"Ilgais ceļš uz Eiropu"

Dānijas "nē" ir paradokss.

Jau vēlēšanu cīņas laikā pat visniknākie kopējās valūtas pretinieki brīdināja, ka ir jāņem vērā referenduma ekonomiskās konsekvences. Viņi grib visu atstāt tā, kā bija jau pirms 18 gadiem: krona paliks piesaistīta DM un eiro, un Dānijas emisijas banka nepiekops savu politiku. Līdz ar to dāņu nauda principā būs pakārtota eiro.

Paradokss pastiprināti piesaista uzmanību tam, ka referendumā runa vispār nav bijusi par naudu. Dāņi nebalsoja pret eiro tāpēc, ka vēlas savu neatkarīgu valūtu. Viņi ar "nē" balsoja tāpēc, ka noraida tālāku Eiropas apvienošanas procesu. Taču tam būs konsekvences, un ne tikai Dānijai vien, bet arī visai pārējai Eiropai. Pirmais efekts : eiro valstu un ne-eiro valstu atdalīšanu vairs nevarēs uzlūkot kā pārejošu parādību. Dānijas valdībai vajadzēs ilgi gaidīt, pirms tautu atkal aicināt uz referendumu. Turklāt arī abas pārējās eiro nepievienojušās valstis Zviedrija un Lielbritānija baidīsies no tautas nobalsošanas. Tas, ka trīs ekonomiski veselīgākās valstis paliek ārpusē, eiro ir slikts signāls: finansu tirgi arvien vājākajam eiro to nepiedos.

Taču, jo vājāks kļūs eiro, jo lielāks kļūs spiediens uz tā divpadsmit dalībvalstīm pastiprināt savstarpējo sadarbību. Jau šodien ir tā, ka svarīgākie finansu un valūtu politikas lēmumi tiek pieņemti eiro grupā, no kuras Dānijas, Zviedrijas un Lielbritānijas finansu ministri ir izslēgti. Eiro valstu diplomāti atklāti saka, ka šī tendence vēl pastiprināsies.

Otrs efekts : tiks apgrūtinātas sarunas par ES reformām. Pēc tam, kad dāņi referendumā savai valdībai ir skaidri pateikuši, cik maz viņiem nozīmē tālāka Eiropas integrācija, pārējām valdībām ir jāgatavojas uz īpaši sīkstām debatēm. Dānijas premjeram Polam Nīrupam Rasmusenam galotņu sanāksmē decembrī Nicā būs grūti balsot par nacionālo veto tiesību ierobežošanu. Taču, tā kā viņš starp 15 ES dalībvalstu valdību un vadītājiem tāds nav vienīgais, izredzes uz saprātīgām ES reformām ir sliktas. Tas savukārt met ēnu uz ES paplašināšanu: Nicā ES dalībvalstis grib radīt priekšnoteikumus jaunu dalībvalstu uzņemšanai. Ja tas neizdosies, draud tālāka vilcināšanās.

Trešais efekts : saasināsies diskusijas par Eiropas kodolu. Dāņu "nē" skaidri parāda, kādas ir 15 valstu integrācijas robežas. Savukārt Dānijas valdība vairs nevarēs tik spēcīgi vērsties pret to, ka savā starpā ciešāk sadarbojas pārējās ES dalībvalstis.

Ceturtkārt , dāņu "nē" nozīmē atvadīšanos no idejas, kas Eiropas Savienībai ir jau no pirmajām dienām: no tā, ka eksistē tikai viens līdzdalības veids. Ja vairs nebūs spēkā pamatprincips, ka visām ES dalībvalstīm uz ilgu laiku ir jāpiedalās visās politikas jomās, pavērsies brīva telpa diferencēšanai. Līdz ar to īsā laikā parādīsies visas iespējamās praktiskās problēmas — kādas valstis piederēs pie kodola, kādas jaunas institūcijas ir nepieciešamas, kā norobežot vecās ES struktūras no jaunā kodola?

Ja izdosies atbildēt uz šiem jautājumiem, Eiropa pat var iegūt. Pat paplašināšanai "Eiropas kodols" beigās varētu izrādīties svētīgs: Eiropas Savienība tad atbrīvotos no nepieciešamības no visām kandidātvalstīm prasīt pilnu 80.000 lappušu ES tiesību programmu. Spēcīgākajām kandidātvalstīm, kā Ungārijai vai Igaunijai, tam gan nebūtu gandrīz nekādas atšķirības. Fleksibilitāte svarīgāka būtu vājākajām kandidātvalstīm, kuru uzņemšanu ES atliek uz arvien vēlāku laiku. Tad ES varētu nopietni vest sarunas pat ar Turciju, jo tad tā varētu izteikt tai atbilstošu iestāšanās piedāvājumu.

"Berliner Zeitung"

— 2000.09.29.

Betina Festringa