"Vai lielais risinājums?"

Briselē un Berlīnē vairojas norādes, ka Eiropas Savienība vēlākais 2005. gadā varētu uzņemt līdz pat desmit kandidātvalstīm. ES budžeta komisāre Šreiere otrdien atspēkoja bažas, ka varētu tikt pārsniegtas ES finansiālās iespējas. Budžeta plāns laikam līdz 2006. gadam ļauj uzņemt vienlaikus desmit valstis. Zaļo politiķe teica, ka runa esot par "teorētiskiem" apsvērumiem. Taču viņa paskaidroja, ka Bulgārija un Rumānija tomēr nebūs spējīgas šajā laika intervālā sagatavoties iestājai ES. Arī ES paplašināšanas komisārs Ferhoigens ir pārliecināts, ka līdz Prodi Komisijas pilnvaru beigām 2005. gadā ES būs pievienojies jau kandidātvalstu "vairākums".

Pagājušajā gadā pieņemtais budžeta plāns balstās uz pieņēmumu, ka 2002. gadā ES varētu iestāties pirmās sešas kandidātvalstis — Igaunija, Polija, Ungārija, Čehijas Republika, Slovēnija un Kipra. Latvijā, Lietuvā, Slovākijā un Maltā, četrās tā saucamās otrās grupas vislielāko progresu sasniegušajās kandidātvalstīs, kopā ir tikai 12,5 miljoni iedzīvotāju. Jau tas vien rāda, ka uzņemamo kandidātvalstu loka paplašināšana finansiāli ir iespējama. Šai nolūkā Savienībai nav jāizmanto ekonomiskā devuma 0,3 procentu finansiālā spēles telpa, par kādu finansiālais plāns laika posmam līdz 2006. gadam ļauj paaugstināt dalībvalstu iemaksas ES. Kas attiecas uz tiešajiem maksājumiem lauksaimniecībai, komisāre teica, ka "neeksistē reāls scenārijs", saskaņā ar kuru to izmaksāšana pilnā apjomā būtu jāsāk uzreiz pēc iestāšanās.

Izredzes uz pirmā iestāšanās raunda paplašināšanu pastiprina arī Starpvaldību konferencē par ES līgumu reformām panāktais progress, lai nodrošinātu Savienības rīcībspējas. Šajā virzienā norāda arī Berlīnē dzirdamie izteikumi. Piemēram, bijušais aizsardzības ministrs Folkers Rīe iestājas par to, ka, vēlākais līdz 2004. gada pavasarim ir jāuzņem Polija, Ungārija un trīs Baltijas valstis. KDS/KSS frakcijā pat tiek aicināts realizēt "lielo izrāvienu" un uzņemt visas kandidātvalstis, izņemot Rumāniju un Bulgāriju. Šķiet, ka šādam modelim simpatizē arī valdības nometnē. Arī tur, atsaucoties uz modeļa aprēķiniem, saka, ka izmaksu dēļ " Big–bang atrisinājums" noteikti neveiksmi necietīs. Tur, tāpat kā Parīzē, taktisko vēlēšanu apsvērumu dēļ vēl nav pieņemts lēmums, vai sarunas vajadzētu pabeigt jau 2002. gadā, pirms Bundestāga vēlēšanām Vācijā un prezidenta vēlēšanām Francijā. Pat sarunu pabeigšana pēc šī termiņa netraucēs kandidātvalstīm iestāties līdz 2005. gadam, jo ratifikācijai, kā rāda pieredze, nav vajadzīgs vairāk par 18 mēnešiem.

"Frankfurter Allgemeine Zeitung"

— 2000.09.20.