Inflācija kā sāpju signāls

Augsta inflācija tautsaimniecībā ir atgriezeniskās saiknes sāpju signāls, uz ko nekavējoties jāreaģē, liekot lietā pretinflācijas sviras. Pretējā gadījumā asus zobus rāda inflācijas spirāle, kuru apturēt ir gana grūti. Latvijā patēriņa cenu indekss palēcies uz augšu (2003.gada jūnijā +3,7% pret +2,5% tā paša gada maijā un +0,9% 2002.gada jūnijā. 2004.gadā inflācija jau trakoja ar pilnu spēku: rudenī un ziemā patēriņa cenu pieaugums sasniedza 7,8 – 7,3%.)

Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Inflācija nerimstas

Naivā cerība, ka inflācija tirgus spēku iespaidā pati par sevi noplaks, nepiepildījās. Šogad patēriņa cenu indekss svārstījās 7–6% robežās. Inflācijas attīstību Latvijā uzskatāmi rāda 1.tabula.
Inflācija Latvijā divos gados sasniegusi līmeni, kas apdraud tautsaimniecisko stabilitāti. Latvija ieguvusi apšaubāmo godu būt par Eiropas Savienības (ES) inflācijas līderi. Mūsu valsts vienlaikus attīstās ES ar visstraujāko iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu, tomēr inflācijas dēļ reālā darba samaksa ne vien nepieaug, bet pat sarūk. Šis nozīmīgais sociālais rādītājs 2005.gada 1.ceturksnī līdzinās tikai 97,5% pret iepriekšējā gada atbilstošo līmeni, vecuma pensijas – 96,2%.
Latvijas vietu inflācijas jomā (ES) rāda 2.tabula.
“Eirostat” informācija liecina, ka gandrīz gadu Latvija pēc inflācijas līmeņa ieņem pirmo vietu ES valstu cenu pieauguma topā. Turklāt “Eirostat” aprēķinātais patēriņa cenu indekss par 0,3 procentu punktiem ir augstāks nekā Latvijas Statistikas pārvaldes lēstais. Kāpēc Latvijai šāds inflācijas līdera gods? Var jau uzskaitīt virkni it kā objektīvu faktoru, kas nosaka augsto inflācijas līmeni valstī. Vai patiešām Latvija ir vientuļa sala ES bangojošajā okeānā, kuru it sevišķi bargi plosa cenu pieauguma vētras? Vai Igaunijai un Lietuvai ir kādi īpaši aizsargvaļņi, kas tās sargā no augstas inflācijas un ko Latvija nespēj uzstutēt? Augsti mācīti eksperti, speciālisti, pētnieki, kuriem ir pieejama nepieciešamā informācija, atbildi uz šo kardinālo jautājumu sabiedrībai nav snieguši.

Augstās inflācijas cēloņi

Ir Latvijas ekonomikas zinātāji, kas apgalvo: “Vainīga ir Latvijas iestāšanās ES un lata piesaiste eiro.” Šāda “diagnoze” kritiku neiztur, jo mūsu kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva ir līdzīgā situācijā kā Latvija.
Iekams abstrakti spriest, pievērsīsimies Latvijas Statistikas pārvaldes informācijai (3.tabula).
Cenu kāpumu līdergrupa ir pārtika, kam seko veselība, viesnīcas, restorāni, transports. Savukārt starp pārtikas produktiem cenas gada laikā visstraujāk pieaugušas pienam, sieram, olām (+0,66 procentu punkti), dārzeņiem, kartupeļiem (+0,65 procentu punkti), gaļai un gaļas izstrādājumiem (+0,54 procentu punkti). Visus šos cenu kāpumus tieši saistīt ar Latvijas integrāciju ES un lata piesaisti eiro nav prāta darbs.
Faktors, kas tieši vai pastarpināti iespaidojis gandrīz vai visu preču, t.sk., pakalpojumu, cenu līmeni, ir degvielas cenu augstlēkšanas “panākumi” – +0,77 procentu punkti gada laikā. ES šai ziņā ir upuris, nevis cenu pieauguma cēlonis. Pašmājās ražoto lauksaimniecības produktu cenu kāpuma pamatā daļēji ir saņemtā ES fondu nauda, kas ieguldīta jaunajā tehnikā un tehnoloģijā, lai ievērotu ES stingrās prasības. Neizbēgami auguši amortizācijas atskaitījumi un līdz ar to arī ražošanas izmaksas un cenas. Latvija šai ziņā nav izņēmums, gluži tādi paši procesi notikuši citās jaunajās ES dalībvalstīs, arī Igaunijā un Lietuvā.
Sava loma pieprasījuma pieaugumam bija patērētāju kredītam, kas Latvijā ir viegli saņemams. Tajā pašā virzienā līdz ar iekšzemes kopprodukta pieaugumu darbojas lielāks izmaksātās darba algas apjoms. Tirgus izjūt augošā pieprasījuma spiedienu un reaģē ar cenu izaugsmi. Inflācijas apstākļos pastiprināts pieprasījums saistās arī ar inflācijas gaidām: šodien tiek pirkts lētāk un vairāk, lai rīt nebūtu jāmaksā augstāka cena.
Sava loma inflācijas līmeņa noteikšanā ir importa cenu kāpumam. 2005.gada 1.ceturksnī šīs cenas pieauga par 10,1%, kas par 2 procentu punktiem pārsniedz iepriekšējā gada attiecīgo cenu izaugsmi. Šo pieaugumu galvenokārt noteica naftas produktu un citu ražošanas resursu cenu dinamika. Mums nav informācijas, kā mainījās importa patēriņa preču cenas. Zinām, ka kurss lats/eiro kopš šā gada 1.janvāra ir nemainīgs un inflācija Eiropas Savienībā ir zema (+2,0%). Tāpēc spriedumiem par inflācijas importu no citām eirozonas valstīm un cenu izlīdzināšanai ES telpā nav reāla pamata.

