Mežs slīgst drazās

Atkritumu kalnus mežos nav iespējams savākt, tos var tikai neizmest – tāds bija secinājums pēc Meža dienām pērn pavasarī, kad visā Latvijā pastiprināti tika izzināta zaļā zelta piesārņošanas problēmas izplatība. Taču drazu grēdas neplok, bet – gluži pretēji – plešas plašumā. A/s “Latvijas valsts meži” (LVM) sociālās kampaņas “Nemēslo mežā!” ietvaros augustu izsludinājusi par tīru meža mēnesi.

Foto no “Latvijas valsts mežu” arhīva

Vakar atklāts operatīvais telefons 8002852, lai varētu ziņot par piedrazotajām vietām mežā un pie mežiem, un kampaņas mājaslapa www.cukmens.lv . Tajā apkopota izsmeļoša informācija par kampaņu un atkritumu problēmu mežos. Piedrazotās vietas iecerēts sakopt ar “L&T Hoetika” ātrās reaģēšanas brigādes palīdzību.

Kad radības kronis ēd...

Atkritumi mežā saista jaunus atkritumus. Vieta, kur kāds izgāzis drazu kalnu, pakāpeniski pārtop nelegālā izgāztuve. Lai skats būtu vēl nejaukāks, talkā nāk meža dzīvnieki un bezpajumtnieki, kuri, meklēdami iztiku, izvanda sadzīves atkritumu maisus. Līdzās industriālo un sadzīves atkritumu plantācijām par arvien nopietnāku nelaimi kļūst atpūtnieku atstātās drazas.
SKDS aptaujā secināts, ka mežos atpūšas 82 procenti iedzīvotāju. Tātad atpūta pie dabas Latvijā ir cieņā. Diemžēl līdz ar to saasinās mežu piesārņojuma problēma. Paradoksāli, ka, piesārņojot savu zemi, vienlaikus Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk izmanto brīvos līdzekļus, lai aizbrauktu un aplūkotu sakoptās vietas citās zemēs.
Šogad LVM valsts mežu sakopšanai jāizlieto trīs reizes vairāk līdzekļu (80 000 latu) nekā pērn. Aplēsts, ka kopumā tiks izvesti vairāk nekā seši tūkstoši kubikmetru atkritumu. Salīdzinājumam – tas ir sešu kilometru garš un metru augsts drazu kalns. Turklāt savākt un atbilstoši apsaimniekot mežā izgāztus atkritumus izmaksā dārgāk, nekā ja tie jau sākotnēji būtu nonākuši izgāztuvēs. Jo drazas izkliedētas lielākā teritorijā, jo dārgāka ir atkritumu savākšana.

Attieksme klibo, zāļu nav

Pat neskarot problēmas ētisko un estētisko aspektu, ir virkne praktisku negatīvu seku, piemēram, atkritumu dēļ iet bojā meža dzīvnieki, drazu degšana izraisa ugunsgrēkus utt.
Mežu piesārņošana sakņojas sabiedrības attieksmē pret vidi, kurā tā dzīvo. LVM valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks uzskata: “Kamēr cilvēks nesaprot, ka nav atsūtīts uz Zemi no kosmosa, lai to iekarotu, bet gan piedzimis tepat un ir šīs planētas sastāvdaļa, tikmēr velti gaidīt, ka viņš pēc piknika mežā savāks atkritumus. Mēs varam pēc tam rīkot bezgalīgas meža sakopšanas talkas, tomēr svarīgākais un grūtākais uzdevums ir mainīt cilvēku attieksmi. Tāds ir šīs sociālās kampaņas mērķis.”
Arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ir līdzīgās domās: “Ar sodiem un pārkāpēju tvarstīšanu nepanāksim vajadzīgo rezultātu, jo tā jebkurā gadījumā būs cīņa ar sekām, bet šāda sabiedrību ieinteresējoša sociāla kampaņa varētu būt pirmais solis, lai aicinātu pašu sabiedrību mainīt attieksmi pret mežu.”

Līdzinieki Cūkmenim

Jautāta par iedzīvotāju atsaucību kampaņas pirmajās dienās, LVM Komunikācijas projektu vadītāja Līga Zute teic, ka pagaidām informācija par piesārņotajām vietām ir skopa. Tomēr kampaņa pamanīta, par to liecina dažādie zvanītāju un e-pasta vēstuļu rakstītāju vērtējumi. Piemēram, par reklāmu, kurā izmantoti rukši. Ir saņemti iebildumi, ka tie nepatiesi tiek nomelnoti, jo šo dzīvnieku dabā nav netīrība, tā ir cilvēku radīto apstākļu uzspiesta.
Pamanīts arī Cūkmens, kurš augustā sācis viesoties bērnu un jauniešu nometnēs. Tas ir īpaši radīts tēls, kas personificē atkritumu problēmu un meža piesārņotājus.
Kampaņa noslēgsies rudenī. No Cūkmeņa balvai iesūtītajām fotogrāfijām iecerēts rīkot izstādi. Uzvarētāju, kuram vislabāk būs izdevies attēlot meža piesārņošanas problēmu, izvēlēsies vides ekspertu žūriju.
Vai nākamgad valsts mežos atkal sliesies jauns vismaz sešus kilometrus garš atkritumu kalns vai tomēr tas būs sarucis? LVM ir formulējis vairākus veidus, kā cīnīties ar cūkmeņiem mežos. Bet galvenais ir katra indivīda attieksme.

Ilze Apine, “LV”
ilze.apine@vestnesis.lv