Visus uztura bagātinātājus nedrīkst izplatīt

No šā gada 1.augusta, beidzoties pārejas periodam, Latvijā ir aizliegts izplatīt uztura bagātinātājus, kas nav reģistrēti Latvijas Pārtikas centrā (LPC). To paredz Ministru kabineta noteikumi Nr.441 (publicēti “LV” 01.05.2004.) “Obligātās nekaitīguma prasības uztura bagātinātājiem un to marķējumiem”.

Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Pēc Veselības ministrijas skaidrojuma, uztura bagātinātājs ir pārtikas produkts, ko lieto ierobežotos daudzumos nepilnvērtīga vai nesabalansēta uztura bagātināšanai. Uztura bagātinātājs parasti ir kapsulās, gēla vai pulvera veidā. To sastāvā ir vitamīni un minerālvielas. Uztura bagātinātāji ir iespēja papildināt organismu ar tām vielām un mikroelementiem, ko neuzņem ikdienā ar ēdienu. Tā var būt gan zivju eļļa, gan visiem labi zināmais osteonorms, kas nodrošina cilvēku ar viņam nepieciešamo kalcija devu. Tajā pašā laikā ārsti uzsver: uztura bagātinātāji var kalpot kā profilakse, lai mazinātu risku saslimt, taču tie nekādā gadījumā nav zāles un nevienu slimību neārstē.
Līdz 2004.gada 1.maijam (pirms Latvijas iestāšanās ES) pie mums varēja izplatīt uztura bagātinātājus, kuriem LPC izsniedzis atzinumu, ka tie ir nekaitīgi pārtikas produkti. Taču, pamatojoties uz Eiropas Savienības direktīvu, jāreģistrē ne vien jaunie tirgū ienākošie uztura bagātinātāji, bet arī tie, kuriem LPC savulaik jau izsniedzis atzinumu par nekaitīgumu.
Kā “Latvijas Vēstnesim” skaidro LPC direktors Uldis Ārmanis, jaunā prasība nav Eiropas Savienības kaprīze, tas ir būtisks lēmums, kas skar sabiedrības veselību. LPC direktors stāsta, ka, no vienas puses, uztura bagātinātājs, protams, ir pārtikas produkts, taču, no otras, to tomēr var uzskatīt par robežproduktu starp pārtiku un medikamentiem. Tā kā uztura bagātinātājus var iegādāties bez receptes un lietot bez ārsta norādījumiem, ir jābūt pilnīgai pārliecībai ne tikai par to nekaitīgumu, bet arī par to, ka tās nav zāles. Jo, kā zināms, medikamentus nedrīkst lietot bez konsultācijām ar ārstu, tos izplatot, ir jābūt pamācībai par lietošanas ilgumu un biežumu, kā arī informācijai par iespējamām blakusparādībām. Un par medikamentu reģistrāciju atbild nevis LPC, bet Valsts zāļu aģentūra.
Pašlaik Latvijā var izplatīt 359 uztura bagātinātājus, kas reģistrēti LPC. Ar reģistru ikviens var iepazīties LPC mājaslapā www.lpc.gov.lv. Vairāk nekā 300 uztura bagātinātāju dokumentācija ir iesniegta reģistrācijai. Reģistrēšanas maksa ir 70 latu un 98 santīmi. Kā stāsta U.Ārmanis, no 4000 dažādiem uztura bagātinātājiem, kuriem savulaik izsniegts LPC atzinums, 15 nav reģistrēti (jo mainījās noteikumi, kas tad ir uzskatāms par pārtikas vielām).
Latvijā varēs izplatīt arī Eiropas Savienības dalībvalstīs ražotus un reģistrētus uztura bagātinātājus, par to informējot LPC un Pārtikas un veterināro dienestu un nosūtot produkta marķējuma paraugu.

“LV” informācija

Uzziņai

Lai reģistrētu uztura bagātinātājus, iesniedzējs (ražotājs vai izplatītājs) iesniedz Latvijas Pārtikas centrā šādus dokumentus:
* iesniegumu, kurā norādīta šāda informācija: ražotāja vai izplatītāja nosaukums un juridiskā adrese;
* produkta nosaukums;
* normatīvi tehniskos dokumentus vai produkta aprakstu, kurā norāda produkta īpašības, sastāvu, specifiskās sastāvdaļas un to daudzumu;
* informāciju par produkta sastāvā esošajiem augiem, norādot to zinātnisko botānisko nosaukumu latviešu un latīņu valodā, katra auga izmantoto daļu (piemēram, ziedi, sakne) un tā pagatavojuma veidu (piemēram, izvilkums, pulveris), būtisko bioloģiski aktīvo vielu grupu nosaukumus, zināmos attiecīgā auga izmantošanas veidus, pieļaujamās devas, ierobežojumus un brīdinājumus par izmantošanu, iespējamo kaitīgumu un īpašu glabāšanu;
* marķējuma paraugu;
* lietošanas instrukciju, ja tāda nepieciešama;
* ražotāja izsniegtu produkta atbilstības apliecinājumu, apstiprinājumu vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Latvijā oficiāli atzītu ārvalstīs izdoto produktu, procesu vai pakalpojumu atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu vai apliecinājumu – Pārtikas un veterinārā dienesta izsniegtu pārtikas uzņēmuma atzīšanas vai reģistrācijas apliecības kopiju vai farmācijas darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņemtas speciālas atļaujas (licences) kopiju farmaceitiskās darbības veikšanai.