Ārzemju presē

ASV “Eurasia Daily Monitor” saistībā ar Krievijas prezidenta vizīti Somijā raksta: Notikumu gaita pieņēma nebijušu virzienu, jo viena no Eiropas valstu vadītājām – Somijas prezidente Tarja Halonena – publiski un atklāti atspēkoja Krievijas prezidenta Vladimira Putina apsūdzības, ka Igaunija un Latvija apspiež savus krievvalodīgos iedzīvotājus. Lielākā daļa Eiropas amatpersonu apzinās, ka šīs apsūdzības ir nepamatotas, tomēr Kremlim publiski pretim nerunā.

•

Krievu “Vremja” vēsta: “Latvija, kā bija solījusi, tomēr ir izveidojusi valdības komisiju, kurai jāaprēķina padomju okupācijas laikā, kā to sauc Rīgā, valstij nodarītie zaudējumi.” Kā zināms, Maskava neuzskata par pamatotu jēdziena “okupācija” lietošanu, atgādinot, ka, Baltijas valstis iekļaujot PSRS sastāvā, tikušas ievērotas visas tai laikā spēkā esošās starptautiskās likumdošanas normas. Vēl 9.maijā, pēc tikšanās ar Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu Putins ieteica Rīgai vairs necilāt šo tematu. Aiz strīdiem par vēsturi slēpjas materiālas intereses – Rīga ir apņēmusies pieprasīt krieviem miljardiem dolāru kompensācijas, šķietami aizmirstot, ka Maskava jau ir maksājusi svešus rēķinus, kļūstot par PSRS tiesisko mantinieci un reizē uzņemoties visus tās parādus, arī Baltijas valstu. Taču baltiešus iedrošināja arī ASV Kongresa pārstāvju palāta, kas pieņēma Maskavai aizvainojošu rezolūciju, kurā teikts, ka Krievijai jāatzīst un jānosoda Baltijas valstu okupācija.

•

Poļu “Gazeta.pl”: Latvija, lai arī lecīga, Krievijai kā ienaidniece ir pārāk sīka, bet Ķīna un ASV – pārāk lielas. Atliek Polija – ideāla ienaidniece

•

Vācu “Der Spiegel”: ES sabrukums Amerikai būtu katastrofa, jo tās kompānijas ir daudz investējušas Eiropā un tā ir lielākā ES tirdzniecības partnere. Turklāt starptautiskās politikas arēnā ES piedāvā modeli, ko Vašingtonai vajadzētu apsvērt uzmanīgāk. ASV par Eiropu ir divi atšķirīgi viedokļi. No vienas puses, ir cilvēki, kuri nevēlas spēcīgāku Eiropu, jo tā varētu radīt konkurenci ASV un nostādīt to stratēģisku izaicinājumu priekšā. No otras puses, Valsts departamentā ir tādi, kuri saprot, ka sašķelta vai vāja Eiropa nav ASV interesēs. Eiropas un Amerikas virzieni ir atšķirīgi. Ja palūkojas uz Eiropas ārpolitiku, tad kļūst skaidrs, ka tai tāda patiešām ir. Tā cenšas sadarboties, balstoties uz kooperāciju, nevis militāru ietekmi. Savukārt ASV domā, ka tai mērķu sasniegšanai ir vajadzīga spēcīga militārā mašinērija un stingra ģeopolitiskā ietekme un dažkārt pat jārīkojas vienai pašai. Tā ir vecā “win-lose” ģeopolitika pret jauno eiropeisko “win-win“.

•

Poļu “Gazeta.pl”: Mums būtu jāmācās no amerikāņiem. Mūsu Baltkrievija ir viņu Kuba, mūsu Lukašenko ir viņu Fidels Kastro. Gan šeit, gan tur demokrāti un rakstnieki sēž aiz restēm. Šeit un tur nav tirgus ekonomikas, tāpēc ekonomiskās sankcijas neko daudz nedod. Šādā kontekstā būtu risināmas Baltkrievijas problēmas, tostarp arī to poļu problēmas, kuri ir šīs brīnišķās zemes pilsoņi. Nevis ātri un pēkšņi, te būs vajadzīga gudrība un pacietība.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem