"Kandidātvalstis ir satrauktas"

Austrijas jautājums, eiro kursa krišanās, Amsterdamas līguma lēnā pārskatīšana — tas viss novērš uzmanību no solītās Eiropas Savienības paplašināšanas un pierāda, ka ES pēdējā laikā kļūst arvien vairāk uz sevi vērsta, uzskata ES kandidātvalstis.

Šonedēļ Viļņā ar Lietuvas pārstāvniecības Briselē vadītāja Vīgauda Ušacka iniciatīvu pirmo reizi kopā sanākuši divpadsmit ES kandidātvalstu sarunu vedēji. "Paplašināšanas plāni atrodas kritiskā fāzē," saka Ušacks. Valstu pārstāvji ir norūpējušies par neskaidrību ar iestāšanās datumu. Nedrošības sajūtu pastiprinājušas arī pēkšņās diskusijas par referendumiem ES dalībvalstīs paplašināšanās jautājumā.

Čehijas sarunu vedējs Petrs Kubernats uzsver, ka kandidātvalstīm ārkārtīgi nepieciešams konkrēts scenārijs un kalendārs. Polijas sarunu vedējs Jans Kulakovskis apgalvo, ka Polija grib pabeigt sarunas 2003.gadā. Polijas likme esot pilnvērtīga dalība ES; tas nozīmē vienlīdzīgu izturēšanos pret jauno dalībvalsti, tātad arī pret poļu zemniekiem, kas diemžēl neatspoguļojas ES budžetā līdz 2006.gadam.

Ungārijas sarunu vedējs Ištvans Cejtei atzīmē trīs pamatjautājumus: "Vai piecpadsmit dalībvalstis ir gatavas? Vai kandidātvalstis ir gatavas? Vai sarunas ir beigušās abām pusēm apmierinoši? Visos trīs izšķirošā ir politiskā griba."

Visu valstu pārstāvji kā viens atzīst, ka pieredzes apmaiņa ir nepieciešama un sanāksme ir signāls ES, kas pēdējā laikā kļuvusi uz sevi vērsta. Ušacks uzskata, ka psiholoģiski svarīgi ir nezaudēt tempu. Tomēr viņš apzinās, ka nākamajos gados, ņemot vērā tuvojošās nacionālās vēlēšanas Eiropas "supertrijniekā", Lielbritānijā (2201), Vācijā (2002) un Francijā (2002), apstākļu uzlabošanās nav gaidāma.

Laiks, nauda un politiskā griba ir pamatjēdzieni ES paplašināšanas procesā. Pēdējā laikā tomēr manāma neveiklība (piecpadsmit dalībvalstu vidū) un rūpes (divpadsmitniekā), jo parādās jautājums, vai Helsinkos nav "pāršauts pār strīpu" un vai paplašināšanās, atbildīgā eirokomisāra Ferhoigena vārdiem, nedraud kļūt par stabilo politisko elitu privātu pasākumu, kas zaudē tautas atbalstu. Polijas pārstāvis Kulakovskis nenoliedz reālu iespēju, ka vairākas kandidātvalstis pēc pāris gadiem būs izpildījušas visas iestāšanās prasības, taču ES nebūs tam gatava, jo joprojām turpinās diskusijas par mērķtiecīgāku darba stilu.

Formas ziņā līdzīgi ES sanāksmēm arī Viļņas tikšanās tiek noslēgta ar kopēju komunikē: "ES kandidātvalstis ir pārliecinātas, ka iestāšanās sarunas ar vairākām valstīm iespējams pabeigt 2001.gadā, un tās izsaka cerību, ka šī iespēja tiks iekļauta paplašināšanās scenārijā, kas tiks pieņemts Eiropas galotņu tikšanās laikā Nicā."

"Tas viņiem ir jāaizmirst!" Emocionāli izsaucas Eiropas Komisijas pārstāvis Viļņas sanāksmē par paplašināšanos atbildīgais Eiropas Komisijas ģenerāldirektors Eneko Landaburu. "Šajā stadijā mēs negribam nekādas diskusijas par datumiem. Koncentrēsimies uz kritēriju izpildi un skatīsimies, vai vispār var runāt par jebkādu paplašināšanos. Paplašināšanās nesāksies vēlāk kā 2005.gadā," viņš atkārto vienīgo datumu, ko kandidāti ir "izspieduši" no ES. Landaburu ar to norāda uz gaidāmajiem progresa ziņojumiem, kuriem jāatklāj, vai Ungārija, Slovēnija, Slovākija un Čehija patiešām tik labi attīstās, kā pašas to apgalvo.

ES pārstāvis Lietuvā Dīters Tīls uzsver, ka, izteiktai līderu grupai (ieskaitot Kipru) pat iezīmējoties, jāatmet ilūzijas par paātrinātu iestāšanos pirms 2005.gada. Komisija ir aprēķinājusi, ka ik gadu papildus nepieciešami 12 miljardi eiro, lai Igaunija, Ungārija, Polija, Slovēnija un Čehija varētu pievienoties ES lauksaimniecības politikai. "Šādas naudas nav, un dalībvalstis, maigi izsakoties, nav gatavas pārdalīt esošo budžetu." Turklāt, spriež Tīls, lauksaimniecības, enerģētikas un vides nozarē ir jānotiek tik būtiskām pārmaiņām, ka to ar naudu vien nevar atrisināt. "Tas jebkurā gadījumā prasīs daudz laika." Viņš paredz, ka saprātīgi pārejas periodi tiks izmantoti kā "kukulis" Briseles un kandidātvalstu sarunās. "Neviena puse neiegūs no smacējošiem līgumiem. ES tā var tikai riskēt pazaudēt plašo tautas atbalstu, ko plašināšanas process pagaidām bauda kandidātvalstīs."

"NRC Handelsblad"

— 2000.09.15.

Jops Meinens