"Parīzē bez ilūzijām"

Nesenais Lielbritānijas un Zviedrijas premjerministru raksts, kurā tika propagandēta jauna, dinamiskāka pieeja Eiropas Savienības paplašināšanai, kā arī kandidātvalstu uzaicināšana piedalīties reformu procesā, Francijā, kas pašlaik ir ES prezidējošā valsts, nav radījis lielu ieinteresētību.

Francijas Eiropas lietu ministrs Pjērs Moskovici laikrakstam "Gazeta" atteicās sniegt komentārus par Tonija Blēra un Jerana Pērsona kopīgo uzstāšanos. Ministrs tikai pateica, ka, maskējoties ar rūpēm par Eiropas Savienības paplašināšanos, esot vērojami centieni novājināt Eiropas konstrukciju. Viņš piebilda, ka Francija vēlas tā īstenot paplašināšanās procesu, lai tā gaitā netiktu nodarīts kaitējums ne pašreizējo, ne arī nākamo dalībvalstu interesēm; tomēr Francija nevarot piekrist, ka ES būtu jāpaplašina pēc iespējas ātrāk, jo tāda steiga varētu mazināt pašreizējo Eiropas vienotību.

Pēc Parīzes novērotāju uzskatiem, vēl joprojām nekas neliecinot, ka decembrī paredzētajā Nicas starpvaldību konferencē varētu tikt noteikti kaut kādi konkrēti termiņi jaunu dalībvalstu uzņemšanai.

Francijas Starptautisko attiecību institūta direktora vietnieka politologa Dominika Muasī komentārs:

Jau labu laiku Londona Eiropas debašu laikā klusēja, lai gan agrāk tā tādu atturību netika izrādījusi. Taču tagad Tonijs Blērs ir nolēmis izteikties. Kādēļ gan viņš tagad ir nolēmis paust savus uzskatus par paplašināšanos? Tā kā vācieši galveno uzsvaru liek uz federālismu, bet francūži aktīvi iestājas par nacionālajām valstīm, tad arī angļiem vajadzēja atrast kaut kādu savu akcentu. Tad nu tie sāka nodarboties ar problēmām ES paplašināšanas procesā, kas, lai gan jau ievadīts, tomēr šobrīd ir nonācis zināmā strupceļā. Pateicoties tam, Blērs Eiropas debatēs varēja teikt "savu vārdu", kas, atklāti sakot, neko daudz viņam nav izmaksājis, jo jau iepriekš bija zināms, ka šim "vārdam" nebūs nekādu praktisku seku.

Tomēr šāda akcenta izvēlei nebija gadījuma raksturs. Blēra uzstāšanās iekļaujas labi zināmajā britu politiskajā tradīcijā, kas dilemmā starp Eiropas Kopienas padziļināšanu un tās paplašināšanu pirmo iespēju allaž ir pieņēmusi visai rezervēti. Otrā jautājuma puse britiem, visticamāk, ir tikai veids, kā distancēties no pirmās. Citiem vārdiem sakot: Francija un Vācija vēlas reformēt Eiropas Savienību tā, lai uzlabotu lēmumu pieņemšanas gaitu un nesasaistītu to dalībvalstu iniciatīvu, kuras uz priekšu vēlas doties straujāk, bet angļi iesaka citu variantu — dažādas dalībvalstu apvienības, kas savstarpēji nebūtu tik cieši saistītas…

Bet premjers Pērsons? Zviedrija Eiropas Savienībā ir iestājusies samērā nesen, un tā nav viena no galvenajām Francijas ierosināto reformu atbalstītājām. Arī Zviedrija vēlas, lai tās balss tiktu sadzirdēta, starp citu, tās kaimiņvalstīs Baltijā. Galu galā nākamajā pusgadā Zviedrija būs ES prezidējošā dalībvalsts.

"Gazeta Wyborcza"

— 2000.09.26.

.