Ministru kabineta noteikumi Nr.568

Rīgā 2005.gada 26.jūlijā (prot. Nr.43 41.§)

Kartupeļu tumšās gredzenpuves apkarošanas un izplatības ierobežošanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Augu aizsardzības likuma 5.panta 13.punktu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1.Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek apkarota kartupeļu tumšā gredzenpuve un ierobežota tās izplatība.

2.Kartupeļu tumšo gredzenpuvi ierosina augu karantīnas organisms Ralstonia solanacearum (Smith) Yabuuci et al. (turpmāk – organisms).

3.Lai konstatētu kartupeļu tumšo gredzenpuvi, Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests):

3.1.regulāri pārbauda kartupeļu Solanum tuberosum L. augus un to bumbuļus (turpmāk – kartupeļi) un ēdamā tomāta Lycopersicon esculentum Mill. (syn. Lycopersicon lycopersicum (L.) H. Karsten) augus, izņemot augļus un sēklas (turpmāk – saimniekaugi);

3.2.ņem sēklas un citai izmantošanai paredzēto kartupeļu paraugus uzglabāšanas vietās un nosūta tos laboratoriskai testēšanai;

3.3.pārbauda kartupeļus vizuāli, pārgriežot kartupeļu bumbuļus. Ja tiek konstatētas kartupeļu tumšās gredzenpuves vizuālās pazīmes, ņem kartupeļu paraugus un nosūta tos laboratoriskai testēšanai;

3.4.izvērtējot organisma izplatīšanās risku, pārbauda:

3.4.1.nakteņu Solanacea dzimtas au­gus, ieskaitot šīs dzimtas savvaļas augus (turpmāk – citi organisma saimniekaugi);

3.4.2.virszemes ūdeņus, ko izmanto organisma saimniekaugu apūdeņošanai un laistīšanai;

3.4.3.uzņēmumu, kas nodarbojas ar saimniekaugu pārstrādi un iepakošanu, kā arī šķidros atkritumus, ko izmanto saimniekaugu apūdeņošanai un laistīšanai;

3.4.4.augšanas substrātu, augsni un cietos ražošanas atkritumus no saimniek­augu pārstrādes un iepakošanas uzņēmumiem;

3.5.pārbauda ūdenskrātuves un ņem ūdens paraugus laboratoriskai testēšanai, ja saņemta informācija no citas Eiropas Savienības dalībvalsts, ka šajā valstī inficēto saimniekaugu laistīšanai izmantots virszemes ūdens, kas ietek Latvijā;

3.6.diagnosticē organismu saskaņā ar šo noteikumu pielikumu par Ralstonia solanacearum (Smith) Yabuuci et al. atklāšanu un identificēšanu kartupeļu bumbuļu paraugos;

3.7.nosaka, kontrolē un piespiedu kārtā veic organisma izplatības ierobežošanas un apkarošanas pasākumus (turpmāk – fitosanitārie pasākumi).

4.Personas nedrīkst uzglabāt vai pavairot kartupeļu tumšās gredzenpuves ierosinātāja organisma tīrkultūru, izņemot atsevišķus gadījumus, kas noteikti normatīvajos aktos par izmēģinājumiem vai zinātniskiem mērķiem un šķirņu selekcijai paredzēto kaitīgo organismu, augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu ievešanas un pārvietošanas kārtību.

II. Fitosanitāro pasākumu noteikšana

5.Ja kartupeļu vizuālajā pārbaudē dienests konstatē kartupeļu tumšās gredzenpuves pazīmes vai, veicot laboratorisko testēšanu saskaņā ar šo noteikumu pielikumā minēto imunofluorescences testu, iegūts pozitīvs testēšanas rezultāts, dienests pieņem lēmumu par šādu fitosanitāro pasākumu noteikšanu:

5.1.aizliegt to saimniekaugu partiju vai kravu pārvietošanu no saimniecības, no kurām tika ņemts paraugs, izņemot gadījumus, ja saimniekaugi tiek pārvietoti dienesta uzraudzībā un ir novērsts organisma izplatīšanās risks;

5.2.pēc organisma izplatīšanās riska izvērtēšanas aizliegt personai no saimniecības pārvietot citus saimniecībā audzētos organisma saimniekaugus.

6.Ja turpmākajos laboratoriskajos testos saskaņā ar šo noteikumu pielikumā noteiktajām laboratoriskajām metodēm parau­gā organisms netiek konstatēts, dienests atceļ noteiktos fitosanitāros pasākumus.

7.Lai noteiktu organisma izcelšanās vietu, dienests pārbauda kartupeļu partijas, kas ir bijušas saistībā ar šo noteikumu 5.punktā minētajiem kartupeļiem.

8.Ja divos dažādos šo noteikumu pielikumā minētajos laboratorijas testos tiek konstatēts organisms, dienests apstiprina kartupeļu tumšo gredzenpuvi.

9.Ja tiek konstatēts organisms, dienests pieņem lēmumu par fitosanitāro pasākumu piemērošanu. Lēmumā ietver šo noteikumu 10., 11., 12., 13., 14. un 15.punktā minētās prasības.

10.Lai noteiktu organisma izplatību un atzīmētu zemesgabala plānā inficēto zonu (lauku, audzēšanas vietu un saimniecības kopumu, kas jebkādā veidā ir saistīts ar inficētajiem kartupeļiem), par inficētiem nosaka:

10.1.saimniekaugus un to kravas vai partijas, no kurām ņemts paraugs (turpmāk – inficētie saimniekaugi);

10.2.noliktavu vai tās daļu, lauksaimniecības tehniku un transportlīdzekli, kas bijis saskarē ar inficētajiem saimniekaugiem;

10.3.citus priekšmetus, arī iepakojumu, kas bijis saskarē ar inficētajiem saimniekaugiem;

10.4.lauku, segtās platības un audzēšanas vietu, no kuras iegūta inficēto saimniek­augu raža, kā arī atzīmē lauku un audzēšanas vietu attiecīgā zemesgabala plānā;

10.5.lauku, segtās platības un audzēšanas vietu, kur saimniekaugu veģetācijas periodā ņēma saimniekaugu paraugus, kā arī atzīmē attiecīgo lauku un audzēšanas vietu zemesgabala plānā;

10.6.citus organisma saimniekaugus, no kuriem ir ņemts paraugs;

10.7.virszemes ūdeņus, no kuriem ir ņemts paraugs.

11.Lai noteiktu organisma izplatību un atzīmētu zemesgabala plānā inficēto zonu, par iespējami inficētiem nosaka:

11.1.visus saimniekaugus, kas audzēti audzēšanas vietā, kurā noteikti šo noteikumu 10.punktā minētie ierobežojumi;

11.2.audzēšanas vietas, kurām ir saistība ar inficētajiem saimniekaugiem, ieskaitot tās, kurām ir kopīga lauksaimniecības tehnika, transportlīdzekļi un telpas ar audzēšanas vietu, kurā ir konstatēti inficētie saimniekaugi;

11.3.saimniekaugus, kas ir izaudzēti šo noteikumu 11.2.apakšpunktā minētajās audzēšanas vietās vai pēc organisma konstatēšanas atradās audzēšanas vietā, kas noteikta par inficētu;

11.4.noliktavas, kurās tiek uzglabāti vai apstrādāti saimniekaugi no šo noteikumu 11.2.apakšpunktā minētajām audzēšanas vietām;

11.5.iekārtas, lauksaimniecības tehniku, transportlīdzekļus, noliktavas vai to daļas un citus priekšmetus, ieskaitot iepakojumu, kas iepriekšējo 12 mēnešu laikā varēja nonākt saskarē ar inficētajiem saim­niekaugiem;

11.6.saimniekaugus, kas nonākuši saskarē ar šo noteikumu 11.5.apakšpunktā minētajiem objektiem pirms to tīrīšanas un dezinfekcijas;

11.7.kartupeļus, kas ir saistīti ar inficētās sēklas kartupeļu partijas izcelsmi, vai tomātus, kuri iegūti vienā audzēšanas vietā ar inficētajiem tomātiem, ja saskaņā ar šo noteikumu 6.punktā noteiktajiem pārbaužu un testēšanas rezultātiem organisms netika konstatēts, tomēr pastāv risks, ka organisms izplatījies, augus pavairojot;

11.8.audzēšanas vietas, kurās audzē šo noteikumu 11.7.apakšpunktā minētos saim­niekaugus;

11.9.saimniekaugu audzēšanas vietas, kuras apūdeņošanai vai laistīšanai lieto ūdeņus, kas noteikti par inficētiem;

11.10.saimniekaugus, kas izaudzēti laukos, kuri applūduši ar virszemes ūdeņiem, kas noteikti par inficētiem.

12.Dienests nosaka šādus fitosanitāros pasākumus:

12.1.aizliedz stādīt inficētos un iespējami inficētos saimniekaugus;

12.2.uzdod veikt vienu no šādiem pasākumiem:

12.2.1.dienesta uzraudzībā sadedzināt inficētos saimniekaugus;

12.2.2.inficētos saimniekaugus pēc termiskās apstrādes, kas iznīcina organismu, izlietot lopbarībai;

12.2.3.veikt inficēto saimniekaugu dziļo aprakšanu atkritumu izgāztuvēs, no kurām organismam nav iespēju nokļūt lauksaimniecībā izmantojamā zemē, un atkritumu izgāztuvei nav saskares ar ūdenskrātuvēm, kuru ūdeņus var izmantot lauksaimniecības zemes apūdeņošanai vai laistīšanai;

12.2.4.rūpnieciski pārstrādāt inficētos saimniekaugus, nekavējoties nogādājot tos tieši pārstrādes uzņēmumā, kuram ir piemērotas atkritumu pārstrādes iekārtas, noliktavas un transportlīdzekļu dezinficēšanas sistēmas. Šo prasību piemēro, ja pārstrādes uzņēmums piekrīt pārstrādāt inficētos kartupeļus;

12.2.5.saimniekaugu cietos ražošanas atkritumus (ieskaitot izbrāķētos saimniekaugus un to mizas) un jebkurus citus cietos atkritumus, kas bijuši saskarē ar saimniekaugiem:

12.2.5.1.aprok atkritumu izgāztuvēs, nogādājot ražošanas atkritumus tieši izgāztuvē un nodrošinot, lai ceļā nerastos to zudumi un lai organismam nebūtu iespēju nokļūt lauksaimniecībā izmantojamā zemē, kā arī šai vietai nebūtu saskares ar ūdenskrātuvēm, kuru ūdeņus var izmantot lauksaimniecības zemes apūdeņošanai vai laistīšanai;

12.2.5.2.iznīcina;

12.2.6.saimniekaugu šķidros ražošanas atkritumus:

12.2.6.1.ja tie satur cietās daļiņas, pirms izgāšanas filtrē vai nosēdina cietās daļiņas, lai tās atdalītu, un cietos atkritumus aprok vai iznīcina saskaņā ar šo noteikumu 12.2.5.1. un 12.2.5.2.apakšpunktu;

12.2.6.2.pirms to izgāšanas karsē vismaz 30minūtes, ja minimālā temperatūra ir 70ºC;

12.2.6.3.veic citus fitosanitāros pasākumus, nodrošinot aizsardzību pret organisma nokļūšanu lauksaimniecībā izmantojamā zemē un ūdenskrātuvēs, kuru ūdeni var izmantot lauksaimniecības zemes apūdeņošanai vai laistīšanai;

12.2.7.izpildīt citus fitosanitāros pasākumus, ja ir novērsts organisma izplatīšanās risks;

12.2.8.iespējami inficētos kartupeļu bumbuļus:

12.2.8.1.dienesta uzraudzībā izlietot savam patēriņam vai nosūtīt pārdošanai tieši tirdzniecības vietām. Kartupeļu bumbuļus tirdzniecības vietā nogādā iepakotus, un tos nedrīkst pārpakot;

12.2.8.2.rūpnieciski pārstrādāt, nekavējoties nogādājot kartupeļus tieši pārstrādes uzņēmumā, kuram ir piemērotas atkritumu pārstrādes iekārtas, noliktavas un transportlīdzekļu dezinficēšanas sistēmas. Šo prasību piemēro, ja pārstrādes uzņēmums piekrīt pārstrādāt iespējami inficētos kartupeļus;

12.2.8.3.izpildīt citus fitosanitāros pasākumus, ja ir novērsts organisma izplatīšanās risks;

12.2.9.citas saimniekaugu daļas, ieskaitot stumbrus un lapas:

12.2.9.1.iznīcināt;

12.2.9.2.izpildīt citus fitosanitāros pasākumus, ja ir novērsts organisma izplatīšanās risks.

13.Dienests uzdod kartupeļu audzētājam laukos un segtajās platībās audzēšanas vietās, kas noteiktas par inficētām, atkarībā no attiecīgā lauka izmantošanas intensitātes izvēlēties un izpildīt vienu no šādiem pasākumiem:

13.1.ja fitosanitāros pasākumus piemēro piecus gadus pēc organisma konstatēšanas:

13.1.1.iznīcināt pārziemojušos kartupeļus, tomātu augus un citus organisma saimniekaugus;

13.1.2.aizliedz stādīt kartupeļu au­gus un to bumbuļus, tomātu stādus un sēt sēklas, Brassica ģints augus un citus organisma saimniekaugus, kas varētu izplatīt organismu, līdz lauks ir brīvs no pārziemojušiem kartupeļiem vismaz divus nākamos veģetācijas periodus;

13.1.3.piektajā audzēšanas gadā drīkst stādīt sertificētus sēklas kartupeļus, lai iegūtu kartupeļus pārtikai, pārstrādei vai lopbarībai, ja vismaz divos iepriekšējos veģetācijas periodos nav atrasti pārziemojuši kartupeļi, tomātu augi un citi organisma saimniekaugi;

13.1.4.kārtējā kartupeļu vai tomātu audzēšanas gadā, ievērojot augu maiņu, atļauj stādīt sertificētus sēklas kartupeļus sēklas ieguvei vai citiem mērķiem paredzētus kartupeļus (piemēram, pārtikai, pārstrādei, lopbarībai);

13.2.ja fitosanitāros pasākumus piemēro sešus gadus:

13.2.1.iznīcināt pārziemojušos kartupeļus, tomātu augus un citus organisma saimniekaugus;

13.2.2.pirmajos trijos veģetācijas periodos laukā ierīkot un uzturēt melno papuvi, ganības ar biežu un zemu nopļaušanu vai intensīvu noganīšanu, sēt zālāju sēklu iegūšanai vai graudaugus;

13.2.3.ceturtajā un piektajā veģetācijas periodā stādīt augus, kuriem nav konstatēts organisma saglabāšanās un izplatīšanās risks;

13.2.4.sestajā kartupeļu vai tomātu audzēšanas sezonā stādīt sertificētus sēklas kartupeļus sēklas ieguvei vai citiem mērķiem paredzētus kartupeļus (piemēram, pārtikai, pārstrādei, lopbarībai).

14.Dienests organisma inficētajā zonā–laukos vai audzēšanas vietās, kas nav minētas šo noteikumu 13.punktā, ievērojot augu maiņu:

14.1.pirmajā veģetācijas periodā pēc organisma konstatēšanas aizliedz stādīt kartupeļu bumbuļus, to augus vai citus organisma saimniekaugus un uzdod iznīcināt pārziemojušos kartupeļus un tomātu au­gus, un citus organisma saimniekaugus vai atļauj stādīt tikai sertificētus sēklas kartupeļus citiem mērķiem paredzētu kartupeļu (piemēram, pārtikai, pārstrādei, lopbarībai) ieguvei, ja ir iznīcināti visi pārziemojušie kartupeļi, tomātu augi un citi organisma saimniekaugi;

14.2.otrajā veģetācijas periodā pēc infekcijas noteikšanas atļauj stādīt sertificētus sēklas kartupeļus sēklas ieguvei un citiem mērķiem paredzētus kartupeļus (piemēram, pārtikai, pārstrādei, lopbarībai);

14.3.trešajā veģetācijas periodā pēc infekcijas noteikšanas atļauj sēklas ieguvei vai citiem mērķiem paredzētus kartupeļus (piemēram, pārtikai, pārstrādei, lopbarībai) stādīt sertificētus sēklas kartupeļus vai kartupeļus, kuri tieši iegūti no sertificētiem sēklas kartupeļiem un kuri ir pārbaudīti dienestā;

14.4.katrā veģetācijas periodā, kas noteikts šo noteikumu 14.2. un 14.3.apakš­punktā, uzdod iznīcināt pārziemojušos kartupeļus, tomātu augus un organisma saimniekaugus.

15.Dienests nosaka šādus fitosanitāros pasākumus:

15.1.segtajās platībās aizliedz stādīt kartupeļu bumbuļus un to augus, kā arī citus organisma saimniekaugus, izņemot gadījumus, ja kartupeļu audzēšanai izmantoti sertificēti sēklas kartupeļi, sīkbumbuļi vai meristēmaugi, kuri ir pārbaudīti dienestā, un ir veikta pilnīga augšanas substrāta nomaiņa un segto platību un iekārtu tīrīšana un dezinfekcija;

15.2.uzdod personai dienesta uzraudzībā:

15.2.1.attīrīt vai dezinficēt inficētās vai iespējami inficētās noliktavas, lauksaimniecības tehniku, transportlīdzekļus un citus priekšmetus, iznīcināt vai dezinficēt ar inficētajiem un iespējami inficētajiem saimniekaugiem saskarē nonākušo iepakojumu. Pēc dezinfekcijas šie objekti nav vairs uzskatāmi par inficētiem vai iespējami inficētiem;

15.2.2.tūlīt pēc organisma noteikšanas un katrā nākamajā veģetācijas periodā līdz pirmajam atļautajam kartupeļu audzēšanas gadam laukos, kuri bija noteikti par inficētiem, veikt visas ar kartupeļu audzēšanu saistītās lauksaimniecības tehnikas un glabātavu, segto platību tīrīšanu un, ja iespējams, arī dezinfekciju;

15.3.inficētajā zonā – audzēšanas vietās–vismaz trīs gadus pēc organisma konstatēšanas personai uzdod:

15.3.1.sēklas kartupeļus novākt, uzglabāt un pārvietot atsevišķi no citiem mērķiem (piemēram, pārtikai, pārstrādei, lopbarībai) paredzētajiem kartupeļiem;

15.3.2.veikt lauksaimniecības tehnikas, glabātavu un ražošanas vietu tīrīšanu un, ja iespējams, arī dezinfekciju;

15.3.3.visās audzēšanas vietās, kas noteiktas par iespējami inficētām, izmantot tikai sertificētus sēklas kartupeļus.

16.Lai noteiktu organisma iespējamo izplatību un sākotnējo organisma izcelšanās vietu, dienests pārbauda:

16.1.kartupeļus, kas saistīti ar inficēto kartupeļu partiju;

16.2.audzēšanas vietu, kas atrodas tuvu audzēšanas vietai, kurā ir konstatēti inficētie kartupeļi.

17.Lai noteiktu organisma izcelšanās vietu, dienests pārbauda:

17.1.citas ar šo noteikumu 10.1.apakš­punktā minētajiem saimniekaugiem saistītas audzēšanas vietas:

17.1.1.kurās audzē vai audzēja saimniekaugus, kuru izcelsme saistīta ar inficētajiem saimniekaugiem;

17.1.2.kurās audzē vai audzēja saimniekaugus, kurus dienests uzrauga, jo ir aizdomas, ka tie ir inficēti ar organismu;

17.1.3.kurās audzē vai audzēja kartupeļus, kuru izcelsme saistīta ar kartupeļiem audzēšanas vietā, kas noteikta par inficētu;

17.1.4.kurās audzē saimniekaugus un kuras atrodas blakus audzēšanas vietai, kas noteikta par inficētu, ieskaitot audzēšanas vietas, kas kopīgi izmanto lauksaimniecības tehniku, transportlīdzekļus un telpas ar saimniecību, kurā ir konstatēti inficēti saimniekaugi;

17.1.5.kas apūdeņošanai un laistīšanai izmanto virszemes ūdeņus, kuri ir noteikti par inficētiem vai ir aizdomas, ka tie ir inficēti;

17.1.6.kas apūdeņošanai un laistīšanai izmanto virszemes ūdeņus, kuri tiek lietoti arī audzēšanas vietās, kas ir noteiktas par inficētām vai ir aizdomas, ka tās ir inficētas;

17.1.7.kas applūdušas vai ir bijušas applūdušas ar virszemes ūdeņiem, kuri ir noteikti par inficētiem vai ir aizdomas, ka tie ir inficēti;

17.2. virszemes ūdeņus, kas izmantoti apūdeņošanai vai laistīšanai, vai appludinājuši laukus vai audzēšanas vietas, kas noteiktas par inficētām;

17.3. citus savvaļas nakteņu dzimtas augus.

18.Ja dienests organismu konstatē sākotnējā selekcijas materiālā, dienests veic tā sākotnējā selekcijas materiāla, izlases sēklu, pirmsbāzes vai bāzes sēklas kartupeļu pārbaudes, kuru izcelsme saistīta ar inficēto sēklas kartupeļu partiju, un parau­gu nosūta laboratoriskai testēšanai.

19.Dienests:

19.1.lēmumā norāda fitosanitāro pasākumu izpildes termiņu un pievieno inficētās zonas karti;

19.2.uzrauga un kontrolē fitosanitāro pasākumu izpildi;

19.3.lēmumā noteiktajā laikā vietās, kas noteiktas par inficētām, pēc ražas novākšanas veic kartupeļu pārbaudes;

19.4.veic apūdeņošanas un laistīšanas sistēmu pārbaudes un, ja nepieciešams, nosaka ūdens izmantošanas aizliegumus, lai novērstu organisma izplatīšanās risku;

19.5.uzrauga saimniecības, noliktavas un ar kartupeļu bumbuļu vai tomātu pārvietošanu saistītos uzņēmumus, kā arī audzēšanas vietas, kuras izmanto lauksaimniecības tehniku kopīgi ar audzēšanas vietām, kurās bija konstatēti inficēti kartupeļi.

20.Inficētajā zonā dienests vismaz trīs nākamos veģetācijas periodus pēc infekcijas noteikšanas veic šo noteikumu 3.1. un 3.2.apakšpunktā minētās pārbaudes.

21. Inficētajā zonā, kurā virszemes ūdeņi ir noteikti par inficētiem vai iespējami inficētiem, dienests:

21.1.veic regulāras ikgadējas pārbaudes, ņemot ūdens un nakteņu dzimtas augu paraugus un veicot to testēšanu saskaņā ar šo noteikumu pielikumā minētajām metodēm;

21.2.veic apūdeņošanas un laistīšanas sistēmu uzraudzību un, ja nepieciešams, nosaka ūdens izmantošanas aizliegumus saimniekaugu laistīšanai, lai novērstu organisma izplatīšanās risku. Aizliegumu var atcelt, pamatojoties uz ikgadējo pārbaužu rezultātiem;

21.3.uzrauga atkritumu savākšanu ar saimniekaugu materiālu saistītajos ražošanas vai iepakošanas uzņēmumos, kuros ir atklāti ar organismu inficēti šķidrie atkritumi.

22.Ja kartupeļu audzētājs nav izpildījis dienesta noteiktos fitosanitāros pasākumus un inficētajās vai iespējami inficētajās platībās ir iestādījis inficētos vai iespējami inficētos vai nesertificētus kartupeļus, dienests piespiedu kārtā ķīmiski vai mehāniski iznīcina kartupeļu stādījumus. Ar kartupeļu iznīcināšanu saistītos izdevumus sedz kartupeļu audzētājs.

III. Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības dalībvalstu informēšana

23.Ja pēc kartupeļu vizuālas pārbaudes dienests konstatē kartupeļu tumšās gredzenpuves pazīmes vai saskaņā ar šo noteikumu pielikumā minēto imunofluorescences testu (laboratoriskajā testēšanā) iegūts pozitīvs testēšanas rezultāts un ir aizdomas, ka ar organismu ir inficēts saimniekaugu laistīšanai izmantotais virszemes ūdens, kas ietek no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai iztek uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, dienests par katru šādu gadījumu informē attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsti.

24.Dienests informē Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstis par katru gadījumu, kad ir konstatēts organisms, un ziņojumā norāda šādu informāciju:

24.1.datums, kad saskaņā ar šo noteikumu 5.punktu iegūts pozitīvs testēšanas rezultāts, paraugu ņemšanas un organisma konstatēšanas datums;

24.2.tās saimniecības reģistrācijas numurs Fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu un augu produktu apritē iesaistīto personu reģistrā, kurā atrodas audzēšanas vieta, kas noteikta par inficētu;

24.3.inficētajai saimniekaugu kravai vai partijai pievienotā fitosanitārā sertifikāta vai augu pases numurs;

24.4.inficēto sēklas vai citiem mērķiem paredzēto (piemēram, pārtikai, pārstrādei, lopbarībai) kartupeļu šķirņu nosaukumi un kategorijas;

24.5.noteiktās inficētās zonas apraksts un tajā noteiktie fitosanitārie pasākumi;

24.6.šo noteikumu 8.punktā minētās testēšanas rezultāts (ekstrakts, imunofluorescences testēšanai sagatavotais priekšmetstikliņš, inficētā baklažāna (Solanum melongena) materiāls un šā organisma tīrkultūra).

25.Ja dienests plāno piemērot citus fitosanitāros pasākumus inficēto un iespējami inficēto kartupeļu izmantošanai, pirms šo pasākumu piemērošanas dienests informē par to Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstis.

26.Dienests katru gadu līdz 1.jūnijam paziņo Eiropas Komisijai un pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm par iepriekšējā gadā veiktajām pārbaudēm un to rezultātiem. Par pašu saimniecībā stādīšanai atlasīto kartupeļu pārbaudēm paziņojumus nosūta katru gadu līdz 1.septembrim.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1998.gada 20.jūlija Direktīvas 98/57/EEK par Ralstonia solanacearum (Smith) Yabuuci et al. kontroli.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Zemkopības ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 5.augustu.

 

Pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 26.jūlija noteikumiem Nr.568

Ralstonia solanacearum (Smith) Yabuuci et al. atklāšana un identificēšana kartupeļu bumbuļu paraugos

I. Analizējamais paraugs

1.Testējamā parauga standarta lielums ir 200 bumbuļu. Var testēt arī mazāka apjoma paraugus.

2. Paraugu sagatavošana testēšanai:

2.1. kartupeļu bumbuļus pārskaita, nomazgā un ļauj tiem apžūt;

2.2.ar dezinficētu skalpeli kartupelim noņem mizu stolona piestipri­nāšanas vietā un izgriež 3–5 mm lielus vadaudu gabaliņus;

2.3.vadaudu gabaliņus ievieto vienreiz lietojamā traukā un pārlej ar
40–50ml macerācijas buferšķīduma. Ieteicams izgrieztos audus apstrādāt nekavējoties. Ja tūlītēja apstrāde nav iespējama, paraugu uzglabā līdz
72 stundām +4ºC līdz +10ºC temperatūrā vai līdz 24 stundām istabas temperatūrā;

2.4.paraugu četras stundas inkubē kratītājā ar 50 līdz 100 apgriezieniem minūtē;

2.5.macerātu nolej un koncentrē baktērijas, centrifugējot paraugu (10000g) 10 minūtes +4 ºC līdz +10 ºC temperatūrā;

2.6.nolej centrifugāta šķidrumu, neskarot nogulsnes. Iegūtās nogulsnes šķīdina 1,5 ml nogulšņu buferšķīdumā un paraugu sadala turpmākām analīzēm:

2.6.1.1000 Ķl izmanto baktēriju Ralstonia solanacearum (Smith) Yabuuci et al. noteikšanai;

2.6.2.500 Ķl uzglabā referencei. Parauga references daļai pievieno
200 ml sterila glicerīna, samaisa un uzglabā –75 ºC līdz –85 ºC temperatūrā;

2.7.testēšanas laikā izgriezto vadaudu paraugu un nogulšņu suspensiju uzglabā +4 ºC līdz +10 ºC temperatūrā.

II. Imunofluorescences tests

3.Imunofluorescences (turpmāk – IF) testā izmanto daudzlodziņu mikroskopa priekšmetstikliņus. Uz priekšmetstikliņiem ar zīmuli uzraksta parauga identifikācijas numuru.

4. Sagatavo nogulšņu buferšķīdumā nogulšņu decimālus atšķaidījumus 1/10, 1/100 un 1/1000. Mēģeni ar nogulsnēm sajauc vorteksā. Ar pipeti uzpilina nogulšņu un katra atšķaidījuma standarta daudzumu – 20 Ķl – lodziņu rindai (tabula). Atlikušo rindu izmanto par dublikātu vai otrajam paraugam.

Tabula

	Neatšķaidīts	1/10	1/100	1/1000
1.paraugs	2 1	2 2	2 3	2 4	2 5
1.parauga dublikāts vai 2.paraugs	2 6	2 7	2 8	2 9	2 10

5.Sagatavo atsevišķu pozitīvās kontroles priekšmetstikliņu (tāpat kā paraugu). Negatīvai kontrolei izmanto nogulšņu buferšķīdumu. To pilina 5. un 10.priekšmetstikla acī neatšķaidītu. Katram testu komplektam izmanto vienu priekšmetstikliņu.

6. Paraugus žāvē, līdz priekšmetstikliņi ir sausi. Priekšmetstikliņus inkubē 10 minūtes 96% etanolā un apdedzina.

7. Sagatavo IF buferšķīdumā antivielas darba atšķaidījumu, kā norādīts ražotāja instrukcijā.

8.Pārklāj testa lodziņus ar antivielas atšķaidījumu (lodziņiem izmantotajam antivielas daudzumam jābūt vienādam ar izmantoto nogulšņu daudzumu) un inkubē 30 minūtes mitrā kamerā istabas temperatūrā, ja antivielas ražotāja ieteikumos nav norādīts citādi.

9.Nokrata no priekšmetstikla antivielas pilienus, un priekšmetstikliņus uzmanīgi noskalo ar IF buferšķīdumu. Mazgā divas reizes pa piecām minūtēm IF buferšķīdumā. Uzmanīgi nosusina lieko mitrumu.

10.Sagatavo IF buferšķīdumā fluorescīnizotiocianāta (turpmāk – FITC) konjugāta darba atšķaidījumu, kā norādīts ražotāja instrukcijā.

11.Pārklāj testa lodziņus ar FITC konjugāta atšķaidījumu (lodziņiem izmantotajam konjugāta atšķaidījuma daudzumam jābūt vienādam ar izmantoto antivielas atšķaidījuma daudzumu) un inkubē 30 minūtes mitrā kamerā istabas temperatūrā, ja FITC konjugāta ražotāja instrukcijā nav norādīts citādi.

12.Nokrata no priekšmetstikliņa konjugāta pilienus. Skalo un mazgā, kā minēts iepriekš. Uzmanīgi nosusina lieko mitrumu.

13.Ar mikropipeti uz katra lodziņa uzpilina 5 Ķl fosfāta un glicerīna buferšķīduma vai līdzīgu montējošo līdzekli un pārklāj ar segstikliņu.

14.Apskata priekšmetstikliņa testa lodziņus luminiscentā mikroskopā ar filtriem, kas piemēroti FITC, izmantojot eļļas imersiju ar palielinājumu 1000 reizes. Apskata lodziņus pa diviem diametriem taisnos leņķos un apkārt pa perimetru.

15.Vispirms pārbauda pozitīvās un negatīvās kontroles priekšmetstikliņu. Pozitīvās kontroles šūnām jābūt spilgti fluorescējošām un pilnībā nokrāsotām. Ja tās nav nokrāsotas, testu atkārto. Negatīvās kontroles lodziņos nedrīkst būt tipiskas fluorescējošas šūnas, pretējā gadījumā testu atkārto.

16.Meklē priekšmetstikliņa testa lodziņos tipiskas fluorescējošas šūnas ar raksturīgu Ralstonia solanacearum (Smith) Yabuuci et al. morfoloģiju. Fluorescences intensitātei jābūt tādai pašai kā attiecīga atšķaidījuma pozitīvai kontrolei. Šūnas ar nepilnu krāsojumu vai ar vāju fluorescenci ignorē. Ja šādu šūnu ir daudz, pamatojas uz IF testa rezultātu skaidrojumu.

17. IF testa rezultātu interpretācija:

17.1.ja spilgtās fluorescējošās šūnas ar raksturīgu morfoloģiju netiek atrastas, IF tests ir negatīvs;

17.2.ja spilgtās fluorescējošās šūnas ar raksturīgu morfoloģiju tiek atrastas, nosaka vidējo šūnu skaitu objektīvā redzes laukumā un aprēķina fluorescējošo šūnu skaitu (N) atkārtoti suspendēto nogulšņu mililitrā. Par robežu IF testam tiek uzskatīta aptuveni 10³ šūnu populācija atkārtoti suspendēto nogulšņu mililitrā:

17.2.1.paraugiem, kuros N lielāks par 10³ šūnu atkārtoti suspendēto nogulšņu mililitrā, IF tests tiek uzskatīts par pozitīvu;

17.2.2.paraugiem, kuros N mazāks par 10³ šūnu atkārtoti suspendēto nogulšņu mililitrā, IF tests tiek uzskatīts par iespējami pozitīvu;

17.3.ja ir redzams liels skaits (> 10⁵ šūnas mililitrā) nepilnīgi vai vāji fluorescējošu šūnu, IF tests tiek uzskatīts par iespējami pozitīvu.

III. PCR tests

18. Baktērijas DNS izdalīšana:

18.1. ievieto 220 Ķl lizēšanas bufera mikromēģenē;

18.2. pievieno 100 Ķl paraugu ekstrakta;

18.3. paraugu inkubē 95 °C temperatūrā 10 minūtes;

18.4. turpina parauga inkubēšanu uz ledus 5 minūtes;

18.5. pievieno 80 Ķl lizozīma koncentrāta;

18.6. inkubē paraugu 37 °C 30 minūtes;

18.7. pievieno 220 Ķl EasyDNA šķīduma A, invertē paraugu;

18.8. inkubē 65 °C 30 minūtes;

18.9. pievieno 100 Ķl EasyDNA šķīduma B, invertē paraugu, līdz veidojas viskozs šķīdums;

18.10. pievieno 500 Ķl hloroforma un labi sakrata;

18.11. centrifugē paraugu (15000 g) 20 minūtes +4 °C temperatūrā;

18.12. virsējo fāzi pārnes jaunā mikromēģenē;

18.13. pievieno 1 ml atdzesēta (–20 °C) 96% etanola;

18.14. centrifugē paraugu (15000 g) 20 minūtes +4 °C temperatūrā;

18.15. nolej šķidro fāzi;

18.16. pievieno 500 Ķl atdzesēta (–20 °C) 80% etanola;

18.17. centrifugē paraugu (15000 g) 20 minūtes +4 °C temperatūrā;

18.18. nolej šķidro fāzi;

18.19. žāvē nogulsnes istabas temperatūrā;

18.20. nogulsnes šķīdina 100 Ķl sterila destilēta ūdens;

18.21. inkubē paraugu istabas temperatūrā 20 minūtes;

18.22. pārvieto paraugu –20 °C temperatūrā turpmākai uzglabāšanai.

19. PCR testa norise:

19.1. sagatavo PCR reakcijas maisījumu;

19.2. PCR reakcijas mēģenē ievieto 20 Ķl reakcijas maisījuma;

19.3.katrā mēģenē ievieto 5 Ķl analizējamā parauga. Katru paraugu analizē atkārtoti;

19.4. paraugus ievieto termoprocesorā.

20. PCR produktu sadalīšana agarozes gelā:

20.1. pagatavo agarozes maisījumu un uzlej gelu;

20.2. paraugam pievieno 1 Ķl parauga uznešanas bufera;

20.3. gelam uzliek 12 Ķl PCR produkta;

20.4.malējās gela bedrītēs ievieto 3 Ķl 100 bāzu pāru (turpmāk – bp) DNS marķiera;

20.5.sadala PCR produktus elektriskajā laukā ar strāvas stiprumu 65mA un spriegumu 130 V 60–80 minūtes;

20.6.pārvieto gelu etīdija bromīda šķīdumā un krāso 30minūtes;

20.7.novieto gelu uz transiluminatora un aplūko PCR produktus UV gaismā.

21. PCR testā iegūto datu interpretācija:

21.1.ja negatīvās kontroles bedrītē nedetektē atbilstoša bp garuma PCR amplikonus, PCR testu uzskata par negatīvu;

21.2.ja bedrītē identificē fragmentu garumus atbilstoši pozitīvās kontroles signālam, paraugu uzskata par pozitīvu.

IV. Bioloģiskās patogenitātes tests un identificēšanas testi

22. Tomātus audzē siltumnīcā +22 °C līdz +28 °C temperatūrā un laista katru dienu. Potēšanai ņem tomātus trešās lapas attīstības stadijā. Svarīgi inficēt pēc iespējas jaunākus augus, kas ir uzņēmīgāki pret nelielu infekciju nekā vecāki indikatoraugi.

23.Vienam paraugam ņem 20 augus (10 augus, piecus augus pozitīvai kontrolei un piecus augus negatīvai kontrolei). Uz podiņa ar tomātu stādu uzraksta parauga identifikācijas numuru un norāda, vai tas ir pozitīvās kontroles augs vai negatīvās kontroles augs.

24.Potēšanu sāk ar negatīvās kontroles augu, tad potē paraugu un beigās pozitīvās kontroles augu.

25.Potē uz stublāja starp dīgļlapām un pirmo lapu. Dienu pirms potēšanas vēlams augus neaplaistīt. Stublāju ieskrāpē 0,5–1,0 cm garumā un trīs ceturtdaļu dziļumā. Ar šļirci vai pipeti iepilina paraugu stublājā un aizlipina ar parafīnu, lai neizžūst. Tāpat rīkojas arī ar kontroles augiem.

26. Pozitīvās un negatīvās kontroles augus noliek atsevišķi no parauga.

27.Pēc nedēļas sāk regulāru simptomu novērošanu – augu vīšanu, nīkuļošanu un hlorozi.

28. Identifikācijas testu norise:

28.1.turpmākai testēšanai ņem augus ar simptomiem vai stublāju virs inficētās vietas, dezinficē ar 70% etanolu, sagriež mazos gabaliņos, pārlej ar sterilu ūdeni, atstāj uz 15 minūtēm, tad ar ekstraktu veic IF un PCR testus;

28.2.ja pēc četrām nedēļām augiem simptomi nav novērojami, veic IF un PCR testus. Ņem 1 cm lielas stublāja daļas (virs inficētās vietas) no visiem augiem, dezinficē ar 70% etanolu, sagriež mazos gabaliņos, pārlej ar sterilu ūdeni un atstāj uz 15 minūtēm, tad ar ekstraktu veic IF un PCR testus;

28.3.ja nepieciešama papildu patogēna atkārtota izdalīšana no tomāta, testēšanai ņem augus ar simptomiem vai stublāju virs inficētās vietas, dezinficē ar 70% etanolu, sagriež mazos gabaliņos, pārlej ar sterilu ūdeni un atstāj uz 15minūtēm, uzsēj uz rauga peptona glikozes agara YPGA, inkubē +27°C līdz +28°C temperatūrā. Kolonijas novēro katru dienu, tās aug trīs dienas. Inkubāciju var novērot līdz sešām dienām. Kolonijas ir pērļbaltas, plakanas, neregulāras. Izaugušās kolonijas pārsēj un ar tīrkultūru (atšķaidot koloniju ar 1Ķl nogulšņu buferšķīduma, koloniju ņemot ar 1 ml cilpu) veic IF testu. (IF testam nogulšņu vietā ņem ekstraktu no kolonijām.)

29. Veic arī šādus testus:

29.1.krāsošana pēc Grama (Ralstonia solanacearum (Smith) Yabuuci et al. –);

29.2. oksidāzes tests (Ralstonia solanacearum (Smith) Yabuuci et al. +).

30.Bioloģiskās patogenitātes testa un identifikācijas testu rezultātu interpretācija:

30.1.ja bioloģiskās patogenitātes tests paraugam ir negatīvs (nav simptomu), bet pozitīvā kontrole ir pozitīva, negatīvā kontrole ir negatīva un IF un PCR testi ir negatīvi, paraugs tiek uzskatīts par negatīvu;

30.2.ja bioloģiskās patogenitātes tests paraugam ir negatīvs (nav simptomu), bet pozitīvā kontrole ir pozitīva, negatīvā kontrole ir negatīva, un IF un PCR testi ir pozitīvi, paraugs tiek uzskatīts par pozitīvu;

30.3.ja bioloģiskās patogenitātes tests paraugam ir pozitīvs (ir simptomi), pozitīvā kontrole ir pozitīva, bet negatīvā kontrole ir negatīva un IF un PCR testi ir pozitīvi, paraugs tiek uzskatīts par pozitīvu;

30.4. ja apstiprinošo testu (IF, PCR) rezultāti nesakrīt, veic patogēna atkārtotu izdalīšanu no tomāta;

30.5. ja ir tipiskas Pseudomonas solanacearum kolonijas un IF tests ir pozitīvs, paraugs tiek uzskatīts par pozitīvu;

30.6. ja nav tipisku Pseudomonas solanacearum koloniju un IF tests ir negatīvs, paraugs tiek uzskatīts par negatīvu.

31.Pēc skrīninga testiem – IF testa un PCR testa – parauga identifikācijas kartītē norāda, vai konstatēts Pseudomonas solanacearum. Ja Pseudomonas solanacearum ir konstatēts, raksta piebildi “Testēšana tiek turpināta, izmantojot bioloģiskās patogenitātes testu un identifikācijas testus” un galīgo atzinumu par paraugu sniedz pēc šo testu rezultātu iegūšanas.

V. Izmantotie šķīdumi

32. Macerācijas buferšķīdums:

32.1.0,05 M fosfāta (PBS) buferšķīdums, pH 7,0;

32.2. Na₂HPO₄ – 4,26 g;

32.3. KH₂PO₄ – 2,72 g;

32.4. destilēts ūdens – 1000 ml;

32.5. izšķīdina sastāvdaļas un pārbauda pH;

32.6. buferšķīdumu sterilizē autoklāvā +121 °C temperatūrā 15 minūtes.

33. Nogulšņu buferšķīdums:

33.1.0,01 M fosfāta (PBS) buferšķīdums, pH 7,2;

33.2. Na₂HPO₄S12H₂O – 2,7 g;

33.3. Na₂HPO₄S2H₂O – 0,4 g;

33.4. destilēts ūdens – 1000 ml;

33.5. izšķīdina sastāvdaļas un pārbauda pH;

33.6. buferšķīdumu sterilizē autoklāvā +121 °C temperatūrā 15 minūtes.

34. IF-buferšķīdums:

34.1.0,01 M fosfāta (PBS) buferšķīdums, pH 7,2;

34.2. Na₂HPO₄S12H₂O – 2,7 g;

34.3. Na₂HPO₄S2H₂O – 0,4 g;

34.4. NaCl – 8,0 g;

34.5. destilēts ūdens – 1000 ml;

34.6. izšķīdina sastāvdaļas un pārbauda pH;

34.7. buferšķīdumu sterilizē autoklāvā +121 °C temperatūrā 15 minūtes.

35. Fosfāta glicerīna buferšķīdums:

35.1.0,1 M fosfāta glicerīna (PGBS) buferšķīdums, pH 7,6;

35.2. Na₂HPO₄S12H₂O – 3,2 g;

35.3. NaH₂PO₄S2H₂O – 0,15 g;

35.4. glicerīns – 50 ml;

35.5. destilēts ūdens – 100 ml;

35.6. izšķīdina sastāvdaļas un pārbauda pH;

35.7. buferšķīdumu sterilizē autoklāvā +121 °C temperatūrā 15 minūtes.

36. Lizēšanas buferšķīdums:

36.1.100 mM NaCl;

36.2.10 mM Tris-HCl (Tris(hidroksimetil)aminoetāns) (pH 8,0);

36.3.1 mM EDTA (etilēndiamīntetraetiķskābes dinātrija sāls) (pH 8,0).

37. Lizozīma koncentrāts (50 mg/ml):

37.1.50 mg lizozīma;

37.2.1 ml 10 mM Tris-HCl.

38. Elektroforēzes buferšķīdums:

38.1.10 reizes TAE (TrisAcetātaEDTA);

38.2. tris bāze – 48,4 g;

38.3. ledus etiķskābe – 11,42 ml;

38.4. EDTA – 3,72 g;

38.5. H₂O – līdz 1000 ml.

39. Agarozes šķīdums:

39.1. agaroze – 1,5 g;

39.2. vienu reizi TAE – 100 ml.

40. PCR reakcijas maisījums:

40.1. sterils destilēts ūdens – 11,5;

40.2.10xPCR buferis – 2,5;

40.3.25mM MgCl₂ – 3;

40.4. dNTP’s – 0,5;

40.5. Oli-1 – 1,0;

40.6. Y-2 – 1,0;

40.7. Taq polimerāze – 0,5;

40.8. paraugs – 5,0.

VI. Izmantotā barotne

41. Rauga peptona glikozes agars:

41.1. YPGA pH no 6,5 līdz 7,0;

41.2. rauga ekstrakts – 5,0 g;

41.3. proteozes peptons – 5,0 g;

41.4. glikoze – 10,0 g;

 

VIII. PCR izmantoto oligonukleotīdu sekvences un programmatūra

1.tabula

Nr. p.k.	Oligonukleotīds	Oligonukleotīda sekvence	Amplikona garums (bp)
1.	Oli-1	5’-ggg ggt agc ttg cta cct gcc-3’	288
2.	Y-2	5’-ccc act gct gcc tcc cgt agg agt-3’

2.tabula

Nr. p.k.	Ciklu skaits	Ilgums	Temperatūra (°C)	Rīcības mērķis
1.	1	2 min	96	Genomiskās DNS denaturācija
2.	50	20 s	94	Fragmenta DNS denaturācija
		20 s	68	Oligonukleotīdu hibridizācija
		30 s	72	Fragmenta sintēze
3.	1	10 min	72	Fragmentu galu aizpildīšana
4.		Kamēr paraugs atrodas termostatā	4	Uzglabāšana

IX. Testēšanas materiāla saglabāšana un uzglabāšana

49.Ja ir aizdomas par organisma klātbūtni, jo saskaņā ar šajā pielikumā minēto metodi ir iegūts pozitīvs imunofluorescences testa rezultāts, un nepieciešams turpināt laboratoriskos testus, lai apstiprinātu vai arī neapstiprinātu šī organisma klātbūtni paraugā, līdz iepriekšminētā testa pabeigšanai jāsaglabā un attiecīgi jāuzglabā līdz laboratorijas testu pabeigšanai:

49.1. ja iespējams, partija vai tās daļa (no kuras tika noņemts paraugs) tās oriģinālajā iepakojumā ar etiķeti;

49.2. ja iespējams, visi bumbuļi vai augi, no kuriem noņemti paraugi;

49.3.jebkādas ekstrakta koncentrāta paliekas un papildus sagatavotie imunofluorescences priekšmetstikliņi;

49.4. visa attiecīgā dokumentācija.

50.Ja laboratoriskajās analīzēs saskaņā ar šajā pielikumā minētajām metodēm organisma klātbūtne paraugā tiek apstiprināta, jāsaglabā un attiecīgi jāuzglabā:

50.1. šī pielikuma 1.punktā norādītais materiāls;

50.2. inficētā tomātu vai baklažānu materiāla paraugs, kas ir inokulēts ar bumbuļu vai augu ekstraktu;

50.3. šī organisma nodalītā tīrkultūra.

Zemkopības ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis