Mēs Eiropas Savienībai esam saistoši, mūs gaida kā pilntiesīgu dalībvalsti

Vakar noslēdzās Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes tikšanās

Vakar, 3.oktobrī, noslēdzot tikšanos ar ārvalstu investoriem: Ārvalstu investoru padomes sanāksmes līdzpriekšsēdētājs Juka Hermele un Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš

Foto: A.F.I.

Vakar noslēdzās Ārvalstu investoru padomes (ĀIP) Latvijā un Latvijas valdības trešā tikšanās, kura norisinājās 2. un 3. oktobrī. Sanāksmes gaitā tika pārrunāta Latvijas valdības ekonomiskā politika un apspriesti investorus interesējošie jautājumi. ĀIP sanāksmes līdzpriekšsēdētājs Juka Hermele ( Jukka Härmälä ) runāja par ārvalstu investīciju iespējām Latvijā un problēmām, ar ko ārvalstu investoriem jāsastopas. Latvijas Attīstības aģentūras (LAA) Investīciju departamenta direktors Andris Liepiņš vērtēja, kā pildītas ĀIP iepriekšējā tikšanās reizē sniegtās rekomendācijas un pasākumu plāns uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Ieskatu nodokļu politikā un nodokļu administrēšanā deva ĀIP pārstāvis Karls Johansons ( Carl Johansson ), muitas un robežšķērsošanas lietas iztirzāja ĀIP pārstāvis Stens Ake Forsbergs ( Sten–Ake Forsberg ), par korupcijas novēršanu runāja ĀIP pārstāvis Edvards Bovens ( Edward Bowen ). Apskatīti arī nekustamā īpašuma kadastrālās vērtēšanas sistēmas jautājumi. Apaļā galda diskusijās piedalījās Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš, finansu ministrs Gundars Bērziņš un tieslietu ministre Ingrīda Labucka. Sanāksmē arī izvērtēts, kā Latvijai veicies ar iepriekšējās sanāksmes izteikto rekomendāciju ieviešanu. Tikšanās noslēgumā pieņēma kopējo komunikē.

Pēc ĀIP sanāksmes norisinājās preses konference, kurā piedalījās Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš, ĀIP priekšsēdētājs Juka Hermele, ĀIP sanāksmes sagatavošanas komitejas priekšsēdētājs Monti Okesons ( Monty Ākesson ) un LAA Investīciju departamenta direktors Andris Liepiņš. Preses konferenci atklāja Ministru prezidents Andris Bērziņš:

— Cienījamie žurnālisti! Ir noslēgusies kārtējā ĀIP sanāksme šeit, Latvijā. Mēs esam izskatījuši visus darba kārtības jautājumus un pieņēmuši kopīgu komunikē. Izmantojot iespēju — mani jūs redzat bieži — gribu dot vārdu Jukam Hermelem, kurš ir vienas no lielākajām kompānijām — "Stora Enso" — izpilddirektors. Šī kompānija darbojas 37 dažādās valstīs un pasaulē ir ļoti pazīstama. Juka Hermele šajā tikšanās reizē bija arī sanāksmes līdzpriekšsēdētājs. Jāsaka, noslēdzoties sanāksmei, viņš savu amatu nodeva citam cilvēkam, jo — līdzīgi kā valdībās — arī ĀIP notiek rotācija.

Juka Hermele sapulcējušos masu saziņas līdzekļu pārstāvjus uzrunāja šādi:

— Paldies Ministru prezidentam! Dāmas un kungi! Man tiešām ir gods ar jums tikties, jo esmu piedalījies ĀIP padomes izveidošanā un esmu bijis arī šās padomes līdzpriekšsēdētājs līdz pat šai dienai. Tādēļ man ir bijusi lieliska iespēja šeit būt un redzēt attīstības procesu, kas noticis Latvijā.

Salīdzinot tikko norisējušo tikšanos ar ĀIP pirmo tikšanos, tiešām jāatzīmē, ka progress bijis liels — notikusi attīstība, un par to nav šaubu. Ja runājam par šo, trešo tikšanos, mēs definējām galvenos uzdevumus valdībai un citiem ar valdību saistīto institūciju darbiniekiem to turpmākajai rīcībai. Tāpat arī gribam, lai ĀIP joprojām būtu padomdevēja struktūra, kas sniegtu atbalstu valdībai, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un lai tādējādi ieguvēji būtu visi cilvēki valstī, protams, arī biznesā iesaistītie. Šodienas tikšanās reizē mums bija ļoti konstruktīvs dialogs, un mēs esam nolēmuši šo dialogu noteikti turpināt.

