"Kandidātvalstīm ir vajadzīgi termiņi"

Straujas ES paplašināšanas uz austrumiem konkrēta datuma noteikšana, kad Savienība tiks paplašināta ar pirmo kandidātvalstu grupu, ir Vācijas iekšpolitiskajās un ārpolitiskajās interesēs. Iekšpolitiski tā ir nepieciešama, lai kliedētu cilvēku bailes, ka līdz ar paplašināšanu ES varētu zaudēt apgriezienus un tikt pārslogota. Arī ārpolitiski ir pienācis īstais laiks, jo vislielākos panākumus guvušajām kandidātvalstīm ar šādu datumu tiktu sniegta konkrēta perspektīva, kas tām ļautu izstrādāt tālākas sagatavošanās iestājai ES plānu un vienlaicīgi dotu impulsu šo valstu finiša spurtam sarunās.

Bailes no Savienības paplašināšanas rada tas, ka Vācijas valdības spiediena dēļ pagājušajā gadā galotņu sanāksmē Helsinkos kandidātvalstu loks tika paplašināts līdz 13 valstīm, ieskaitot Turciju. Turklāt perspektīva iestāties tika dota arī Balkānu valstīm. Līdz ar to vieglprātīgi tika pieņemts tālejošs lēmums par ES lielumu un sastāvu, trūkstot kaut nelielai skaidrībai par ES formu un robežām. Tāpēc pilsoņi ir pamatoti nobažījušies, kā politiski, finansiāli un institucionāli ES tiks galā ar šādu attīstību.

Drīza, bet reāla ES paplašināšana nozīmē to, ka vispirms, veiksmīgi noslēdzot pašreiz notiekošo Starpvaldību konferenci par institucionālajām reformām, Savienība tiks sagatavota kandidātvalstu uzņemšanai. Turklāt nākamajām dalībvalstīm ir jāizpilda iestāšanās priekšnoteikumi.

Pirmajam paplašināšanas solim uz austrumiem — kā Valūtas savienības dibināšanas procesā — ir jābūt 2003. gada 1. janvāra kā konkrēta iestāšanās datuma nosaukšanai. Līdz šim termiņam ir jābūt pabeigtām sarunām ar tām kandidātvalstīm, kuras līdz šim laikam būs izpildījušas uzņemšanai nepieciešamos politiskos, ekonomiskos un tiesiskos priekšnoteikumus. Tomēr no paplašināšanas procesa nedrīkst izslēgt nevienu valsti, ar kurām pašreiz notiek sarunas, bet kuras 2003. gadā vēl nebūs izpildījušas nepieciešamos priekšnoteikumus. Ar šīm valstīm sarunas ir jāturpina, lai arī tās vēlāk varētu pievienoties ES.

Līdz ar lēmumu par agrāku iestāšanās datumu 13 kandidātvalstu grupa varētu tikt jūtami diferencēta. Taču, jo vēlāk šis datums tiks noteikts, jo lielāks būs to kandidātvalstu skaits, kuras būs jāuzņem vienlaikus, un jo lielāku slodzi izjutīs ES. Tas ir jāzina visiem tiem, kuri līdz šim ir izteikušies par vēlāku sarunu pabeigšanas termiņu.

Taču bailes no paplašināšanas izraisa arī tas, ka cilvēkiem netiek izskaidrotas lielās izredzes, kādas tā sniedz mūsu valstij. Tā ir liela Vācijas valdības nolaidība. Šo valstu uzņemšana nodrošinās mieru Eiropā; jau tikai gatavošanās šo valstu uzņemšanai vien ir novedusi līdz ievērojamam progresam demokrātijas un tiesiskas valsts nostiprināšanā. Veiksmīgāk tiek apkarota nelegālā ieceļošana un organizētā noziedzība. Labāk iespējams tikt galā ar apkārtējās vides problēmām un ierobežot ārpus robežām izejošo risku apkārtējai videi.

ES un īpaši Vācija gūs labumu no Savienības paplašināšanas. Polija, mūsu lielākā kaimiņvalsts austrumos, ir mūsu svarīgākā tirdzniecības partnere Vidusaustrumeiropā. Vairāk nekā 40% ES kopējā eksporta uz turieni nāk no Vācijas. Vācijas tirdzniecības apjoms ar Poliju kopš 1995. gada ir audzis par 70%, bet eksports no Vācijas šajā pašā laikā ir gandrīz dubultojies. Vācijas lielais tirdzniecības pārpalikums nozīmē, ka līdz ar to tiek radīts un nodrošināts vairāk darba vietu, nekā zaudēts importa rezultātā. Tā kā Viduseiropas un Austrumeiropas valstis ir tirgus, kurā ir jāatgūst nokavētais, Vācijas ekonomika arī turpmāk gūs lielu labumu no ES paplašināšanas uz austrumiem.

Pāreja no industrijas uz zinātnes sabiedrību — īpaši pakalpojumu jomā — sniedz jaunas izredzes ekonomiskajai dinamikai. Paplašināšanas rezultātā gaidāmā darbaspēka ieceļošana tiks ierobežota, nosakot pārejas termiņus un veicinot pierobežu reģionu attīstību. Nedrīkst palaist garām šīs mūsu valstij lieliskās izredzes.

"Die Welt"

— 2000.09.29.

KDS Bundestāga frakcijas vadītāja vietnieks

un bijušais aizsardzības

ministrs Folkers Rīe