Vētīs tiesu izpildītāju darba regulējumu

Steidzami nepieciešams grozīt Tiesu izpildītāju likumu un atstādināt no amata trīs amatnoziegumos apsūdzētos minētās profesijas pārstāvjus. Šāds lēmums pieņemts vakar, tiekoties Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim, ģenerālprokuroram Jānim Maizītim un tieslietu ministrei Solvitai Āboltiņai.

Tiesu izpildītāju likuma grozījumu projektu Tieslietu ministrija izskatīšanai valdībā iecerējusi iesniegt jau tuvākajā laikā. Ministru kabinets to varētu pieņemt Satversmes 81.panta kārtībā Saeimas brīvdienu laikā. Kā paudis ģenerālprokurors, pašreizējā likuma redakcija pārspīlēti aizsargā tiesu izpildītājus, ierobežojot pat izziņas iestāžu iespējas pārbaudīt viņu darbību. Savukārt valdības vadītājs norādījis, ka tiesu izpildītāji “nostādīti nepieņemami augstā kategorijā un pārāk aizsargāti ar likumu normām”. Tieslietu ministre paudusi, ka būtu jākoriģē likuma normas par zvērinātu tiesu izpildītāju atstādināšanu no pienākumu izpildīšanas, disciplinārlietu izskatīšanu, valsts apmaksātu lietu vešanu.

Izmeklēšana būs sarežģīta

S.Āboltiņa arī parakstījusi lēmumu par amatnoziegumos apsūdzēto tiesu izpildītāju – Ivara Kibermaņa, Andra Strazda un Elitas Soles – atstādināšanu no amata. “Man nav pārliecības, ka viņi savus amata pienākumus pildīs godprātīgi un atbilstoši likumam,” lēmumu pamato tieslietu ministre. Ņemot vērā zvērinātu tiesu izpildītāju plašās pilnvaras (tiesu izpildītāja prasības, pildot amata pienākumus, ir saistošas visā valsts teritorijā, un to lēmumu nav tiesīga ietekmēt neviena valsts institūcija vai amatpersona), kā arī trešo personu intereses, neesot pieļaujama pat varbūtība, ka šos pienākumus pilda negodprātīga persona. Atbilstoši Tiesu izpildītāju likumam tieslietu ministrei ir tiesības atstādināt no amata tiesu izpildītājus, pret kuriem sākta kriminālvajāšana. Ģenerālprokuratūra par noziedzīgām darbībām apsūdzētajiem tiesu izpildītājiem iepriekš bija piemērojusi drošības līdzekli, kas neparedz atstādināt viņus no ieņemamā amata. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes (LZTIP) priekšsēdētāja Inga Čepjolkina iebilda, ka likums tieslietu ministrei ļauj atbrīvot tiesu izpildītājus vienīgi tad, ja šādu lēmumu pieņēmusi Ģenerālprokuratūra. J.Maizīts norādīja, ka noziegumus, kuros varētu būt vainojami tiesu izpildītāji ir sarežģīti izmeklēt, jo tie ir “profesionāli un labi sagatavoti speciālisti”. Pirmdien ģenerālprokurors uzdevis prokuratūras Krimināltiesiskajam departamentam pārbaudīt, vai ar tiesu izpildītājiem saistītajās krimināllietās ir piemēroti pamatoti drošības līdzekļi.

Problēmas iezīmējās jau pavasarī

Saskaņā ar Tiesu izpildītāju likumu tiesu izpildītāju rīkotās izsoles iegūst apstiprinājumu tikai ar tiesas lēmumu. Tādēļ saistībā ar vairākām izsolēm, kur izsolāmie īpašumi pārdoti par apšaubāmi zemu samaksu, aizdomu ēna par iesaistīšanos noziedzīgās darbībās krīt arī uz tiesu iestādēm.
Skandāls par tiesu izpildītāju amatnoziegumiem aizsākās jūlijā, neilgi pēc tam, kad šīs jaunākās brīvās juridiskās profesijas pārstāvji kopsapulcē gatavojās lemt par streika pieteikšanu, ja valsts tiem neapmaksās izdevumus, kas saistīti ar darbu uzturlīdzekļu piedziņas lietās un lietās, kurās nauda piedzīta valsts labā. Kā toreiz norādīja LZTIP priekšsēdētāja, tiesu izpildītāji jau 11 mēnešus strādā bez maksas un aptuvenā tiem nesamaksātā summa sasniegusi pusmiljonu latu. Jūlija sākumā tiesu izpildītāji plašsaziņas līdzekļu redzeslokā nonāca arī saistībā ar bruņotu uzbrukumu I.Čepjolkinas dzīvesbiedram, restorānu īpašniekam, kad viņa pauda bažas par mēģinājumiem ar vardarbīgiem paņēmieniem ietekmēt šīs profesijas pārstāvju darbu. Savukārt aprīļa sākumā, kad tiesu izpildītājas acu priekšā kāds vīrietis uzspridzināja dzīvokli Rīgā, Avotu ielā 60, kur viņa bija ieradusies veikt amata pienākumus, tika aktualizēts jautājums par valsts nodrošinātu tiesu izpildītāju apsardzi.

