"Parunāsim un tad gan jau redzēs"

Pirmo reizi NATO un Eiropas Savienības vēsturē abu organizāciju pārstāvji nosēdās kopā pie viena galda.

Lai gan šoreiz tikai uz dažām stundām un brīžiem pat šķita, ka pārstāvji ir visai nevaļīgi, tomēr ir skaidrs, ka abas tik dažādās pasaules neizbēgami tuvināsies.

NATO valstu vēstnieki otrdien Briselē tikās ar ES pārstāvjiem drošības un aizsardzības jautājumos, kuri darbojas COPSI — Politikas un drošības pagaidu komitejā. Šī tikšanās nozīmē, ka alianse ir sākusi saprast, ka ES aizsardzības ambīcijas nenovājinās NATO, bet savukārt ES ir sākusi saprast, ka tā netiks galā bez NATO. Bez alianses transporta aviācijas, gaisa izlūkošanas vai 50 gadu ilgās NATO plānotāju pieredzes jebkura ES ātrās reakcijas spēku humanitārā akcija beigtos bez rezultāta.

ES galotņu sanāksmē 1999.gada nogalē Helsinkos "piecpadsmitnieks" paziņoja, ka līdz 2003.gadam Savienība vēlas izveidot 60 tūkstošu vīru lielu ātrās reaģēšanas korpusu, kas būtu gatavs izvērst darbību 60 dienu laikā un varētu turpināt akcijas gadu. Pašlaik NATO un Savienības dialogs aprobežojas tikai ar dažiem jautājumiem. Pats svarīgākais no tiem ir aizsardzības plānošana, jo NATO, tāpat kā arī ES, nav savas patstāvīgas armijas, bet tā bāzējas uz tiem spēkiem, kurus piedāvā dalībvalstis. Alianse baidās, ka valstis, kuras ir dalībnieces kā NATO, tā arī Eiropas Savienībā, nenodotu ES ātrās reaģēšanas spēku rīcībā kaut kādas vienības, kuras jau iepriekš ir iereģistrētas NATO. Ne mazāk svarīga ir slepeno dokumentu apmaiņas kārtības izstrādāšana starp abām organizācijām.

Otrdien neviena no šīm problēmām netika atrisināta, taču svarīgs ir pats fakts, ka tāda sanāksme vispār ir notikusi. Līdz šim laikam "dialogs" aprobežojās vienīgi ar NATO ģenerālsekretāra lorda Robertsona un ES Augstākā pārstāvja Havjēra Solanas "darba brokastīm". "Atklāti sakot, mēs pat godīgi nezinām, ko viņi šajās brokastīs ir runājuši," par izveidojušos situāciju runā alianses diplomāti. "Pēc kurlo dialoga un darba dialogiem ir pienācis laiks politiskam dialogam."

"Gazeta Wyborcza"

— 2000.09.20.

Jaceks Pavļickis