Vai jauni šķēršļi Turcijas ceļā uz ES?

Paredzēts, ka iestāšanās sarunas ar Turciju tiks sāktas jau aptuveni pēc diviem mēnešiem – šā gada 3.oktobrī. Tomēr situācija ir saasinājusies – starp dažām lielākajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un Turciju sākusies asa vārdu pārmaiņa.

Paraksta nozīmīgu vienošanos

Šonedēļ Turcija parakstīja nozīmīgu vienošanos, saskaņā ar kuru tika paplašinātas saistības ar desmit Eiropas Savienības jaunajām dalībvalstīm muitas ūnijas jomā. Tika uzskatīts, ka tas ir pēdējais nosacījums iestāšanās sarunu sākšanai.
Tā kā protokolā minētas desmit jaunās ES dalībvalstis, Turcijai radās sarežģījumi, jo tai ir saspīlētas attiecības ar Kipru. Tāpēc parakstītajam protokolam tika papildus pievienota deklarācija, kurā teikts, ka protokola parakstīšana nenozīmē Kipras grieķu valdības diplomātisko atzīšanu, ziņo Turcijas Ārlietu ministrija.
Eiropas Savienības prezidējošā valsts Lielbritānija izteikusies atzinīgi par protokola parakstīšanu, taču nav paudusi skaidru atbalstu Turcijas vienpusējai deklarācijai.

Foto: EPA/A.F.I.

Svarīgā Kipra

Ankaras vienpusējā deklarācija, parakstot muitas ūniju, izraisījusi vairāku dalībvalstu sašutumu. Viena no aktīvākajām Turcijas nostājas kritizētājām ir Francija, kur izteikti jūtams sabiedrības atbalsta trūkums iespējamai Turcijas uzņemšanai ES. Francijas premjers Dominiks de Vilepēns šonedēļ paziņoja, ka, pirms sākt iestāšanās sarunas ar Turciju, šai valstij jāatzīst Kipra. “Nevaru iedomāties, ka sarunu process var sākties ar valsti, kura neatzīst katru ES dalībvalsti. Sarunu procesa uzsākšana prasa visu ES dalībvalstu atzīšanu,” radio paziņojis D.Vilepēns. Viņš arī norādījis, ka tāpēc varētu atlikt iestāšanās sarunu sākšanu ar lielo valsti. Līdzīgas pozīcijas pauduši arī Francijas prezidents un ārlietu ministrs. Viņu paziņojums rietumvalstu presē vērtēts kā signāls par jaunu šķēršļu parādīšanos Turcijas ceļā uz ES.
Pirms sarunu sākšanas visām valstīm vienprātīgi jāapstiprina sarunu mandāts. D.Vilepēns gan neatklāja, vai Francija varētu izmantot veto tiesības, lai sarunu sākšanu atliktu. Par sarunu sākšanu būs jālemj arī Kiprai, kas tieši tāpat kā citas valstis var izmantot veto tiesības. Taču vietējā prese ziņo, ka lielās Eiropas Savienības dalībvalstis panākušas Kipras prezidenta Tasa Papandopula piekrišanu sarunu sākšanai ar Turciju.
ES prezidējošās valsts premjers Tonijs Blērs paziņojis, ka vienošanās starp ES un Turciju par muitas ūnijas paplašināšanu uz desmit jaunajām bloka dalībvalstīm neietver arī Kipras diplomātisko atzīšanu. Arī Turcija norādījusi, ka nepieņems jaunus noteikumus iestāšanās sarunu uzsākšanai.

Uzziņai:

Kipra ir sadalīta kopš 1974.gada, kad Turcijas armija pārņēma savā kontrolē salas ziemeļu daļu, reaģējot uz Kipras grieķu īstenoto valsts apvērsuma mēģinājumu, kuru atbalstīja toreizējā Atēnu militārā hunta un kura mērķis bija apvienošanās ar Grieķiju.
Turcija ir vienīgā, kas līdz šim atzinusi pašpasludināto Kipras turku republiku.

Materiālus sagatavojusi
Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv