Ministru kabineta 2005.gada 2.augusta sēdē

Pieņemti noteikumi “Valsts informācijas sistēmu reģistrācijas noteikumi”.
Noteikumi nosaka valsts informācijas sistēmu reģistrācijas kārtību. Valsts informācijas sistēmas reģistrē valsts informācijas sistēmu reģistrā (reģistrs). Reģistrā iekļautā informācija par valsts informācijas sistēmu (sistēma) ir vispārpieejama informācija.
Reģistra pārzinis ir Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts (sekretariāts). Sistēmas pārzinis iesniedz sekretariātā sistēmas reģistrācijas iesniegumu. Iesniegumā norāda: sistēmas nosaukumu; sistēmas izveidošanas tiesisko pamatu; funkcijas, kuru izpildei tiek nodrošināta informācijas aprite, lietojot sistēmu; par sistēmas reģistrāciju atbildīgās amatpersonas vārdu, uzvārdu, darbavietas adresi, tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi. Sekretariāts 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē tajā sniegto informāciju par sistēmu un nosūta sistēmas pārzinim atzinumu par sistēmas reģistrāciju. Ja iesniegumā sniegtā informācija par sistēmu neatbilst šo noteikumu prasībām, sekretariāts atsaka reģistrēt sistēmu un atzinumā norāda atteikuma pamatojumu. Pēc atzinumā norādīto trūkumu novēršanas sistēmas pārzinis atkārtoti iesniedz iesniegumu.
Ja atzinums ir pozitīvs, sekretariāts reģistrē sistēmu un piešķir atbildīgajai amatpersonai tiesības ievadīt reģistrā datus. Atbildīgā amatpersona triju darbdienu laikā pēc tiesību piešķiršanas ievada reģistrā datus par sistēmu, sistēmas pārzini un sistēmas turētāju. Reģistrā ievadāmo datu saturu nosaka sistēmas pārzinis, ievērojot Valsts informācijas sistēmu likuma 13.panta pirmajā un otrajā daļā minētās prasības.
Ja pēc izmaiņām, kas saistītas ar sistēmu, reģistrā ievadītie dati kļuvuši nepilnīgi vai nepatiesi, sistēmas pārzinis triju darbdienu laikā pēc attiecīgo izmaiņu spēkā stāšanās dienas šos datus aktualizē. Ja šajos noteikumos minētās izmaiņas skar iesniegumā norādīto informāciju, sistēmas pārzinis reģistrā ievadīto datu aktualizēšanu saskaņo ar sekretariātu. Sistēmas pārzinis reģistrā ievadītos datus aktualizē triju darbdienu laikā pēc saskaņošanas ar sekretariātu.
Sistēmas pārzinis nodrošina atbildīgajai amatpersonai iespēju ievadīt reģistrā datus, izmantojot internetu. Ja sistēmas pārzinis nevar izmantot internetu, sekretariāts nodrošina atbildīgajai amatpersonai iespēju ievadīt reģistrā datus sekretariāta norādītajā vietā.
Reģistru finansē Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts tam piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Pieņemti noteikumi “Medicīnas ierīču reģistrācijas, atbilstības novērtēšanas, izplatīšanas, ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtība”.
Kā norāda Veselības ministrija, šie noteikumi ir viens no priekšnoteikumiem, lai Latvijas Republikā varētu realizēt vienu no Eiropas Savienības pīlāriem – brīvu preču (šajā gadījumā – medicīnas ierīču) kustību, ieviešot saskaņotās prasības medicīnas ierīču izstrādei, ražošanai, kā arī izplatīšanas, ekspluatācijas un tehniskajai uzraudzībai.
Noteikumi nosaka, ka kompetentā institūcija par medicīnas ierīču reģistrāciju, to ekspluatācijas un izplatīšanas uzraudzību ir Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra.
Medicīnas ierīču atbilstības novērtēšanu veic institūcija, kura ir akreditēta Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā saskaņā ar likumu “Par atbilstības novērtēšanu” un par kuras akreditāciju Ekonomikas ministrija ir publicējusi paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, un par kuras pilnvarošanu veikt atbilstības novērtēšanu ir paziņojusi Eiropas Komisija, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu atbilstības novērtēšanas iestādes, kuras Eiropas Komisija par tādām ir paziņojusi (pilnvarotās iestādes Eiropas Savienības tiesību aktu izpratnē).
Medicīnas ierīces (izņemot medicīnas ierīces, ko lieto in vitro diagnostikā) iedala šādās klasēs: I, IIa, IIb un III. Medicīnas ierīču klasifikāciju veic saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu. Medicīnas ierīces, ko lieto in vitro diagnostikā (in vitro diagnostikas ierīces), iedala A saraksta ierīcēs, B saraksta ierīcēs, pašpārbaudes ierīcēs, citās (pārejās) ierīcēs un darbības novērtēšanas ierīcēs saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu. Gadījumos, kad ir radušās domstarpības par klasifikācijas noteikumu piemērošanu, jautājumu izlemj aģentūra.
Medicīnas ierīcēm, lai tās varētu laist apgrozībā, sastāda EK atbilstības deklarāciju un tās marķē ar CE (2.pielikums) atbilstības marķējumu (CE marķējumu). Šis noteikums neattiecas uz medicīnas ierīcēm, kuras: ir gatavotas pēc pasūtījuma; ir medicīnas ierīces, kas paredzētas klīniskiem pētījumiem; ir darbības novērtēšanas medicīnas ierīces, kuras lieto in vitro diagnostikā; neatbilst šajos noteikumos noteiktajām būtiskajām prasībām; nav izgājušas nepieciešamās atbilstības novērtēšanas procedūras.
CE marķējums ir labi saskatāms, skaidri salasāms un neizdzēšams uz medicīnas ierīces vai tās sterilā vai tirdzniecības iesaiņojuma, ērti pieejamā un redzamā vietā, kā arī uz lietošanas instrukcijas.
Kopā ar CE marķējumu I klases sterilām medicīnas ierīcēm un medicīnas ierīcēm ar mērīšanas funkciju, IIa, IIb un III klases medicīnas ierīcēm, aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm, A saraksta, B saraksta un pašpārbaudes medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā, norāda atbilstības novērtēšanā iesaistītās paziņotās iestādes identifikācijas numuru, ko tai piešķīrusi Eiropas Komisija.
Uz medicīnas ierīces, tās sterilā vai tirdzniecības iesaiņojuma, lietošanas instrukcijas var izvietot jebkuru citu zīmi ar nosacījumu, ka CE marķējums paliek labi saskatāms un salasāms. Aizliegts izmantot tādas zīmes vai uzrakstus, ko trešās personas varētu sajaukt ar CE marķējumu.
Medicīnas ierīces, kuras atbilst Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētajiem Eiropas harmonizētajiem standartiem, uz kuriem ir publicētas atsauces “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”, vai arī kopīgajiem tehniskajiem parametriem attiecībā uz in vitro diagnostikas ierīcēm, atbilst būtiskajām prasībām. Aģentūra, pamatojoties uz attiecīgās Eiropas Komisijas standartu tehniskās komitejas atzinumiem un Eiropas Komisijas lēmumiem, iesaka SIA “Latvijas standarts” Eiropas Savienības adaptējamo standartu sarakstu. SIA “Latvijas standarts” iesniedz publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” to Latvijas nacionālā standarta statusā adaptēto piemērojamo standartu sarakstu, kurus piemēro šo noteikumu prasību izpildei.

Akceptēts likumprojekts “Par Konvenciju par specializēto aģentūru privilēģijām un imunitātēm”.
Likumprojekts paredz, ka 1947.gada 21.novembra Konvencija par specializēto aģentūru privilēģijām un imunitātēm ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.
Konvencija tiek piemērota šādām specializētajām aģentūrām:
1) Starptautiskā darba organizācija;
2) Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija;
3) Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija;
4) Starptautiskā civilās aviācijas organizācija;
5) Starptautiskais valūtas fonds;
6) Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka;
7) Pasaules veselības organizācija;
8) Pasaules pasta savienība;
9) Starptautiskā telekomunikāciju savienība;
10) Starptautiskā bēgļu organizācija;
11) Pasaules meteoroloģijas organizācija;
12) Starptautiskā jūrniecības organizācija;
13) Starptautiskā finanšu korporācija;
14) Starptautiskā attīstības asociācija;
15) Pasaules intelektuālā īpašuma organizācija;
16) Starptautiskais lauksaimniecības attīstības fonds.
Konvencijā paredzēto saistību izpildi koordinē Ārlietu ministrija. Konvencija stājas spēkā tās 41.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināma Konvencija un tās pielikumi angļu valodā, un to tulkojums latviešu valodā.
Kā norāda Ārlietu ministrija, Latvija ir ANO un lielākās daļas ANO specializēto aģentūru dalībvalsts, kurām saskaņā ar Konvencijas par specializēto aģentūru privilēģijām un imunitātēm 37. pantu tiek piemērota Konvencija. Ievērojot to, ka Konvencija tika izstrādāta 1947. gadā, lielākā daļa Konvencijā ietverto normu starptautiskajā presē tiek piemērotas kā paražu tiesības, jo šo Konvenciju ir ratificējušas 110 valstis. Pašlaik, izstrādājot divpusēju līgumu starp Latviju un kādu ANO specializēto aģentūru, kas nosaka aģentūras, tās personāla un īpašumu statusu tās dalībvalstī, tiek piemēroti Konvencijas normās ietvertie principi.
Konvencija paredz unificēt privilēģijas, imunitātes, priekšrocības un atvieglojumus, ko ANO specializēto aģentūru dalībvalstis piešķir šīm aģentūrām. Konvencijā noteikts, ka valsts, pievienojoties tai, konkretizē tiesiskās attiecības ar katru specializēto aģentūru, kura minēta kādā no Konvencijas pielikumiem. Ar likumu paredzēts pievienoties Konvencijai, kuras normās ietvertos principus presē jau piemērojam, tādējādi nodrošinot tās spēkā esamību Latvijas Republikā un izpildot savas saistības pret ANO un tās specializētajām aģentūrām, kuru dalībvalsts ir Latvijas Republika.

Pieņemti noteikumi “Valsts aģentūras “Tēvijas sargs” nolikums”.
Valsts aģentūra "Tēvijas sargs" ir aizsardzības ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kura sniedz valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī privātpersonām informatīvos pakalpojumus valsts aizsardzības politikas jomā. Ministrs aģentūras pārraudzību īsteno ar Aizsardzības ministrijas starpniecību.
Aģentūrai ir noteiktas šādas funkcijas: informēt sabiedrību par Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku vienību un Aizsardzības ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību; izdot militāro žurnālu “Tēvijas Sargs”; veicināt sabiedrības atbalstu Latvijas dalībai NATO; informatīvi nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku profesionalizācijas plānu; sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām īstenot projektus valsts aizsardzības jomā.
Lai nodrošinātu minēto funkciju izpildi, aģentūra: gatavo materiālus militārā žurnāla “Tēvijas Sargs” izdošanai; saskaņā ar kārtējā gada darbības plānu sagatavo izdošanai ar valsts aizsardzību saistītos metodiskos un informatīvos materiālus, kā arī mācību literatūru; pēc Aizsardzības ministrijas vai Nacionālo bruņoto spēku pasūtījuma sagatavo izdošanai citur neklasificētus izdevumus – veidlapas, ieroču uzskaites grāmatas; Nacionālo bruņoto spēku, Aizsardzības ministrijas, kā arī citu iestāžu vajadzībām izveido un uztur videomateriālu un fotomateriālu datu bāzi valsts aizsardzības jomā; popularizē Nacionālo bruņoto spēku profesionalizācijas plānu; sniedz informatīvos pakalpojumus valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī privātpersonām; sniedz publiskos maksas pakalpojumus valsts aizsardzības politikas jomā; sadarbojas ar ārvalstu un starptautiskajām institūcijām un nodrošina informācijas (arī fotomateriālu un videomateriālu) apmaiņu par izdevējdarbību valsts aizsardzības jomā.
Aģentūras darbu vada aģentūras direktors. Aģentūras direktors veic Publisko aģentūru likumā un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. Aģentūras direktoru pieņem darbā un atlaiž no darba aizsardzības ministrs.

Pieņemts rīkojums “Par nacionālo Metroloģijas padomi”.
Saskaņā ar likumu “Par mērījumu vienotību”, Ministru kabinets apstiprināja Nacionālo metroloģijas padomi. Par padomes priekšsēdētāju iecelts Kaspars Gerhards – Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs. Par padomes locekļiem iecelti: E.Beļskis – valsts aģentūras “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” direktors; A.Biljone – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Biedru un sabiedrisko attiecību daļas direktore; P.Druķis – Latvijas Darba devēju konfederācijas tehniskais eksperts, akciju sabiedrības “Izstrādājumu bīstamības novērtēšanas aģentūra” valdes priekšsēdētājs; D.Eberte – Satiksmes ministrijas Stratēģiskās plānošanas departamenta Nozaru koordinācijas un plānošanas nodaļas vecākā referente; A.Kažociņa – Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas nodaļas vecākā referente; G.Majevska – Finanšu ministrijas Grāmatvedības metožu analīzes un koordinācijas departamenta direktora vietniece; I.Matīss – Latvijas Zinātņu akadēmijas Sertifikācijas centra direktors, inženierzinātņu doktors, profesors; J.Maurāns – valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs” valdes priekšsēdētājs; E.Meikšāns – Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis, valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” metrologs; U.Poris – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zinātniskās pētniecības pārvaldes Zinātniskās pētniecības daļas vadītājs; M.Reinsone – Labklājības ministrijas Darba departamenta Darba aizsardzības politikas nodaļas vecākā referente; V.Segliņš – Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātnes fakultātes asociētais profesors; V.Silamiķelis – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras Metroloģijas laboratorijas vadītājs; A.Šveics – Rīgas Tehniskās universitātes Nesagraujošo testēšanas metožu laboratorijas vadītājs, inženierzinātņu doktors; I.Vēliņa – Valsts metroloģiskās inspekcijas priekšniece; B.Vītoliņa – Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore.

Pieņemts rīkojums “Par kompetento iestāžu noteikšanu atbilstoši informācijas apmaiņas procedūrai par valsts pasākumiem, atkāpjoties no preču brīvas aprites principa Eiropas Savienībā”.
Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 1995.gada 13.decembra lēmuma 3052/95/EK, ar ko nosaka informācijas apmaiņas procedūru par valsts pasākumiem, atkāpjoties no preču brīvas aprites principa Kopienā, 7.panta pirmo daļu, Ekonomikas ministrija noteikta par kompetento iestādi, kas nodrošina lēmuma 1.pantā minēto pasākumu paziņošanu Eiropas Komisijai.
Pamatojoties uz lēmuma 3.panta 1.punktu, par lēmuma 1.pantā minētajiem pasākumiem Ekonomikas ministriju rakstiski informē (dokumenta kopiju nosūta ministrijai, kuras padotībā atrodas attiecīgā institūcija) šādas institūcijas: Valsts ieņēmumu dienests; Ceļu satiksmes drošības direkcija; Pārtikas un veterinārais dienests; Patērētāju tiesību aizsardzības centrs; Valsts būvinspekcija; Valsts darba inspekcija; Valsts metroloģiskā inspekcija; Valsts policija; Valsts proves uzraudzības inspekcija; Valsts sanitārā inspekcija; valsts aģentūra “Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra”.
Kā norāda Ekonomikas ministrija, lai nodrošinātu 1995.gada 13.decembra Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma Nr.3052/95/EK, ar ko nosaka informācijas apmaiņas procedūru par valsts pasākumiem, atkāpjoties no preču brīvas aprites principa Kopienā ieviešanu. Lēmuma mērķis ir nodrošināt caurskatāmu, vienkāršu un pragmatisku informācijas apmaiņas procedūru starp dalībvalstīm, kā arī Eiropas Komisiju par dalībvalstu pasākumiem, atkāpjoties no preču brīvas aprites principa Kopienā. Informācijas apmaiņas procedūras galvenā iecere ir vairot zināšanas par brīvas preču aprites ieviešanu nesaskaņotajās nozarēs un identificēt sastopamās problēmas, lai atrastu tām atbilstošu risinājumu.
Tā kā Lēmuma 3.panta 1.punkts noteic, ka paziņošanas prasība attiecas uz visiem pasākumiem, kurus veikušas dalībvalstu kompetentās un pilnvarotās iestādes, un tā kā Lēmuma 3.panta 2.punkts noteic, ka šī paziņošanas prasība neattiecas uz pasākumiem, par kuriem jau paziņots Komisijai saskaņā ar Kopienas vai citiem noteikumiem, par attiecīgajām kompetentajām un pilnvarotajām iestādēm nepieciešams noteikt iestādes, kuras pieņem lēmumus Eiropas Savienības līmenī vēl nesaskaņotajās brīvas preču aprites jomās.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs