Kādu Latvijas ārpolitiku atbalsta iedzīvotāji
Vairāk nekā divas piektdaļas iedzīvotāju atbalsta aktīvu Latvijas ārpolitiku, secināts sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptaujā.
Aptaujātie iedzīvotāji,
raksturojot vēlamo Latvijas pozīciju dažādos starptautiskos
notikumos, aktīvu iesaistīšanos atbalstījuši biežāk nekā atturīgu
politiku. Lai gan aktīvas ārpolitikas atbalstītāju skaits Latvijā
kopš 2003.gada ir palielinājies, to joprojām ir mazāk nekā
2002.gadā (pirms Irākas kara sākšanās un ar to saistītajām
debatēm). Aptaujas rezultāti liecina, ka respondenti biežāk par
vēlamo Latvijas pozīciju starptautiskajos notikumos ir atzinuši
aktīvu iesaistīšanos (44%), nevis atturīgu politiku (35%).
Aptuveni piektā daļa (21%) atturējās paust konkrētu viedokli
(atbilde “grūti pateikt”). Analizējot datus, secināts, ka kopš
2003.gada samazinās to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka
Latvijas vēlamā pozīcija starptautiskos notikumos ir atturīga
politika (2003.gadā 50%, 2004.gadā 42%, 2005.gadā 35%). Šogad
iedzīvotāji biežāk nekā iepriekš atturējušies sniegt noteiktu
viedokli šajā jautājumā.
Aktīvu iesaistīšanos dažādos starptautiskos notikumos par vēlamo
Latvijas pozīciju biežāk atzina jaunieši vecumā no 18 līdz 24
gadiem, respondenti ar augstāko izglītību, latvieši, iedzīvotāji,
kuru vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir robežās
no 66 līdz 85 latiem, kā arī Rīgā un Vidzemē dzīvojošie. Savukārt
to, ka labāka Latvijas pozīcija starptautiskajos notikumos būtu
atturīga politika, biežāk norādījuši iedzīvotāji vecumā no 45
līdz 54 gadiem, aptaujas dalībnieki, kuru vidējie ienākumi uz
vienu ģimenes locekli mēnesī nepārsniedz 45 latus, un respondenti
Kurzemē.
“LV” informācija