniedzēju, norādot amatu;

88.3. objekta vai iekārtu darbību izklāstu;

88.4. šādas ziņas par bīstamajām vielām, kas atrodas objektā un var izraisīt rūpniecisko avāriju:

88.4.1. vielu klasifikācija, nosaukumi vai piederība pie noteiktas bīstamības klases atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam;

88.4.2. vielu bīstamības raksturojums, norādot svarīgākos simptomus un sekas, ko izraisa vielas iedarbība;

88.5. informāciju par rūpnieciskās avārijas bīstamību un riska faktoriem, kā arī rūpnieciskās avārijas iespējamo ietekmi uz cilvēka veselību, dzīvību, īpašumu un vidi;

88.6. informāciju par to, kā brīdinās un informēs par rūpniecisko avāriju un kā jārīkojas un jāizturas iedzīvotājiem, kuri var tikt ietekmēti šādā avārijā;

88.7. pārskatu par objekta civilās aizsardzības plānu un materiāl­tehniskajām rezervēm objektā;

88.8. apskatu par operatīvo sakaru sistēmu un sadarbību ar glābšanas dienestu un citiem operatīvajiem dienestiem avāriju vai katastrofu gadījumos;

88.9. pārskatu par neatliekamajiem pasākumiem objektā rūpniecisko avāriju gadījumos;

88.10. ziņas par to, kur var iegūt papildinformāciju.

89. Atbildīgā persona nodrošina sabiedrībai iespēju izteikt viedokli par:

89.1. drošības un aizsardzības pasākumiem, kurus saskaņā ar drošības pārskatu vai objekta civilās aizsardzības plānu paredzēts īstenot rūpnieciskās avārijas laikā;

89.2. objekta darbību vai darbības paplašināšanu un drošības sistēmas organizēšanu objektā.

90. Sabiedriskās apspriešanas laikā glābšanas dienests:

90.1. informē sabiedrību par ārpusobjekta civilās aizsardzības plānā paredzētajiem aizsardzības un drošības pasākumiem, kā arī par pasākumiem rūpniecisko avāriju vai to seku ierobežošanai, samazināšanai vai likvidēšanai ārpus objekta teritorijas;

90.2. informē sabiedrību par paredzēto palīdzību rūpnieciskās avārijas likvidēšanai objekta teritorijā;

90.3. uzklausa sabiedrības viedokli, kā arī izvērtē priekšlikumus par ārpusobjekta civilās aizsardzības plānā paredzētajiem drošības pasākumiem.

91. Atbildīgā persona sabiedriskajā apspriešanā pieaicina pašvaldību, reģionālās vides pārvaldes, kā arī citu šajos noteikumos minēto institūciju pārstāvjus, sabiedrisko organizāciju pārstāvjus un ekspertus.

92. Iedzīvotājus, kurus var ietekmēt rūpnieciskā avārija, atbildīgā persona nodrošina ar informatīvo materiālu, kas informē par rīcību rūpnieciskās avārijas gadījumā un paredzētajiem aizsardzības pasākumiem un satur šo noteikumu 88.punktā minēto informāciju (arī gadījumos, ja sabiedrība to nepieprasa). Informatīvo materiālu saskaņo ar glābšanas dienestu, iesniedzot objekta civilās aizsardzības plānu. Atbildīgā persona pēc saskaņošanas ar glābšanas dienestu izplata informatīvu materiālu sabiedrībai, nodrošinot vienu eksemplāru katrai mājsaimniecībai, iestādei un komersantam, kuru var tieši ietekmēt rūpnieciskā avārija objektā.

93. Atbildīgā persona šajos noteikumos paredzētajā kārtībā informē sabiedrību ne retāk kā reizi piecos gados, kā arī pēc drošības pārskata vai objekta civilās aizsardzības plāna un ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna pārskatīšanas vai gadījumā, ja paredzēta objekta pārveidošana.

94. Jebkura fiziskā vai juridiskā persona var iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā sūdzību par nepietiekamu sabiedrības informēšanu.

95. Vides ministrija, pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja un glābšanas dienesta sagatavoto informāciju, pēc saskaņošanas ar Ārlietu ministriju informē:

95.1. par rūpniecisko avāriju riska izvērtējuma rezultātiem un riska samazināšanas pasākumiem – kompetentās institūcijas valstīs, kuras var tikt ietekmētas rūpniecisko avāriju rezultātā;

95.2. attiecīgo valstu kompetentās institūcijas, ja objekts, uz kuru attiecas šie noteikumi, atrodas tuvāk par 15 km no citas valsts robežas, tomēr nevar radīt rūpnieciskās avārijas risku ārpus Latvijas teritorijas;

95.3. Eiropas Kopienu komisiju:

95.3.1. ja piemēro šo noteikumu 30.punktu;

95.3.2. ja piemēro šo noteikumu 43.7.apakšpunktu;

95.3.3. ja nepieciešams, par atbilstoši šiem noteikumiem identificētajiem objektiem, saņemtajiem iesniegumiem, rūpniecisko avāriju novēršanas programmām, izvērtētajiem drošības pārskatiem vai objekta civilās aizsardzības plāniem, izstrādātajiem ārpusobjekta civilās aizsardzības plāniem, veiktajām inspekcijām, sniegto informāciju, kas saistīta ar drošības un aizsardzības pasākumiem, konstatētu domino efektu, kā arī par teritoriju plānojumiem, kuros paredzēti teritoriju izmantošanas ierobežojumi sakarā ar esošo objektu izvietojumu vai ierobežo­jumi jaunu objektu būvniecībai;

95.3.4. par atbilstoši šiem noteikumiem identificētajiem objektiem, norādot atbildīgās personas vārdu un uzvārdu (ja atbildīgā persona ir fiziska persona), firmu, reģistrācijas numuru komercreģistrā un juridisko adresi (ja atbildīgā persona ir juridiska persona), ražotnes īpašnieka vai īpašnieku firmu, reģistrācijas numuru komercreģistrā un juridisko adresi, ražotnes nosaukumu (ja tas atšķiras no īpašnieka firmas), ražotnes adresi un ražotnes darbības jomu vai jomas.

96. Citai valstij sniegtajai informācijai jābūt pietiekamai, lai attiecīgā valsts varētu ņemt vērā objekta bīstamību un risku, sagatavojot savus teritoriālos plānojumus un sastādot civilās aizsardzības plānus, kā arī informēt sabiedrību.

XII. Rīcība rūpnieciskās avārijas vai tās draudu gadījumā

97. Ja notiek nevēlams notikums, kas var izraisīt rūpniecisko avāriju, atbildīgā persona:

97.1. nekavējoties nodrošina rūpnieciskās avārijas novēršanai paredzēto pasākumu īstenošanu;

97.2. izvērtē radušos situāciju;

97.3. informē attiecīgā glābšanas dienesta teritoriālo struktūrvienību par radušos situāciju un iespējamiem draudiem;

97.4. ja nepieciešams, veic citus pasākumus.

98. Ja nevēlamais notikums rada tiešus rūpnieciskās avārijas draudus:

98.1. atbildīgā persona nekavējoties saskaņā ar objekta civilās aizsardzības plānu:

98.1.1. ziņo par to attiecīgajai glābšanas dienesta teritoriālajai struktūrvienībai, attiecīgajai pašvaldībai un reģionālajai vides pārvaldei, kā arī, ja nepieciešams, citām institūcijām;

98.1.2 .īsteno paredzētos pasākumus, lai novērstu rūpniecisko avāriju un sagatavotos rūpnieciskās avārijas ierobežošanai vai likvidēšanai;

98.1.3. izvērtē radušos situāciju un, ja nepieciešams, veic citus pasākumus;

98.2. attiecīgā glābšanas dienesta teritoriālā struktūrvienība saskaņā ar ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu, kā arī, izvērtējot radušos situāciju:

98.2.1. īsteno pasākumus, lai sagatavotos rūpnieciskās avārijas ierobežošanai vai likvidēšanai;

98.2.2. iesaista pašvaldības, citas institūcijas un dienestus pasākumu īstenošanā, lai sagatavotos rūpnieciskās avārijas ierobežošanai vai likvidēšanai;

98.2.3. sniedz atbildīgajai personai palīdzību rūpnieciskās avārijas novēršanā;

98.2.4. brīdina apkārtnes iedzīvotājus un citus cilvēkus, kas atrodas rūpnieciskās avārijas iespējamās ietekmes zonā, un sniedz informāciju par aizsardzības, drošības un pirmās palīdzības pasākumiem;

98.2.5. ja nepieciešams, veic citus pasākumus.

99. Sākoties rūpnieciskajai avārijai un rūpnieciskās avārijas laikā:

99.1. atbildīgā persona nekavējoties:

99.1.1. ziņo par to attiecīgajai glābšanas dienesta teritoriālajai struktūrvienībai, attiecīgajai pašvaldībai un reģionālajai vides pārvaldei, kā arī, ja nepieciešams, citām institūcijām;

99.1.2. saskaņā ar objekta civilās aizsardzības plānu vai ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu, vai pēc glābšanas dienesta amatpersonu pieprasījuma īsteno pasākumus, lai novērotu, ierobežotu vai likvidētu rūpniecisko avāriju vai samazinātu tās sekas;

99.2. glābšanas dienests nekavējoties organizē un vada ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna īstenošanu, kā arī īsteno pasākumus, lai ierobežotu vai likvidētu rūpniecisko avāriju vai samazinātu tās sekas;

99.3. citas valsts institūcijas, pašvaldības un komersanti piedalās pasākumu īstenošanā, lai ierobežotu vai likvidētu rūpniecisko avāriju, vai samazinātu tās sekas, ja tas paredzēts ārpusobjekta civilās aizsardzības plānā vai ja to pieprasa glābšanas dienesta amatpersonas:

99.3.1. Katastrofu medicīnas centrs koordinē neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas pasākumus un sniedz specializēto neatliekamo medicī­nisko palīdzību rūpniecisko avāriju gadījumos un to seku likvidācijas laikā;

99.3.2. valsts aģentūra "Sabiedrības veselības aģentūra" sniedz informā­ciju par bīstamo vielu iedarbību uz cilvēku (it īpaši par to tiešo vai tūlītējo iedarbību un simptomiem);

99.3.3. valsts aģentūra "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra" informē par meteoroloģiskajiem apstākļiem un gatavo meteorolo­ģiskās prognozes;

99.3.4. reģionālā vides pārvalde informē par objektā lietotajām bīstama­jām vielām, kā arī par citiem objektiem vai faktoriem objekta tuvumā, kas var padarīt smagākas rūpnieciskās avārijas sekas.

100. Lai novērotu bīstamo vielu izplatību vai koncentrāciju vidē, kā arī ierobežotu bīstamo vielu iedarbību uz cilvēkiem un vidi:

100.1. ja nepieciešams, rūpnieciskās avārijas tiešas iedarbības vai tiešu draudu zonā, kur jālieto individuālās aizsardzības līdzekļi, gaisa, augsnes vai ūdens ekspresanalīzes veic vai bīstamo vielu paraugus ņem glābšanas dienests vai objekta avārijas un glābšanas darbu vienības;

100.2. ja nepieciešams, ārpus rūpnieciskās avārijas tiešas iedarbības vai tiešu draudu zonas, kur nav jālieto individuālās aizsardzības līdzekļi vai speciāls apģērbs, bīstamo vielu paraugus ņem objekta, attiecīgās reģionālās vides pārvaldes vai citas laboratorijas pārstāvji atbilstoši objekta vai ārpusobjekta civilās aizsardzības plānā paredzētajam;

100.3. ja bīstamās vielas tieši neapdraud cilvēka dzīvību vai veselību, atbildīgā persona savāc un uzglabā bīstamās vielas tā, lai tās neapdraudētu cilvēka dzīvību, veselību, mantu un vidi, kā arī nogādā tās speciāli aprīkotās vietās un veic citas darbības atbilstoši tiesību aktos par atkritumu apsaimnieko­šanu noteiktajām prasībām.

101. Ziņojot par nevēlamu notikumu vai rūpniecisko avāriju, atbildīgā persona norāda šādu informāciju:

101.1. ziņojuma sniedzēja adrese, uzvārds un amats, kā arī ziņojuma saņēmēja uzvārds un amats;

101.2. ziņojuma sniegšanas laiks;

101.3. notikuma vieta (rajons, pilsēta vai pašvaldība, objekta adrese) vai cita informācija, kas precizē notikuma vietu;

101.4. ziņas par nevēlamo notikumu vai rūpniecisko avāriju, norādot:

101.4.1. nevēlamā notikuma vai rūpnieciskās avārijas veidu un īsu raksturojumu (piemēram, ugunsgrēks, sprādziens, bīstamo vielu noplūde gaisā, ūdenī), kā arī tā apjomu un nozīmību;

101.4.2. veiktos novērojumus, mērījumus vai prognozes, kas raksturotu nevēlamo notikumu vai rūpniecisko avāriju, kā arī iespējamo attīstību;

101.4.3. risku, ko rūpnieciskā avārija rada objektā (piemēram, atkārtotu sprādzienu, bīstamo vielu noplūdi, darbinieku saindēšanos), un kaitīgo ietekmi uz apkārtnes iedzīvotājiem un citiem cilvēkiem, kas atrodas objekta tuvumā, vai vidi;

101.5. ziņas par avārijā iesaistītajām bīstamajām vielām – to nosaukumus, bīstamās īpašības vai klasifikāciju saskaņā ar Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumu (piemēram, toksiskas, ekotoksiskas, sprādzienbīstamas, viegli uzliesmojošas) vai CAS numurus;

101.6. veiktos rūpnieciskās avārijas ierobežošanas, likvidēšanas vai seku samazināšanas pasākumus vai citus pasākumus;

101.7. nepieciešamo palīdzību.

XIII. Pasākumi rūpniecisko avāriju seku un avārijas risku izvērtēšanai un samazināšanai pēc rūpnieciskās avārijas

102. Valsts darba inspekcija pēc rūpnieciskās avārijas izveido un vada rūpnieciskās avārijas izvērtēšanas komisiju (turpmāk – avārijas izvērtēšanas komisija), kuras sastāvā iekļauj valsts institūciju pārstāvjus (ievērojot to kompetences sadalījumu), attiecīgās pašvaldības pārstāvi, kā arī, ja nepieciešams, ekspertus. Valsts darba inspekcija uztur datu bāzi ar ziņām par ekspertiem vai institūcijām, kuri var sniegt informāciju, ko var izmantot rūpniecisko avāriju izvērtēšanā, novēršanā vai to bīstamības un seku samazināšanā.

103. Atbildīgā persona pēc rūpnieciskās avārijas rakstiski informē Valsts darba inspekciju un Valsts vides dienestu par:

103.1. rūpnieciskās avārijas apstākļiem un iespējamiem cēloņiem;

103.2. rūpnieciskajā avārijā iesaistītajām bīstamajām vielām;

103.3. pieejamo informāciju par rūpnieciskās avārijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi;

103.4. veiktajiem rūpnieciskās avārijas novēršanas, ierobežošanas, seku likvidēšanas vai samazināšanas pasākumiem;

103.5. pasākumiem, kas paredzēti, lai:

103.5.1. samazinātu notikušās rūpnieciskās avārijas vidēja termiņa un ilgtermiņa iedarbību un sekas;

103.5.2. izpētītu šīs avārijas ilgtermiņa iedarbību un sekas;

103.5.3. novērstu šādas avārijas atkārtošanās iespēju.

104. Ja tiek atklāti papildu fakti, atbildīgā persona precizē un papildina informāciju, kas sniegta atbilstoši šo noteikumu 103.punktam.

105. Avārijas izvērtēšanas komisija:

105.1. vāc informāciju un izvērtē rūpniecisko avāriju, lai izpētītu tās tehniskos un tehnoloģiskos cēloņus un apstākļus, kā arī objekta drošības sistēmas problēmas, kas varēja ietekmēt šādas avārijas rašanos;

105.2. pamatojoties uz rūpnieciskās avārijas izvērtēšanas materiāliem, izvērtē šīs avārijas apstākļus, cēloņus un sekas, kā arī rūpnieciskās avārijas seku radīto risku cilvēkiem vai videi;

105.3. sagatavo rakstisku atzinumu par notikušo rūpniecisko avāriju un ieteikumus vai norādījumus par turpmāk veicamajiem pasākumiem, lai samazinātu avārijas ilglaicīgo ietekmi uz cilvēkiem un vidi un novērstu līdzīgas rūpnieciskās avārijas.