Kas darāms?

Vismaz gads inflācijas apkarošanai Latvijā ir zaudēts. Beidzot visiem ir skaidrs, ka uz tirgus stihiskās regulēšanas svētīgo iedarbību, iegrožojot vērā ņemamu cenu pieaugumu, nav ko cerēt, ka nepieciešami administratīvi soļi valsts mērogā. Pirmā attapās Latvijas Banka, kas lēma ierobežot komercbanku kredītus, paceļot šīm bankām obligāto rezervju normatīvu. Šā soļa gaidāmo rezultātu vērtējums ir pretrunīgs. Vieni eksperti uzskata, ka šis pasākums patiešām mazinās kredītu izsniegšanas iespēju un pastarpināti arī pieprasījumu, citi pauž domu, ka bankas iecere kredīta apjomu un inflāciju praktiski nemazinās.
Īpaša darba grupa izstrādāja antiinflācijas pasākumu klāstu. To sākotnēji plānoja izskatīt un pēc rūpīgas apspriešanas pieņemt obligātai izpildei valdības sēdē 26.jūlijā. Pēdējā mirklī Ministru kabineta sēdes plānā šo svarīgo jautājumu neiekļāva. Lai cik dīvaini tas arī skan, varbūt tas ir pozitīvs solis. Presē lasījām daudz kritikas par iespējamiem antiinflācijas pasākumiem un darba grupas priekšlikumu izstrādāšanas slēgto raksturu. Diemžēl jāpiekrīt plašsaziņas līdzekļos izteiktajam viedoklim, ka, spriežot par valdības aktivitātēm inflācijas sakarā, rodas asociācija ar skolēnu, kurš nav sagatavojis mājas darbu un steidz rakstīt visu, kas ienāk prātā, lai apjoms izskatās lielāks. Patiešām trūkst pētījumu un nopietnas analīzes.
Pirmkārt, trūkst atbildes, kāpēc Igaunijā un Lietuvā patēriņa cenu kāpums ir divas reizes zemāks nekā Latvijā. Šā jautājuma noskaidrošana varētu dot ierosmi pretinflācijas pasākumu īstenošanai mūsu valstī.
Otrkārt, jāsniedz skaidra atbilde, kādā mērā inflācija Latvijā ir pieprasījuma inflācija un kādā mērā – izmaksu inflācija. Atšķirīga slimības diagnoze prasa arī atšķirīgas ārstēšanas metodes un zāles. Vai augošais pieprasījums reāli atduras pret ierobežotu piedāvājumu? Varbūt nav jāiegrožo pieprasījums, bet aktīvi jāstimulē piedāvājums?
Treškārt, ass un visnotaļ sāpīgs jautājums ir gāzes cenu gaidāmais pieaugums. Publicēta informācija, ka degvielas cenu kāpuma īpatnējais svars 2005.gada jūnijā, ieskaitot naftas produktus, līdzinājās tikai 0,7 procentu punktiem no 6,3% patēriņa cenu pieauguma gada laikā. Pavisam neievērojams tad liekas gāzes sadārdzinājuma iespaids uz inflāciju. Šāda informācija ignorē faktu, ka gāzes cena iespaido jo daudzu ražojumu un pakalpojumu izmaksas, ka augstākās gāzes cenas ne tikai tieši mazina patērētāju pirktspēju, bet izsauc ķēdes reakciju, veicina izmaksu inflāciju. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) jau apstiprinājusi augstākas gāzes cenas turpmākajiem gadiem. Oficiāli tiek atzīts, ka pie visa vainīga ir gāzes piegādātāja, proti, Krievijas “Gazprom” augstāka peļņas apetīte un politiskās intrigas Krievijas Valsts domē. Jā, gāzes cenu jautājumā mums ir darīšana ar dabiskā monopola izdarībām. Bet valdības un SPRK svēts uzdevums ir monopolam pretoties, nevis paklausīgi bez ierunām pildīt tā prasības.
Kādas ir inflācijas prognozes Latvijai? (4.tabula)
Arī citi speciālisti neparedz, ka inflācijas līmenis Latvijai varētu būt zemāks. Vienlaikus jāatzīmē, ka Māstrihtas kritērijs, kas Latvijai iedegtu zaļu gaismu iestājai Eiropas Monetārijā savienībā (EMS) un pārejai no lata uz eiro, ir patēriņa cenu indekss gadā ap 2,3%. Gaidīt no Eiropas Centrālās bankas, ka tā izņēmuma kārtā Latvijas gadījumā neievēros eiro apgrozības stabilitātes nosacījumus, ir abstrakta vēlme, nevis reāla perspektīva. Ko nevar celt, to nevar nest. Latvijas valdībai ir jāpieņem tāda inflācijas apkarošanas programma, kas ļautu aktīvi virzīties patēriņa cenu pieauguma mazināšanas virzienā.

1.tabula

Patēriņa cenu pārmaiņas % pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu

2.tabula

Patēriņa cenu pieaugums ES valstīs 2005.gada jūnijā, %

3.tabula

Cenu pārmaiņas patēriņa grupās, %

4.tabula

Inflācijas prognoze, %

Georgs Lībermanis,
LU Dr.h.c., Latvijas Valsts emeritētais zinātnieks