"Kandidātvalstis prasa fiksētu termiņu plānu"

ES kandidātvalstis no Briseles galvenokārt vēlas saņemt stingri noteiktu termiņu plānu to uzņemšanai Savienībā. Turklāt tās ir norūpējušās par daļēji negatīvo ES pilsoņu attieksmi pret jaunu dalībvalstu uzņemšanu. Tādi bija galvenie izteikumi reformvalstu valdību locekļu diskusijās, kuras Prāgā sarīkoja Pirmā banka un Ceska Sporitelna . Čehijas finansu ministrs Pavēls Mertliks norādīja, ka kandidātvalstīm jau ir noslēgts asociācijas līgums ar ES. "Ekonomiski mēs jau daļēji esam integrēti". Tomēr iestāšanās ir svarīga, jo piedalīties līdzspriešanā Briselē var tikai kā ES dalībvalsts. Tā būšot vieglāk atrisināt arī politiskos un sociālos konfliktus. Slovākijas finansu ministre Brigite Šmēgnerova aicināja ES politiķus vēl noteiktāk iestāties par ES paplašināšanu. "Vārdiem ir jāseko arī darbiem". Slovākija, kas pieder pie kandidātvalstu otrā raunda, cer iestāties kopā ar "pirmās grupas kandidātvalstīm" Čehiju, Ungāriju un Slovēniju.

Slovēnijas ārlietu ministra vietnieks Mitja Drobničs savu valsti kā ES dalībnieci grib redzēt jau 2003. gadā. Pašreiz sarunas norisinoties pārāk lēni. Viņš nespējot saprast, kāpēc Slovēnija, par spīti labajiem ekonomiskajiem rādītājiem – "mums ir tāds pats iekšzemes kopprodukts kā Grieķijai," — esot otra nepopulārākā kandidātvalsts. Samardzijas kundze, kas pārstāvēja Horvātijas Eiropas ministru Ivanu Jakoviču, par īpaši svarīgu uzskata, lai Eiropā netiktu nolaists jauns dzelzs priekškars starp kandidātvalstīm un tām valstīm, kuras vēl nav tik tālu. Arī šim valstīm esot vajadzīga perspektīva ES virzienā; ja iespējams, arī termiņu plāns. Elmārs Broks no ES Parlamenta uzskata, ka Savienība jau 2003. gadā būs gatava jaunu dalībvalstu uzņemšanai. Sarunas ar atsevišķām valstīm esot jāved atšķirīgi, ņemot vērā to gatavības pakāpi. Diskusiju vadītājs Erhards Buzeks uzsvēra, ka ES paplašināšana nav tikai ekonomisks projekts vien. Tikpat svarīgas esot arī sociālās, kultūras un politiskās dimensijas.

"Die Presse"

– 2000.09.26.

Kristīne Domforta