Piemiņas ozols Emīlam Dārziņam

Emīla Dārziņa 125. šūpuļsvētkus svinēsim 3. novembrī. Novadnieki — jaunpiebaldzēni tos jau pasteidzās atzīmēt. Turklāt, piepalīdzot vēlīgajiem saules glāstiem, sarīkojums tiešām izvērtās gaišs un romantisks.

Par godu jubilejai jauna ekspozīcija tika atklāta komponista dzimtajā Jāņaskolā, kur, kā liecina nosaukums, piebaldzēni paaudžu paaudzēs guvuši pirmās un daudzi arī vienīgās grāmatu gudrības. Te par vecāko skolotāju strādājis arī komponista tēvs Andžs Dārziņš. Kopš 1965. gada Jāņaskolā iekārtotas Emīla Dārziņa piemiņas istabas. Pie skolas tika iestādīts piemiņas ozols.

Lielajā klasē, kur tagad visbiežāk notiek mākslinieku tikšanās ar piebaldzēniem, šīs reizes sarunu ievadīja muzeja direktores Ārijas Ozolas katra iztēli rosinošais stāstījums par to, kā 1875. gada 23. novembrī šajā telpā pulcējušies ļaudis, lai kristītu mazo Emīlīti un reizē iesvētītu skolas otro stāvu. Dārziņu ģimenē lielā cieņā bijis toreizējais Piebalgas mācītājs Emīls Kēlbrants. Tāpēc Marija un Andžs Dārziņi lūguši viņu būt gan par kristītāju, gan arī savu paša kristītu vārdu dāvināt Dārziņu ģimenes atvasītei. Baznīckungs piekritis kā pirmajam, tā otrajam aicinājumam. Šajās svinībās klāt bijis arī Kaudzītes Matīss, kurš pēc tam šo notikumu uzticējis papīra lapai. Ārija Ozola sarīkojuma dalībniekus iepazīstināja arī ar fragmentiem no šī vēstījuma.

Komponista 125 gadu jubilejas atcere vienlaikus bija arī muzikologa Olģerta Grāvīša nule iznākušās grāmatiņas "Piebalgas dēls Emīls Dārziņš" atvēršanas svētki.

— It kā nieka darbiņš, bet nopūlējos visu vasaru, — atzinās muzikologs. Lielai daļai klātesošo bez jautāšanas bija skaidrs, ka šī nopūlēšanās notikusi tepat, Piebalgā, mazu ceļa gabaliņu aiz Jāņaskolas — Jaunzariņu mājās, kur dzimusi un uzaugusi Olģerta Grāvīša dzīvesbiedre Erna.

— Uzrakstīt īsi un labi nav nemaz tik viegli, — atzina Grāvīša kungs. — Turklāt gribējās sniegt ziņas arī par Emīla dēlu Volfgangu Dārziņu, kura vārds Latvijā okupācijas gados netika minēts.

Starp citu šopavasar dienasgaismu ieraudzījusi arī pensionētās pedagoģes, jaunpiebaldzietes Astrīdas Knāķes no vācu valodas tulkotā grāmata "Emīls Kēlbrants. Kāda mācītāja dzīvesstāsts".

Emīla Dārziņa atceres brīdi Jāņaskolā kuplināja E. Dārziņa mūzikas skolas audzēkņu koncerts. Klausītāju dvēseles ar dziesmām "Jaunībai", "Teici to stundu, to brīdi", "Sāpju upītes", "Aizver actiņas" un "Spāniešu romance" veldzēja arī Latvijas Nacionālās operas solists Kārlis Zariņš.

Šim ievadpasākumam dienas otrajā pusē sekoja piemiņas brīdis Dārziņu dzimtas atdusas vietā Jaunpiebalgas kapsētā un garīgās mūzikas koncerts Jaunpiebalgas baznīcā.

Ar šo koncertu turpinājās Jaunpiebalgas baznīcai paredzēto līdzekļu vākšanas akcija, lai baltais dievnams savu 200 gadu jubileju varētu godam sagaidīt.

Dzintra Ciekurzne — "Latvijas Vēstnesim"