Kā jau es teicu, Latvijā notikuši daudzi un dažādi uzlabojumi. Šajā kontekstā

ĀIP sanāksmes līdzpriekšsēdētājs Juka Hermele:

— Kā jau es teicu, Latvijā notikuši daudzi un dažādi uzlabojumi. Šajā kontekstā gribu teikt: tā kā Latvija ir ceļā uz Eiropas Savienību (ES), lai kļūtu par tās dalībvalsti, tad daudzi jautājumi, kuri Latvijai ir jāsakārto pirms iestāšanās, sakrīt ar tiem jautājumiem, kurus arī mēs esam ĀIP sēdē pārrunājuši. Tādēļ ceru, ka šajā aspektā mēs esam devuši ieguldījumu.

Tālāk vārds tika dots ĀIP sanāksmes sagatavošanas komitejas priekšsēdētājam Monti Okesonam:

— Jā, es biju iesaistīts arī ĀIP sagatavošanas procesā un tajā laikā darbojos kā ĀIP priekšsēdētājs. Jāatzīmē, ka ļoti liels darbs, protams, notiek arī starplaikos starp ĀIP tikšanās reizēm — tas norisinās grupās, kurās mēs pārrunājam dažādus jautājumus. Tikai paši būtiskākie un svarīgākie jautājumi, kuri izkristalizējas, tiek pārrunāti pie diskusiju galda ĀIP sēdēs.

Jāatzīmē, ka darbs starp jūsu valdību, ministrijām, valdības aģentūrām un mūsu pārstāvjiem ir bijis ļoti konstruktīvs. Kaut gan jāatzīst, ka ne vienmēr bijis viegli strādāt ar ministrijām un valdības aģentūrām, jo ir mainījušās prioritātes. Taču katrā ziņā šodien dialogs bija ļoti konstruktīvs. Mēs pārrunājām jautājumus, kas bija pārrunāti arī iepriekšējā ĀIP sēdē, tās ir korupcijas lietas. Arī šajā sēdē tika izteiktas rekomendācijas un ieteikumi korupcijas novēršanai, un es ceru, ka šī ĀIP sēde noteikti bija solis uz priekšu.

Žurnālistus uzrunāja arī LAA Investīciju departamenta direktors Andris Liepiņš:

— Es ļoti īsi gribētu pateikt tikai to, ka LAA saskaņā ar Ministru prezidenta rīkojumu ir atbildīga par pasākumu plānu sagatavošanu, balstoties uz ĀIP tikšanās reizēs pārrunāto. Šāds pasākumu plāns tika sagatavots gan pēc pirmās, gan arī pēc otrās ĀIP tikšanās. Tagad, atbilstoši trešajā tikšanās reizē izteiktajām rekomendācijām, pasākumu plāns tiks precizēts un iesniegts valdībai novembra vidū.

Preses konferences turpinājumā tās dalībnieki atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Kādi bija jaunie priekšlikumi saistībā ar korupcijas novēršanu, un vai tika runāts arī par konkrētiem korupcijas gadījumiem?

A.Bērziņš: — Gribu teikt, ka mēs par konkrētām lietām nerunājām, kaut gan uzstājoties tika minēti konkrēti piemēri. Mēs runājām par principiem, un galvenie principi, kādi tika pausti, patiesībā ir tie paši, par kuriem mēs jau valdībā esam 8. augustā pieņēmuši lēmumu. Proti, nulles deklarācijas ieviešana, legālās prezumpcijas ieviešana — visu ienākumu deklarēšana līdz noteiktam līmenim konkrētam amatpersonu un ierēdņu lokam, jautājums par speciālas antikorupcijas vienības vai biroja izveidošanu, piešķirot tam arī izmeklēšanas tiesības. Tā ka mēs tiekoties precizējām daudzas lietas.

Minētie piemēri bija tikai kā ilustrācijas, netika saukti nekādi konkrēti uzvārdi. Tika minēts, teiksim, tas, ka Brocēnu pilsētā nekustamā īpašuma nodoklis tiek paaugstināts ārvalstu investoriem par 400 procentiem jeb četras reizes. Minēts tika arī, ka muitā, lai nosūtītu konteineru, ir jāmaksā kaut kādi mesli vai nodevas, ka armijā tiek paņemti tieši tie labākie menedžeri no uzņēmumiem, par to gaidot kaut kādu atlīdzību, lai šos cilvēkus armijā nepaņemtu. Tika runāts par šādām lietām un šādā līmenī, un tas liecina par to, ka ļoti daudz ir sakārtojamā. Kaut gan mēs no savas puses teicām, ka labprāt uzklausītu priekšlikumus. Un to, ka šādu faktu gadījumos, ja tādi ir, mūsu tiesībsargājošā sistēma ir gatava rīkoties un pret tiem cīnīties. Jautājums, piemēram, par Didzi Azandu, bija tieši tas, kas liecināja, ka juridiskā sistēma ir gatava. Tikai nav to iesniegumu vai paziņojumu, ka kāds mēģina kādu korumpēt vai spiež kādam maksāt kukuļus. Šo paziņojumu mums ir nepieciešams vairāk.

— ĀIP pārstāvji minēja, ka daudzas no iepriekšējās tikšanās reizē skartajām problēmām Latvijas pusei nav izdevies atrisināt. Kādēļ tā noticis, kas traucēja?

A.Liepiņš: — Kopējais izstrādāto pasākumu skaits, balstoties uz ĀIP rekomendācijām, bija 54. No tiem noteiktajā termiņā — 1. oktobrī — nav izpildīti 19 pasākumi. Lielākais skaits skar muitu un nodokļus — pavisam te nav izpildīti 11 pasākumi, bet jāatzīst, ka tā ir vissmagākā joma. To mēs arī šajā tikšanās reizē pārrunājām, jo šeit bieži saskaras konfliktējošās intereses. Ārvalstu un arī vietējie investori vēlas vienkāršot šo sistēmu, bet valstij tomēr jādomā, kā iekasēt vairāk nodokļu. Teiksim, daudzi no šiem pasākumiem ir aprāvušies kaut kur pusceļā, un notiekošā diskusija mums palīdz ieraudzīt un atrast labāko veidu, kā abas puses varētu palikt apmierinātas.

J.Hermele: — Gribu teikt, ka atkal, atbildot uz šo jautājumu, vēlos atcerēties visu ĀIP izveidošanas procesu. Sākot jau no paša ĀIP izveidošanas brīža — to izveidoja 1998. gada sākumā, un jau 1999. gada sākumā bija pirmā tikšanās —, mums vienmēr uz galda ir rekomendācijas. Pie tām mēs strādājam. Bet, kad konkrēto rekomendāciju izpilde pēc kāda laika tiek apsekota, tad redzam, protams, ka dažas ir izpildītas, dažas vēl atrodas izpildes procesā. Katrā gadījumā es šobrīd negribētu izcelt kādus izņēmumus vai īpašus gadījumus, jo darbs katrā konkrētā gadījumā notiek ātrāk vai lēnāk. Taču darbs notiek, un nav neviena jautājuma, kurš būtu pilnīgi atlikts malā un pie kura valdība būtu uzskatījusi par nelietderīgu strādāt.

— Vai tiešām ārvalstu investori uzskata, ka korupcija Latvijā ir tik liela problēma, ka tā traucē attīstīt uzņēmējdarbību? Vai viņiem ir zināmi konkrēti piemēri, konkrēti korupcijas gadījumi?

J.Hermele: — Atbildot uz šo jautājumu, atsaukšos uz Pasaules bankas (PB) veikto jaunāko pētījumu, kurš ir publicēts un kurā novērtēts korupcijas līmenis šajā valstī. Es neesmu eksperts šajos jautājumos, tādēļ detaļās neiedziļināšos un savu vērtējumu nesniegšu. Bet, protams, Latvijā ir ļoti daudz darāmā. Ja mēs šķērsojam Baltijas jūru virzienā uz Latviju, vienalga, vai no Somijas, Zviedrijas vai Dānijas, tad redzam, ka Latvija nemaz nav tik ļoti korumpēta valsts. To varam redzēt un secināt. Un tie ieteikumi, ko mēs izsakām, būtībā ir pilnīgi normāla un vispārpieņemta prakse mūsu valstīs, kurās mēs dzīvojam un no kurām mēs nākam. Tāpat jau minētā nulles deklarācija ir pilnīgi normāla lieta, kas pastāv Ziemeļvalstīs.

Protams, Latvijā pastāv daudzi aktuāli un būtiski jautājumi, un mēs pilnībā atbalstām jūsu premjerministru, kurš teica, ka visi šie jautājumi ir ļoti svarīgi valdības dienas kārtībā. Un ka valdība tiešām strādā, lai Latvija kļūtu investoriem pievilcīga vieta, uz kuru viņiem būtu prieks nākt un darboties.

M.Okesons: — Es tikai gribu vēl pievienot savu komentāru šim jautājumam. Kad mēs par korupciju runājām iepriekšējā reizē, mēs vēl nezinājām, ka ir veikti šādi pētījumi par to, kā sabiedrība uztver korupciju un kādas ir sabiedrības domas. Ja mēs skatāmies uz reāliem rādītājiem šajos pētījumos, tad Latvija nekādā gadījumā nav sliktāka par jebkuru citu valsti, kas atrodas pārejas un attīstības procesā, ja mēs runājam, piemēram, par administratīvo korupciju — par kukuļu došanu vai ņemšanu policijā vai, teiksim, rindu apiešanu kaut kādās valstiskās institūcijās u.tml. Interesanti atzīmēt, ko parādījuši šie pētījumi. Tie ir parādījuši, kā cilvēki uztver korupciju un mēģinājumus pārņemt valsts varu: ka tas tiešām tiek uztverts ļoti saasinātā līmenī. ES "Phare programma" un PB ir strādājusi pie šiem jautājumiem un izteikusi savas rekomendācijas, un arī mums ir savi ieteikumi, un Latvijas valdība ir izstrādājusi savu programmu — šā gada augustā valdības programma tika pieņemta. Varbūt mēs dažkārt gribētu, lai šī programma tiktu pildīta ātrāk, lai plāni ātrāk virzītos uz priekšu, jo vēlamies, lai Latvijā tiktu izveidota un pastāvētu caurskatāma un reāli funkcionējoša tiesiskā sistēma un lai visu valstu investori šai sistēmai uzticētos. Lai cilvēkiem būtu redzams un skaidrs, ka ar korupciju ir iespējams cīnīties tiesiskā ceļā. Lai būtu reāls pamats domāt, ka korupcijas gadījumā var vērsties tiesā un ka tiesā šī lieta tiks reāli un ātri izskatīta.

Rūta Bierande,

"LV" ekonomikas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

Ārvalstu investoru padomes trešās sanāksmes komunikē

2000. gada 2. un 3. oktobrī Latvijas Republikas Ministru kabinets trešo reizi tikās ar lielāko ārvalstu investoru Latvijā vadītājiem.

Padome sanāca uz tikšanos, lai pārrunātu Latvijas valdības ekonomisko politiku un ārvalstu un vietējos investorus interesējošos jautājumus, kā arī progresu, kāds panākts, ieviešot iepriekšējā sanāksmē izteiktās Ārvalstu investoru padomes (ĀIP) rekomendācijas.

No Latvijas puses piedalījās Ministru prezidents, ekonomikas ministrs, finansu ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, tieslietu ministre, īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās un satiksmes ministrs, kā arī augstākā līmeņa ministriju amatpersonas, kuras ir atbildīgas par attiecīgajām uzņēmējus interesējošajām jomām. No ārvalstu investoru puses piedalījās šādu kompāniju augstākie vadītāji: "Alte Leipziger", ABB, "Coca-Cola", "Ericsson", "Ernst & Young", "Jeld–Wen", "Linstow", "Readymix", "Schenker-BTL", "Statoil", "Stora Enso", "Tatko", "Vereinsbank", "Volkswagen" un "Volvo Truck", kā arī pārstāvji no Amerikas, Lielbritānijas un Zviedrijas tirdzniecības palātām un Vācijas Latvijas uzņēmēju apvienības. Kā novērotājs uz tikšanos tika uzaicināts Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Viktors Kulbergs.

Sēdi vadīja premjerministrs Andris Bērziņš un "Stora Enso" izpilddirektors Juka Hermele no Somijas.

Padome izskatīja dažādas rekomendācijas, kas veicinātu uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, pievēršot īpašu uzmanību nodokļu jautājumiem, muitai, nekustamā īpašuma kadastrālās vērtēšanas sistēmai un administratīvajiem šķēršļiem investīcijām, kā arī valdības korupcijas apkarošanas centieniem.

Rekomendācijas tika pārrunātas atvērtā un konstruktīvā gaisotnē. Ministru prezidents piekrita, ka ir pastiprināti jāpievērš uzmanība korupcijas apkarošanai. Abas puses atzina, ka šāds dialogs veicina savstarpējo uzticību.

Šīs rekomendācijas tiek un arī turpmāk tiks sīkāk izstrādātas kopīgajās darba grupās, kurās piedalās investori un valdības institūciju pārstāvji. Līdz 2000. gada novembra beigām tiks grozīts uz ĀIP rekomendāciju pamata izveidotais pasākumu plāns. Progress, kāds būs panākts šajā tikšanās reizē pārrunāto jautājumu sakarā, kā arī rekomendāciju ieviešanas gaita tiks apskatīta padomes augstā līmeņa tikšanās reizē, kas paredzēta 2001. gada pavasarī.

2000. gada 3. oktobrī