106. Rūpnieciskās avārijas izvērtēšanas materiāli ir:

106.1. valsts institūciju (Valsts darba inspekcijas, glābšanas dienesta, Valsts vides dienesta vai attiecīgās reģionālās vides pārvaldes) veikto pārbaužu akti un protokoli, kas sastādīti rūpnieciskās avārijas vietā;

106.2. avārijas izvērtēšanas komisijas sanāksmju protokoli;

106.3. laboratorijas pārbaudes protokoli, tehniskie aprēķini, tehniskās modelēšanas novērtējuma vai dokumentēti riska novērtējuma rezultāti, akti, ekspertu atzinumi un citi dokumenti;

106.4. rūpnieciskās avārijas laikā noplūdušo bīstamo vielu, kā arī piesārņotās vides (piemēram, piesārņotās augsnes vai ūdens) paraugi;

106.5. dokumentētas ziņas par dabai nodarīto kaitējumu, kā arī informācija par iespējamu turpmāko vides apdraudējumu;

106.6. rūpnieciskās avārijas vietas fotogrāfijas, videomateriāli, plāni un shēmas ar atzīmēm par nevēlamajiem notikumiem rūpnieciskās avārijas gaitā;

106.7. meteoroloģiskās un hidroloģiskās izziņas;

106.8. ziņas par cietušajiem;

106.9. ziņas par nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem;

106.10. objekta drošības pārskats un objekta civilās aizsardzības plāns vai rūpniecisko avāriju novēršanas programma;

106.11. objekta plāns un objekta vai iekārtu tehnoloģiskā procesa shēma un apraksts;

106.12. inventarizācijas dati vai citas ziņas par bīstamajām vielām (daudzums, izvietojums, īpašības un agregātstāvoklis), vai šo vielu paraugi, kā arī ziņas par bīstamajām iekārtām objektā;

106.13. ziņas par drošības sistēmu objektā, tai skaitā:

106.13.1. par brīdināšanas sistēmu un tehnoloģiskā procesa drošības nodrošināšanu;

106.13.2. par darbinieku apmācību, atestāciju, amatu aprakstiem un instruktāžām, to periodiskumu un saturu;

106.13.3. par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu drošības datu lapu pieejamību;

106.14. avārijas liecinieku rakstiski paskaidrojumi;

106.15. informācija par normatīvo aktu pārkāpumiem;

106.16. citi dokumenti, kas saistīti ar avārijas apstākļiem.

107. Atbildīgā persona, pamatojoties uz avārijas izvērtēšanas komisijas atzinumu un ieteikumiem, kā arī valsts institūciju veikto pārbaužu aktiem un protokoliem:

107.1. īsteno atjaunošanas īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumus, kas nepieciešami, lai rūpnieciskās avārijas ietekmi uz cilvēkiem vai vidi samazinātu vai novērstu, tai skaitā:

107.1.1. savāc rūpnieciskās avārijas laikā radušos atkritumus, atdala bīstamos atkritumus, nodrošina to drošu pagaidu uzglabāšanu un nogādā tos speciāli aprīkotās bīstamo atkritumu savākšanas vai pagaidu uzglabāšanas vietās tā, lai tie neapdraudētu cilvēkus, vidi vai personas īpašumu;

107.1.2. veic monitoringu (piemēram, ņem un analizē paraugus, veic mērījumus) un izstrādā prognozes, kas nepieciešamas, lai noteiktu vai novērtētu rūpnieciskās avārijas seku apjomu, smagumu un izplatību, kā arī šīs avārijas kaitīgo iedarbību uz cilvēkiem un vidi;

107.1.3. veic piesārņotās vietas sanāciju;

107.1.4. veic citus pasākumus, kas nepieciešami rūpnieciskās avārijas seku likvidēšanai;

107.2. īsteno pasākumus, kas novērstu rūpnieciskās avārijas atkārtošanās iespēju;

107.3. ja nepieciešams, šajos noteikumos noteiktajā kārtībā precizē un papildina rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu un objekta civilās aizsardzības plānu.

108. Valsts vides dienests, pamatojoties uz atbildīgās personas iesniegto informāciju un avārijas izvērtēšanas komisijas savākto informāciju, uztur datu bāzi par Latvijas teritorijā notikušajām rūpnieciskajām avārijām un veiktajiem pasākumiem un salīdzina šo avāriju sekas ar šo noteikumu 3.pielikumā norādītajiem kritērijiem, ņemot vērā rūpnieciskās avārijas izvērtēšanas rezultātus. Minētajā datu bāzē ir šāda informācija:

108.1. rūpnieciskās avārijas norises datums, tās sākuma laiks, ilgums un vieta;

108.2. tās ražotnes un objekta nosaukums un adrese, kurā notikusi rūpnieciskā avārija, kā arī ziņas par objekta atbildīgo personu un īpašnieku;

108.3. rūpnieciskās avārijas apstākļi, norādot iesaistītās bīstamās vielas un to tiešo iedarbību uz cilvēkiem vai vidi;

108.4. veiktie rūpnieciskās avārijas ierobežošanas, likvidēšanas un seku samazināšanas pasākumi, kā arī piesardzības pasākumi;

108.5. veiktie pasākumi, lai novērstu rūpnieciskās avārijas atkārtošanos.

109. Valsts vides dienests, pamatojoties uz datu bāzē esošajiem datiem, sagatavo un pēc rūpnieciskās avārijas izvērtēšanas sniedz Eiropas Kopienu komisijai šo noteikumu 108.punktā minēto informāciju.

XIV. Objektu inspicēšana

110. Pamatojoties uz iesniegto informāciju par objektiem, Valsts vides dienests izstrādā inspekcijas programmu, kas nodrošina visu objektu (uz kuriem attiecas šie noteikumi) regulāru komplekso pārbaudi – valsts institūciju kopīgi veiktu objekta inspicēšanu, lai pārbaudītu rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumus (īpaši drošības sistēmas tehniskos un organiza­toriskos pasākumus) un rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā sniegtās informācijas atbilstību faktiskajam stāvoklim objektā.

111. Inspekcijas programmā paredz, ka komplekso pārbaudi veic ne retāk kā:

111.1. reizi kalendāra gadā – ikvienā objektā, kas atbilstoši šiem noteikumiem izstrādā drošības pārskatu;

111.2. reizi trijos gados – citos objektos, uz kuriem attiecas šie noteikumi.

112. Esošo objektu komplekso pārbaudi veic arī tādā gadījumā, ja atbildīgā persona vēl nav iesniegusi šajos noteikumos minētos dokumentus.

113. Kompleksā pārbaude ietver objekta tehniskā stāvokļa, organizato­risko jautājumu (īpaši drošības sistēmas), dokumentācijas, iekārtu darbības, bīstamo vielu lietošanas un uzglabāšanas noteikumu, ugunsdrošības noteikumu ievērošanas, avārijgatavības, darba drošības un aizsardzības (tai skaitā bīstamo iekārtu drošas lietošanas), vides un civilās aizsardzības prasību ievērošanas un atbildīgās personas veiktā monitoringa pārbaudi.

114. Lai veiktu komplekso pārbaudi, Valsts vides dienests izveido un vada inspekcijas komisiju, pieaicinot glābšanas dienesta, Valsts darba inspek­cijas, attiecīgās reģionālās vides pārvaldes un pašvaldības pārstāvjus, kā arī, ja nepieciešams, ekspertus.

115. Inspekcijas komisija objektā pārbauda:

115.1. vai atbildīgā persona veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu rūpniecisko avāriju, bet rūpnieciskās avārijas gadījumā–ierobežotu vai samazinātu tās sekas;

115.2. drošības sistēmas darbību (arī to, vai objektā ir nepieciešamie darbinieki un materiāltehniskie līdzekļi rūpnieciskās avārijas seku likvidēšanai un tās ietekmes uz cilvēkiem un vidi samazināšanai objekta teritorijā un ārpus objekta teritorijas);

115.3. drošības pārskatā, rūpnieciskās avārijas novēršanas programmā vai citos dokumentos, kas minēti šajos noteikumos, norādīto datu vai informācijas atbilstību faktiskajam stāvoklim;

115.4. vai atbildīgā persona veic visus pasākumus, kas atbilstoši šiem noteikumiem nepieciešami rūpnieciskās avārijas seku likvidēšanai vai rūpnieciskās avārijas atkārtošanās iespēju novēršanai (ja ir bijusi rūpnieciskā avārija);

115.5.informācijas pieejamību sabiedrībai atbilstoši šiem noteikumiem.

116. Sākoties objekta kompleksajai pārbaudei, atbildīgā persona nekavējoties izsniedz inspekcijas komisijai rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu un objekta civilās aizsardzības plānu vai citus dokumentus, kas minēti šajos noteikumos.

117. Lai pārbaudītu drošības pārskatā vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmā norādītās informācijas atbilstību faktiskajam stāvoklim, inspekcijas komisijas locekļiem ir tiesības ņemt paraugus vai veikt iekārtu darbības novērtējumu.

118. Par veikto iekārtu darbības novērtējumu vai paraugu ņemšanu un testēšanu inspekcijas komisija sagatavo rakstisku pārskatu, ja nepieciešams, pievienojot aprēķinus, iekārtu parametrus, bīstamās vielas analīzes metodes raksturojumu un tās izvēles pamatojumu, kā arī secinājumus un to pamatojumu.

119. Ja inspekcijas komisija konstatē, ka atbildīgās personas iesniegtie dokumenti neatspoguļo faktisko stāvokli un ir iespējama rūpnieciskā avārija ar smagākām sekām vai ir lielāka šādas avārijas izraisīšanās iespējamība, nekā norādīts iesniegtajā dokumentācijā, tā pieprasa atbildīgajai personai papild­informāciju par:

119.1. šādas rūpnieciskās avārijas (rūpnieciskās avārijas ar smagākām sekām vai lielāku smagākās rūpnieciskās avārijas izraisīšanās iespējamību) izraisīšanās iespējamību un sekām;

119.2. bīstamajām vielām, to īpašībām, agregātstāvokļiem, izvietojumu un citiem faktoriem, kas nav ņemti vērā un kas var izraisīt šādu rūpniecisko avāriju vai padarīt smagākas tās sekas;

119.3. drošības sistēmas stāvokli objektā;

119.4. objekta avārijgatavību un drošības sistēmas darbību rūpnieciskās avārijas gadījumā.

120. Valsts vides dienests par katru veikto pārbaudi sagatavo kopīgu inspekcijas ziņojumu, ko paraksta visi inspekcijas komisijas locekļi, un norādījumus atbildīgajai personai.

121. Atbildīgā persona kopīgajā inspekcijas ziņojumā noteiktajos termiņos veic ziņojumā norādītos pilnveidojumus.

122. Pamatojoties uz kopīgo inspekcijas ziņojumu, Valsts vides dienests uzdod atbildīgajai personai izdarīt grozījumus rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā, bet glābšanas dienests – objekta civilās aizsardzības plānā. Izvērtējot un ņemot vērā objekta civilās aizsardzības plānā izdarītos grozījumus, glābšanas dienests veic labojumus ārpusobjekta civilās aizsardzības plānā.

XV. Novērtējuma finansējums

123. Izdevumus, kas saistīti ar ekspertu pakalpojumiem (iesnieguma, rūpniecisko avāriju novēršanas programmas, drošības pārskata vai objekta civilās aizsardzības plāna novērtēšana, domino efekta izvērtēšana vai rūpniecisko avāriju izvērtēšana), sedz no komersanta līdzekļiem.

XVI. Noslēguma jautājumi

124. Ja objekts darbojas vai nodots ekspluatācijā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un bīstamās vielas maksimālais daudzums objektā vai visos ražotnes objektos, kas atrodas vienā teritorijā, var sasniegt vai pārsniegt šo noteikumu 1.pielikumā norādītos mazākos kvalificējošos daudzumus vai bīstamo vielu daudzuma kritērijs (Qkopējais), aprēķinot saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 27.punktā minēto formulu, ir vienāds ar vienu vai lielāks, tad atbildīgā persona:

124.1. līdz 2005.gada 1.oktobrim iesniedz attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē iesniegumu par bīstamajām vielām objektā;

124.2. līdz 2005.gada 1.oktobrim izstrādā un paraksta rūpniecisko avāriju novēršanas programmu, ja uz objektu attiecas šo noteikumu 14.punkts;

124.3. iesniedz Vides pārraudzības valsts birojā:

124.3.1. rūpniecisko avāriju novēršanas programmu – triju mēnešu laikā pēc tam, kad reģionālā vides pārvalde ir informējusi atbildīgo personu par to, vai atbildīgā persona ir pareizi noteikusi bīstamo vielu klātbūtni objektā, ja uz objektu attiecas šo noteikumu 14.punkts;

124.3.2. drošības pārskatu – līdz 2006.gada 1.jūlijam, ja uz objektu attiecas šo noteikumu 15.punkts;

124.4. līdz 2006.gada 1.jūlijam paraksta un iesniedz attiecīgajā glābšanas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā objekta civilās aizsardzības plānu, ja uz objektu attiecas šo noteikumu 15.punkts.

125. Ja objekta atbildīgā persona līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai:

125.1. iesniegusi iesniegumu par bīstamajām vielām objektā un rūpnie­cisko avāriju novēršanas programmu, tad atbildīgajai personai nav jāiesniedz iesniegums par bīstamajām vielām objektā un jauna rūpniecisko avāriju novēršanas programma, un ir spēkā Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja (no 2005.gada 1.janvāra – Vides pārraudzības valsts biroja) pieņemtie lēmumi, ja uz objektu attiecas šo noteikumu 14.punkts;

125.2. iesniegusi iesniegumu par bīstamajām vielām objektā, drošības pārskatu un objekta avārijgatavības plānu, tad atbildīgajai personai nav jāiesniedz iesniegums par bīstamajām vielām objektā, jauns drošības pārskats un civilās aizsardzības plāns, un ir spēkā Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja (no 2005.gada 1.janvāra – Vides pārraudzības valsts biroja) pieņemtie lēmumi (attiecībā uz drošības pārskatu) un glābšanas dienesta pieņemtie lēmumi (attiecībā uz objekta avārijgatavības plānu), ja uz objektu attiecas šo noteikumu 15.punkts.

126. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 19.jūnija noteikumus Nr.259 "Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 97.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Padomes 1996.gada 9.decembra Direktīvas 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 16.decembra Direktīvas 2003/105/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Vides ministrs R.Vējonis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 4.augustu.

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 19.jūlija noteikumiem Nr.532

Bīstamās vielas un to kvalificējošie daudzumi

1. Bīstamās vielas klātbūtni objektā nosaka, salīdzinot maksimālo bīstamo vielu daudzumu ražotnē vai objektā ar attiecīgo mazāko kvalificējošo daudzumu. Bīstamās vielas klātbūtne ražotnē vai objektā ir, ja šīs bīstamās vielas maksimālais daudzums ražotnē vai objektā ir sasniedzis vai var sasniegt šajā pielikumā norādītos mazākos kvalificējošos daudzumus, vai bīstamo vielu daudzuma kritērijs (Q kopējais) ir vienāds ar vienu vai lielāks. Bīstamās vielas maksimālo daudzumu ražotnē nosaka, summējot bīstamās vielas maksimālos daudzumus visos ražotnes objektos, kas atrodas vienā teritorijā.

2. Nosakot bīstamo vielu maksimālo daudzumu vai aprēķinot bīstamo vielu daudzuma kritēriju, ņem vērā tās bīstamās vielas, kas vienlaikus ir vai var būt objektā vai visos ražotnes objektos, kas atrodas vienā teritorijā, šādā daudzumā:

2.1. ir 2% no attiecīgās vielas mazākā kvalificējošā daudzuma vai vairāk;

2.2. mazāk par 2% no attiecīgās vielas mazākā kvalificējošā daudzuma, ja bīstamās vielas izvietojums objektā ir tāds, ka tā var būt par rūpnieciskās avārijas ierosinātāju.

3. Ķīmiskais produkts, kas satur bīstamās ķīmiskās vielas, ir bīstams, ja bīstamās ķīmiskās vielas koncentrācija tajā nav mazāka par Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.107 "Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtība" (turpmāk – noteikumi Nr.107) noteikto koncentrāciju. Rīkojoties ar šo ķīmisko produktu, ievēro tādas pašas prasības, kā rīkojoties ar attiecīgo bīstamo ķīmisko vielu.

4. Ja šī pielikuma 1. vai 2.tabulā nav norādīts mazākais kvalificējošais daudzums, tad, izvērtējot bīstamās vielas klātbūtni ražotnē vai objektā, ņem vērā lielāko kvalificējošo daudzumu.

5. Bīstamās vielas maksimālo daudzumu objektā šī pielikuma 1.tabulā norādītajai bīstamajai vielai nosaka, summējot šīs vielas vislielākos daudzumus, kas atrodas vai var vienlaikus atrasties objektā, vai nekontrolējamu ķīmisku procesu rezultātā var rasties izejvielās, produktos, blakusproduktos, starpproduk­tos un atkritumos.

6. Bīstamās vielas maksimālo daudzumu objektā bīstamo vielu grupai (bīstamās vielas, kas norādītas šī pielikuma 1.tabulas vienā punktā) nosaka, summējot visu attiecīgajai bīstamo vielu grupai piederošo bīstamo vielu daudzumus (izņemot poli­hlordibenzodioksīnu vai polihlordibenzofurānu – to daudzumus nosaka atbilstoši šī pielikuma 9. un 10.punktam).

7. Šī pielikuma izpratnē gāze ir jebkura viela, kuras absolūtais tvaika spiediens 20°C temperatūrā ir 101,3kPa vai lielāks par to.

8. Šī pielikuma izpratnē šķidrums ir jebkura viela, kas neatbilst gāzes definīcijai un 20°C temperatūrā un 101,3kPa standartspiedienā atrodas šķidrā agregātstāvoklī.

1.tabula

Kvalificējošie daudzumi bīstamām vielām un bīstamo vielu grupām

Nr. p.k.	Bīstamās vielas un bīstamo vielu grupas	Mazākais kvalificējošais daudzums (tonnās)	Lielākais kvalificējošais daudzums (tonnās)
1.	Amonija nitrātu saturošs kompleksais mēslojums, kas satur arī fosfātus vai kāliju, vai abus un kas var pašsadalīties1, ja tajā amonija nitrāta nodrošinātais slāpekļa saturs ir: – no 15,75%2 līdz 24,5%3 no kompleksā mēslojuma svara, bet kopējais degošo vai organisko vielu saturs nepārsniedz 0,4% vai šis kompleksais mēslojums atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra Regulas (EK) Nr.2003/2003 par mēslošanas līdzekļiem (turpmāk– Parlamenta un Padomes regula Nr.3003/2003) 27.pantā minētajā testā noteiktajām prasībām; – nepārsniedz 15,75%4 no kompleksā mēslojuma svara, bet degošo vielu saturs nav ierobežots	5000	10000
2.	Amonija nitrātu saturošs mēslojums, kas atbilst Parlamenta un Padomes regulas Nr.3003/2003 27.pantā minētajā testā noteiktajām prasībām: –tikai amonija nitrātu saturošs mēslojums; – kompleksais amonija nitrāta mēslojums, kurā amonija nitrāta nodrošinātais slāpekļa daudzums ir: (a)vairāk nekā 24,5% no kompleksā amonija nitrāta mēslojuma svara, izņemot amonija nitrāta maisījumus ar dolomītiem, kaļķakmeni un/vai kalcija karbonātu, ar tīrības pakāpi vismaz 90%; (b)vairāk nekā 15,75% no kompleksā amonija nitrāta mēslojuma svara, ja tas ir amonija nitrāta un amonija sulfāta maisījums; (c)vairāk nekā 28%5 no kompleksā amonija nitrāta mēslojuma svara, ja tas ir amonija nitrāta maisījums ar dolomītu, kaļķakmeni un/vai kalcija karbonātu, ar tīrības pakāpi vismaz 90%	1250	5000
3.	Amonija nitrāts un produkti un izstrādājumi, kuri satur amonija nitrātu un kuros amonija nitrāta nodrošinātais slāpekļa saturs ir: – no 24,5% līdz 28% no produkta vai izstrādājuma svara un kas satur ne vairāk kā 0,4% degošu vielu; – vairāk nekā 28% no produkta vai izstrādājuma svara un kas satur ne vairāk kā 0,2% degošu vielu; – amonija nitrāta ūdens šķīdumi, kuros amonija nitrāta koncentrācija ir vairāk nekā 80% no šī šķīduma svara	350	2500
4.	Amonija nitrātu saturoši specifikācijai neatbilstoši ražojumi un mēslošanas līdzekļi, kas nav izturējuši detonācijas pārbaudi, tai skaitā: – ražošanas gaitā izbrāķētas izejvielas, produkti, palīgmateriāli, starpprodukti vai izstrādājumi; – ķīmiskie produkti un izstrādājumi, kuri satur amonija nitrātu, amonija nitrāts, kompleksais amonija nitrāta mēslojums un amonija nitrātu saturoši mēslošanas līdzekļi (kuros nav citu pamatsastāvdaļu), ja tos kā neatbilstošus šīs tabulas 2. un 3.punktā norādītajiem nosacījumiem lietotājs nogādā vai nosūta atpakaļ ražotājam, atdod pagaidu uzglabāšanai vai nodod utilizācijai, otrreizējai pārstrādei vai apstrādei, lai to turpmāka izmantošana būtu droša; – šīs tabulas 1.punkta pirmajā atkāpē un 2.punktā norādītie mēslošanas līdzekļi, kas neatbilst Parlamenta un Padomes regulas Nr.3003/2003 prasībām, jo neatbilst šīs regulas 27.pantā minētajam testam	10	50
5.	Kompleksais kālija nitrāta mēslojums, kas satur kālija nitrāta mikrogranulas vai granulas	5000	10 000
6.	Kompleksais kālija nitrāta mēslojums, kas satur kristālisko kālija nitrātu	1250	5000
7.	Arsēna (V) oksīds (diarsēna pentoksīds), arsēnskābe un tās sāļi	1	2
8.	Arsēna (III) oksīds (diarsēna trioksīds), arsēnpaskābe un tās sāļi		0,1
9.	Broms	20	100
10.	Hlors	10	25
11.	Niķeļa pulverveida savienojumi: niķeļa (II) oksīds (niķeļa monoksīds), niķeļa (IV) oksīds (niķeļa dioksīds), niķeļa (II) sulfīds (niķeļa disulfīds), triniķeļa disulfīds, niķeļa (III) oksīds (diniķeļa trioksīds)	–	1
12.	Etilēnimīns	10	20
13.	Fluors	10	20
14.	Formaldehīds (koncentrācija ir lielāka par 90%)	5	50
15.	Ūdeņradis	5	50
16.	Hlorūdeņradis (sašķidrināta gāze)	25	250
17.	Svina alkilsavienojumi	5	50
18.	Sašķidrinātas īpaši viegli uzliesmojošas gāzes (ieskaitot sašķidrinātu ogļūdeņražu maisījumu, kas iegūts naftas pārstrādes rezultātā) vai dabasgāze	50	200
19.	Acetilēns	5	50
20.	Etilēna oksīds	5	50
21.	Propilēna oksīds	5	50
22.	Metanols	500	5000
23.	4,4-metilēn-bis(2-hloranilīns) un tā sāļi, pulverveidā	–	0,01
24.	Metilizocianāts	–	0,15
25.	Skābeklis	200	2000
26.	Toluola diizocianāts	10	100
27.	Karbonildihlorīds (fosgēns)	0,3	0,75
28.	Arsēna trihidrīds (arsīns)	0,2	1
29.	Fosfora trihidrīds (fosfīns)	0,2	1
30.	Sēra dihlorīds	1	1
31.	Sēra (VI) oksīds (sēra trioksīds)	15	75
32.	Polihlordibenzofurāni vai polihlordibenzodioksīni	–	0,001
33.	Šādas kancerogēnas vielas un/vai bīstamie ķīmiskie produkti, kas satur vairāk nekā 5% (svara procentos) vienu vai vairākas šādas kancerogēnas vielas: – 4-aminobifenils vai tā sāļi; – benzotrihlorīds; – benzidīns vai tā sāļi; – bis-(hlormetil)ēteris; – hlormetilmetilēteris; – 1,2-dibrometāns; – dietilsulfāts; – dimetilsulfāts; – dimetilkarbamoilhlorīds; – 1,2-dibrom-3-hlorpropāns; – 1,2-dimetilhidrazīns; – dimetilnitrozamīns; – heksametilfosfortriamīds; – hidrazīns – 2-naftilamīns vai tā sāļi; – 1,3-propānsultons; – 4-nitrodifenils	0,5	2
34.	Naftas produkti: (a)benzīni un ligroīni; (b)petroleja (ieskaitot reaktīvo dzinēju degvielu); (c)gāzeļļas (ieskaitot dīzeļdegvielu, šķidro krāšņu kurināmo un gāzeļļas maisījumus)	2500	25000

Piezīmes.

1. Amonija nitrātu saturošu mēslošanas līdzekļu vai kompleksā mēslojuma spēju pašsadalīties nosaka ar ANO "Notecējumu pārbaudi", kas aprakstīta Apvienoto Nāciju Organizācijas ieteikumos par bīstamu kravu pārvadāšanu "Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas" III daļas 38.2.sadaļā.

2. Slāpekļa saturs 15,75% (svara procentos) atbilst 45% amonija nitrāta no attiecīgā mēslošanas līdzekļa vai cita ķīmiskā produkta vai izstrādājuma svara.

3. Slāpekļa saturs 24,5% (svara procentos) atbilst 70% amonija nitrāta no attiecīgā mēslošanas līdzekļa vai cita ķīmiskā produkta vai izstrādājuma svara.

4. Slāpekļa saturs 15,75% (svara procentos) atbilst 45% amonija nitrāta no attiecīgā līdzekļa vai cita ķīmiskā produkta vai izstrādājuma svara.

5. Slāpekļa saturs 28% (svara procentos) atbilst 80% amonija nitrāta no attiecīgā līdzekļa vai cita ķīmiskā produkta vai izstrādājuma svara.

9. Lai noteiktu polihlordibenzofurānu un polihlordibenzodioksīnu maksimālos daudzumus, katrai polihlordibenzodioksīnu vai polihlordibenzo­furānu grupai lieto šādus starptautiskos toksiskā ekvivalenta koeficientus:

9.1. 2,3,7,8-THDD (2,3,7,8-tetrahlordibenzodioksīniem) – 1;

9.2. 1,2,3,7,8-PeCDD (1,2,3,7,8-pentahlordibenzodioksīniem) – 0,5;

9.3. 1,2,3,4,7,8-HxHDD (1,2,3,4,7,8-heksahlordibenzodioksīniem) – 0,1;

9.4. 1,2,3,6,7,8-HxHDD (1,2,3,6,7,8-heksahlordibenzodioksīniem) – 0,1;

9.5. 1,2,3,7,8,9-HxHDD (1,2,3,7,8,9-heksahlordibenzodioksīniem) – 0,1;

9.6. 1,2,3,4,6,7,8-HpHDD (1,2,3,4,6,7,8-heptahlordibenzodioksīniem)– 0,01;

9.7. OHDD (oktahlordibenzodioksīniem) – 0,001;

9.8. 2,3,7,8-THDF (2,3,7,8-tetrahlordibenzofurāniem) – 0,1;

9.9. 2,3,4,7,8-PeHDF (2,3,4,7,8-penta­hlordibenzofurāniem) – 0,5;

9.10. 1,2,3,7,8-PeHDF (1,2,3,7,8-penta­hlordibenzofurāniem) – 0,05;

9.11. 1,2,3,4,7,8-HxHDF (1,2,3,4,7,8-heksahlordibenzofurāniem) – 0,1;

9.12. 1,2,3,7,8,9-HxHDF (1,2,3,7,8,9-heksahlordibenzofurāniem) – 0,1;

9.13. 1,2,3,6,7,8-HxHDF (1,2,3,6,7,8-heksahlordibenzofurāniem) – 0,1;

9.14. 2,3,4,6,7,8-HxHDF (2,3,4,6,7,8-heksahlordibenzofurāniem) – 0,1;

9.15. 1,2,3,4,6,7,8-HpHDF (1,2,3,4,6,7,8-heptahlordibenzofurāniem)– 0,01;

9.16. 1,2,3,4,7,8,9-HpHDF (1,2,3,4,7,8,9-heptahlordibenzofurāniem)– 0,01;

9.17. OHDF (oktahlordibenzofurāniem) – 0,001.

10. Maksimālo polihlordibenzofurānu un polihlordibenzodioksīnu daudzumu objektā iegūst, polihlordibenzofurānu vai polihlordibenzodioksīnu daudzumus reizinot ar šī pielikuma 9.punktā minētajiem koeficientiem un iegūtos rezultātus summējot.

11. Bīstamās vielas maksimālo daudzumu objektā bīstamības klasei nosaka vai šī pielikuma 2.tabulā norādītos kvalificējošos daudzumus lieto:

11.1. ja bīstamā viela nav norādīta šī pielikuma 1.tabulā, bet ir klasificēta kā bīstama (piemēram, bīstama ķīmiska viela, bīstams ķīmisks produkts, bīstams atkritums) vai saskaņā ar noteikumiem Nr.107 vai citiem normatīvajiem aktiem, kas regulē darbības ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, tai ir piešķirti šī pielikuma 2.tabulā norādītie vielas iedarbības raksturojumi;

11.2. ja ķīmiskā viela nav klasificēta kā bīstama, bet tai piemīt īpašības, kas var izraisīt rūpniecisko avāriju. Kvalificējošos daudzumus lieto, ņemot vērā atbildīgās personas veikto attiecīgās ķīmiskās vielas klasifikāciju saskaņā ar noteikumiem Nr.107 vai citiem normatīvajiem aktiem, kas regulē darbības ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem.

12. Bīstamās vielas maksimālo daudzumu objektā bīstamības klasei nosaka, katrā bīstamības klasē summējot visas tās bīstamās vielas, kas atbilst šī pielikuma 2.tabulas vienā punktā minētajam norādījumam.

13. Ja bīstamā viela, klasificējot pēc tās īpašībām, atbilst vairākām bīstamības klasēm, tad, nosakot bīstamās vielas kvalificējošo daudzumu, izvēlas to klasi, kurai kvalificējošie daudzumi ir skaitliski mazāki.

14. Ja bīstamā viela, klasificējot pēc tās īpašībām, atbilst vairākām bīstamo vielu grupām, tad, nosakot bīstamās vielas kvalificējošo daudzumu, izvēlas to grupu, kurai kvalificējošie daudzumi ir skaitliski mazāki.

2.tabula

Kvalificējošie daudzumi bīstamības klasēm

Nr. p.k.	Bīstamības klase	Mazākais kvalificējošais daudzums (tonnās)	Lielākais kvalificējošais daudzums (tonnās)
1.	Ļoti toksiskas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti	5	20
2.	Toksiskas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti	50	200
3.	Ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti, kas ir spēcīgi oksidētāji	50	200
4.	Sprādzienbīstamas ķīmiskas vielas, ķīmiski produkti vai izstrādājumi (skatīt šī pielikuma 15., 16. un 17.punktu):
4.1.	kas atbilst UN/ADR1 1.4.apakšklasei	50	200
4.2.	kas atbilst UN/ADR1 1.1., 1.2., 1.3., 1.5. vai 1.6.apakš­klasei un R2 vai R3 vielas iedarbības raksturojumam	10	50
5.	Uzliesmojošas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti, kas atbilst šī pielikuma 18.punktā minētajam norādījumam	5000	50000
6.	Viegli uzliesmojošas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti:
6.1.	kas atbilst šī pielikuma 19.punktā minētajam norādījumam	50	200
6.2.	kas atbilst šī pielikuma 20.punktā minētajam norādījumam	5000	50000
7.	Īpaši viegli uzliesmojošas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti, kas atbilst šī pielikuma 21.punktā minētajam norādījumam	10	50
8.	Videi bīstamas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti, ja to bīstamības raksturojumā ir viens no šādiem iedarbības raksturojumiem:
8.1.	R50 – ļoti toksisks ūdens organismiem (ieskaitot R50/53 )	100	200
8.2.	R51/ R53 – toksisks ūdens organismiem, var radīt ilglaicīgu negatīvu ietekmi ūdens vidē	200	500
9.	Ikviena ķīmiskā viela vai ķīmiskais produkts, kas ir klasificēts kā bīstams, un šīs ķīmiskās vielas vai ķīmiskā produkta bīstamības raksturojumā ir viens no šādiem iedarbības raksturojumiem:
9.1.	R14 – aktīvi reaģē ar ūdeni vai R14/15 – aktīvi reaģē ar ūdeni, izdalot īpaši viegli uzliesmojošas gāzes	100	500
9.2.	R29 – saskaroties ar ūdeni, izdala toksiskas gāzes	50	200

Piezīme.

1. Saskaņā ar 1957.gada 30.septembrī noslēgto Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas līgumu par starptautiskiem bīstamo kravu autopārvadājumiem ar grozījumiem (turpmāk– UN/ADR).

15. Šī pielikuma 2.tabulas 4.1. un 4.2.apakš­punktā norādītie nosacījumi attiecas uz ķīmiskām vielām, ķīmiskiem produktiem, sprāgstvielām, pirotehniskām vielām, kā arī uz izstrādājumiem, kas satur sprāgstvielas, pirotehniskas vielas vai citas sprādzienbīstamas ķīmiskas vielas vai ķīmiskus produktus. Izvērtējot bīstamās vielas klātbūtni ražotnē vai objektā un piemērojot šo noteikumu prasības:

15.1. ņem vērā sprāgstvielu, pirotehnisko vielu vai citu sprādzienbīstamu ķīmisku vielu vai ķīmisku produktu daudzumu izstrādājumā. Ja sprāgstvielu, pirotehnisko vielu vai citu sprādzienbīstamu ķīmisku vielu vai ķīmisku produktu daudzums izstrādājumā nav zināms, uzskata, ka viss izstrādājums ir sprādzienbīstams;

15.2. ja sprādzienbīstamai ķīmiskai vielai vai ķīmiskam produktam ir zināma gan UN/ADR klasifikācija, gan vielas iedarbības raksturojums R2 vai R3, nosakot šīs vielas vai produkta kvalificējošo daudzumu, izvēlas to kvalificējošo daudzumu, kas atbilst UN/ADR klasifikācijai;

15.3. ja piemēro UN/ADR klasifikāciju attiecībā uz darbībām ar bīstamajām vielām objektā, uzskatāms arī, ka 1.1.apakšklases ķīmiskās vielas un izstrādājumi spēj izraisīt tādu masas sprādzienu, kas praktiski uzreiz aptver gandrīz visus izstrādājumus vai visu bīstamās vielas daudzumu, kas atrodas tilpnē vai citā norobežotā vai slēgtā iekārtā vai būvē, vai visā uzglabāšanas laukumā.

16. Kvalificējošie daudzumi, kas norādīti šī pielikuma 2.tabulas 4.1. un 4.2.apakš­punktā, attiecas uz šādām sprādzienbīstamām ķīmiskajām vielām, ķīmiskajiem produktiem, izstrādājumiem vai pirotehniskajiem līdzekļiem:

16.1.uz ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem, kas trieciena, berzes, liesmas vai citu aizdedzināšanas avotu ietekmē rada sprādziena risku (atbilstoši noteikumiem Nr.107 vielas iedarbības raksturojums – R2);

16.2. uz ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem, kas trieciena, berzes, liesmas vai citu aizdedzināšanas avotu ietekmē rada augstu sprādziena risku (atbilstoši noteikumiem Nr.107 vielas iedarbības raksturojums – R3);

16.3. uz ķīmiskajām vielām, ķīmiskajiem produktiem vai izstrādājumiem, kas saskaņā ar UN/ADR un Ministru kabineta 2003.gada 5.augusta noteikumiem Nr.435 "Bīstamo kravu pārvadājumu noteikumi" atbilst 1.klasei;

16.4. pirotehniskajiem līdzekļiem, kas ir vielas vai vielu maisījumi, kuri izmantojami siltuma, gaismas, trokšņa, gāzes, dūmu vai šo efektu kombināciju iegūšanai ar nedetonējošas pašuzturošas eksotermiskas ķīmiskās reakcijas palīdzību.

17.  Ķīmiskās vielas, ķīmiskos produktus un izstrādājumus, kas saskaņā ar UN/ADR klasifikāciju atbilst 1.klasei, iedala šādās apakšklasēs:

17.1. 1.1.apakšklase – "Ķīmiskās vielas un izstrādājumi, kas spēj izraisīt masas sprādzienu". Masas sprādziens ir tāds sprādziens, kas praktiski uzreiz aptver gandrīz visus izstrādājumus vai visu bīstamās vielas daudzumu, kas atrodas visā bīstamajā kravā;

17.2. 1.2.apakšklase – "Ķīmiskās vielas un izstrādājumi, kas spēj izsviest šo izstrādājumu vai vielu bīstamās daļas vai šķembas, bet nespēj izraisīt masas sprādzienu";

17.3. 1.3.apakšklase – "Ugunsbīstamas ķīmiskās vielas un izstrādājumi, kas spēj izraisīt nelielu sprādzienu vai izsviest šo vielu vai izstrādājumu bīstamās daļas vai šķembas, vai abus, bet nespēj izraisīt masas sprādzienu, tai skaitā kuriem sadegot rodas ievērojams siltumstarojums vai kuri sadeg cits pēc cita un spēj izraisīt nelielu sprādzienu vai/un izsviest savas bīstamās daļas vai šķembas";

17.4. 1.4.apakšklase – "Ķīmiskas vielas un izstrādājumi, kas pārvadājuma laikā rada tikai nelielu sprādziena risku aizdegšanās vai reakcijas ierosināšanas gadījumā". Nenotiek ķīmiskās vielas vai izstrādājuma sadalīšanās lielos gabalos vai šķembu izsviešana ievērojamā attālumā, un šādas sekas parasti skar vienu iepakojumu. Ārējas liesmas vai ugunsgrēks praktiski nevar izraisīt tūlītēju vienlaicīgu visa iepakojuma satura sprādzienu;

17.5. 1.5.apakšklase – "Ļoti insensitīvas (nejutīgas) ķīmiskas vielas, kam ir masas sprādziena bīstamība, bet kuras ir tik nejutīgas, ka pastāv pavisam niecīga varbūtība, ka normālos pārvadāšanas apstākļos izraisīsies šīs vielas sprādziens vai tās degšana izraisīs detonāciju". Minimālā prasība – tās nedrīkst eksplodēt ārējās ugunsizturības pārbaudes testā;

17.6. 1.6.apakšklase – "Īpaši insensitīvi (nejutīgi) izstrādājumi, kas nespēj izraisīt masas sprādzienu". Šie izstrādājumi satur tikai īpaši insensitīvas detonējošas vielas, un varbūtība, ka tie var nejauši izraisīt/uzsākt vai turpināt detonēšanu, ir visai niecīga. Sprādziena risks pastāv tikai attiecībā uz vienu izstrādājumu.

18. Kvalificējošie daudzumi, kas norādīti šī pielikuma 2.tabulas 5.punktā, attiecas uz uzliesmojošām ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem šķidrā agregātstāvoklī (uzliesmojošiem šķidrumiem), kas veicina degšanu un kam uzliesmošanas temperatūra ir no 21°C līdz 55°C (atbilstoši noteikumiem Nr.107 vielas iedarbības raksturojums – R10).

19. Kvalificējošie daudzumi, kas norādīti šī pielikuma 2.tabulas 6.1.apakšpunktā, attiecas uz tādām viegli uzliesmojošām ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem šķidrā agregātstāvoklī (viegli uzliesmojošiem šķidrumiem):

19.1. kas var uzkarst un saskarē ar gaisu aizdegties normālas apkārtējās temperatūras apstākļos bez enerģijas pievadīšanas (atbilstoši noteikumiem Nr.107 vielas iedarbības raksturojums – R17);

19.2. kuru uzliesmošanas temperatūra ir mazāka par 55°C un kas paaugstināta spiediena apstākļos paliek šķidrā agregātstāvoklī, rada avārijas risku un var izraisīt rūpniecisko avāriju, ja ir konkrēti tehnoloģiskā procesa apstākļi (piemēram, augsts spiediens vai augsta temperatūra).

20. Kvalificējošie daudzumi, kas norādīti šī pielikuma 2.tabulas 6.2.apakšpunktā, attiecas uz viegli uzliesmojošām ķīmiskām vielām vai ķīmiskiem produktiem, kuru uzliesmošanas temperatūra ir mazāka par 21°C un kuri nav īpaši viegli uzliesmojoši (atbilstoši noteikumiem Nr.107 vielas iedarbības raksturojums – R11, 4.1.2.apakš­punkts).

21. Kvalificējošie daudzumi, kas norādīti šī pielikuma 2.tabulas 7.punktā, attiecas uz šādām īpaši viegli uzliesmojošām ķīmiskām vielām vai ķīmiskiem produktiem šķidrā vai gāzveida agregātstāvoklī (īpaši viegli uzliesmojošām gāzēm un šķidrumiem):

21.1. uz šķidrām ķīmiskām vielām vai šķidriem ķīmiskiem produktiem, kuru uzliesmošanas temperatūra ir mazāka par 0°C un kuru viršanas tempera­tūra vai viršanas sākuma temperatūra (ja ir intervāli viršanas procesā) normāla spiediena apstākļos ir 35°C vai mazāka (atbilstoši noteikumiem Nr.107 vielas iedarbības raksturojums – R12, 3.1.apakšpunkts);

21.2. uz gāzēm, kas uzliesmo saskarē ar gaisu normālas apkārtējās temperatūras un spiediena apstākļos (atbilstoši noteikumiem Nr.107 vielas iedarbības raksturojums – R12, 3.2.apakšpunkts) un ir gāzveida agregātstāvoklī vai agregātstāvoklī, kur temperatūra ir lielāka par kritisko temperatūru un spiediens – lielāks par kritisko spiedienu. Kritiskā temperatūra ir temperatūra, kuru pārsniedzot gāzi vai bīstamās vielas tvaikus nav iespējams sašķidrināt neatkarīgi no spiediena. Kritiskais spiediens ir spiediens, kas nepieciešams, lai sašķidrinātu gāzi, kurai ir kritiskā temperatūra;

21.3. uzliesmojošām un viegli uzliesmojošām šķidrām ķīmiskām vielām vai šķidriem ķīmiskiem produktiem, ko ražo, lieto, apsaimnieko vai tur temperatūrā, kas ir augstāka par šo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu viršanas temperatūru.

22. Bīstamo vielu daudzuma kritēriju aprēķina, lai, nosakot bīstamo vielu klātbūtni vai atbilstoši šiem noteikumiem ražotnei izvirzāmās prasības, tiktu ņemta vērā kopējā to bīstamo vielu bīstamība, kurām ir līdzīgas bīstamās īpašības vai iedarbība. Nosakot bīstamo vielu daudzuma kritēriju, jāizmanto:

22.1. attiecīgajai šī pielikuma 1.tabulā norādītajai bīstamajai vielai vai bīstamo vielu grupai atbilstošu kvalificējošo daudzumu;

22.2. attiecīgajai bīstamības klasei atbilstošu kvalificējošo daudzumu, ja bīstamā viela nav norādīta šī pielikuma 1.tabulā, bet ir klasificēta kā bīstama.

23. Bīstamo vielu daudzuma kritēriju izmanto, novērtējot vispārējo apdraudējumu, kas saistīts ar toksicitāti, uzliesmojamību un ekotoksicitāti. Bīstamo vielu daudzuma kritēriju nosaka trīs reizes – novērtējot atsevišķi toksicitāti, uzliesmojamību un ekotoksicitāti.

24. Bīstamo vielu daudzuma kritēriju aprēķina kopā šādām bīstamām vielām, kuras ir vai var būt objektā vai visos ražotnes objektos, kas atrodas vienā teritorijā:

24.1. šī pielikuma 1.tabulā norādītajām ķīmiskajām vielām un ķīmiska­jiem produktiem, kas saskaņā ar klasifikāciju ir toksiski vai ļoti toksiski, kā arī ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, kas pieder pie šī pielikuma 2.tabulas 1. un 2.punktā norādītajām bīstamības klasēm;

24.2. šī pielikuma 1.tabulā norādītajām ķīmiskajām vielām un ķīmiska­jiem produktiem, kas saskaņā ar klasifikāciju ir oksidējoši, sprādzienbīstami, uzliesmojoši, viegli uzliesmojoši vai īpaši viegli uzliesmojoši, kā arī ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, kas pieder pie šī pielikuma 2.tabulas 3.punktā, 4.1., 4.2.apakšpunktā, 5.punktā, 6.1., 6.2.apakšpunktā un 7.punktā norādītajām bīstamības klasēm;

24.3. šī pielikuma 1.tabulā norādītajām ķīmiskajām vielām un ķīmiska­jiem produktiem, kas saskaņā ar klasifikāciju ir bīstami videi (R50 (ieskaitot R50/53) vai R51/53), kā arī ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, kas pieder pie šī pielikuma 2.tabulas 8.1. un 8.2.apakšpunktā norādītajām bīstamības klasēm.

25. Ja bīstamo vielu daudzuma kritērijs, kas aprēķināts šī pielikuma 24.1., 24.2. un 24.3.apakšpunktā minētajām vielām, ir lielāks par vienu vai vienāds ar to, uz objektu attiecas šo noteikumu prasības.

26. Aprēķinot bīstamo vielu daudzuma kritēriju, ņem vērā tikai tās šī pie­likuma 1.tabulā norādītās bīstamās vielas vai bīstamo vielu grupas, kuru maksi­mālie daudzumi ir mazāki par attiecīgajiem kvalificējošajiem daudzumiem.

27. Bīstamo vielu daudzuma kritēriju aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Q _kopējais = q₁/Q₁ + q₂/Q₂ + q₃/Q₃ + ... + q_n/Q_n , kur

Q _kopējais – bīstamo vielu daudzuma kritērijs;

q_i (q₁, q₂, q₃ … q_n) – maksimālais daudzums tonnās attiecīgajai šī pielikuma 1.tabulā norādītajai bīstamajai vielai vai bīstamo vielu grupai vai šī pielikuma 2.tabulā norādītajai bīstamības klasei;

Q_i (Q₁, Q₂, Q₃ ... Q_n) – attiecīgais šī pielikuma 1. vai 2.tabulā norādītais mazākais vai lielākais kvalificējošais daudzums tonnās bīstamajai vielai, bīstamo vielu grupai vai bīstamības klasei;

n – attiecīgā bīstamo vielu daudzuma kritērija aprēķinā iekļauto bīstamo vielu, bīstamo vielu grupu vai bīstamo vielu klašu skaits.

28. Ja bīstamo vielu daudzuma kritērijs, kas aprēķināts, lietojot mazākos kvalificējošos daudzumus, ir lielāks par vienu vai vienāds ar to, uz objektu attiecas šo noteikumu prasības, tai skaitā:

28.1. ja bīstamo vielu daudzuma kritērijs, kas aprēķināts, lietojot mazākos kvalificējošos daudzumus, ir lielāks par vienu vai vienāds ar to un bīstamo vielu daudzuma kritērijs, kas aprēķināts, lietojot lielākos kvalificējošos daudzumus, ir mazāks par 1, atbildīgā persona izstrādā rūpniecisko avāriju novēršanas programmu;

28.2. ja bīstamo vielu daudzuma kritērijs, kas aprēķināts, lietojot lielākos kvalificējošos daudzumus, ir lielāks par vienu vai vienāds ar to, atbildīgā persona izstrādā drošības pārskatu un objekta civilās aizsardzības plānu.

Vides ministrs R.Vējonis

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 19.jūlija noteikumiem Nr.532

Iesniegums par bīstamajām vielām objektā

Vides ministrs R.Vējonis

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 19.jūlija noteikumiem Nr.532

Rūpnieciskās avārijas izvērtēšanas un informācijas sniegšanas kritēriji

1.Valsts vides dienests klasificē rūpniecisko avāriju kā lielu un sniedz informāciju starptautiskajām organizācijām par katru avāriju, kas notikusi objektā, uz kuru attiecas šie noteikumi, ja rūpnieciskā avārija atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

1.1.ugunsgrēks, ko izraisījušas vai kurā iesaistītas bīstamās vielas, kuru daudzums ir vismaz 5% no šo noteikumu 1.pielikumā norādītajiem lielākajiem kvalificējošajiem daudzumiem;

1.2.vienas vai vairāku bīstamo vielu eksplozija, kuru izraisījušas vai kurā iesais­tītas bīstamās vielas, kuru daudzums ir vismaz 5% no šo noteikumu 1.pielikumā norādītajiem lielākajiem kvalificējošajiem daudzumiem;

1.3.vienas vai vairāku bīstamo vielu noplūde, kuru izraisījušas vai kurā iesaistītas bīstamās vielas, kuru daudzums ir vismaz 5% no šo noteikumu 1.pielikumā norādītajiem lielākajiem kvalificējošajiem daudzumiem;

1.4.bīstamo vielu izraisīta rūpnieciska avārija, kuras rezultātā:

1.4.1.iestājusies personas nāve;

1.4.2.objektā cietušas vismaz sešas personas, un tās hospitalizētas vismaz uz 24 stundām;

1.4.3.ārpus objekta cietusi vismaz viena persona, un tā hospitalizēta vismaz uz 24stundām;

1.4.4.rūpnieciskas avārijas rezultātā bojātas un nav lietojamas dzīvojamās mājas ārpus objekta;

1.4.5.notikusi personu evakuācija vai izolēšana uz laiku, kas pārsniedz divas stundas, ja, personu skaitu reizinot ar evakuācijas vai izolēšanas stundu skaitu, vērtība ir ne mazāka par 500;

1.4.6.ilgāk par divām stundām bijusi pārtraukta dzeramā ūdens, elektrības vai gāzes padeve vai tālruņa pakalpojumu sniegšana, ja, personu skaitu, kuras ietekmēja minētais pārtraukums, reizinot ar stundu skaitu, vērtība ir ne mazāka par 1000;

1.5.bīstamo vielu izraisīta rūpnieciska avārija, kas videi rada tiešu kaitējumu ar ilgstošām vai smagām sekām, piesārņojot vai citādi bojājot:

1.5.1.sauszemes ekosistēmas ne mazāk kā 0,5hektāru platībā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, mikroliegumos vai dabas aizsardzības mērķiem noteiktās aizsargjoslās;

1.5.2.plaši izplatītas sauszemes ekosistēmas, ieskaitot lauksaimniecībā izmantojamo zemi, ne mazāk kā 10hektāru platībā;

1.5.3.saldūdens vidi upē vai kanālā ne mazāk kā 10km garumā;

1.5.4.saldūdens vidi ezerā vai dīķī ne mazāk kā viena hektāra platībā;

1.5.5.saldūdens vidi upes deltā ne mazāk kā divu hektāru platībā;

1.5.6.jūras vidi piekrastē, piekrastes ūdeņos vai atklātā jūrā ne mazāk kā divu hektāru platībā;

1.5.7.pazemes ūdeņus ne mazāk kā viena hektāra platībā;

1.6.bīstamo vielu izraisīta rūpnieciska avārija, kas radījusi šādu kaitējumu īpašumam:

1.6.1.zaudējumi objekta īpašumam ne mazāk kā divu miljonu eiro apmērā;

1.6.2.zaudējumi īpašumam ārpus objekta ne mazāk kā 0,5miljonu eiro apmērā;

1.7.bīstamo vielu izraisīta rūpnieciska avārija, kas rada vai var radīt pārrobežu iedarbību.

2.Starptautiskajām organizācijām sniedzama informācija arī par citu veidu bīstamo vielu izraisītu nevēlamu notikumu vai rūpniecisku avāriju, ja pēc to izpētes un izvērtēšanas iegūta jauna tehniska rakstura informācija, kas var palīdzēt novērst citas rūpnieciskas avārijas vai samazināt to nevēlamās sekas.

Vides ministrs R.Vējonis