Vēlas apvienot valsts ceļu apsaimniekotājus
Satiksmes ministrija (SM) plāno reorganizēt valsts ceļu uzturēšanas uzņēmumus. Pret šo projektu iebilst privātie ceļu būves un remontu uzņēmumi, taču valsts pārstāvji uzskata, ka bažām nav pamata.
Foto: Ints Kalniņš, A.F.I. |
Kā zināms, pagaidām ceļu
uzturēšanas un apsaimniekošanas darbus veic gan privātās firmas,
gan četri valsts uzņēmumi – akciju sabiedrības “Vidzemes ceļi”,
“Kurzemes ceļi”, “Latgales ceļi” un “Centrālā reģiona ceļi”. Taču
SM speciālisti secinājuši, ka šos uzņēmumus būtu lietderīgi
apvienot vienā valsts akciju sabiedrībā. SM Autotransporta
departamenta direktors Māris Pēkalis teic, ka sākotnēji bija
paredzēts ziņojumu par ministrijas darba grupas izstrādāto
reorganizācijas projektu iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.
Taču tā kā likumdošanas normas nenosaka šādu projektu obligātu
iesniegšanu valdībai, nav izslēgts, ka projekts ies citu ceļu.
Tāpēc tiek veikta projekta juridisko aspektu analīze.
M.Pēkalis paskaidro, ka viena uzņēmuma izveidei ir vairākas
būtiskas priekšrocības. Pirmkārt, tiks nodrošināta iespēja
centralizēti plānot ceļu apsaimniekošanai paredzēto finanšu
resursu izlietošanu. Jo būtiskāks šis aspekts kļūs, kad ceļu
vajadzībām tiks piešķirti solītie 60 procenti akcīzes nodokļa
naudas. Otrkārt, būs iespējams šajā valstiski svarīgajā jomā
īstenot vienotu politiku, piemēram, attiecībā uz dalību
konkursos. Šobrīd valsts stratēģiju un taktiku autoceļu
uzturēšanā īsteno četras uzņēmumu valdes un četras padomes, un
tas neizbēgami nozīmē atšķirīgu pieeju uzņēmuma darbam. Treškārt,
norāda M.Pēkalis, vienā akciju sabiedrībā varēs nodrošināt
elastīgāku, efektīvāku un rentablāku tehnikas izmantošanu –
piemēram, tehnikas vienības, kuras kādubrīd nav nepieciešamas
Kurzemē, varēs bez liekām formalitātēm izmantot Vidzemes ceļu
darbos. Nav arī šaubu, ka reorganizācijas rezultātā izdosies
ievērojami samazināt administratīvos izdevumus. M.Pēkalis norāda,
ka viena profila valsts uzņēmumu apvienošanu diktē lietderības
apsvērumi – Latvijā taču ir arī , piemēram, tikai viena AS
“Latvenergo”.
SM Autotransporta departamenta direktors uzsver: uzņēmumus
apvienojot, reģionālās darbības princips tiks saglabāts. Nekādā
gadījumā nav plānota arī štatu samazināšana – neviens netiks
atlaists, vien iespējams, ka daļai darbinieku vajadzēs
pārkvalificēties. Taču tā mūsdienu darba tirgus apstākļos
uzskatāma par normālu parādību.
Nesen bažas par gaidāmajām pārmaiņām pauda privātos ceļu
būvniekus un remontētājus pārstāvošā Latvijas Ceļinieku
asociācija (LCA). Kā norādīja LCA direktors Kārlis Kadiķis, līdz
šim ceļu būves konkursos valsts akciju sabiedrības konkurēja gan
savā starpā, gan ar privātajiem uzņēmumiem. Pēc četru valsts
uzņēmumu apvienošanās jaunizveidotajai akciju sabiedrībai
konkurentu vairs nebūs, uzskata K.Kadiķis. Bet, samazinoties
konkurencei, var pieaugt cenas un pasliktināties darbu izpildes
kvalitāte.
M.Pēkalis gan domā, ka privāto uzņēmumu bažām nav īsta pamata.
Viņš norāda, ka pirmām kārtām no 2007.gada līdzšinējo četru lošu
vietā konkursos tiks piedāvātas 10 – 12 lotes. Protams, četru
tirgus dalībnieku vietā būs radies viens – lielāks un spēcīgāks.
Taču, ka norāda M.Pēkalis, arī privātie ceļu būves un remonta
uzņēmumi ir diezgan spēcīgi, un, palielinoties lošu skaitam,
pieaug šo firmu izredzes uzvarēt konkursos. Vēl viens būtisks
aspekts – ceļu ikdienas uzturēšana, it sevišķi ziemā, ir visnotaļ
nerentabla, taču saistīta ar lielu atbildību. SM Autotransporta
departamenta direktors atgādina, ka arī šogad valsts ceļu
apsaimniekotājiem nācies uzklausīt ne mazums pārmetumu par ceļu
sliktā stāvokļa ietekmi uz satiksmes drošību. “Diezin vai
privātie uzņēmumi ir īsti gatavi uzņemties ceļu uzturēšanu
atbilstoši visām Ministru kabineta noteikumu normu prasībām,”
šaubās M.Pēkalis. Turklāt jāņem vērā, ka arī valsts uzņēmumi
nesaņem tiešu finansējumu no budžeta, bet pelna paši. Protams,
saka M.Pēkalis, valsts ceļu apsaimniekošanas uzņēmumu galvenais
mērķis nevar būt peļņas gūšana – un arī jaunveidojamās akciju
sabiedrības galvenais uzdevums būs rūpes par ceļu stāvokli.
Par reorganizācijas projekta tālāko ceļu tiks lemts nākamnedēļ.
Ja to pieņems, jaunais valsts uzņēmums varētu sākt darbu jau
nākamā gada sākumā.
Juris Bārtulis, “LV”