"Brīvība, vienlīdzība, cieņa"

"Piecpadsmitnieka" valstu pārstāvji vakar saskaņoja ES pilsoņu Pamattiesību hartas galīgo tekstu. Pēc deviņu mēnešu ilgām un grūtām sarunām saskaņotais dokuments, kas sastāv no 50 pantiem, vēl joprojām izraisīs asus strīdus. Ja harta kļūs tiesiski saistoša, tad grūti būs izpildīt daudzus tās noteikumus, piemēram, tiesības uz darbu vai tiesības saņemt no valsts apdzīvojamo platību, kas "nodrošina cilvēka cienīgus dzīves apstākļus". Ja tā kļūs tikai par "nodomu deklarāciju", tad daudzi tās punkti pārvērtīsies par tukšiem saukļiem. Tostarp francūži un vācieši vēlas, lai harta kļūtu par Eiropas Savienības Līguma sastāvdaļu, tādējādi pārvēršoties par kaut ko līdzīgu Eiropas konstitūcijai.

Briti visvairāk baidās no sociālo tiesību pieminēšanas dokumentā. Harta atzīst, ka eiropiešiem ir tiesības, piemēram, uz "brīvu darba vietas izvēli" un līdzdalību kolektīvās sarunās ar darbadevēju par atalgojuma lieluma noteikšanu, uz darba izpildi "veselīgos, drošos un cilvēka cienīgos" apstākļos, uz ģimenes un profesionālās dzīves saskaņošanu (piemēram, aizliedzot atlaist no darba grūtnieces). Tāpat valstij par pienākumu tiek uzlikta dzīvojamās platības "ar cilvēka cienīgiem dzīves apstākļiem" nodrošināšana tiem pilsoņiem, kuri nav spējīgi nopirkt vai īrēt sev mājvietu.

17.pantā ir teikts, ka "nevienam nevar atņemt viņa īpašumu, ja tam par iemeslu nav sabiedrības augstākās intereses". Šādā gadījumā īpašniekam ir jāsaņem "taisnīga kompensācija".

Francūžiem īpaši kaitinošs bija aicinājums atsaukties uz "reliģisko mantojumu" Eiropas tiesību izveidē, par kuru iestājās kristīgo demokrātu partijas. Visbeidzot tika panākta vienošanās, ka pietiek pieminēt Eiropas "garīgo mantojumu".

Harta atzīst ikviena tiesības uz dzīvības saglabāšanu, aizliedz nāves sodu izpildi vai nelegālo imigrantu deportāciju uz valstīm, kurās viņiem draud nāves sods. Dokumentā netiek pieminēti abortu vai eitanāzijas jautājumi. Toties harta aizliedz cilvēku klonēšanu vai peļņas iegūšanu no tirdzniecības ar cilvēku orgāniem.

Aizliegta tiek cilvēka piespiešana nodarboties ar kaut kādu noteiktu darba veidu, taču šis punkts neattiecas uz dienestu armijā, ieslodzījumu cietumā vai ārkārtas situācijām. Harta paredz pienākumu saglabāt korespondences vai personisko datu noslēpumu. Saziņas un informācijas apmaiņas brīvību nedrīkst ierobežot nedz attiecīgās valsts iestādes, nedz arī Savienības iekšpusē pastāvošās robežas.

Harta aizliedz diskrimināciju, piemēram, seksuālās orientācijas dēļ. Tiek deklarēta arī sieviešu un vīriešu līdztiesība nodarbinātības jomā.

Dokuments atzīst bērnu tiesības "brīvi paust savu viedokli", kas ir jāņem vērā "jautājumos, kas skar bērnus, atkarībā no to vecuma un brieduma pakāpes".

Harta atzīst ES pilsoņu tiesības uz labi funkcionējošu un efektīvu pārvaldi. Tā arī garantē, ka "ikviena persona, kuras tiesības un brīvības ir tikušas ierobežotas, ir tiesīga ierosināt lietas izskatīšanu tiesā".

"Gazeta Wyborcza"

— 2000.09.27.

Jendžejs Beļeckis