Tiesu izpildītājus aicina sadarboties

Pagājušajā nedēļā uzvirmojušās Tieslietu ministrijas (TM) un zvērinātu tiesu izpildītāju nesaskaņas ievirzās mēģinājumā rast abām pusēm pieņemamu risinājumu.

Tieslietu ministre Solvita Āboltiņa, uzrunājot Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes ārkārtas kopsapulces dalībniekus Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

TM un tiesu izpildītāju nesaskaņu iztirzāšana kulminēja pēc 5.augustā notikušās Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes (LZTIP) ārkārtas sēdes. Šīs profesijas pārstāvji izvirzīja prasības, kuras tieslietu ministre nosauca par ultimatīvām, bet viņas no amata atstādinātie tiesu izpildītāji šo lēmumu gatavojas apstrīdēt tiesā.

Izvirza mērķus un priekšlikumus

LZTIP sapulcē izvirzīti vairāki mērķi, kas esot būtiski profesijas turpmākai attīstībai. Kā pirmais minēta nepieciešamība grozīt Civilprocesa likuma 567.panta trešo daļu, nosakot, ka gadījumos, kad piedzinējs no sprieduma izpildes izdevumu samaksas ir atbrīvots, izpildes izdevumus sedz no valsts budžeta. Otrkārt, maksimāli jāracionalizē šādu lietu izpildes process, tādējādi ekonomējot gan valsts budžeta līdzekļus, gan tiesu izpildītāju darba un laika resursus. Treškārt, jāpilnveido Tiesu izpildītāju likums, lai tas veicinātu sabiedrības uzticību šai profesijai, kā arī nodrošinātu tās neatkarību. LZTIP nākusi klajā ar priekšlikumu izveidot darba grupas minēto likumu grozījumu izstrādāšanai, pieaicinot Starptautiskās tiesu izpildītāju asociācijas ekspertus. Norādīts arī uz nepieciešamību normatīvi nostiprināt tiesu izpildītāju tiesības bez maksas saņemt informāciju par parādnieku mantisko stāvokli izpildu lietās, kurās piedzinēji ir atbrīvoti no sprieduma izpildes izdevumu samaksas. Nolemts sadarbībā ar TM un Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju izstrādāt un apstiprināt izpildes kārtības metodiku lietās, kur piedzinēji no sprieduma izpildes izdevumu samaksas atbrīvoti. Līdz šim Civilprocesa likums noteica, ka šādās lietās valsts nesedz visus sprieduma izpildes izdevumus. Tādējādi sprieduma izpilde, kad piedziņa no parādnieka nav iespējama, notiek uz tiesu izpildītāja rēķina.

Ieņēmuši destruktīvu pozu

Tieslietu ministre Solvita Āboltiņa, atzīstot, ka tiesu izpildītāju institūcijas reforma nav bijusi līdz galam izplānota un jautājums par tiesu izpildītāju darba apmaksu lietās, kurās piedzinējs no sprieduma izpildes apmaksas ir atbrīvots, palicis neatrisināts, norādīja, ka LZTIP nekādus priekšlikumus problēmas risināšanai nav iesniegusi. Turklāt valsts budžets tiekot plānots gadu iepriekš un visi pieprasījumi pēc finansējuma jāiesniedz laikus. Tādēļ lūgums rast līdzekļus minētajai vajadzībai nevar tikt apmierināts. “Pienākumi uzturlīdzekļu piedziņas lietās tiesu izpildītājiem, manuprāt, ir humānākais valsts uzliktais pienākums, jo jāstrādā visneaizsargātākās sabiedrības daļas – bērnu – labā,” piebilda S.Āboltiņa. Viņa arī pauda neizpratni par tiesu izpildītāju ārkārtas sapulces rezultātiem, jo konstruktīvu risinājumu meklēšanas vietā, šīs profesijas pārstāvji ieņēmuši destruktīvu pozu un izvirzījusi virkni ultimatīvu prasību. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes kopsapulcē pieņemtie lēmumi un padomes priekšsēdētājas Ingas Čepjolkinas teiktais liecina, ka Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vadošajām amatpersonām nav izpratnes ne tikai par morāles un ētikas normām, bet arī par valsts pārvaldes un budžeta veidošanas pamatprincipiem. “Man nav pieņemams šāds problēmu risināšanas veids,” pauž ministre. “Ja kāds valsts institūts vairs nepilda funkcijas, kuru veikšanai tas radīts, tad valstij ir jārada cits mehānisms, kas to nodrošinās. Kaut vai veidojot citus institūtus.” Solvita Āboltiņa norāda: radies iespaids, ka tiesu izpildītāji sevi nostādījuši pāri sabiedrībai, uzskatot, ka viņu, nevis sabiedrības interešu apmierināšana ir valsts primārais uzdevums.

Strādās divas darba grupas

Pagaidām gan konkrētu ieceru par zvērinātus tiesu izpildītājus aizvietojošu institūciju tieslietu ministrei neesot, vakar informēja viņas preses sekretārs Sandris Sabajevs. Taču, “ja rodas jautājums par kādas institūcijas efektivitātes neesamību, tad jāstrādā pie cita risinājuma”, pauda S.Sabajevs. Tieslietu ministrija intensīvi strādāšot, lai atrastu optimālu risinājumu vairāku gadu garumā ielaistajai problēmai, lai tiesu izpildītāji par padarīto darbu tā sauktajās valsts lietās saņemtu atlīdzību. Tas tiks darīts, iesaistot arī pašu šo institūciju. Izveidotas divas darba grupas. Vienā TM, Finanšu ministrijas (FM), Valsts ieņēmumu dienesta un tiesu izpildītāju pārstāvji strādās pie jautājumiem, kas saistīti ar spriedumu izpildes izdevumu apmaksu. Otrā darba grupā TM, FM un Bērnu un ģimenes lietu ministrija, pieaicinot tiesu izpildītājus, izskatīs jautājumus par uzturlīdzekļu piedziņas apmaksas regulējumu.
Joprojām aktuāls ir arī jautājums par tieslietu ministres trim no darba atstādinātajiem amatnoziegumos apsūdzētajiem tiesu izpildītājiem – Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome uzskata, ka tas noticis neobjektīvi, pieļaujot vairākus Tiesu izpildītāju likuma pārkāpumus.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv