"Rietumiem būtu jāatbalsta Austrumu pāreja"

Pirmo reizi savā vēsturē ikgadējā SVF un Pasaules bankas sanāksme notiek Austrumeiropas valstī, kas atrodas pārejas stadijā (konkrēti tā ir Prāga). Šī vieta tika izvēlēta, lai izteiktu cieņu desmit ekonomisko un politisko institūciju reformu gadiem kopš Berlīnes mūra krišanas, kuras ir īstenojusi šī valsts, kas atrodas pārejas stadijā. Sanāksmes dalībnieki vēlas atklāt valsts panākto progresu, kā arī izmantot iespēju, lai izvērtētu Viduseiropas un Austrumeiropas perspektīvas un problēmas.

Šīs ģeogrāfiskās zonas valstis, kas stiepjas no Baltijas līdz pat Balkāniem, ir ārkārtīgi atšķirīgas gan izmēra, dabas resursu, attīstības pakāpes ziņā, kā arī pat vēstures, politiskās un sociālās situācijas ziņā. Jaunākie rezultāti liecina, ka atšķirības nav nemaz tik pārsteidzošas un kopējā aina pašlaik šķiet daudzsološa. Te jāmin balsošanas, izteikšanās, ceļošanas brīvība. Viduseiropā un Austrumeiropā pakāpeniski iesakņojas demokrātija, kura saistās gan ar vēlēšanām, kas ir balstītas uz daudzpartijismu, gan parlamenta kontroli. Valdības institūcijas tiek modernizētas, arvien aktīvāk notiek institucionālās un juridiskās sistēmas decentralizācija. Noziedzība un korupcija, kas skar šīs valstis, pašlaik tiek apkarota, jo tiek uzskatīta kā šķērslis ceļā uz ekonomisko uzplaukumu, investīcijām un pilsoņtiesību ievērošanu. Pirmo reizi daudzu gadu laikā ekonomiskais pieaugums ir panākts visās šī reģiona valstīs. Āzijas un Krievijas ekonomiskās krīzes atskaņas ir pārvarētas, un Dienvidaustrumu Eiropas valstis ir izrādījušas pretestību Kosovas konflikta laikā.

Pieaugums ir panākts ar pēdējos desmit gados īstenotajām uzņēmumu reformām; un šīs reformas atkarībā no valsts ir bijušas straujākas vai lēnākas. Privatizācija, deregulācija, kā arī labvēlīga vide ir ļāvusi attīstīties neskaitāmiem privātuzņēmumiem. Pieprasījums pēc Austrumeiropas valstu eksporta no Rietumeiropas puses arī veicina attīstību. Un arī investoriem rodas ticība šim reģionam, kas apvieno ekonomisko pieaugumu un integrāciju ES. Liekas, turpmāk Austrumu vidējais ekonomiskais pieaugums 2000.gadā varētu dubultoties salīdzinājumā ar pagājušo gadu, pārspējot ES ekonomisko pieaugumu.

Cenas Austrumeiropā ceļas lēnāk nekā agrāk. Fiskālā un monetārā politika, kā arī valūtas vērtības noteikšanas noteikumi ir ļāvuši noturēt inflāciju zem 10% robežas.

Ārvalstu investori, amatpersonas, baņķieri un žurnālisti, kuri pulcējas Prāgā SVF un Pasaules bankas sanāksmē, atzinīgi apsveic pazīmes, kas liecina par pieauguma izmaiņām: modernas infrastruktūras, produktu piedāvājums visā pasaulē, komfortablas viesnīcas un restaurētas vēsturiskās ēkas. Ārvalstu apmeklētājam nepamanāmākas Austrumeiropas pilsētās ir tās problēmas, kas ir jārisina valdībām, kuras cenšas nodrošināt pastāvīgu pieaugumu un sociālo taisnīgumu.

Kad ārvalstu investori, biznesmeņi un baņķieri dosies projām no Prāgas, lielākā daļa Viduseiropas un Austrumeiropas valstu aicinās balsot savus vēlētājus, lai viņi izteiktos par programmām ekonomiskajā un sociālajā sfērā. Polijā ir gaidāmas prezidenta vēlēšanas; tālākajos mēnešos ir paredzētas prezidenta un parlamenta vēlēšanas Rumānijā. Kopumā 10 līdz 12 turpmākajos mēnešos vairumā reģiona valstu notiks vēlēšanas. Tās ļaus precizēt, cik strauji jaunievēlētās valdības virzīsies miera, produktivitātes un taisnīguma ceļā. Nav vajadzības skaidrot, kādēļ šīs vēlēšanas ir saistītas ar ES valstīm, kas ir šo valstu kaimiņienes.

Rietumi varētu palīdzēt atbalstīt mieru un uzplaukumu šajā reģionā.

"Les Echos"

— 2000.09.25.

Rainers Štekhans