Uz valsts sliekšņa: tās drošībai un turībai

Piektdien, 11. februārī, Grebņevā tika atklāts modernizēts muitas punkts, bet Preiļos — rajona Valsts ieņēmumu dienesta nodaļas jaunās telpas

Grebņevas robežkontroles punktā: Krievijas vēstnieks Aleksandrs Udaļcovs, ES vēstnieks Ginters Veiss, finansu ministrs Edmunds Krastiņš un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Andrejs Sončiks piektdien, 11.februārī

Piektdien Ludzas rajona Malnavas pagastā, uz Latvijas un Krievijas robežas tika svinīgi atklāts Grebņevas robežkontroles punkts

Finansu ministrs Edmunds Krastiņš , atklājot jaunuzbūvēto robežkontroles punktu, teica:

— Pirms vairākiem gadiem Latvijas valdība pieņēma svarīgu lēmumu par Latvijas austrumu robežas sakārtošanu. Pamazām, vismaz attiecībā uz robežas šķērsošanas punktiem, darbs ieiet noslēguma fāzē, un Grebņeva jau ir trešais modernais muitas robežkontroles punkts uz mūsu austrumu robežas. Pirms tam tika sakārtoti un ekspluatācijā nodoti robežkontroles punkti Terehovā, Pāterniekos, un mums atliek vēl tikai viens, lai programma būtu pilnībā īstenota, proti, Silenes robežkontroles punkts.

Šodien jāizsaka ļoti liela pateicība Eiropas Savienībai, ar kuras lielu materiālu atbalstu ir tapis šis modernais un Eiropas Savienības (ES) prasībām atbilstoši ierīkotais robežkontroles punkts. Kopumā celtniecība un iekārtošana ir izmaksājusi trīs miljonus latu, viena trešdaļa ir ES ieguldījums.

Es gribu izteikt cerību, ka šādu modernu robežkontroles punktu iekārtošana veicinās Latvijas un Krievijas tirdznieciskās attiecības, samazinās rindas uz mūsu robežām, kas daudzkārt veidojās tāpēc, ka robežkontroles punkti nebija pienācīgi iekārtoti. Modernas ēkas nozīmē tikai vienu soli, lai mūsu robežpārejas punkti atbilstu Eiropas Savienības standartiem, kuriem mēs vēlamies līdzināties. Tātad šis darbs turpināsies, un visiem robežkontroles punktos strādājošajiem dienestiem galvenā uzmanība būs jāpievērš savu darbinieku profesionālās kvalifikācijas celšanai. Vēlu jums visiem veiksmi!

VID ģenerāldirektors Andrejs Sončiks uzrunāja klātesošos:

— Šodien Latvijai, mūsu sabiedrībai ir īpaša diena tāpēc, ka uz Latvijas un Krievijas robežas ir atklāts un darbu sāk otrs Eiropas standartiem, kā arī Latvijas un Krievijas standartiem atbilstošs muitas robežkontroles punkts.

Es gribētu ļoti īsu mirkli atgriezties nesenā pagātnē. Šī vieta — Grebņeva — uz Latvijas un Krievijas robežas ir tā, kas piedzīvoja pirmos mūsu centienus savu robežu kontrolēt, savu robežu sargāt. Un šis punkts pirms nepilniem desmit gadiem, 1991. gadā, piedzīvoja arī divus OMON uzbrukumus. Patiesībā tas bija tikai pirms desmit gadiem. Mūsu muitas, robežsardzes un Sanitārās robežinspekcijas darbinieki ir piedzīvojuši to, ka bija jāstrādā 24 stundas pašreizējo 12 stundu vietā ļoti neērtos apstākļos — būdiņās, dažādās citās pielāgotās celtnēs. Vēl pirms trim četriem gadiem, kad mēs plānojām un projektējām muitas punkta ēkas, tikai varējām iedomāties, kā vajadzētu būt, jo mēs zinājām, kam jābūt. Bet bija vajadzīga nauda, laiks un, protams, arī valdības atbalsts. Un šis ir brīdis, kad varam būt šeit un apzināties: jaunā būve ir sabiedrībai un valdībai nozīmīgs pabeigta darba posms — apliecinājums, ka mēs savu robežu gribam sakārtot un kontrolēt.

Es gribu novēlēt visiem mūsu dienestiem, īpaši muitai, lai šajā robežkontroles punktā mēs mācētu, spētu un gribētu godīgi strādāt, nosargājot Latvijas ekonomisko tirgu tā, kā tas tiek prasīts no mūsu dienestiem. Gribu cerēt, ka mūsu darbs kontrabandas mazināšanā, muitas preču atbilstošā kontrolē veicinās ieņēmumus. Mūsu valsts un sabiedrība pamatoti gaida, ka ekonomiskās attiecības ar Krieviju virzīsies augšup — tas vajadzīgs Latvijai, un tas vajadzīgs arī Krievijai. Lai mums visiem kopā to izdotos īstenot!

VID Galvenās muitas pārvaldes direktors Aivars Krastiņš vēlēja:

— Sakarā ar celtniecības darbu pabeigšanu gribu novēlēt visiem trim šajās telpās strādājošajiem dienestiem strādāt kā vienotai komandai, jo austrumu virziens ir viens no svarīgākajiem mūsu ārējā tirdzniecībā. Gribu novēlēt labu sadarbību un pateikt paldies visiem, kuri ir gan finansējuši, gan cēluši, gan palīdzējuši iekārtot šo svarīgo robežkontroles punktu. Lai Grebņevas robežkontroles punktam būtu ilgs mūžs!

Klātesošos uzrunāja arī Krievijas Federācijas vēstnieks Latvijas Republikā Aleksandrs Udaļcovs :

— Izmantojot brīdi, ka mēs atrodamies tikai 100 metru attālumā no Krievijas robežas, es runāšu krieviski. Esmu pateicīgs par ielūgumu un apsveicu visus klātesošos!

Šodienas notikums tiešām ir ļoti svarīgs. Gan praktiskā, gan arī simboliskā ziņā. Praktiskā puse ir tāda, ka šajā robežkontroles punktā muitai būs iespējas strādāt īpaši rūpīgi, un tas nozīmē, ka Latvijas valsts saņems vairāk naudas. Simboliskā ziņā — šis robežkontroles punkts ir vārti, valsts vārti, Latvijas Republikas vārti. Un ļoti patīkami, ka šie vārti ir skaisti, mūsdienīgi, nopietni aprīkoti ar visjaunākajām tehniskajām iekārtām.

Svarīgi, ka Grebņeva ir ne tikai vārti uz Latviju. Šis robežkontroles punkts ir arī kārtējais jaunais un labais tiltiņš starp mūsu valstīm. Es gribu vēlēt visiem dienestiem, kas šajā punktā strādās, noslogotas darba dienas — kā mūsu dienestiem nedaudz tālāk, Krievijas pusē. Gribu apsveikt visus, kas pie šīs robežkontroles punkta strādājuši, darbs ir veikts godam, ar pilnu atdevi.

Un vēl es gribu minēt kādu lietu. Izmantojot izdevību, ka šajā svinīgajā brīdī piedalās arī ES vēstnieks Latvijas Republikā Ginters Veisa kungs, gribu pieminēt ES lomu. Personīgi es, stāvot ārā zem lietussarga ar ES simboliku, guvu lielu gandarījumu. Ne tikai tādēļ, ka man patīk šis lietussargs, bet arī tādēļ, ka es zinu Latvijas pieliktās pūles, lai tā iespējami drīzāk kļūtu par ES dalībvalsti. Un es patiesi vēlu Latvijai šajā darbā panākumus un esmu pārliecināts, ka, Latvijai nākotnē esot dalībvalstij un iesaistoties visās norisēs, tas labvēlīgi atsauksies arī uz manu valsti — Krieviju. Vēlu jums veiksmīgu darbu!

ES vēstnieks Latvijas Republikā Ginters Veiss teica:

— Kaut arī mēs neatrodamies tikai nepilnus simt metrus no ES robežas, bet krietni tālāk, es tomēr runāšu valodā, kuru lieto lielā daļā ES valstu. Esmu priecīgs un gandarīts par to, ka šodien atklājam Grebņevas robežkontroles punktu, kura tapšanā līdzdarbojās arī Eiropas Savienība. Man jāsaka — šis robežkontroles punkts acīmredzami ir labs un veiksmīgs mūsu kopīgās sadarbības rezultāts. Es ceru, ka šeit drīz vien atradīsies ES austrumu robeža, bet šobrīd manam draugam Aleksandram Udaļcovam gribu teikt, ka šai robežai nav jāšķir cilvēki. Robeža ir veids, kā cilvēki savstarpēji sadarbojas, un savstarpējā sadarbība veidojas drošāka, elastīgāka, sniedzot pakalpojumus abām pusēm atbilstoši katras valsts vajadzībām.

Man īpaši gribas pieminēt Latvijas robežsargus, kuru darbībā pēdējos gados ir bijis ļoti liels progress. Gribu arī piebilst, ka mēs turpinām sniegt palīdzību Latvijai, uzlabojot austrumu robežu. Piemēram, ES ir iesaistījusies jaunā lielā projektā, kurš tiks sākts šogad un kura ietvaros daudz tiek domāts par speciālistu apmācību un robežas demarķēšanu. Un atkal, adresējot teikto Krievijas vēstniekam, gribu teikt — es vēlētos, lai robežvienošanās starp Latviju un Krieviju stātos spēkā jau tuvākajā laikā. Lai mums nebūtu tikai acīmredzamie robežu elementi, bet būtu arī skaidra robežas demarkācija visā Latvijas un Krievijas robežas garumā.

Es apsveicu visus kolēģus un it īpaši uzņēmumu, kurš uzvarēja konkursā par tiesībām veikt celtniecības darbus. Jo šis uzņēmums ir darbus pabeidzis pirms laika. Es vienīgi vēlētos, lai, nākamos robežkontroles punktus atklājot, būtu labāki laika apstākļi, tādēļ droši vien darbus labāk pabeigt pavasarī vai vasarā.

Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Gunārs Dāboliņš atzina, ka Grebņevas robežkontroles punkta atklāšana ir vēl viens liels solis Latvijas robežas sakārtošanā. Viņš atzina, ka var priecāties un pateikties Valsts robežsardzes personāla vārdā par to, ka darbiniekiem nodrošināti labi darba apstākļi, kas nākotnē dos labus rezultātus. Labi darba apstākļi nozīmē ļoti daudz. Un robežsardze darīs visu iespējamo, lai valsts robeža būtu droša. Robeža nešķir Latviju un Krieviju, teica G.Dāboliņš, tā savieno abas valstis.

Sanitārās robežinspekcijas priekšnieks Jānis Kinna sava kolektīva vārdā pateicās arhitektiem, celtniekiem, finansētājiem — visiem, kuri šajā robežpunktā ir radījuši ļoti labus darba apstākļus:

— Īpaši liels ir mūsu prieks par padziļinātās kontroles ēku. Mēs būtu vienkārši laimīgi, ja šādas padziļinātas kontroles ēkas būtu arī Grenctālē un citos punktos, nevis tikai Pāterniekos, Terehovā un Grebņevā. Šis robežkontroles punkts Grebņevā ir viens no vislabākajiem. Lai Sončika kungam izdodas iekasēt tik daudz naudas, ka arī visiem pārējiem posteņiem varētu uzcelt šādus robežkontroles punktus!

Jānis Lancers, SIA "PBLC", kurš veica ēku modernizāciju 11 mēnešu laikā, vadītājs atzina, ka celtnieki neesot lieli runātāji. To, ko uzņēmums ir paveicis — gan darbi, gan nedarbi — ir redzami un pašiem vērtējami.

Ludzas rajona Malnavas pagasta padomes priekšsēdētājs Juris Bozovičs izteica prieku par to, ka Ludzas rajonā jau uzcelts otrs šāda veida robežkontroles punkts. Līdz ar to austrumu robeža kļūst sakārtota, bet tas nav tikai skats uz sakārtotu Latviju. Tās ir jaunas darbavietas rajona cilvēkiem, un šādā veidā pamazām tiks sakārtota visa Latvija, atzina J.Bozovičs.

Savukārt kolēģi no Krievijas Federācijas, Sebežas muitas kontroles punkta, aicināja abu robežkontroles punktu darbiniekus strādāt rokrokā, lai savu pilnvaru robežās radītu labvēlīgus apstākļus abu valstu ekonomiskajai sadarbībai, cīnoties pret kontrabandu un dažādām nelikumībām.

Grebņevas robežkontroles punkta modernizācija izmaksājusi 3,7 miljonus latu. Daļa nepieciešamā finansējuma — 1,04 miljoni latu — ir ES PHARE programmas Robežšķērsojumu un tranzīta attīstības fonda līdzekļi. Jaunajā kontrolpunktā ir desmit transportjoslas, kas ļaus vienas diennakts laikā robežu abos virzienos šķērsot 600 transportlīdzekļiem.

Grebņevas kontrolpunkta teritorijā, kas aizņem 5,3 hektārus, no jauna ir uzbūvēta galvenā kontroles ēka, nojumes virs transporta kontroles zonas, transporta un kravu padziļinātās kontroles ēka, saimniecības ēka, autonoma katlumāja un radiotornis. Efektīvu robežkontroles punkta darbību un kravu kontroli nodrošina jaunuzstādītās ierīces — telekomunikāciju un datu pārraides iekārtas ar pieslēgumu valsts nozīmes datu pārraides tīklam, radiācijas kontroles "vārti", rokas bagāžas pārbaudes ierīce, videonovērošanas kameras, kā arī apsardzes, ugunsdrošības un teritorijas apsardzes signalizācijas sistēmas. Rezerves elektroapgādes vajadzībām uzstādīts dīzeļģenerators, kas ļauj ekstremālā situācijā dažu minūšu laikā atjaunot visu robežkontroles punktu dienestu darbību. Ūdensapgādes vajadzībām veikts artēziskais urbums, kā arī labiekārtota robežkontroles punkta teritorija, izbūvēti ceļi un stāvlaukumi. Vēl Grebņevā paredzēta pārtikas kravu pārbaudes kompleksa celtniecība.

Pagājušajā gadā Grebņevas robežkontroles punktā robežu šķērsojuši gandrīz 94 tūkstoši automašīnu. Uz Krieviju vestas galvenokārt plaša patēriņa un pārtikas preces, tranzītā dažādas izejvielas, bet Latvijā ievesti galvenokārt kokmateriāli, automobiļi un medikamenti. Pavisam 1999. gadā Grebņevas muitas punktā noformētas 7394 muitas procedūras — 7184 gadījumos eksports un 210 gadījumos imports. Nodokļos pavisam pērn iekasēti 426 863,53 lati, tajā skaitā ievedmuita — Ls 42 764,03, akcīzes nodoklis — Ls 43 902, pievienotās vērtības nodoklis — Ls 322 465,32, dabas nodoklis — Ls 17 732,18.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Uz veiksmīgu sadarbību: Edmunds Krastiņš, Ginters Veiss, Aleksandrs Udaļcovs

Starp Krieviju un Latviju — Eiropas Savienības vēstnieks Latvijā Ginters Veiss

Piektdien Valsts ieņēmumu dienesta Latgales reģionālās iestādes Preiļu rajona nodaļā tika atklātas jaunas klientu apkalpošanas telpas

Klientu apkalpošanas telpu izveidošana Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vietējās nodaļās norisinās VID modernizācijas projekta ietvaros. Šis projekts ar Pasaules bankas atbalstu tika uzsākts 1998. gadā, un plānots, ka tas turpināsies līdz 2002. gadam. Projektam 1999. gadā tika piešķirts arī Pasaules bankas aizdevums 5,1 miljons ASV dolāru, kura atmaksāšanas termiņš ir 15 gadu, saistību kārtošana Latvijai jāsāk pēc diviem gadiem. Šis piešķirtais finansējums sedz nepieciešamo līdzekļu mazāko daļu — kopumā piecu gadu laikā projekta izmaksas būs 45,7 miljoni ASV dolāru, un 40,64 miljonus ASV dolāru plāno ieguldīt Latvijas valdība.

VID modernizācijas projektam ir divas daļas. Organizatoriskās un vadības daļas jeb apakšprojekta ietvaros 5,4 miljonu ASV dolāru vērtībā paredzēts nodrošināt darbinieku mācības un stiprināt organizācijas struktūru, veikt neliela apjoma celtniecību, izveidot iekšējās kontroles sistēmu, nostiprināt ārējo un iekšējo sazināšanās sistēmu, uzlabot stratēģisko plānošanu, budžeta veidošanu, finansu un personāla vadību. Otrajā projekta daļā, kurai paredzēti 29,9 miljoni ASV dolāru, paredzēts panākt VID darbības uzlabojumus nodokļu, muitas darbības un sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanas tehniskajā ziņā.

             &n Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

VID Preiļu rajona nodaļas modernizācija izmaksāja 97,7 tūkstošus latu. Klientu apkalpošanas un darba telpu izbūvi mazliet vairāk nekā viena mēneša laikā veica Daugavpils rajona būvfirma "Gādība". Bijušā Preiļu viesnīcas korpusa piemērošanai VID nodaļas darbības vajadzībām ēka bija pilnībā jāpārplāno, jāpastiprina pārsegums arhīva izveidei, jāizbūvē jaunas starpsienas, jāizlīdzina grīdas un sienas, jārekonstruē elektrotīkls un jānodrošina nodaļa ar datortīklu. Ar moderno arhīva aprīkojumu, izmantojot firmas "Rasa un Co" pārbīdāmos plauktus, izdevies panākt maksimāli lietderīgu platības izmantojumu. Šobrīd Preiļu rajona nodaļas telpas nodrošina darbavietas 33 darbiniekiem, klientiem — ērtu apkalpošanas zāli un pilnībā atbilst VID projekta prasībām. Tā kā ēkas pārbūve veikta ziemas laikā, vēl nepieciešams pabeigt ēkas fasādes remontdarbus un apkārtnes sakopšanu.

Finansu ministrs Edmunds Krastiņš, atklājot jaunās telpas Preiļu rajona VID nodaļā, atzina, ka šeit norisošais pilnībā pierāda investīciju pareizu ieguldījumu. Jaunās VID nodaļas telpas gan veicinās nodokļu iekasēšanu, gan apliecinās citādu attieksmi pret nodokļu maksātājiem. Vēl daudzās VID iestādēs jāiegulda darbs un līdzekļi, lai tās visas kļūtu civilizētas, nodokļu maksātājiem patīkamas un draudzīgas iestādes, teica E.Krastiņš.

VID ģenerāldirektors Andrejs Sončiks teica, ka Preiļos paveiktais ir kārtējais solis VID ceļā uz servisa iestādi nodokļu maksātāju apkalpošanai:

— Šīs jaunās telpas ir zīme, ka mūsu valdība redz, saprot un atbalsta VID ne tikai tāpēc, lai pildītu valsts budžetu, bet arī tāpēc, lai izlīdzinātos biznesa konkurence starp negodīgo biznesu un godīgo. Preiļu nodaļas cilvēkiem savas zināšanas un iemaņas jāvelta tam, lai būtu vienāda attieksme pret pilnīgi visiem uzņēmējiem neatkarīgi no darbības veida un uzņēmuma lieluma. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa VID darbinieku ir godīgi un godprātīgi, un arī es apsolu savas pūles un laiku veltīt tam, lai pierādītu, ka tā ir.

VID Latgales reģionālās iestādes Preiļu rajona nodaļas priekšniece Lilija Ostrovska, uzrunājot klātesošos, atzīmēja:

— Preiļu rajonā ir 19 pagasti un 2 pilsētas, un šajā gadā viena pilsēta un divi pagasti ir izveidojuši Līvānu novadu. Ir reģistrēti 25 tūkstoši fizisko personu kā potenciālie darba ņēmēji. Četrarpus tūkstoši ir aktīvi saimnieciskās darbības ņēmēji. Ikviens no šiem cilvēkiem ir laipni gaidīts un apkalpots mūsu telpās, mēs arī atbildam arī uz vēstulēm. Mēs vienmēr esam sapratušies ar mūsu nodokļu maksātājiem, nav bijis nekādu īpašu domstarpību. Par jaunajām klientu apkalpošanas telpām līdz šim ir bijušas tikai atzinīgas atsauksmes. Ne vien darbinieki, bet arī klienti ir apmierināti, jo apkalpošana ir veikla, nav jāstaigā pa kabinetiem, jāstāv rindās, ir ērti iesniegt deklarāciju, saņemt konsultāciju, un datorsistēma ļauj visu nepieciešamo izdarīt iespējami ātrā laikā.

"Latvijas Vēstnesim" L.Ostrovska pastāstīja, ka jaunajās telpās Preiļu nodaļa strādā jau nepilnu mēnesi, jo oficiālā telpu atklāšana aizkavējusies sakarā ar saspringto darba grafiku.

— Taču mēs pa šo laiku esam iepazinuši gan klientu viedokli, gan arī uzklausījuši darbinieku atzinumus,— teica L.Ostrovska.— Man pašai ir nesalīdzināmi vieglāk strādāt, jo šīs telpas ir daudz plašākas, neveidojas rindas pie kabinetiem, cilvēki nestaigā no viena kabineta uz otru, nav burzmas. Mēs tagad varam ērti strādāt ar klientiem, un arī klientiem patīk gan jaunās telpas, gan arī jaunā darba sistēma.

Savukārt Vanda Gurkovska, VID Latgales reģionālās iestādes direktore, vislielāko pateicību veltīja Daugavpils būvfirmai "Gādība", kas veica remontu šajās telpās, lai piemērotu veco Preiļu viesnīcas korpusu VID nodaļas vajadzībām.

Savukārt paši nodokļu maksātāji uzteica jauno telpu iekārtojumu, kā arī visa VID konsekvento virzību un attīstību. Ne visās valsts iestādēs redzama sakoptība un darba stila uzlabošana, teica klienti. Taču ar VID darbiniekiem kļūst vieglāk strādāt, jo mainās ne tikai telpas, bet arī attieksme — tā kļūst izprotošāka un draudzīgāka.

VID ģenerāldirektora vietnieks, Informātikas pārvaldes direktors Andris Anspoks "Latvijas Vēstnesim" pastāstīja, ka pašlaik Preiļu nodaļas telpas tiek īrētas no pašvaldības, bet acīmredzot tās būs jāiegādājas. Rekonstrukcijas gaitā atklājies, ka finansiālais ieguldījums bijis nepieciešams divreiz lielāks, nekā sākotnēji domāts. Taču summa, kas nepieciešama, lai telpas nopirktu, būs trīs četras reizes mazāka, nekā izlietots pārbūvei.

— VID ir divi izmēģinājumreģioni, kuri katrs sastāv no trim bijušajiem rajoniem,— teica A.Anspoks.— Latgales reģionā jaunas telpas jau ir atklātas Preiļos un Krāslavā. Vēl mums atlicis sakārtot Daugavpils nodaļas jaunās telpas. Ir pabeigtas telpas arī Zemgalē — Bauskā un Dobelē, bet Jelgavā jaunās telpas atklāsim trešdien, 16. februārī. Preiļu nodaļas klientu apkalpošanas zāle ir piektā, ko atklājam VID modernizācijas projekta ietvaros, taču šis process turpināsies vēl 2001. un 2002. gadā.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore