• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2005.gada 9.augusta sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.08.2005., Nr. 125 https://www.vestnesis.lv/ta/id/114121

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Uzturoties darba vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs un tiekoties ar ASV valsts amatpersonām 8. augustā

Vēl šajā numurā

10.08.2005., Nr. 125

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta 2005.gada 9.augusta sēdē

Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā nodrošināma izglītība patvēruma meklētāju nepilngadīgajiem bērniem vai nepilngadīgiem patvēruma meklētājiem”.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā nodrošināma izglītība patvēruma meklētāju nepilngadīgajiem bērniem vai nepilngadīgiem patvēruma meklētājiem (patvēruma meklētāji).

Patvēruma meklētājiem nodrošina pamata un vidējo izglītību. Izglītību patvēruma meklētājiem nodrošina līdz bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanas vai atteikuma dienai. Patvēruma meklētājam izglītības ieguves uzsākšanu nodrošina triju mēnešu laikā no dienas, kad nepilngadīgais vai viņa vecāki Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā iesnieguši pieteikumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu. Ja patvēruma meklētājam nepieciešama speciāla izglītība, tās ieguves uzsākšanu nodrošina viena gada laikā.

Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs ne vēlāk kā mēnesi pēc patvēruma meklētāja ievietošanas centrā informē Izglītības un zinātnes ministriju par patvēruma meklētāju, kuram nodrošināma izglītība. Ja patvēruma meklētājam ir likumīgs pamats uzturēties Latvijas Republikā, patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs informē Izglītības un zinātnes ministriju mēneša laikā no dienas, kad iesniegts pieteikums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu. Patvēruma likuma 14.pantā minētajā gadījumā Valsts robežsardzes struktūrvienība informē Izglītības un zinātnes ministriju mēneša laikā no dienas, kad patvēruma meklētājs vai viņa vecāki iesnieguši pieteikumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.

Izglītību nodrošina patvēruma meklētāju izmitināšanas centram vai saskaņā ar Patvēruma likuma 14.pantu Valsts robežsardzes struktūrvienībai tuvumā esošās akreditētās izglītības iestādes, kuras īsteno licencētas vispārējās izglītības programmas attiecīgajā izglītības pakāpē. Ja patvēruma meklētājs tiek aizturēts saskaņā ar Patvēruma likuma 14.pantu, izglītības ieguvi nodrošina Valsts robežsardzes struktūrvienības telpās.

Izglītības iestādes, kuras sniegs izglītības pakalpojumu patvēruma meklētājiem, atbilstoši šo noteikumu kritērijiem pēc saska­ņošanas ar izglītības iestādes dibinātāju nosaka Izglītības un zinātnes ministrija. Saskaņojums ar dibinātāju nav nepieciešams, ja izglītības pakalpojumu sniedz valsts izglītības iestāde.

Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā nepieciešamos mācību priekšmetu programmu paraugus un metodiskos ieteikumus izglītības iespēju nodrošināšanai patvēruma meklētājiem.

Pedagogu atalgojumu un mācību līdzekļu izstrādes un izdošanas pakalpojumus patvēruma meklētāju izglītības nodrošināšanai finansē no Izglītības un zinātnes ministrijas pamatbudžetā kārtējam gadam iekļautajiem līdzekļiem.

Lai saņemtu valsts dotāciju par izglītības pakalpojuma sniegšanu patvēruma meklētājam, izglītības iestāde slēdz līgumu ar Izglītības un zinātnes ministriju, līgumā ietverot pedagogu atalgojumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par pedagogu darba samaksu.

Iespēju iegūt vidējo izglītību nodrošina arī pēc patvēruma meklētāja pilngadības sasniegšanas.

Patvēruma meklētājiem pamatizglītības posmā atbilstoši iespējām tiek nodrošināta dzimtās valodas apguve.

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2003.gada 27.janvāra Direktīvas 2003/9/EK, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””.

Likumprojekts precizē Zemessardzes uzdevumus, nosakot, ka tā: aizsargā valsts sauszemes teritoriju; iesaista Latvijas Republikas pilsoņus valsts aizsardzības un sabiedris­kās kārtības nodrošināšanā; piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā; pilda Nacionālo bruņoto spēku kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma funkcijas; sagatavo personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās, kā arī citu Zemessardzes uzdevumu izpildei; normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedalās vispārējās drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā.

Likumprojekts nosaka Zemessardzes sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām, komersantiem, biedrībām un politiskajām partijām. Valsts un pašvaldību institūcijas, komersanti un biedrības sniedz palīdzību Zemessardzei tās uzdevumu izpildē. Zemessardze sadarbojas ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministri­jas padotībā esošajām valsts institūcijām un citām valsts un pašvaldību institūcijām un atbalsta tās likumpārkāpumu novēršanā.

Likumprojekts paredz noteikt, ka Zemessardzes komandierim ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no visām valsts un pašvaldību institūcijām, komersantiem un biedrībām ziņas jautājumos, kas saistīti ar Zemessardzes darbības jomu.

Likumprojekts nosaka, ka Zemessardze tiek finansēta no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem.

Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests nodrošina Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starp-tautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi)”.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests (drošības dienests) nodrošina Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju (ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju) aizsardzību (apsardzi) Latvijas Republikā.

Drošības dienests sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas padotībā esošajām iestādēm, kā arī citām valsts un pašvaldību institūcijām organizē ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi) un veic drošības pasākumus pilnā vai daļējā apjomā atbilstoši personas apdraudējumam.

Drošības pasākumu pilns apjoms ir: drošības eskorts – ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju fiziskās neaizskaramības, kā arī netraucētas un drošas pārvietošanās nodrošināšana; pagaidu uzturēšanās vietas apsardze; informācijas nesankcionētas ieguves novēršana.

Par ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju plānotajām vizītēm Latvijas Republikā Ārlietu ministrijas Valsts protokola vadītājs, Saeimas Kancelejas protokola vadītājs vai Valsts prezidenta Kancelejas protokola vadītājs rakstiski informē drošības dienesta komandieri ne vēlāk kā septiņas darbdienas pirms vizītes sākuma, bet par neplānotu vizīti – dienā, kad Ārlietu ministrija, Saeimas Kancelejas protokola nodaļa vai Valsts prezidenta Kancelejas protokola nodaļa ir saņēmusi informāciju par attiecīgās vizītes organizēšanu.

Drošības dienesta komandieris triju darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas par plānotu vizīti, pamatojoties uz drošības dienesta un valsts drošības iestāžu veiktās apdraudējuma analīzes rezultātiem, pieņem lēmumu par drošības pasākumiem, to apjomu un organizācijas kārtību. Ja vizīte ir neplānota, attiecīgo lēmumu pieņem triju darbdienu laikā, bet ne vēlāk kā līdz vizītes sākumam. Par pieņemto lēmumu drošības dienests informē Ārlietu ministrijas Valsts protokola vadītāju, Saeimas Kancelejas protokola vadītāju vai Valsts prezidenta Kancelejas protokola vadītāju.

Drošības dienests nosaka drošības pasākumu apjomu un katra pa­sākuma organizācijas kārtību un par to informē visas drošības pasākumos iesaistītās institūcijas, kā arī ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvjus. Drošības pasākumu organizācijas kārtību ievēro visas drošības pasākumos iesaistītās institūcijas, kā arī ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvji.

Drošības dienests nodrošina ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju fizisko neaizskaramību.

Atkarībā no ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju pār­vietošanās veida ir šādi drošības eskorti: transportlīdzekļu eskorts, ja attiecīgos transportlīdzekļus pavada divi vai vairāki operatīvie transportlīdzekļi. Transportlīdzekļu eskortu organizē drošības dienests un nodrošina to patstāvīgi vai sadarbībā ar Valsts policiju vai Militāro policiju; personiskās apsardzes eskorts, ko nodrošina drošības dienests.

Sabiedrisko kārtību pasākumos, kuros piedalās ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvji, pēc drošības dienesta sniegtās informācijas nodrošina Valsts policija, pašvaldības policija un Militārā policija.

Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā nosaka, ka Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests vairs nav Speciālo operāciju spēku apakšvienība, bet ir tieši pakļauts Nacionālo bruņoto spēku komandierim. Lai izpildītu Nacionālo bruņoto spēku likumā noteikto, ir jāizdod jauni Ministru kabineta noteikumi. Iepriekš šo jomu regulēja 2004.gada 23.marta Ministru kabineta noteikumi Nr.153 “Kārtība, kādā Speciālo operāciju spēki nodrošina Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi)”, kas šobrīd vairs nav spēkā.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!