Jūrmala baleta krāsās

7.augustā Dzintaros – VI starptautiskais festivāls “Baleta zvaigznes Jūrmalā”

Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Pēdējos gados baleta galā koncertu rīkošanā Latvijā izveidojusies jauka, drusciņ sacensību spēlei līdzīga tradīcija. Baleta trejžuburis, teiksim tā.
Pirmo jau pavasarī rīko Lita Beiris, vaiņagojot savu Baltijas baleta festivālu.
Otro sagaidām Māra Liepas dzimšanas dienā, kad Andris Liepa tēva piemiņai režisē “Lidojumu” ar Maskavas Lielā un Pēterburgas Marijas teātru zvaigznēm.
Trešais, mūsu baleta šefa Aivara Leimaņa rokās, ir it kā atvadas no vasaras un ieskandina jaunas darba sezonas sākumu Latvijas nacionālajā baletā.

Dejojošie Dzintari

Baleta vakaru tradīcijas Dzintaru koncertzālē aizsākušās jau pirms kara, turpinājušās pat kara laikā. Mūsu baleta leģenda Anna Priede atceras vienu tādu veiksmīgu uzstāšanos kopā ar Arvīdu un Viktoru Ozoliņiem 1943.gada jūlijā. Programma bija raibum raibā – gan spožais pas de deux no “Dona Kihota”, gan Johana Štrausa valsis “Pavasara balsis” vēl no ģeniālās Annas Pavlovas repertuāra, gan romantiskais Ferenca Lista “Mīlas sapnis”, gan Laumas Reinholdes latviskie “Raibie cimdi”.  “Protams, bija karš, bija grūti, bet cilvēkiem tieši tāpēc vēl vairāk gribējās skaistuma, mīlestības. Un arī mums pašiem tik ļoti gribējās gan dejot, gan mīlēt,” ar smaidu pēc vairāk nekā sešdesmit gadiem atceras balerīna.
Jaunā popularitātes lokā Dzintari ienāca sešdesmitajos gados, kad Latviju pāršalca Jaunatnes baleta svētki. Būtībā tie skanēja kā starptautisks baleta festivāls, jo uzstājās izcili dejotāji no Maskavas, Ļeņingradas, Kijevas, Tbilisi, tostarp Jekaterina Maksimova, Vladimirs Vasiļjevs, Māris Liepa. Kad šī tradīcija bija klusu izgaisusi, jau astoņdesmito gadu otrajā pusē, piedaloties sava drauga komponista Aleksandra Kublinska autorkoncertā, Māris rezignēti atgādināja par Dzintaru baleta slavas senajām dienām un rosināja tās atjaunot. Tomēr līdz atjaunotnei pagāja gadi piecpadsmit... Kad par Nacionālās operas baletmeistaru 1993.gadā kļuva Aivars Leimanis, viņš jau otrās sezonas sākumā aizveda uz Dzintariem visu “Žizeli”, bet kopš deviņdesmito gadu beigām baleta galā jau atkal padarīja par tradīciju. “Tas ir mans pienākums Jūrmalas priekšā, jo es jau arī tagad esmu jūrmalnieks,” smej A.Leimanis.

Neredzētas baleta zvaigznes

Svētkus atjaunojot, Aivars Leimanis definēja trīs, viņaprāt, svarīgākos šāda vasaras galā koncerta uzdevumus:
• ne tikai ļaut izdejoties pašu zvaigznēm, bet ikreiz pārsteigt publiku ar jauniem vārdiem;
• parādīt mūsdienu baleta lielo ietilpību – no vecklasikas un romatiskā baleta cauri neoklasikai līdz 21.gadsimta modernismam;
• izdarīt to nevis stīvi un svinīgi, bet sirsnīgi un intīmi – kā draugu tikšanos, fonā šalcot vasarai un jūrai.
Šīs vasaras atklājumus aizsāk Ilija Louena, laikmetīgā baleta primadonna, kas pārstāv Franciju un Holandi, strādājusi Montekarlo baletā, Skarpino un Viktora Ulates baletos, ceļojusi kopā ar trupu “Malachov & friends”, strādā ar izcilākajiem tagadnes horeogrāfiem Viljamu Forsaitu, Macenu u.c.
Pirmoreiz Dzintaros uzstāsies Maskavas primadonna, Krievijas Tautas māksliniece Natālija Ļedovska, kuras slavenāko lomu vidū ir Džuljeta, Dezdemona, Silfīda, “Korsāra” Medora.
Pirmoreiz Latvijā dejos ungāru premjers Zoltans Naģi, bulgāru premjers Georgs Smilevskis, lietuviešu premjers Aurims Paulausks.
Pirmoreiz gaidāms arī internacionālais duets  Krievijas Tautas māksliniece Lilija Musovarova un visu iespējamo starptautisko baleta konkursu laureāts Aidars Ahmetovs, kuru pēdējā darba vieta ir Kanāda, Albertas baleta trupa.
Japānieti, spožo klasiskās dejas virtuozi Miki Hamanaki Dzintaros skatīsim jau otro reizi.
Intriģējoša atkalredzēšanās solās būt ar Ungārijas Valsts operas primabalerīnu Daci Radiņu, kas 1996.gadā beidza Rīgas baletskolu Regīnas Kaupužas klasē un drīz vien tika angažēta Budapeštā. Jau 2002.gadā Dace tika nosaukta par Ungārijas gada labāko balerīnu.
Jaunā kvalitātē uzstāsies šāgada Ņujorkas starptautiskā baleta konkursa diplomandi Elza Leimane un Raimonds Martinovs. Vēl no Rīgas baleta solistiem redzēsim Intaru Kleinhofu, Pāvelu Vasiļčenko, Annu Novikovu un Feliksu Lipski, kā arī vīriešu kordebaletu.

Dejas daudzveidīgās krāsas

Ceļojumā pa dejas pasauli, kā ierasts, skatītājus vedīs un vakaru vadīs pats Aivars Leimanis.
Tas būs ceļojums baleta vēsturē, kur sava vieta gan spožajiem vecklasikas pas de deux  ar to mirdzošiem fuetē (“Dons Kihots”, “Korsārs”), gan romantikai (“Žizele”), gan 20.gadsimta baletam, gan mūsdienu avangardam.
Kā savdabīgs nostalģisks reveranss Māra Liepas laikiem izskanēs dejas no “Spartaka” un  slavenie Rahmaņinova “Pavasara ūdeņi” , kā arī Moškovska virtuozi atlētiskais “Valsis”.
Vēl fragments no pazīstamā Maskavas baletmeistara Dmitrija Brjanceva “Kamēliju dāmas”, Artura Maskata slavenais “Tango”, kā arī, protams, dejas no mūsu baleta pēdējā “grāvēja”, Sergeja Prokofjeva “Pelnrušķītes”, kura darbība , kā zināms, notiek tepat Rīgā, Čaka ielā. Un amizantie “Zābaciņi” ar ebreju tautas mūziku, viens no dižā raksturdeju skolotāja, šogad no mums aizgājušā Valentīna Bļinova meistarstiķiem.
Reizē ar šo festivāla koncertu Latvijas balets uzsāk savu 84.sezonu. Tajā gaidāma jauna latviešu oriģinālbaleta pirmizrāde, kam mūziku raksta Arturs Maskats, vecās “Žizeles” atjaunotne (balets pēdējoreiz atjaunots 1957.gadā), viesizrādes Maskavā, kā arī piedalīšanās Latvijas kultūras dienās Francijā “Pārsteidzošā Latvija”.

Eriks Tivums