• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārzemju presē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.08.2005., Nr. 121 https://www.vestnesis.lv/ta/id/113731

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Un paņēma viņš krustu..."

Vēl šajā numurā

03.08.2005., Nr. 121

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Ārzemju presē

Krievu “Vremya.ru”: Krievijas Ārlietu ministrija asi kritizēja Latvijas Ministru prezidenta Aigara Kalvīša izteikumus, ka Krievija it kā gribējusi piemānīt Rīgu saistībā ar robežlīguma parakstīšanu. Īpašu Maskavas uzmanību pievērsis Kalvīša tonis, kas esot nepieņemams tik augsta ranga amatpersonai. Kritikas iemesls ir Latvijas premjera intervija laikraksta “Latvijas Avīze” 29.jūlija numurā, kurā Kalvītis saka: “Tā ir tieši Krievijas ārpolitikas lielākā neveiksme pēdējos gados. Viņi pacēla Baltijas jautājumu, bet nespēja to normāli atrisināt. Krievija vēlējās mūs piemānīt, bet dabūja diskusiju gada garumā par Baltijas valstu okupāciju un beigās paši dabūja bēgt krūmos, jo nebija gatavi atzīt to, ko visa pasaule no Krievijas gaidīja.”

ASV “Eurasia Daily Monitor”: Krievijas prezidents par jauno Krievijas pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā nozīmēja Vladimiru Čižovu. Vērtējot jaunos pienākumus, Kremļa pārstāvis secināja, ka nesen paplašinātā ES Krievijai kļuvusi par sarežģītāku partneri. Taču Čižovs pats ir pazīstams ar stingro nostāju, kad jāaizstāv tas, ko Maskava definē kā Krievijas nacionālās intereses, īpaši iepretī ES jaunajām dalībvalstīm no Austrumeiropas. Šķiet, ka viņa nozīmēšana signalizē par Maskavas apņemšanos realizēt “bezkompromisa” pieeju attiecībās ar Eiropas Savienību laikā, kad tā atrodas visai “vētrainā” situācijā.

Poļu “Gazeta.pl”: Lukašenko vajadzētu sev uzdot jautājumu, vai viņa padomnieki, kuri ieteica pielietot represijas pret Baltkrievijas Poļu savienību, neīsteno Kremlī izstrādātu scenāriju, lai gāztu Minskas diktatoru. Tādā gadījumā krieviem būtu izdevīgi uzstāties kā visu Baltkrievijas nacionālo minoritāšu aizstāvjiem, ieskaitot poļu minoritāti. Tas Varšavu psiholoģiski un politiski nostādītu ļoti grūtā situācijā, bet Maskavai atvieglotu līdzīgu postulātu izvirzīšanu attiecībā uz krievu minoritāti Baltijas valstīs.

Poļu “Rzeczpospolita” citē Baltkrievijas vēstnieku Varšavā Pāvelu Latušku: “Lai izceltos revolūcija, jābūt ekonomiskai krīzei un iedzīvotāju neapmierinātībai. Bet pie mums ekonomikas pieaugums pērn bija 11 procenti. Varbūt poļi vēlas pārliecināt 48% iedzīvotāju, kuri atbalsta Lukašenko, mainīt savus uzskatus? Baltkrieviem ir tiesības pašiem lemt par savu likteni.”

Vācu “Der Spiegel”: Eiropā notiek debates par to, vai pārņemt amerikāņu brīvā tirgus kapitālisma sistēmu vai arī saglabāt izšķērdīgo sociālo tīklu, kāds eksistē tādās valstīs kā Vācija un Francija, taču tā ir kļūda. Tā vietā Eiropai jāmeklē trešais ceļš – un šeit labu modeli piedāvā Skandināvijas valstis. Būtu slikti, ja ES sāktos polarizācija starp tiem, kuri atbalsta amerikāņu tirgus modeli, un tiem, kuri vēlas kontinentālās Eiropas sociālo modeli. No vienas puses, jāveicina tirgus attīstība, kas ir ekonomiskās attīstības motors, no otras puses - nepieciešamas spēcīgas politiskās partijas un arodbiedrības, spēcīga pilsoniskā sabiedrība, kas darbotos kā pretinde, lai nodrošinātu taisnīgu ienākumu sadali.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!