Četri jautājumi tieslietu ministrei Solvitai Āboltiņai

– Kādas izmaiņas likumdošanā nepieciešamas, lai tiesu izpildītāji nebaudītu īpašas privilēģijas?

– Pašlaik ministrija gatavo grozījumus Tiesu izpildītāju likumā, tāpēc tagad izvērsti par tiem runāt būtu pāragri. Tomēr jau pašlaik varu sacīt, ka ministrija ierosinās izdarīt grozījumus Tiesu izpildītāju likumā, lai novērstu neskaidrības un padarītu skaidrāku kārtību, piemēram, jautājumā par tiesu izpildītāju atstādināšanu no amata un viņu aizvietotāju iecelšanu. Tāpat, piemēram, ņemsim vērā tiesībsargājošo institūciju pretenzijas pret to, ka, atbilstoši pašreizējai Tiesu izpildītāju likuma redakcijai, nevienam nav tiesību lemt par dokumentu iznešanu no tiesu izpildītāja prakses vietas. Šādu jautājumu ir daudz, un ministrija intensīvi strādās pie tā, lai jau tuvākajā laikā grozījumus sagatavotu un iesniegtu izskatīšanai valdībā Satversmes 81.panta kārtībā.

– Vai ir nepieciešamas kādas normas, kas tiesu izpildītājus aizsargātu vairāk nekā citu juridisko profesiju pārstāvjus?

– Tās tiesu izpildītājiem nav nepieciešamas vairāk kā citu brīvo juridisko profesiju pārstāvjiem. Protams, tiesu izpildītājiem ir jānodrošina tādi darba apstākļi, lai viņi var stabili strādāt, bet tajā pašā laikā ir jāpanāk tāda lietu kārtība, ka tiesas spriedumu izpildes sistēma funkcionē atbilstoši likumiem.

– Tiesu izpildītāji uzstāj, lai viņiem tiktu maksāts arī par uzturlīdzekļu piedziņas lietām. Kāda ir Tieslietu ministrijas nostāja šajā jautājumā?

– Šā jautājuma atrisināšanai tiks veidota speciāla darba grupa, kurā strādās Tieslietu ministrijas pārstāvji un tiks arī aicināti pārstāvji no Bērnu un ģimenes lietu ministrijas un Finanšu ministrijas.

– Vai Tieslietu ministrija ir gatava iespējamajai tiesvedībai, kuru saistībā ar atstādināšanu no amata vai citām pretenzijām, kas attiecas arī uz likumdošanas grozīšanu, varētu celt tiesu izpildītāji?

– Nešaubīgi. Jebkurai personai, ja tā uzskata, ka tās intereses ir aizskartas, ir tiesības vērsties tiesā. Es uzskatu, ka pašlaik Tieslietu ministrija rīkojas sabiedrības interesēs, jo tiesu izpildītājs ir pielīdzināts valsts amatpersonai ar plašām pilnvarām un par viņa godprātību nedrīkst būt ne mazākās šaubu ēnas. Savukārt likumu grozījumu pieņemšana ir nepieciešama, lai sakārtotu šo jomu un izbeigtos milzīgā ažiotāža ap iespējamām tiesu izpildītāju nelikumībām. Es tomēr uzskatu, ka lielākā daļa tiesu izpildītāju savu darbu padara godīgi. Problēmas rada tikai atsevišķi tiesu izpildītāji, kuru darbību jau izmeklē tiesībsargājošās iestādes.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv