Traumas un saslimšana darba vietā – nejaušība vai nolaidība?

Šā gada pirmajos septiņos mēnešos darba vietās miruši 36 cilvēki un traumas ieguvuši 132 darbinieki. Valsts Darba inspekcija (VDI) pirmajā pusgadā veikusi 133 nelaimes gadījumu speciālo izmeklēšanu, un tās laikā sagatavots simt divdesmit viens akts. Konstatēti arī četrsimt divdesmit pirmreizējie arodsaslimšanas gadījumi, kas ir mazliet vairāk nekā pērnā gada pirmajā pusgadā.

Būvniecība ir viena no nozarēm, kurā visbiežāk notiek nelaimes gadījumi Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Traumas var novērst

Nelaimes gadījumi galvenokārt notikuši šādās nozarēs strādājošiem: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (13%), būvniecībā (9%), sauszemes un cauruļvadu transportā (9%), kā arī pārtikas produktu un dzērienu ražošanā. Visbiežāk traumēti kvalificēti strādnieki un amatnieki, iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri, vienkāršo profesiju pārstāvji, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki.
Nelaimes gadījumos iegūtās traumas galvenokārt rada kritieni no augstuma vai pakrišanas, saskarsmes ar asu materiālo aģentu (nazi, asmeni utt.), sitieni – krītoša priekšmeta iedarbība, un ķermeņa daļas, rokas vai pirksta noraušana vai nogriešana. Visbiežāk sastopamie ievainojumu veidi ir kaulu lūzumi, brūces un virspusēji ievainojumi, izmežģījumi un sastiepumi, arī smadzeņu satricinājums un iekšējie ievainojumi.
Nelaimes darba vietās notiek gan pašu strādnieku, gan darba devēju dēļ. Darbinieki bieži neievēro drošības prasības un darba drošības instrukcijas, neuzmanīgi veic darbu, nelieto drošības aprīkojumu, lieto nepiemērotas darba metodes, kā arī strādā alkohola reibumā. Turpretī darba devēji vainojami nepietiekamā kontrolē pār darba drošības instrukciju prasību ievērošanu un darba izpildi. Dažkārt darbinieki nav pietiekami apmācīti un informēti par drošības un veselības jautājumiem. Darba organizētājiem jāizveido piemērota darba vieta, jāizvēlas kvalitatīvas tehnoloģijas un drošības aprīkojums, jānodrošina darba telpu uzturēšana un jānosaka piemērots darba laika sadalījums, tad, iespējams, arī nelaimes gadījumu skaits saruks.

Arodslimnieku skaits pieaug

Lielākā daļa arodslimnieku ir sievietes, turklāt visvairāk saslimšanas gadījumu konstatēts nodarbinātajiem vecumā no 55 līdz 64 gadiem. Vairākums arodslimnieku ir cilvēki ar darba stāžu no 21 līdz 30 gadiem, kas zināmā mērā apliecina darba devēju zemo ieinteresētību darba apstākļu uzlabošanā un nodarbināto veselībai un drošībai radīto draudu mazināšanā. Vairāk nekā puse arodslimnieku reģistrēti Rīgā un Rīgas rajonā. Saslimušie galvenokārt ir transporta līdzekļu vadītāji un medicīnas darbinieki.
Mazāk nekā puse darba devēju, kuru uzņēmumos konstatēti arodsaslimšanas gadījumi, ir nosūtījuši darbiniekus uz veselības pārbaudēm. Vairāk nekā trešdaļa arodslimnieku ir skeleta–muskuļu–saistaudu sistēmas slimību grupā. Galvenie iemesli šādām saslimšanām ir darba vides apstākļi, fiziskā pārslodze, mazkustīgs darbs, piespiedu pozas, atsevišķu muskuļu grupu pastāvīgs sasprindzinājums un nelabvēlīgs mikroklimats. Otra lielākā grupa ir nervu sistēmas slimnieki, kuri ilgstoši strādājuši lokālu vibrāciju un vienveidīgu, monotonu kustību ietekmē. Aiz tās seko saindēšanās un citu ārēju iedarbību rezultātā izraisītās arodslimības. Tās galvenokārt raksturīgas autobusu, ekskavatoru un traktoru vadītājiem, kokapstrādes un metālapstrādes iekārtu operatoriem, dīzeļlokomotīves mašīnistiem un zobu protēzistiem.
Parasti saslimšana tiek konstatēta novēloti, jo darba devēji ne vienmēr nosūta darbiniekus uz obligāto veselības pārbaudi, līdz ar to rehabilitācijas pasākumi netiek veikti laikus. Savlaicīga darbinieka vizīte pie ārsta ir tikpat nozīmīga rūpēs par veselību kā darba devēja atbildība par darba apstākļiem, aprīkojumu, aizsardzību un darba organizāciju.

Egija Daukste

Uzziņai:

Visvairāk saslimušo ir šādās nozarēs:
- apstrādes rūpniecībā,
- transporta un sakaru nozarē,
- veselības un sociālās aprūpes nozarē,
- lauksaimniecībā un mežizstrādē,
- izglītībā.