Traumas un saslimšana darba vietā – nejaušība vai nolaidība?
Šā gada pirmajos septiņos mēnešos darba vietās miruši 36 cilvēki un traumas ieguvuši 132 darbinieki. Valsts Darba inspekcija (VDI) pirmajā pusgadā veikusi 133 nelaimes gadījumu speciālo izmeklēšanu, un tās laikā sagatavots simt divdesmit viens akts. Konstatēti arī četrsimt divdesmit pirmreizējie arodsaslimšanas gadījumi, kas ir mazliet vairāk nekā pērnā gada pirmajā pusgadā.
Būvniecība ir viena no nozarēm, kurā visbiežāk notiek nelaimes gadījumi Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Traumas var novērst
Nelaimes gadījumi galvenokārt
notikuši šādās nozarēs strādājošiem: koksnes, koka un korķa
izstrādājumu ražošanā (13%), būvniecībā (9%), sauszemes un
cauruļvadu transportā (9%), kā arī pārtikas produktu un dzērienu
ražošanā. Visbiežāk traumēti kvalificēti strādnieki un amatnieki,
iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri, vienkāršo
profesiju pārstāvji, pakalpojumu un tirdzniecības
darbinieki.
Nelaimes gadījumos iegūtās traumas galvenokārt rada kritieni no
augstuma vai pakrišanas, saskarsmes ar asu materiālo aģentu
(nazi, asmeni utt.), sitieni – krītoša priekšmeta iedarbība, un
ķermeņa daļas, rokas vai pirksta noraušana vai nogriešana.
Visbiežāk sastopamie ievainojumu veidi ir kaulu lūzumi, brūces un
virspusēji ievainojumi, izmežģījumi un sastiepumi, arī smadzeņu
satricinājums un iekšējie ievainojumi.
Nelaimes darba vietās notiek gan pašu strādnieku, gan darba
devēju dēļ. Darbinieki bieži neievēro drošības prasības un darba
drošības instrukcijas, neuzmanīgi veic darbu, nelieto drošības
aprīkojumu, lieto nepiemērotas darba metodes, kā arī strādā
alkohola reibumā. Turpretī darba devēji vainojami nepietiekamā
kontrolē pār darba drošības instrukciju prasību ievērošanu un
darba izpildi. Dažkārt darbinieki nav pietiekami apmācīti un
informēti par drošības un veselības jautājumiem. Darba
organizētājiem jāizveido piemērota darba vieta, jāizvēlas
kvalitatīvas tehnoloģijas un drošības aprīkojums, jānodrošina
darba telpu uzturēšana un jānosaka piemērots darba laika
sadalījums, tad, iespējams, arī nelaimes gadījumu skaits
saruks.
Arodslimnieku skaits pieaug
Lielākā daļa arodslimnieku ir
sievietes, turklāt visvairāk saslimšanas gadījumu konstatēts
nodarbinātajiem vecumā no 55 līdz 64 gadiem. Vairākums
arodslimnieku ir cilvēki ar darba stāžu no 21 līdz 30 gadiem, kas
zināmā mērā apliecina darba devēju zemo ieinteresētību darba
apstākļu uzlabošanā un nodarbināto veselībai un drošībai radīto
draudu mazināšanā. Vairāk nekā puse arodslimnieku reģistrēti Rīgā
un Rīgas rajonā. Saslimušie galvenokārt ir transporta līdzekļu
vadītāji un medicīnas darbinieki.
Mazāk nekā puse darba devēju, kuru uzņēmumos konstatēti
arodsaslimšanas gadījumi, ir nosūtījuši darbiniekus uz veselības
pārbaudēm. Vairāk nekā trešdaļa arodslimnieku ir
skeleta–muskuļu–saistaudu sistēmas slimību grupā. Galvenie
iemesli šādām saslimšanām ir darba vides apstākļi, fiziskā
pārslodze, mazkustīgs darbs, piespiedu pozas, atsevišķu muskuļu
grupu pastāvīgs sasprindzinājums un nelabvēlīgs mikroklimats.
Otra lielākā grupa ir nervu sistēmas slimnieki, kuri ilgstoši
strādājuši lokālu vibrāciju un vienveidīgu, monotonu kustību
ietekmē. Aiz tās seko saindēšanās un citu ārēju iedarbību
rezultātā izraisītās arodslimības. Tās galvenokārt raksturīgas
autobusu, ekskavatoru un traktoru vadītājiem, kokapstrādes un
metālapstrādes iekārtu operatoriem, dīzeļlokomotīves mašīnistiem
un zobu protēzistiem.
Parasti saslimšana tiek konstatēta novēloti, jo darba devēji ne
vienmēr nosūta darbiniekus uz obligāto veselības pārbaudi, līdz
ar to rehabilitācijas pasākumi netiek veikti laikus. Savlaicīga
darbinieka vizīte pie ārsta ir tikpat nozīmīga rūpēs par veselību
kā darba devēja atbildība par darba apstākļiem, aprīkojumu,
aizsardzību un darba organizāciju.
Egija Daukste
Uzziņai:
Visvairāk saslimušo ir šādās
nozarēs:
- apstrādes rūpniecībā,
- transporta un sakaru nozarē,
- veselības un sociālās aprūpes nozarē,
- lauksaimniecībā un mežizstrādē,
- izglītībā.