"Pflīgers aicina sarīkot "lielo blīkšķi""

Bundestāga Eiropas komisijas priekšsēdētājs Frīdberts Pflīgers (KDS) aicina ES paplašināšanā uz austrumiem sarīkot "lielo blīkšķi". Konrāda Adenauera fonda konferencē Varšavā Pflīgers teica: "Tūlīt pēc galotņu sanāksmes decembrī Nicā ES ir jāpaziņo, ka tā līdz 2004. gada 1. oktobrim uzņems desmit jaunu dalībvalstu. Sarunas mēs gribam pabeigt 2002. gada beigās."

Pēc strīda par Baltijas jūras siļķēm un subsīdijām lauksaimniecībai atkal priekšplānā ir jāizvirza patiesi svarīgā "kontinenta apvienošana". Politiķis uzskata, ka ir jāuzņem Polija, Čehija, Ungārija, Slovākija, Slovēnija un Baltijas valstis, kā arī Malta un Kipra.

Arī NATO nedrīkstot gulēt uz lauriem, un tai esot jāturpina veiksmīgais "stabilitātes eksports" uz Viduseiropu un Austrumeiropu. Tā kā Rumānijai un Bulgārijai uz uzņemšanu ES būšot jāgaida ilgāk, tām līdzdalība NATO esot īpaši svarīga. Turienes valdību labvēlīgā izturēšanās pret NATO akcijām Kosovā esot bijusi iespējama tikai tāpēc, ka šīs valstis perspektīvu saskata līdzdalībā aliansē. Šo valstu uzņemšana aliansē ir svarīga arī vēl citu "ģeopolitisku iemeslu" dēļ — stabilitātei Balkānos un ap Melno jūru. "NATO paplašināšanas otrais raunds ir ļoti nepieciešams arī tāpēc, lai Eiropā noturētu amerikāņus. Mums ir vajadzīgi kopīgi nākotnes uzdevumi."

Arī Lietuva — kā pirmā no bijušajām padomju republikām – ir jāuzņem Ziemeļatlantijas aliansē. "Tad piecpadsmit gadu pēc Eiropas revolūcijas visas Viduseiropas un Austrumeiropas valstis, izņemot Ukrainu, būtu uzņemtas vai nu ES, vai NATO. Tad Eiropa būtu rīkojusies saskaņā ar savu vēsturisko atbildību," teica Pflīgers.

Pie miera Eiropā piederot arī tas, lai neskarts paliktu ABM līgums par pretraķešu aizsardzības sistēmu nepieļaujamību. Tas esot "draudzīgs aicinājums" Vašingtonai, kur tiek domāts par pretraķešu aizsardzības sistēmas uzstādīšanu.

NATO ģenerālsekretāra vietnieks Edgars Baklijs teica, ka Vācija nepilda savus pienākumus NATO ietvaros: "Ar 1,48% no iekšzemes kopprodukta, ko šogad tā ir piešķīrusi aizsardzībai, Vācija aliansē atrodas 14. vietā." Pat tāda jauna un mazāk labklājīga NATO dalībvalsts kā Polija, pēc šādiem aprēķiniem, proporcionāli aizsardzībai atvēl vairāk.

Poļu ģenerālis Staņislavs Koziejs, kas Aizsardzības ministrijā ir atbildīgs par kopējo plānošanu, norādīja uz pagriezienu armijas attīstībā virzienā no kvantitātes uz kvalitāti. "Šīs pārmaiņas ir smagas, un es nevaru teikt, ka tās mums jau ir aiz muguras." Vienlaikus Polijas pārstāvji piesardzīgi uzdeva jautājumus par kopējās drošības politikas attīstību ES. "Polija pozitīvi vērtē Eiropas drošības un aizsardzības politiku. Taču mēs baidāmies, vai šī politika neattīstīsies kā pretstats NATO," teica Polijas Aizsardzības ministrijas plānošanas grupas vadītājs Romans Kuzniars.

Tajā pašā laikā Frīdriha Eberta fonda pasākumā poļu zinātnieki mēģināja kliedēt bažas par Savienības paplašināšanu uz austrumiem. Ekonomists Janušs Rovinskis citēja vācu vērtējumu, saskaņā ar kuru ES kopējā lauksaimniecības politika desmit jaunu dalībvalstu gadījumā gadā papildus prasītu tikai "piecus līdz 10 miljardus eiro". Kādā fonda pētījumā vācu zinātnieki 2006. gadu bija nosaukuši kā visām pusēm labāko Savienības paplašināšanas datumu.

"Die Welt"

— 2000.09.22.

Gerhards Gnauks