"Kučma ir vīlies par ES izturēšanos"

Ceturtā Eiropas Savienības un Ukrainas galotņu sanāksme Parīzē beidzās saspringtā atmosfērā. Ukrainas prezidents Leonīds Kučma gan apstiprināja, ka 15. decembrī tiks pilnībā slēgta Černobiļas atomelektrostacija, tomēr Ukrainas delegācija neslēpa vilšanos par to, ka ES pārstāvji, tāpat kā iepriekš, nav gribējuši izteikties par konkrētām savstarpējo attiecību attīstības perspektīvām. Kučma vienmēr ir teicis, ka Kijeva vēlas iestāties Eiropas Savienībā. Taču ES puse norāda uz Ukrainas katastrofālo ekonomikas stāvokli un lēnajām reformām. Tomēr Ukrainai tika dotas izredzes saņemt kredītu miljardu apmērā.

Francijas vadītājs un pašreizējais ES prezidents Žaks Širaks Parīzē uzsvēra, ka Francija saprot un respektē Ukrainas lēmumu neatteikties no atomtehnoloģijas. Taču pirms 14 gadiem notikusī Černobiļas katastrofa māca, ka reaktoru drošība ir jāgarantē "par katru cenu".

Pēc Rietumu diplomātu domām, konkrētāku perspektīvu trūkums, kā arī neveiksmīgā tuvināšanās ES un pašu apgādes ar enerģiju nodrošināšana ir piespieduši Kučmu mainīt savu politisko kursu. Līdz šim Ukrainas vadība saglabāja distanci ar Maskavu un ārpolitisko iniciatīvu centrā izvirzīja kontaktus ar ES un NATO, bet tagad Kučma acīm redzami cenšas tieši konfliktā par izejvielu piegādēm panākt kompromisu ar jauno Krievijas vadību ap Vladimiru Putinu.

Kā labas gribas zīmi iepretī Maskavai Kučma augustā pirmo reizi pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gadā atkal deva rīkojumu Ukrainas militārajām vienībām piedalīties Krievijas lielajos manevros. Runa bija par gaisa un jūras spēku manevriem Barenca jūrā.

Līdz šim Kijeva izvairījās pievienoties militārajai NVS organizācijai, kurā dominē Krievija. Rietumu diplomāti spriež, ka Putins ar spiedienu enerģijas sektorā grib piespiest Ukrainu. Tāpēc Maskavā Briseles atturību iepretī Ukrainai atzīmē ar labpatiku.

"Die Welt"

— 2000.09.18.

Tomass Urbans