Garnadži neguļ. Būsim nomodā arī mēs

Pārpildīts sabiedriskais transports, neuzmanīgi pasažieri, somas virspusē atstāts maks – tā vienmēr ir bijusi un arī tagad ir kabatas zagļu medusmaize. Vasaras beigas un mācību gada sākums ir laiks, kad garnadži kļūst sevišķi aktīvi, jo skolēni un arī studenti, atgriežoties no laukos pavadītām vasaras brīvdienām, uzreiz vēl nespēj pierast pie pilsētas burzmas.

Sevišķi bīstamas vietas

Valsts policijas Rīgas galvenās policijas pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Andrejs Grišins zina teikt, ka Rīgā apzināti aptuveni astoņdesmit kabatzagļi un ap divdesmit kabatas zagļu grupu, kas aktīvi darbojas. Pavisam policijas kartotēkā ir 300 līdz 400 personas, kuras kaut reizi aizturētas par šādu noziegumu. A.Grišins norāda, ka kritiskākās vietas Rīgā, kurās pilsētniekiem un Rīgas viesiem būtu jābūt sevišķi uzmanīgiem, ir Centrāltirgus, sabiedriskais transports, kurš kursē un kura galapunkti atrodas pie Centrāltirgus un Katedrāles, kā arī Vecrīga un tur esošie veikali. Briesmām, pēc A.Grišina teiktā, visvairāk tiek pakļauti gados veci cilvēki un jo sevišķi ārzemju tūristi.

Apgrūtinātā sodīšana

Kabatas zagļu sodīšana nav tik vienkārša, jo, tikai pieķerot garnadzi nozieguma vietā ar maku vai kādu citu nozagto lietu rokās, var celt apsūdzību. Tāpēc ir izveidota īpaša nodaļa, kuras darbinieki – policisti – ikdienas apģērbā izseko kabatas zagļus, lai varētu tos aizturēt tieši nozieguma izdarīšanas brīdī.
A.Grišins piezīmē, ka šajā nodaļā strādājošie var parādīt vienas no svarīgākajām policista profesionālajām iemaņām – būt neredzamam un spējīgam operatīvi rīkoties. Grišins atzīst, ka daudziem šī skola bijusi noderīga un, kas to izgājuši, tagad ieņem vadošus amatus savā specialitātē.
Garnadžu sodīšanu apgrūtina arī tas, ka šis arods tiek nodots no paaudzes paaudzē, vairums kabatas zagļu pārstāv pat ģimenes dinastijas. Piedzimstot šādā ģimenē, bērnam jau tiek izraudzīts liktenis. Viņš tiek audzināts par zagli, un vecāki to veiksmīgi izmanto, jo līdz četrpadsmit gadu vecumam cilvēkam neiestājas kriminālatbildība.
Savu stāvokli steidz izmantot arī topošās māmiņas – kabatas zagles. Viņas savukārt nevar saukt pie kriminālatbildības grūtniecības dēļ.
Tieši tāpēc kabatas zagļu stāžs bieži vien mērāms pat vairākos gadu desmitos. Tas ir viņu dzīvesveids un iztikas avots.
Turklāt līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā mums nākas piekrist, ka šāds noziegums nav tā vērts, lai cilvēkam liegtu tiesības aprūpēt ģimeni vai būt brīvam.

Agrāk likums bijis bargāks

A.Grišins atzīst, ka agrāk kabatzagļi bijuši profesionālāki. Tagad esot daudz mazāk to, kuri spēj, piemēram, no iekškabatas izvilkt maku. Arvien vairāk šai nodarbei pievēršas jaunieši, kuri lieto narkotiskās vielas. Tomēr tiek aizturēti pat 60 gadus veci kabatas zagļi, un jāpiezīmē, ne pirmo reizi.

Par kabatas zagļu aktivitātēm stāstīja Rīgas galvenās policijas pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Andrejs Grišins

“Hansabankas” darbiniekam imitētās zādzības laikā no žaketes tiek izņemts maks

Atskatoties laikā pirms divdesmit gadiem, A.Grišins stāsta, ka tad likums bijis stingrāks. Par kabatas zādzību aizturētajam piesprieda brīvības atņemšanu līdz pat septiņiem gadiem. Šobrīd sods mērāms no pusgada līdz pusotram.
Padomju savienības laikā kabatu zagļi ļoti aktīvi darbojās Sanktpēterburgā (toreiz Ļeņingradā). Arī Rīga neatpalika. A.Grišins gan teic, ka padomju laikos kabatas zagļi no citām savienības valstīm pat baidījušies braukt uz Rīgu, jo šeit tika piespriesti salīdzinoši bargi sodi.

Kabatas zagļu tipi un izmantotās metodes

Kabatas zagļus var iedalīt trijos tipos pēc to darbošanās metodēm. Pirmie ir pusaudži un narkomāni; otrā tipa pārstāvji darbojas grupās, savukārt trešais tips atpazīstams kā zaglis vientuļnieks.
Visrupjākās metodes izvēlas pirmais tips – viņi noskata fiziski vājāku cilvēku un, piemēram, brīdī, kad sabiedriskais transports tūlīt pieturvietā vērs durvis, zaglis pagrūž upuri un izrauj tam no rokām somu, pats izlēkdams pa atvērtajām durvīm un aizskriedams. Otrajā variantā garnadzis izvēlas burtiski pārpildītu transporta līdzekli un uzgrūžas virsū pasažierim; kamēr notiek grūstīšanās, no noskatītā upura somas tiek izņemts viss vērtīgākais.
Kabatas zagļu grupās var darboties tikpat labi kā divi, tā arī trīs un vairāki cilvēki. Šajos gadījumos viens vai divi no grupas parasti pilda uzmanības novērsēja lomu, kamēr viens izdara noziegumu. Kā piemēru var minēt situāciju, kad pārpildītā sabiedriskā transporta līdzeklī kabatas zagļu grupa ar trīs dalībniekiem vispirms rūpīgi noskata upuri. Viens novērš pasažiera uzmanību, kamēr otrs pārgriež, piemēram, maisiņu.

Kabatas zagļiem labvēlīgus darba apstākļus rada cilvēku burzma sabiedriskajā transportā, tāpēc ieteicams mantas pieskatīt sevišķi rūpīgi	Lai nebūtu jāšķiras no naudas maka, arī paši kabatzagļi iesaka neturēt to aizmugurējā bikšu kabatā

Nozagtās lietas tiek nodotas trešajai personai, kas aiziet kopā ar otro, kamēr pirmā atkal pievēršas uzmanības novēršanai.
Grupu dalībnieki parasti pirms nozieguma veikšanas norunā, ka pieķeršanas gadījumā viņi cits citu nepazīst.
Zagļi vientuļnieki tiek uzskatīti par elitārākajiem no visiem. Viņi parasti rīkojas ļoti profesionāli. Sabiedriskajā transportā noziegums tiek veikts, izmantojot aizsega metodi. Pār vienu roku tiek pārmesta, teiksim, žakete, kas arī pilda aizsega lomu. Tā zaglis nozagto lietu var veiksmīgi paslēpt un nemanāms arī pazust no trolejbusa.
Kabatas zagļi, kā zināms, savu darbu veic ne tikai transportā, bet arī uz ielas. Visai izplatīta vientuļnieka piekoptā apzagšanas metode ir sava veida teātra spēle – garnadzis upurim izpilda sen neredzētas paziņas lomu. Viņš pieiet pie cilvēka kā pie ilgi neredzēta drauga, sāk runāties un apskauj to, vienlaikus izvelkot no kabatas maku vai kādu citu vērtīgu lietu.

Ieteikumi pašu drošībai

Ne reizi vien dzirdēti ieteikumi, kā pasargāt sevi no kabatas zagļu pārinodarījumiem, taču tie ne vienmēr tiek ievēroti, tādējādi atraisot garnadzim rokas. Paši kabatas zagļi atkārto šīs vienkāršās lietas, kuras der iegaumēt: kāpjot sabiedriskajā transportā, laikus sagatavot sīknaudu un neplātīties visiem pasažieriem ar naudas maka biezumu; neturēt somu uz muguras, bet gan priekšpusē; makus glabāt iekškabatās; novērtēt blakus stāvošos cilvēkus, kā arī nenēsāt līdzi lielas skaidras naudas summas.
Lai sabiedrība pievērstu lielāku uzmanību šai problēmai un spētu sevi pasargāt, sadarbojoties Valsts policijai un SIA “Banku servisa centram”, izveidota arī mājaslapa internetā www.kabatzaglis.lv un izvietoti plakāti sabiedriskā transporta pieturvietās ar šā aroda pratēju sejām un stāstiem par viņu profesionālo darbošanos.

Kate Rūķēna

Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”