Par Ārvalstu investoru padomi

Latvijā izveidotās Ārvalstu investoru padomes (ĀIP) mērķis ir izveidot dialogu starp lieliem ārvalstu investoriem un Latvijas valdības augstākajām amatpersonām, lai uzlabotu investīciju vidi Latvijā. Reizi pusgadā tiek sasaukta FICIL augsta līmeņa tikšanās, kurā piedalās no Latvijas valdības puses Ministru prezidents, finansu ministrs, ekonomikas ministrs, ārlietu ministrs, tieslietu ministrs, Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors un citas valsts amatpersonas, un no ārvalstu investoru puses multinacionālo korporāciju vadītāji, kuri ierodas Rīgā uz šo tikšanos. ĀIP sastāvā ietilpst ABB, "Alte Leipziger", "Coca-Cola", "Ericsson", "Ernst & Young", "Jeld-Wen", "Linstow ASA", "Readymix Zement GmbH", "Schenker-BTL", "Statoil", "Stora Enso", "Tatko Group", "Vereinsbank", "Volkswagen", "Volvo Truck", Amerikas, Lielbritānijas un Zviedrijas tirdzniecības palātas Latvijā, kā arī Latvijas un Vācijas uzņēmumu asociācija. ĀIP pārstāvēto kompāniju, neskaitot tirdzniecības kameras, tiešās investīcijas Latvijā pārsniedz 225 miljonus dolāru.

1999. gada 1. jūnijā tika sasaukta pirmā ĀIP augstā līmeņa tikšanās un 30.novembrī otrā, tajās valdības un investoru pārstāvji runāja par nodokļu adminstrēšanu, muitu, robežšķērsošanu, finansu tirgus attīstību, transporta infrastruktūras uzlabošanu, administratīvajiem šķēršļiem investīcijām un darbaspēka izglītošanu un kvalifikācijas paaugstināšanu. Ārvalstu investori izteica savu gandarījumu par pretimnākšanu un ieinteresētību, ko izrādīja Latvijas valdības pārstāvji, un par ievērojamo abpusējās labvēlības gaisotni.

Nozīmīgākie Latvijas valdībasveiktie pasākumi, pamatojoties uz ĀIP rekomendācijām, ir šādi:

Nodokļu politikas un administrēšanas jomā

- Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir izveidota un ar 2000.gada 17.janvāri darbību sākusi Lēmumu pārsūdzēšanas daļa.

- VID interneta mājas lapa tiek regulāri aktualizēta un papildināta ar jauniem VID metodiskajiem norādījumiem un likumu grozījumiem. Ir izveidots un darbojas uzticības telefona analogs internetā.

- Pieņemti grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (spēkā no 17.maija), kas paredz VID tiesības samazināt uzlikto soda naudu (reizi trīs gados).

- Izstrādāti grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli", kas paredz, ka priekšnodoklis par iepirktām precēm var tikt atskaitīts, ja saņemts nodokļa rēķins, un iestrādātas normas par PVN atmaksāšanu ārvalstu autopārvadātājiem par Latvijā iegādāto degvielu.

Muitas jomā:

- Sākta elektroniskās deklarēšanas ieviešana: apstiprināts VID rīkojums par elektroniskās deklarēšanas atļauju izsniegšanas kārtību un VID rīkojums par dokumentu noformēšanas kārtību. Līdz 1. jūlijam paredzēts sākt deklarāciju iesniegšanu elektroniskā veidā.

- Ir pabeigta vairāku Muitas procedūru rokasgrāmatas nodaļu izstrādāšana un ievietošana VID mājas lapā, kur tās ir pieejamas katram interesentam brīvi un bez maksas.

- Valsts robežsardzes sakaru centrs aprīkots ar sarunu ierakstīšanas iekārtu, lai nodrošinātu personu sūdzību operatīvu un objektīvu risināšanu.

- Muitas pārvalde ir sākusi regulāru robežu šķērsojošo personu aptauju, lai noskaidrotu attieksmi pret muitu, muitnieku attieksmi pret robežas šķērsotājiem, apzinātu problēmas un galvenos neapmierinātības cēloņus.

Administratīvo šķēršļu novēršanā:

- Vienkāršota darba atļaujas saņemšanas procedūra.

- Precizēts un vienkāršots būvniecības sagatavošanas process, noteikta vienota samaksa par tehnisko noteikumu izsniegšanu dažādās institūcijās.

- Noteikta pašvaldību nodevas par būvatļauju maksāšanas kārtība, kā arī šīs nodevas likmē ietveramās izmaksas.

- Izveidota Inspekciju koordinācijas padome, kura īsteno inspekciju darbības uzlabošanas programmu 9 inspekcijās.

- Tiesību aktu projekti, kā arī koncepcijas pēc to izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē un pēc iesniegšanas Ministru kabinetā tiek ievietotas MK mājas lapā internetā. Tas ir būtisks solis sabiedrības iesaistīšanai lēmumu pieņemšanas procesā, kas diemžēl vēl netiek pietiekami plaši pielietots.

ĀIP un Latvijas valdības dialogs ir ieguvis augstu starptautisko novērtējumu. ĀIP rekomendāciju mērķis ir pievērst valdības uzmanību jautājumiem, kuru risināšanas efektivitāte noteiks Latvijas ekonomiskās izaugsmes tempu, tādēļ īpaši svarīgi ir turpināt konsekventi īstenot pasākumu plānu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, kas sagatavots atbilstoši uzņēmēju izteiktajām rekomendācijām.

Latvijas Attīstības aģentūra