Vēlas apvienot valsts ceļu apsaimniekotājus

Satiksmes ministrija (SM) plāno reorganizēt valsts ceļu uzturēšanas uzņēmumus. Pret šo projektu iebilst privātie ceļu būves un remontu uzņēmumi, taču valsts pārstāvji uzskata, ka bažām nav pamata.

Foto: Ints Kalniņš, A.F.I.

Kā zināms, pagaidām ceļu uzturēšanas un apsaimniekošanas darbus veic gan privātās firmas, gan četri valsts uzņēmumi – akciju sabiedrības “Vidzemes ceļi”, “Kurzemes ceļi”, “Latgales ceļi” un “Centrālā reģiona ceļi”. Taču SM speciālisti secinājuši, ka šos uzņēmumus būtu lietderīgi apvienot vienā valsts akciju sabiedrībā. SM Autotransporta departamenta direktors Māris Pēkalis teic, ka sākotnēji bija paredzēts ziņojumu par ministrijas darba grupas izstrādāto reorganizācijas projektu iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā. Taču tā kā likumdošanas normas nenosaka šādu projektu obligātu iesniegšanu valdībai, nav izslēgts, ka projekts ies citu ceļu. Tāpēc tiek veikta projekta juridisko aspektu analīze.
M.Pēkalis paskaidro, ka viena uzņēmuma izveidei ir vairākas būtiskas priekšrocības. Pirmkārt, tiks nodrošināta iespēja centralizēti plānot ceļu apsaimniekošanai paredzēto finanšu resursu izlietošanu. Jo būtiskāks šis aspekts kļūs, kad ceļu vajadzībām tiks piešķirti solītie 60 procenti akcīzes nodokļa naudas. Otrkārt, būs iespējams šajā valstiski svarīgajā jomā īstenot vienotu politiku, piemēram, attiecībā uz dalību konkursos. Šobrīd valsts stratēģiju un taktiku autoceļu uzturēšanā īsteno četras uzņēmumu valdes un četras padomes, un tas neizbēgami nozīmē atšķirīgu pieeju uzņēmuma darbam. Treškārt, norāda M.Pēkalis, vienā akciju sabiedrībā varēs nodrošināt elastīgāku, efektīvāku un rentablāku tehnikas izmantošanu – piemēram, tehnikas vienības, kuras kādubrīd nav nepieciešamas Kurzemē, varēs bez liekām formalitātēm izmantot Vidzemes ceļu darbos. Nav arī šaubu, ka reorganizācijas rezultātā izdosies ievērojami samazināt administratīvos izdevumus. M.Pēkalis norāda, ka viena profila valsts uzņēmumu apvienošanu diktē lietderības apsvērumi – Latvijā taču ir arī , piemēram, tikai viena AS “Latvenergo”.
SM Autotransporta departamenta direktors uzsver: uzņēmumus apvienojot, reģionālās darbības princips tiks saglabāts. Nekādā gadījumā nav plānota arī štatu samazināšana – neviens netiks atlaists, vien iespējams, ka daļai darbinieku vajadzēs pārkvalificēties. Taču tā mūsdienu darba tirgus apstākļos uzskatāma par normālu parādību.
Nesen bažas par gaidāmajām pārmaiņām pauda privātos ceļu būvniekus un remontētājus pārstāvošā Latvijas Ceļinieku asociācija (LCA). Kā norādīja LCA direktors Kārlis Kadiķis, līdz šim ceļu būves konkursos valsts akciju sabiedrības konkurēja gan savā starpā, gan ar privātajiem uzņēmumiem. Pēc četru valsts uzņēmumu apvienošanās jaunizveidotajai akciju sabiedrībai konkurentu vairs nebūs, uzskata K.Kadiķis. Bet, samazinoties konkurencei, var pieaugt cenas un pasliktināties darbu izpildes kvalitāte.
M.Pēkalis gan domā, ka privāto uzņēmumu bažām nav īsta pamata. Viņš norāda, ka pirmām kārtām no 2007.gada līdzšinējo četru lošu vietā konkursos tiks piedāvātas 10 – 12 lotes. Protams, četru tirgus dalībnieku vietā būs radies viens – lielāks un spēcīgāks. Taču, ka norāda M.Pēkalis, arī privātie ceļu būves un remonta uzņēmumi ir diezgan spēcīgi, un, palielinoties lošu skaitam, pieaug šo firmu izredzes uzvarēt konkursos. Vēl viens būtisks aspekts – ceļu ikdienas uzturēšana, it sevišķi ziemā, ir visnotaļ nerentabla, taču saistīta ar lielu atbildību. SM Autotransporta departamenta direktors atgādina, ka arī šogad valsts ceļu apsaimniekotājiem nācies uzklausīt ne mazums pārmetumu par ceļu sliktā stāvokļa ietekmi uz satiksmes drošību. “Diezin vai privātie uzņēmumi ir īsti gatavi uzņemties ceļu uzturēšanu atbilstoši visām Ministru kabineta noteikumu normu prasībām,” šaubās M.Pēkalis. Turklāt jāņem vērā, ka arī valsts uzņēmumi nesaņem tiešu finansējumu no budžeta, bet pelna paši. Protams, saka M.Pēkalis, valsts ceļu apsaimniekošanas uzņēmumu galvenais mērķis nevar būt peļņas gūšana – un arī jaunveidojamās akciju sabiedrības galvenais uzdevums būs rūpes par ceļu stāvokli.
Par reorganizācijas projekta tālāko ceļu tiks lemts nākamnedēļ. Ja to pieņems, jaunais valsts uzņēmums varētu sākt darbu jau nākamā gada sākumā.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv