Lauksaimniecības attīstības 2001.gada programma

Turpinājums. Sākums "LV" Nr. 336/338., 27.09.2000., "LV" Nr. 341/343., 29.09.2000.,

Tirdzniecības markas ieviešanas finansējums tiks segts no valsts subsīdijām, turpmākos gados arī no programmā iesaistīto uzņēmumu iemaksām.

Attīstot piena produktu tirgu, jārisina arī jautājums par piena patēriņa palielināšanu. Šādas iespējas pavērtu, piemēram, "Skolas piena" programma, kas ir viena no piena produktu tirdzniecības veicināšanas programmām Eiropas Savienībā. Programmas ieviešana Latvijā pašlaik tiek apsvērta.

 

Paralēli nacionālā atbalsta programmām, laikā no 2000. līdz 2006. gadam piensaimniecībai paredzēts arī ES pirmsiestāšanās fondu atbalsts divu SAPARD apakšprogrammu ietvaros:

• "Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija" . Šīs apakšprogrammas līdzekļus piena ražotāji varēs saņemt ražošanas modernizācijai, ES sanitārhigiēnisko, veterināro un dzīvnieku labturības prasību sasniegšanai, produkcijas konkurētspējas paaugstināšanai. Vienlaicīgi, programma vērsta uz racionālas piena ražošanas struktūras veidošanu.

• "Lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādes un marketinga uzlabošana" . Apakšprogramma paredzēta pārstrādes uzņēmumu modernizēšanai un sakārtošanai atbilstoši ES higiēnas, kvalitātes, pārtikas drošuma un vides aizsardzības prasībām. Vienlaikus programmas mērķis ir racionalizēt pārstrādes struktūru, izveidot līgumattiecību bāzi starp ražotājiem un pārstrādes uzņēmumiem, veicināt piena ražotāju ienākumu stabilizēšanu.

14. tabula

Valsts atbalsta pasākumu piensaimniecības nozarei finansējuma projekts

2001.gads -2003.gads (tūkst. Ls)

	2001 .			2002	2003
	Vajadzīgais	Budžeta projekts	Deficīts
Kopējo nozares pasākumu veikšanai	7 460	5 160	2 300	7 500	7 500

17.2. Piena produktu ārējās tirdzniecības nosacījumi

Piemērotie tirdzniecības nosacījumi piena produktu importam Latvijā

Piena produktiem tiek piemērotas sekojošas tarifu likmes:

1) pamatlikme -20% līdz 55% robežās;

2) VLR likme - 15 līdz 36% apmērā, atkarībā no specifikācijas;

3) BTR likme - ir noteikta atšķirīga katram noslēgtajam BTL, 0% līdz 36% robežās.

 

• Finansējums un finansēšanas avoti

15. tabula

Latvijas piemērotās ievedmuitas tarifu likmes piena produktiem

Kods	Apraksts	VLR	BTL,	ES	CZ; SK1	EE; LT1
			izņemot ar ES,
			LT, EE, CZ, SK
040110	Vājpiens	30	30	24	25	0
040120	Pilnpiens	30	30	24	25	0
040130	Krējums	30	30	24	25	0
040210	Vājpiena pulveris	30	30	24	25	0
040221	Pilnpiena pulveris	30	30	24	25	0
0402292	Pārējie piena pulveri	15	15	12	15	0
040291	Piena konservi bez cukura	30	30	24	25	0
040299	Piena konservi ar cukuru	30	30	24	25	0
040310	Jogurts	15	15	5-153	15	0
040390	Skābpiena produkti	15	154	8-10	15	0
040510	Sviests	36	36	36	36	0
0406	Sieri un biezpiens:	36	366) 7) 8)	36/0 5	36	0
2105	Saldējums	15	15	10	15/109	0

1 - CZ -Čehija, SK - Slovākija, EE - Igaunija, LT - Lietuva

2 - izņemot kodu 040229110 (speciālas nozīmes piens zīdaiņiem), kuram piemērojama ievedmuitas tarifu likme 0% apmērā pret jebkuras valsts importu;

3 - Jogurtam ar specificētiem kodiem 040310110, 040310130, 040310190, 040310310, 040310330, 040310390 piemērojama tarifu likme 5% kvotas ietvaros un 15% ārpus kvotas, savukārt kodiem 040310510, 040310530, 040310590, 040310910, 040310930, 040310990 5% kvotas ietvaros un 10% ārpus kvotas.

4 - Attiecīgā likme nav piemērojama EBTA valstu izcelsmes skābpiena produktiem, bet gan šajā gadījumā pret ES piemērojamā likme, jo saskaņā ar BTL starp Latviju un EBTA valstīm A. protokola 4.pantu , ievedmuitas likme nedrīkst būt mazāk labvēlīga kā Eiropas Savienībai vai jebkurai citai valstij, izņemot Igauniju un Lietuvu.

5 - Tarifu likme pirms daļas svītras piemērojama ES izcelsmes siera importam ārpus kvotas, savukārt 0% likme piemērojama kvotu ietvaros.

6 - Attiecīgā likme piemērojama Slovēnijas izcelsmes sieram ārpus kvotas, bet kvotas ietvaros sieram, kuru KN kods sākas ar 040690, piemērojama likme 22,5% apmērā.

7 - Attiecīgā likme nav piemērojama Polijas izcelsmes siera importam, bet tiek piemērota likme 30% apmērā.

8 - Attiecīgā likme piemērojama Turcijas izcelsmes sieram ārpus kvotas, bet kvotas ietvaros sieram (KN kodi 040690290 - 040690330, 040690500) piemērojama tarifu likme 0% apmērā.

9 - Attiecībā uz Čehijas izcelsmes saldējuma importu ievedmuitas likme 10% apmērā tiek pielietota kvotas ietvaros (250t), bet ievedmuitas likme 15% apmērā tiek piemērota Čehijas izcelsmes saldējuma importam ārpus kvotas un Slovākijas izcelsmes saldējuma importam.

 

Piena produkti ir iekļauti jūtīgo lauksaimniecības produktu sarakstā, tādēļ noslēgtajos BTL piena produktiem, importam neierobežotam daudzumam, piemērojama ievedmuitas likme galvenokārt VLR apmērā, un koncesijas atsevišķos līgumos paredzētas kvotu ietvaros (skatīt 15.tabulu).

 

\16. tabula

Latvijas piešķirtās koncesijas piena produktu importam noslēgtajos BTL kvotu ietvaros

KN	Preces	VLR	Čehija .		ES .		Slovēnija .		Turcija .
kods	apraksts		% 1	Kvota	% 1	Kvota	% 1	Kvota	% 1	Kvota
040310	Jogurts	15 %		-	5	20 t		-		-
0406	Siers	36 %		-	0	500 t 4	22,5	20 t 2	0	100 t3
2105	Saldējums	15%	10	250		-	7,5	20	7,5	100

1 - Tarifs uzrādīts importam kvotas ietvaros.

2 - Kvota siera importam no Slovēnijas paredzēta tikai tarifu līnijām ar KN kodu 040690;

3 - Kvota siera importam no Turcijas paredzēta tikai tarifu līnijām ar KN kodiem 040690290, 040690310, 040690330, 040690500.

4 - Uzrādīta kvota noteikta bāzes marketinga gadam no 01.07.2000. - 30.06.2001., turpmākajos gados paredzēts kvotas ikgadējais palielinājums par 50t.

 

Latvijas noslēgtā BTL ar Poliju, abas puses vienojās un līgumā ir noteikts, ka abpusēji kādas puses izcelsmes siera eksportam ievedmuitas likme piemērojama 30% apmērā neierobežotam daudzumam, piena sūkalu produkcijas eksportam tiek piemērota ievedmuitas likme 14% apmērā, saldējumam 15% apmērā.

Ar Čehiju noslēgtā BTL un ar Slovākiju noslēgtā BTL ietvaros sekojošu, kādas no slēdzēju valstu puses izcelsmes piena produktu eksports tiek aplikts ar samazinātu ievedmuitas tarifu likmi: vājpiens (KN kods 040110) - 25%, pilnpiens (KN kods 040120) - 25%, krējums (KN kods 040130) - 25%.

2000. gada aprīlī noslēdzās tirdzniecības liberalizācijas sarunas ar Čehiju un Slovākiju. Sarunu rezultātā, attiecībā uz piena produktiem, Latvijas puse vienojās ar Čehiju par abpusēju koncesiju piešķiršanu kvotu ietvaros sieram un sviestam, attiecīgi 150t ar 5% tarifu likmi un 300t ar 15% tarifu likmi kvotas ietvaros. Savukārt sarunu rezultātā ar Slovākiju, tika panākta vienošanās par abpusēju kvotu piešķiršanu sieram - 150 t ar 5% tarifu likmi kvotas ietvaros. Paredzams, ka iepriekšminētās koncesijas stāsies spēkā ar 2001.gadu, kad tās apstiprinās abu pušu parlamenti.

Piemērotie tirdzniecības nosacījumi pret Latvijas piena produktu eksportu.

Latvijas piena produktu eksportam uz ārvalstīm ir paredzēti atvieglojumi galvenokārt tarifu kvotu ietvaros, skatīt 16.tabulu.

17. tabula

Piešķirtās koncesijas Latvijas izcelsmes piena produktu eksportam noslēgto BTL kvotu ietvaros

KN kods	Preces apraksts			ES .		Slovēnija .		Turcija .
		% 1	Kvota	% 1	Kvota2	% 1	Kvota	% 1	Kvota
0402	Piens un krējums6		-		-		-	0	1007)
04021019	Vājpiena pulveris		-	0	4000		-		-
04022119	Pilnpiena pulveris
040299	Iebiezināts piens ar cukuru		-	11)	250		-		-
040510	Sviests		5)	0	1875		-	09)	1008)
0406	Siers		5)	0	3000	12)	204)	0	10010)
2105	Saldējums	10	50	3)	40	12)	20	0
								+ EA9)	100

 

1 - Tarifs uzrādīts eksportam kvotas ietvaros.

2 - Uzrādītās kvotas piena pulverim, sieram, sviestam eksportam uz ES noteiktas bāzes marketinga gadam no 01.07.2000. - 30.06.2001., turpmākajos gados paredzēts kvotu ikgadējais palielinājums attiecīgi par 400t, 300t un 190t.

3 - Kvotas ietvaros piemēro tarifu likmi, kas sastāda 20% no VLR likmes, 1999.gadā uz ES galvenokārt tika eksportēts saldējums ar KN kodu 21050099, kuram tiek piemērota VLR likme 8,6% + 58,6 EUR/100kg/net.

4 - Kvota paredzēta zilo sieru eksportam ar KN kodu 040640.

5 - Paredzams, ka pēc jaunā pielikuma apstiprināšanas BTL starp Latviju un Čehiju abu pušu Parlamentos, ar 2001.gadu abpusēji abas puses piemēros tarifu kvotu sieram un sviestam, attiecīgi 150t ar 5% tarifu likmi un 300t ar 15% tarifu likmi kvotas ietvaros.

6 - Piens un krējums, iebiezināts vai ar cukuru vai citām saldinātājvielām.

7 - Attiecīgā kvota paredzēta Turcijas importam pēc iekšējās apstrādes shēmas.

8 - Attiecīgā kvota piešķirta produktiem, kuru KN kods ir 0405, izņemot KN kodu 0405201030, kuram piemērojama ievedmuitas likme 0% + EA.

9 - EA - Lauksaimniecības komponents, kas tiek piemērots ES, ir spēkā arī Latvijai.

10 - Tarifu kvota noteikta sieram ar KN kodu 040690, izņemot 040690 29, 040690 31, 040690 33, 040690 50.

11 - Piena konservu ievedmuitas nodoklis kvotas ietvaros sastāda 20% no VLR likmes, un tās ir sekojošas:

1) Ja piena tauku saturs ir mazāks par 9,5%, tad ievedmuitas tarifs ir 34,3 Ls/100kg/net

2) Ja piena tauku saturs sastāda 9,5% vai vairāk, tad ievedmuitas tarifs ir 1,1 Ls/kg+11,1 Ls/100kg/net un tā pilnīgu aprēķinu veic sekojoši:

Ievedmuitas nodoklis par 100 kg produkta ir vienāds ar sekojošo summu:

a) apjoms uzrādīts par kilogramu reizināts ar laktozes svaru, kuru satur 100 kg šī produkta;

b) un otrs uzrādītais daudzums.

12 - Ievedmuitas nodoklis, kas tiek piemērots Slovēnijā Latvijas izcelsmes sieram (KN kods 040640), tiek samazināts divās vienādās pakāpēs reizi gadā par 25% sākot ar Līguma spēkā stāšanās brīdi (01.08.1996)

 

18. tabula

Latvijas izcelsmes piena produktu eksportam piemērojamās ievedmuitas tarifu likmes

Kods	Apraksts	Eiropas Savienība	Islande	Norvēģija	Šveice	SK4)	CZ4)	EE LT4)	HU4)	TR4)
040110	Vājpiens	7,7 - 8,3	30%+ 44	0,29 Ls/Kg	6,52 Ls	29	31	0	56	130
		Ls/100kg/net	kr/kg		- 15,32 Ls/
					100 Kg bruto
040120	Pilnpiens	10,7 - 13,6	30%+ 44	0,31	6,52 Ls -	29	31	0	56	130
		Ls/100kg/net	kr/kg	Ls/Kg	29,08 Ls/
					100 Kg bruto
040130	Krējums	34,0 - 110,2	30%+ 228	1,27	293,22 Ls -	25	26,7	0	56	130
		Ls /100kg/net	kr/kg	Ls/Kg	485,08 Ls/
					100 Kg bruto
040210	Vājpiena	71,3 - 75,2	30%+344	1,57 Ls	123,8 Ls	37	41,2	0	56	130
	pulveris	Ls/100	kr/kg	/Kg	/100 Kg
		kg/net1) 3)			bruto
040221	Pilnpiena	78,2 - 100,3	30%+430	1,65	18,10 Ls	37	41,2	0	56	130
	pulveris	Ls/100kg/net 3	kr/kg	Ls/Kg	/100 Kg
					bruto
040229	Pārējie piena	0,79 Ls/kg	30%+430	1,65	485,08 Ls			0
	pulveri	+ 10 (vai	kr/kg	Ls/Kg	/100kg
		13,2) Ls/			bruto
		100kg/net1
040291	Piena konservi	20,8 - 110,2	30%+430	0,8	80,73 Ls -	40	49,3	0	56	130
	bez cukura	Ls/100kg/net	kr/kg	Ls/Kg	485,08 Ls
					/100 Kg bruto
040299	Piena konservi	4,3 Ls/kg/net -	30%+430	0,8	80,73 Ls -	25	39,3	0	56	130
	ar cukuru	31,09Ls/ kg+	kr/kg	Ls/Kg	515,85 Ls
		11,6 Ls/			/100 Kg
		100kg/net2			bruto
040310	Jogurts	12,3Ls/100	30%+61	0,4Ls	6,52 Ls -	24	26,4	0	56	140% -
		kg/net - 8,3%	kr/kg	/Kg	262,92 Ls					10,7%+
		+101,3 Ls/		- 1,44	/100 Kg					11,82Ls -
		100kg/n		Ls/Kg	bruto					10,7%+
										98,99Ls
040390	Skābpiena	12,3 Ls/100kg	30%+53	0,4 Ls/Kg	6,52 Ls -	25	26,7	0	56	140% -
	produkti	/net - 100,3	kr/kg	- 1,41 Ls/Kg	515,85 Ls/					10,7%+
		Ls/100kg/net			100 Kg					11,82Ls -
					bruto					10,7%+
										98,99Ls
040510	Sviests	113,8 - 138,8	30%+623	1,73	7,24 Ls -	68	72,5	0	110,5	70
		Ls/100kg/net	kr/kg	Ls/Kg	629,16
					Ls/100 Kg
					bruto
0406	Sieri un	4,0 - 132,7 Ls	30%+430	1,70	8,08 Ls -	4,9-	5,2-	0	61-	48-
	biezpiens:	/100kg/net	kr/kg -	Ls/Kg -	169,42 Ls	9	9,3		73,5	83
			30%+500	1,94	/100 Kg
			kr/kg	Ls/Kg	bruto

1 - Ievedmuitas tarifs vājpiena pulverim ar KN kodiem 04022991, 04022999, ir 0,97Ls/kg + 10,1 (vai 13,2) Ls/100kg/net, pēc nākamajā punktā uzrādītā aprēķina

2 - Ievedmuitas nodoklis par 100 kg produkta ir vienāds ar sekojošā summu:

a) apjoms uzrādīts par kilogramu reizināts ar laktozes svaru, kuru satur 100 kg šī produkta; un b) otrs uzrādītais daudzums

3 - Uzrādītās ievedmuitas tarifu likmes piemērojamas Latvijas izcelsmes piena produktu eksportam ārpus kvotas.

4) - SK - Slovākija, CZ - Slovēnija, EE - Igaunija, LT - Lietuva, HU - Ungārija, TR - Turcija

 

18. Laukaugu ražošana

18.1. Graudkopības ražošanas attīstība un pasākumi

Situācijas apraksts

Labības ražošana Latvijā ir sasniegusi pilnu pašapgādes līmeni ar vietējiem pārtikas graudiem. Eksporta iespējas Latvijā audzētiem pārtikas graudiem ir ierobežotas salīdzinoši neviendabīgās kvalitātes un augsto cenu dēļ. Graudu ražošanas apjoma pieaugums saistāms ar labības izmantošanas iespējām lopbarībā un pārstrādi eksportējamos produktos.

Galvenās nozarē risināmās problēmas ir:

- ekonomiskās motivācijas trūkums graudu ražotājiem (ienākumu neatbilstība izmaksām);

- zema darba un resursu produktivitāte (zema graudaugu vidējā ražība un augsta ražošanas pašizmaksa);

- graudaugu audzēšana monokultūrā, augsni noplicinošu tehnoloģiju izmantošana;

- teritoriālās un nozares specializācijas trūkums:

- ierobežotas finansu piesaistes iespējas (augsti kredītprocenti);

- neattīstīta kvalitātes nodrošinājuma sistēma.

 

Nozares attīstībā sasniedzamais mērķis un rezultāts

Graudkopības attīstībā tuvāko 5 gadu laikā izvirzāmi šādi mērķi:

Valsts atbalsta pasākumu līmenī:

- kompensācijas maksājumu ieviešana graudaugu sējplatībai ar vairākiem priekšnoteikumiem par labas lauksaimniecības prakses īstenošanu un teritoriālo izvietojuma faktoru ievērošanu;

- valsts tiešo maksājumu saglabāšana sākotnējās sēklkopības attīstībai, sējumu apdrošināšanai, apgrozāmo līdzekļu piesaistīšanai labības iepirkšanai;

- augšņu kultūrtehniskā un agrotehnoloģiskā ielabošana;

- tirgus intervences pasākumi kvalitatīviem kviešu un rudzu graudiem;

- iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi - muitas barjeras un labības tirdzniecības licencēšana.

Saimniecību līmenī:

- specializēšanās labības ražošanā konkrētam izmantošanas mērķim (t.sk. lopbarības ražošanai);

- specializācijas mērķim pakļautas zemkopības sistēmas pielietošana;

- labas lauksaimniecības prakses nosacījumu ievērošana;

- augsnes degradācijas procesu novēršana, attīstot labībām neradniecisku kultūraugu - griķu, eļļasaugu un pasējas zaļmēslojuma augu iekļaušanu augsekā.

Sasniedzot augstākminētos mērķus, turpmāko 3-5 gadu laikā iespējams panākt pakāpenisku labības ražošanas apjomu pieauguma atjaunošanos līdz 0.8-1.0 milj. t gadā, uz ražības paaugstināšanās un platību palielināšanās rēķina. ES integrācijas kontekstā Latvijai nozīmīgas ir references platības un ražības.

Tiktu panākta graudu pārdošanas cenu liberalizācija, kas novērstu izveidojošos pretrunu starp augkopības un lopkopības nozarēm.

Pasākumi 2001.gadā

Lai sasniegtu nozares definētos mērķus, no lauksaimniecības subsīdiju budžeta atbalstāmi šādi pasākumi:

1. Kompensācijas maksājumi graudaugu sējplatībai. Labības tirgus attīstīšanas nolūkos nepieciešams atbalstīt preču produkcijas ražotājus un veicināt to sadarbību ar legāliem graudu iepircējiem. Ražotāji saņems kompensācijas maksājumus , ja tiks izpildīti nosacījumi:

- kopējā graudaugu platība saimniecībā ir 5 un vairāk ha (šis nosacījums var tikt mainīts) un kas apsēta ar sertificētu sēklu vai noteiktām prasībām atbilstošu VAAD pārbaudītu sēklu;

- ražotājs pārdod graudus legālam pārstrādes uzņēmumam;

- labas lauksaimniecības prakses nosacījumu ievērošana;

- turpmākajos gados ņemt vērā reģiona zemes kadastrālo vērtību;

- minimālo graudaugu kopplatību palielināt līdz 10 ha.

2.Kultūraugu genofonda saglabāšana, sākotnējās sēklkopības uzturēšana un tās materiāli tehniskās bāzes atjaunošana.

3.Tirgus intervences pasākumu nodrošināšana.

4.Graudu iepirkšanai pārstrādei saņemtā kredīta procentu likmju daļēja dzēšana.

5.Sējumu riska mazināšana.

6.Augšņu kultūrtehniskā un agrotehnoloģiskā ielabošana.

 

Paralēli nacionālā atbalsta programmām laikā no 2000. līdz 2006.gadam graudkopībai paredzēts arī ES pirmsiestāšanās fondu atbalsts divu SAPARD apakšprogrammu ietvaros:

- "Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija". Šīs apakšprogrammas līdzekļus graudu ražotāji varēs saņemt ražošanas modernizācijai, konkurētspējas paaugstināšanai.

- "Lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana". Apakšprogramma paredzēta pārstrādes uzņēmumu modernizēšanai un sakārtošanai atbilstoši ES higiēnas, kvalitātes, pārtikas drošības un vides aizsardzības prasībām. Vienlaikus programmas mērķis ir racionalizēt pārstrādes struktūru, izveidot līgumattiecību bāzi starp ražotājiem un pārstrādes uzņēmumiem, veicināt graudu ražotāju ienākumu stabilizēšanu.

19. tabula

Pasākumi graudkopībā 2000.-2003.gadā

Pasākums	2000	2001	2002	2003
Kompensācijas maksājumi graudaugu sējplatībai
Kultūraugu genofonda saglabāšana, sākotnējās
sēklkopības uzturēšana un tās materiāli
tehniskās bāzes atjaunošana
Tirgus intervences pasākumu nodrošināšana
Sējumu riska mazināšana
Augšņu kultūrtehniskā un agrotehnoloģiskā ielabošana
Graudkopības ražošanas iekārtu, tehnikas un būvju
modernizācija SAPARD ietvaros
Graudkopības produktu pārstrādes un mārketinga
uzlabošana SAPARD ietvaros

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores

 Ausma aldermane,  dace bebre

Turpmāk - vēl