Olaine kļūst par septiņu somāliešu mājām

Septiņiem ārzemniekiem, kuri teicās mūsu valstī nonākuši ar kuģi no Somālijas un kuri bija cerējuši ieraudzīt Skandināviju, vakar sarūpēts tulks no Igaunijas, kurš zina to dzimto valodu.

“Intensīvi strādājam, lai noskaidrotu, vai ārzemnieki ir tie, par ko uzdodas, un kā viņi nokļuvuši Latvijā,” skaidro Valsts robežsardzes (VRS) Imigrācijas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs Māris Domiņš.
Par ieceļotājiem pagaidām ir skopas ziņas, jo jāpārbauda arī viņu pašu sākotnējā versija par ierašanās apstākļiem. Arī tas, vai šie cilvēki patiesi ieradušies no Somālijas.
Kā jau ziņots, piektdien, 5.augustā, no rīta Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) birojā Rīgā, Skolas ielā, ieradās pieci vīrieši un divas sievietes. Pēc LSK starptautisko attiecību un programmu koordinatores Ditas Mālnieces sniegtajām ziņām, divi cilvēki no grupas runājuši angļu valodā un paskaidrojuši, ka tikuši nelegāli ar kuģi no Somālijas transportēti uz kādu bagātu Eiropas valsti. Viņi sacījuši, ka visi grupas dalībnieki nākot no dažādām Somālijas vietām. Pēc ārzemnieku teiktā, kuģis piestājis kādā ostā Latvijā un viņi tālāk vesti ar kravas treileri.
Grupa bija cerējusi galamērķī atrasties Skandināvijā, bet izrādījās pamesta Latvijā. Īstas nojausmas, kādā pasaules malā viņi nonākuši un cik ilgi ceļojuši, tiem nebija. Somālieši LSK apgalvojuši, ka, pirms atgādāti LSK birojā, Latvijā pavadījuši divas dienas. Pārgurušie ciemiņi piektdienas rītā pabaroti, kādam pārsieta arī ievainotā kājā, vēl kādam iedoti medikamenti pret galvassāpēm. Tikmēr LSK darbinieki sazinājās ar robežsardzi.

Tulks atrasts Igaunijā

Visi septiņi ievietoti Olaines nelegālo imigrantu novietnē. Imigrācijas pārvaldes darbinieki strādā, lai izzinātu precīzus apstākļus, kā somālieši nokļuvuši Latvijā, un noskaidrotu to identitāti.
Abu angļu mēlē runājošo valodas zināšanas ir vājas. Ieceļotāju dzimtā valoda ir amharu. Robežsardze Igaunijā atradusi tulku un jau vakar ar tā palīdzību sazinājās ar somāliešu grupu, skaidro VRS Preses un sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Solveiga Jablonska.
Kad visi septiņi somālieši būs snieguši savus paskaidrojumus, iegūtā informācija tiks rūpīgi analizēta, lai noskaidrotu, vai viņu stāsta patiesību par sevi un savu nokļūšanu uz Latviju.

Informācijas aprites līkloči

Ieskaitot septiņus somāliešus, Olaines nometnē ir divpadsmit personas. Šogad kopumā līdz jūlija beigām bija ievietoti 85 cilvēki, bet atbrīvoti 93. Pagājušajā gadā nometnē bija ievietotas 146 personas, bet atbrīvotas 156, tajā skaitā deviņi bērni.
Olainē pabijuši daudzu valstu pilsoņi atšķirīgu iemeslu dēļ, piemēram, dokumentiem beidzies derīguma termiņš, un, kamēr viss tiek noskaidrots un pārbaudīts, cilvēkam tur jāpavada pavisam īss brīdis. Ilgstoši nometnē atrodas tikai tie, kuru personu noskaidrošana ir laikietilpīgs process, tas ir, grūti un sarežģīti iegūt precīzu informāciju par konkrēto indivīdu, skaidro M.Domiņš. Tā tas mēdz būt, ja cilvēks ir, piemēram, no kādas Vidusāzijas valsts, ar kuru nav operatīvas informācijas apmaiņas. Eksotiskajām Āfrikas valstīm nereti Eiropā ir tikai viens konsulāts vai pārstāvniecība. Slodze liela, informācijas aprite gausa.

Latvijā ir astoņi bēgļi

Tā kā somāliešu grupai pagaidām nav nekāda statusa, viņi ar tiesneša lēmumu Olainē drīkst atrasties līdz divdesmit mēnešiem. “Ja līdz tam netiks noskaidrotas viņu personas, cilvēki jāatbrīvo,” skaidro Imigrācijas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs, uzsvērdams, ka divdesmit mēnešu ir pietiekami ilgs laiks, lai ar visu tiktu skaidrībā.
Šī ir lielākā grupa, kas pēdējos gados nelegāli ieceļojusi Latvijā. Līdz vakardienai viņi nebija izmantojuši iespēju mūsu valstī lūgt patvērumu. Taču nevar izslēgt, ka šāds lūgums vēl varētu sekot. Kā liecina prakse, cilvēki pēc aizturēšanas cer, ka tiks atbrīvoti un tiem ļaus turpināt ceļu. Brīdī, kad viņi saprot, ka tiks izraidīti no valsts, pieprasa patvērumu.
Ja šāds lūgums tiktu izteikts, Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldei (PMLP) būtu jāizskata patvērumu meklētāju iesniegumi.
Piemēram, šogad pirmajā pusgadā Latvijā patvērumu lūguši četri cilvēki, no tiem divi Krievijas pilsoņi un pa vienam no Moldovas un Japānas. Patvērums netika piešķirts, jo patvēruma meklētāju sniegtā informācija neatbilda patvēruma piešķiršanas kritērijiem, informē PMLP.
Salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm patvēruma meklētāju Latvijā ir vismazāk. Tā, piemēram, Igaunijā pirmajā pusgadā patvērumu lūgušas astoņas, bet Lietuvā – 56 personas.
Pērn mūsu valstī patvēruma lūdza septiņas personas, no tām trīs Ēģiptes pilsoņi un pa vienam no Baltkrievijas, Azerbaidžānas, Rumānijas un Gruzijas. Nevienam patvērums netika piešķirts. Kopš 1998.gada, kad tika uzsākta patvēruma piešķiršanas procedūra, patvērumu Latvijā lūgušas 145 personas, no tiem alternatīvais statuss piešķirts deviņām. Savukārt bēgļa statuss piešķirts astoņiem cilvēkiem, no tiem viens pērn naturalizējies un kļuvis par Latvijas pilsoni. Šogad naturalizācijas procesu uzsācis vēl viens bēglis.

Ilze Apine, “LV”
ilze.apine@vestnesis.lv