Aizņemsies naudu struktūrfondu projektu līdzfinansēšanai

Lai nodrošinātu līdzfinansējumu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai Latvijā, mūsu valsts Eiropas Investīciju bankā (EIB) ņems 150 miljonu eiro aizņēmumu.

Foto no EK Audiovizuālās bibliotēkas

Šādu lēmumu vakar, apstiprinot Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto rīkojuma projektu, pieņēma Ministru kabinets. Lai aizņemtos naudu, ar EIB tiks slēgts speciāls aizņēmuma līgums. Aizņēmuma līgumu Latvijas valsts vārdā parakstīs finanšu ministrs Oskars Spurdziņš.
Aizņemtos līdzekļus paredzēts izmantot kā vienu no finanšu resursu avotiem, lai nodrošinātu valsts budžeta līdzfinansējumu visiem Kohēzijas fonda projektiem un daļai struktūrfondu finansēto projektu. Kā “Latvijas Vēstnesi” informēja FM preses dienests, tie tiks izlietoti arī Valsts kases tālākaizdevumiem pašvaldībām un to kontrolē esošajām komercsabiedrībām, kas īstenos Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansētus projektus.
EIB izvirzītie aizņēmuma nosacījumi ir krietni vien izdevīgāki nekā citu starptautisko finanšu institūciju Latvijai piedāvātās iespējas aizņemties. Viens no svarīgākajiem nosacījumiem paredz, ka papildus procentu likmei aizņēmējam nav jāveic nekādas citas komisijas maksas. Piemēram, par neizmantotajiem aizņēmuma līdzekļiem nav jāmaksā saistību maksa, ko parasti paredz citu starptautisko finanšu institūciju aizdevuma līgumi. Tādējādi mūsu valsts varēs elastīgi izņemt aizņēmuma līdzekļus atbilstoši projektu realizācijas gaitai. Gadījumā, ja līgums būs parakstīts, bet aizņēmums netiks izmantots, valsts budžetā neradīsies papildu izdevumi.
Aizdevuma nosacījumi Latvijai ir izdevīgi arī iespējamā atmaksas termiņa un piedāvāto resursu cenas ziņā. Atmaksas termiņu iespējams noteikt līdz pat 25 gadiem.
Ja būs nepieciešami finanšu resursi, Latvija varēs iesniegt bankai aizņēmuma līdzekļu izmaksu pieprasījumu arī uz jau realizētu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu pamata, informējot banku par konkrētu projektu finansēšanai faktiski izmantoto valsts budžeta līdzfinansējuma apjomu. Turklāt Eiropas Komisijai iesniedzamie ziņojumi par Kohēzijas fonda un struktūrfondu projektu realizāciju ir pieņemami arī EIB, lai sekotu projektu realizācijas gaitai.
Bankas direktoru valde aizdevuma piešķiršanu Latvijai līdz 150 miljoniem eiro akceptēja pagājušā gada decembrī. Pirms tam, oktobrī, Eiropas Investīciju bankas pārstāvji bija ieradušies mūsu valstī, lai izvērtētu plānotos projektus un to atbilstību bankas prioritātēm un atbalstāmajām nozarēm. EIB sarunas ar Latviju par iespēju izsniegt bankas aizdevumu sāka 2003.gada beigās, un Latvija pēc rūpīgas piedāvājuma izpētes to akceptēja.
Līdz šim mūsu valsts ar EIB ir noslēgusi divus aizņēmuma līgumus. 1999.gadā tika parakstīts līgums par 20 miljonu eiro piešķiršanu vides projektu realizācijai, bet 2002.gadā – līgums par 33 miljonu eiro piešķiršanu valsts budžeta līdzfinansējuma nodrošināšanai Via Baltica projektiem.

Gita Kronberga, “LV”
gita.kronberga@vestnesis.lv

Uzziņai:

Latvija sniegusi Eiropas Investīciju bankai valsts galvojumu par septiņiem aizdevumiem:

1996.gadā – par 15 miljoniem eiro Rīgas domei;
1996.gadā – par 6 miljoniem eiro privatizējamajai valsts akciju sabiedrībai “Latvenergo”;
1997.gadā – par 23,5 miljoniem ASV dolāru Ventspils ostas administrācijai;
1998.gadā – par 34 miljoniem eiro valsts akciju sabiedrībai “Latvijas dzelzceļš”;
2000.gadā – par 10 miljoniem eiro valsts akciju sabiedrībai “Starptautiskā lidosta “Rīga””;
2000.gadā – par 8 miljoniem eiro Ventspils brīvostas pārvaldei;
2003.gadā – par 30 miljoniem eiro valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Hipotēku un zemes banka”.