1991.gada 19.marta sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /– atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos–
JāņaBritāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu reģistrēsimies. Rezultāts: 136 deputāti reģistrējušies.

Pirms mēs apspriežam darba kārtību, kas paredzama 19. un 20.martā, mēs gribētu informēt par to, ka Augstākās padomes Prezidija sēdē tika izskatīts jautājums par parlamenta pavasara brīvdienām. Šajā sakarā informāciju sniegs Imants Daudišs, mūsu Augstākās padomes sekretārs.

I.Daudišs: Cienījamie kolēģi, lai varbūt būtu vieglāk sekot un lai vieglāk varētu lemt, paņemiet arī jūs kalendāru. Tātad Prezidijs saskaņā ar mūsu pieņemto likumu, ka Lielā piektdiena, tas ir, 29.marts, un pirmās Lieldienas, tas ir, 31.marts, ir svētku dienas, nosaka, ka piektdiena, sestdiena un svētdiena– 29., 30. un 31.marts– ir brīvdienas. Laikā no 1. līdz 8.aprīlim mēs varētu ņemt pavasara vai Lieldienu brīvdienas, t.i., nedēļu. Vēl vienu nedēļu, kas palika mūsu rīcībā, mēs varētu pievienot vasaras brīvdienām.

Gribētu arī pateikt par vasaras brīvdienām, jo tās ir saistītas lietas. Atvaļinājums droši vien jāplāno, sākot no 25.jūnija, tas ir, tūlīt pēc Jāņu dienas, līdz 30.jūlijam. 30.jūlijā mums būtu jāierodas darbā. No rīta varētu satikties vai nu komisijās, vai nu frakcijās. Pēcpusdienā varētu noturēt Augstākās padomes Prezidija sēdi, kurā lemtu par darba kārtību. Taču tas vēl diezgan tālu, bet principā atvaļinājums varētu būt no 25.jūnija līdz 30.jūlijam. Tagad pavasarī pēdējā darba diena varētu būt 28.martā– ceturtdienā. Darbā mums jāierodas 8.aprīlī– pirmdienā. Tas ir viss, ko es gribēju jums tagad teikt.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi? Deputātam Geidānam ir jautājumi, lūdzu.

I.Geidāns: Cienījamo referent, vai kādreiz būs deputātu balle? Mēs esam noilgojušies, arī dāmas interesējas.

I.Daudišs: Es domāju, ka jautājums ir vietā, bet ne referentam. Balles norise atkarīga no mums, veidojam organizācijas komiteju un rīkojam balli, krāsojam olas. Iebildumu nav, bet referents neorganizē.

Priekšsēdētājs: Vai vēl ir jautājumi? Vairāk jautājumu nav. Vai kāds vēlas izteikt savu viedokli, atbalstot, noliedzot Prezidija priekšlikumu vai arī izvirzot citus priekšlikumus? Ja vēlēšanās runāt nav, tad balsosim. Rezultāts: par– 115. Izdruku varat saņemt.

Tagad par darba kārtību 19. un 20.martā, jo līdz brīvdienām vēl divas nedēļas intensīvi ir jāstrādā. Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Caune: 20.martā darba kārtības 5.punkts ir Valsts kontroles koncepcija un likumprojekts par Valsts kontroles dienestu. Man ir priekšlikums šo jautājumu neizskatīt, jo es esmu iesniedzis alternatīvu projektu. Deputātiem tas izdalīts, bet pēc nolikuma likumprojektam jābūt izdalītam trīs dienas iepriekš.

A.Aleksejevs: */Es ierosinu sēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu par masu informācijas līdzekļiem, kas iesniegts jau janvārī un deputātiem izdalīts, deklarāciju par starpnacionālo attiecību principiem un jautājumu par deputātu komisijas izveidošanu sakarā ar Centrālās vēlēšanu komisijas atskaites dokumentiem, kuros atklāti pārkāpumi, kas varētu radīt visu rezultātu falsifikāciju, bet ko Centrālā vēlēšanu komisija ir apstiprinājusi. Ir nepieciešams izveidot komisiju, lai pārbaudītu aptaujas rezultātus./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Bekasovs: */Es ierosinu izņemt no darba kārtības jautājumu par policijas likumprojektu. Pirmkārt, likumprojekts nav izskatīts Likumdošanas komisijā. Otrais. Nākamo piektdien ir paredzēts šo likumprojektu izskatīt, piedaloties republikas iekšlietu orgānu pārstāvjiem, tāpēc es uzskatu par iespējamu likumprojektā izdarīt ievērojamus labojumus un apspriest tos kopā ar Likumdošanas komisijas viedokli un republikas iekšlietu orgānu pārstāvju ieteikumiem./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, godāto priekšsēdētāj! Lieku priekšā šodien kā trešo darba kārtības punktu izskatīt dokumentu Nr.567– par grozījumiem Latvijas Republikas likumā par deputātu statusu un trīs Latvijas PSR normu atcelšanu. Pretējā gadījumā likums par Latvijas Republikas tautas deputātu statusu, respektīvi, par vietējās padomes deputātu statusu, nevar stāties spēkā.

Priekšsēdētājs: Tagad par balsošanas kārtību. Vai jūs neiebildīsiet, ja mēs vispirms nobalsosim par deputāta Caunes priekšlikumu? Ja es atceros pareizi, pēc tam– deputāta Bekasova priekšlikums, bet vēl pēc tam par visu Augstākās padomes Prezidija ieteikto darba kārtību, pašās beigās– par papildinājumiem. Vai tas būs pareizi? Deputāts Caune ierosina neizskatīt jautājumu par Valsts kontroli, visu, kas saistīts ar šo koncepciju. Savus argumentus viņš šeit izteica. Vai komisija vēlas komentēt vai varam balsot? Balsojam. Tātad balsojam par deputāta Caunes priekšlikumu– neiekļaut darba kārtībā jautājumu par Valsts kontroles koncepciju. Rezultāts: par– 63. Vairākums ir “par”. Šis jautājums netiek iekļauts darba kārtībā, ņemot vērā deputāta Caunes argumentus, ka viņš izstrādājis alternatīvu projektu.

Nākamais jautājums ir deputāta Bekasova priekšlikums. Viņš ierosina izslēgt jautājumu par policiju, likumprojektu “Par policiju”. Argumentus jūs dzirdējāt, es neatkārtošu. Lūdzu, deputāts Jundzis.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti! Pirmkārt, es gribu teikt, ka par šiem argumentiem es jau runāju Prezidija sēdē un Likumdošanas komisijai tie bija zināmi. Otrkārt, likumprojekts “Par policiju” jau saņemts vairākas nedēļas pirms šīs plenārsēdes, tā ka ir iespējas un laiks izskatīt. Par to liecina arī citu komisiju darbs. Tās atzinumus ir iesniegušas pat rakstiski. Visbeidzot, par argumentu, ka 22.martā ir milicijas darbinieku sanāksme, es gribu teikt, ka tieši tāpēc mums svarīgi šodien tikt pie skaidrības par to, kāds ir deputātu viedoklis par koncepciju, par šo likumprojektu, jo pēdējo mēnešu laikā praktiski visos rajonos un pilsētās ir notikušas sanāksmes ar milicijas darbiniekiem vai piedaloties Iekšlietu ministrijas vadībai, vai deputātiem. Milicijas darbinieku domas konceptuālajos jautājumos mums ir pietiekami labi zināmas. Šīs sanāksmes mērķis ir runāt par jau konkrētām likuma normām.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Bekasovs vēlreiz vēlas izteikties? Lūdzu.

M.Bekasovs: */Es gribu iebilst. Lieta tā, ka saskaņā ar mūsu reglamentu tas ir tiesībsargājošo orgānu jautājums. Izskatīt šo projektu plenārsēdē mēs vienkārši nevaram bez Likumdošanas jautājumu komisijas slēdziena./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Bojārs.

J.Bojārs: Man tādā gadījumā ir priekšlikums, ja mēs šo to metam ārā un, ņemot vērā to, ka pēdējās nedēļas mēs nestrādājam pilnas plenārsēdes darba dienas, es lieku priekšā sākt tomēr darboties atkal ar Reglamentu. Tas ir milzīgs dokuments, un pusgadu tas nekustas ne no vietas. Virzīsimies kaut pa dokumenta daļām uz priekšu. Te iebilst, ka mēs varbūt mainīsim kaut ko konstitucionāli. Man ir liela pārliecība, ka mēs ar Konstitūciju darbosimies vēl vismaz gadu, un, ja principiālas konstitucionālas normas pēc tam mums būs jāielabo Reglamentā, nav problēmu. Es domāju, ka Reglamentu vajadzētu pieņemt principā kā darba dokumentu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi Bojār, bet mēs neko te nemetam ārā. Mēs vai nu iekļaujam darba kārtībā, vai atkal neiekļaujam darba kārtībā. Tas ir pirmām kārtām. Tagad mēs apspriežam jautājumu par policiju, nevis par citām lietām. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Dobelis: Es ļoti lūgtu atbalstīt likuma “Par policiju” izskatīšanu, jo visām komisijām un visiem deputātiem bija ļoti plašas iespējas iepazīties ar šo likumprojektu, un es domāju, ka vēlēšanās nobremzēt likumprojekta izskatīšanu ir tikai demagoģija, vairāk nekas cits.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Zaļetajevs: */Es nekādā ziņā nepiekrītu šeit izskanējušajam demagoģiskajam apzīmējumam un uzskatu par nepieciešamu, kategoriski nepieciešamu projekta izskatīšanu pēc būtības Likumdošanas jautājumu komisijā. Vēl vairāk, uzskatu par nepieciešamu likumprojektu plenārsēdē izskatīt, ievērojot viedokļus, kurus izteiks profesionāli milicijas darbinieki, uz kuriem likums attieksies pirmām kārtām un tieši.

Tālāk. Cik man zināms, likumprojektu jau ir apsprieduši tiesībsargājošie orgāni, ir saņemtas atsauksmes. Šeit, plenārsēdē, iepazīties ar visām atsauksmēm un rekomendācijām vienkārši nav iespējams. Likumdošanas jautājumu komisija ir noskaņota apspriest likumprojektu pēc būtības, ar visiem iesniegtajiem palīgmateriāliem un pēc tam iesniegt plenārsēdei. Tāpēc es aicinu deputātus atlikt likumprojekta izskatīšanu vismaz uz nedēļu, sākt tā apspriešanu pēc izskatīšanas Likumdošanas jautājumu komisijas sēdē./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Caune, pēc tam– deputāts Endziņš.

I.Caune: Es arī gribētu atbalstīt Bekasova priekšlikumu, jo šis likumprojekts deputātiem tika izdalīts tikai vakar un runāt par kaut kādām demagoģijām, tas vienkārši nav ētiski.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons. Kolēģi Dinevič, lūdzu klusumu.

A.Endziņš: Likumdošanas jautājumu komisija par savu nostādni jau informēja. Prezidijs tomēr uzskatīja, ka šis likumprojekts ir jālaiž. Likumdošanas komisija paliek pie savām domām, ka to pirmajā lasījumā vajadzētu izskatīt tiešām pēc tam, kad būs notikusi 22.februāra apspriede, ņemot vērā un iestrādājot saņemtos priekšlikumus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Dinevičs: Es varbūt vairāk griežos pie saviem frakcijas kolēģiem un gribētu teikt, ka vakar notika frakcijas sēde. Tādēļ man nav saprotams, vai deputāts Caune savu alternatīvo projektu uzrakstījis pa nakti, jo vakar viņš frakcijas sēdē par to nerunāja. Man nav skaidrs arī tas, ja mēs vakar frakcijas sēdē vienojāmies, ka šāda darba kārtība ir pieņemama, tad pašreiz ar kaut kādiem vienas nakts laikā notikušiem grozījumiem darba kārtībā diez vai būtu īstais brīdis nākt klajā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Tā kā bija pieņemts lēmums par starpfrakciju biroja izveidošanu, es domāju, ka mums jāceļ tā autoritāte un jāpieņem lēmums, kuru šis starpfrakciju birojs apstiprinātu. Ja birojs atbalsta šā jautājuma atstāšanu darba kārtībā, tad arī jāatstāj./

Priekšsēdētājs: Viedokļi ir izskanējuši, varam balsot. Vispirms reģistrējamies.

A.Aleksejevs: */Es nesapratu, birojs tādu priekšlikumu iesniedza vai ne./

Priekšsēdētājs: */Es neesmu biroja vadītājs./ Lūdzu reģistrācijas rezultātu: 133 deputāti. Iepriekš bija 136 deputāti. Lūdzu, izsakiet savu viedokli, vai likumprojekts “Par policiju” jāiekļauj darba kārtībā.

No zāles: Par iekļaušanu?

Priekšsēdētājs: Jā, jo Prezidijs piedāvā minēto likumprojektu iekļaut. Rezultāts: tiek iekļauts darba kārtībā.

Tagad mēs varētu nobalsot par Prezidija piedāvāto darba kārtību. Visi pārējie darba kārtības jautājumi neradīja nekādas šaubas un priekšlikumus. Tāpēc balsosim! Rezultāts: visi šie jautājumi tiek iekļauti darba kārtībā.

Tagad balsojumi attiecībā uz papildinājumiem. Deputāta Aleksejeva papildinājums– pirmais, likumprojekts par masu informācijas līdzekļiem. Rezultāts: vairākuma nav, netiek iekļauts darba kārtībā.

Otrais. Deklarācija par starpnacionālām attiecībām. Rezultāts: vairākuma nav, netiek iekļauts.

Nākamais jautājums ir par deputātu komisiju Centrālās aptaujas komisijas darba izvērtēšanai. Rezultāts: vairākuma nav, netiek iekļauts darba kārtībā.

Nākamais ir deputāta Lagzdiņa piedāvājums 19.martā Augstākās padomes darba kārtībā kā trešo jautājumu ietvert dokumentu paketi Nr.567: pirmais– par Latvijas PSR Konstitūcijas 96.panta II daļas atcelšanu; otrais– par Latvijas PSR 1959.gada 27.novembra Latvijas PSR likuma “Par Latvijas PSR vietējās Tautas deputātu padomes deputātu atsaukšanas kārtību” atcelšanu; trešais– par Latvijas PSR 1959.gada 27.novembra Latvijas PSR likuma “Par Latvijas PSR Augstākās padomes deputātu atsaukšanas kārtību” atcelšanu; ceturtais– par Latvijas Republikas likuma “Par Latvijas Republikas tautas deputātu” 5.panta pirmās daļas grozīšanu.

J.Lagzdiņš: Izziņai teikšu, ka par šo jautājumu mēs esam konceptuāli nobalsojuši, izsprieduši. Šobrīd tikai atliek nobalsot par minēto likumu atcelšanu un grozīšanu. Tam būs nepieciešams apmēram desmit minūtes laika.

Priekšsēdētājs: Vai jautājumu nav, varam balsot? Balsojam. Rezultāts: vairākums, tiek iekļauts darba kārtībā.

Tagad deputāta Bojāra priekšlikums par Kārtības rulli. Vai kāds vēlas izteikt savu viedokli? Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Geidāns: Cienījamais plenārsēdes vadītāj! Godājamie kolēģi! Laikam tomēr ir pienācis laiks sākt “rullēt”, citādi tas “Rullis” var vēl izputēt. Es arī atbalstu, ka šis jautājums jāiekļauj darba kārtībā. Skaidrs, ne jau vienā reizē mēs ar Kārtības rulli tiksim galā, jo tas ir pārāk liels.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Freimanis.

J.Freimanis: Es gribētu atbalstīt godājamā Bojāra kunga priekšlikumu. No rītdienas darba kārtības mēs esam izmetuši 4.punktu. Varbūt mēs tajā vietā varam ielikt Kārtības ruļļa apspriešanu? Es atbalstītu šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Varam balsot. Rezultāts: par– 13, tas ir mazākums. Līdz ar to Kārtības rullis tiek atlikts uz labākiem laikiem. Sekretariāta vadītājs lūdz vārdu, pirms sākam izskatīt darba kārtību.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Palielinoties demokrātijai, deputātu vidū pazeminājusies arī disciplīna. Tas jau bija sagaidāms. Līdz ar to ir radusies zināma cilvēku grupa, kura parādās no rīta un pēc tam pazūd. Visu dienu tā šeit vairs nav redzama. Tādēļ ir ideja, ka arī otrajā dienas pusē jākonstatē, kuri deputāti piedalās darbā un kuri ne. Tas būtu jādara apmēram laikā starp pulksten 17.00 un 18.00, kad kādā no balsošanas reizēm, pēc tam, kad sevišķi ilgi būs skanējis zvans, kas nozīmēs īpašu uzaicinājumu visiem, kas atrodas šeit, ierasties zālē. Pēc tam jākonstatē deputātu klātbūtne plenārsēdē arī pēcpusdienā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi? Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Es par to, lai būtu kārtība, taču vēlos noskaidrot, kā tas saskanēs ar mūsu agrāk pieņemto dokumentu, atbilstoši kuram deputāts trīs stundas var nebūt šeit. Kas tad būs, ja šīs stundas iekritīs tajā laikā, kad Dobelis veiks savu pārbaudi?/

Priekšsēdētājs: Vienu sekundīti, uzklausiet visu un pierakstiet. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Vai Dobeļa kungs jau ir sagatavojis lēmuma projektu par grozījumiem? Var teikt, tā ir analoģija Aleksejeva jautājumam.

J.Dobelis: Vai vēl būs kāds jautājums?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

V.Šteins: Es gribētu izteikt tikai tādu repliku, ka Augstāko padomi nevajadzētu pārvērst par kazarmu. Viss, paldies.

(Zālē troksnis.)

Priekšsēdētājs: Lūdzu, atbildiet.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Agrāk bija tandēms, tagad ir jauns tehnikas paņēmiens, kaut kāds no trijiem elementiem sastāvošs braucamais rīks– tas ir Aleksejevs, Endziņš un Šteins. Diezgan īpatnēja kombinācija, bet nekas. Nav runa par kaut kādām izmaiņām Reglamentā. Man liekas, ka mēs nekad neesam īpaši fiksējuši un skaidrojuši, kur konkrēts deputāts attiecīgā brīdī atrodas. Ja jūs atceraties, dienas pirmajā pusē pēc tam, kad tika fiksēts, kurš deputāts ir un kura nav, es piegāju pie katra komisijas priekšsēdētāja atsevišķi un jautāju, kur atrodas konkrētais deputāts. To pašu es domāju darīt arī tagad, proti, ja es konstatēšu, ka deputāta Aleksejeva nav, un komisijas priekšsēdētājs nezinās, kur viņš atrodas, tas nozīmēs, ka deputātam Aleksejevam par attiecīgo dienu netiek samaksāts. Tas ir viss. Mums taču ir skaidri un gaiši pateikts, ka par disciplīnu, par plenārsēžu apmeklēšanu pilnīgu informāciju sniedz komisijas vadība. Tā ka šeit nav nekāda kazarma. Vienkārši ar komisijas vadību tiek noskaidrota konkrēta prombūtne. Es neko te tādu īpašu neredzu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters: */Anatolij Valerianovič, man ir priekšlikums par procedūru. Cienītais Prezidij! Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka deputāts Dobelis pastāvīgi izmanto nesaprotami kādēļ viņam dotās monopoltiesības vērtēt zālē sēdošo deputātu darbību, lietojot vārdu “demagoģija” un tamlīdzīgus. Es domāju, ka deputātu Dobeli ar Ētikas komisijas palīdzību jānoliek savā vietā un jānovēl necensties kļūt par Ciceronu, ja uz to nav dotību. Tas ir pirmais.

Otrais. Cenšoties paaugstināt disciplīnu parlamentā, es ierosinu, cienītie deputāti un godātais Prezidij, pieprasīt no deputāta Dobeļa, lai viņš izbeidz savas Cerbera funkcijas, un tad kārtības šeit būs vairāk./

J.Dobelis: Vai drīkst atbildēt?

Priekšsēdētājs: Varbūt uzklausiet vēl kolēģi Endziņu.

A.Endziņš: Es tomēr gribētu visiem paskaidrot, ka ne par kādu naudas atņemšanu, Dobeļa kungs, nevar būt runa. Vadoties pēc mūsu nolikuma, kas ir saskaņots ar likumdošanu, paredzētas trīs stundas. Tikai tāpēc, ka tajā brīdī kāds cilvēks atrodas vienā vietā, varbūt viņam ir slikti, bet viņš mani nebrīdināja, un jūs rakstīsiet iekšā?

Priekšsēdētājs: Kolēģi Dobeli, lūdzu, atbildiet, un izbeigsim diskusijas šajā jautājumā.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Deputātam Endziņam neviens neaizliedz atrasties vienā vietā kaut piecas reizes dienā. Te ir runa tikai par to, ka deputāta pēcpusdienā nav uz vietas. Komisijas priekšsēdētājam tiek jautāts, vai attiecīgais deputāts šodien strādā vai nestrādā šeit.

Kas attiecas uz deputātu Zatuliviteru, ja deputāts Zatuliviters ir pieradis pie verga režīma dzīvot bez pases visu savu mūžu, es tur neko nevaru darīt. Tāpēc viņam acīmredzot ir bailes no jebkuras kontroles.

A.Aleksejevs: */Anatolij Valerianovič! Man ir priekšlikums./

Priekšsēdētājs: */Lūdzu, vairs nekādu priekšlikumu! Jūs šodien pie mikrofona esat jau septīto reizi./

A.Aleksejevs: */Paldies, es neskaitīju./]

Priekšsēdētājs: */Jā, lūgums tomēr skaitīt. Elementāri./

Godātie kolēģi! Man ļoti žēl, bet vai jūs tomēr nejūtat, ka mēs savos izteicienos kļūstam arvien vaļīgāki? Un tas notiek parlamentā! Man dažbrīd tāda sajūta, ka mēs esam tāda labu un sliktu draugu kompānija, kura dažreiz grib nedaudz uzjautrināt lasītājus ar preses izdevumu pēdējā lappusē ievietoto humoru: ko un kā ir izteikušies deputāti. Droši vien pēc tam paši lasām tos savus izteicienus, un mums ir liels prieks. Tāpēc es atļaušos pat protestēt, ja mēs šādā veidā ar tik vaļīgiem izteicieniem risināsim mūsu procedūras jautājumus. Es tomēr citu vārdu šai visai procedūrai, ko mēs atļaujamies šeit parlamentā, sameklēt nevaru. Varbūt tas jūs uzjautrina, bet mani personīgi tas skumdina, ja jums nav nekādas attieksmes pret parlamenta godu un visu, kas ar to saistīts, tad man vienkārši ir skumji.

Taču, kas attiecas uz to, ka vakarpusē nav deputātu, kas balso, tad acīmredzot mēs neko šeit nevaram izlemt. Mums ir Reglaments, mēs daudz esam strādājuši pie deputāta statusa, nolikuma un tā tālāk. Mēs esam daudz strādājuši, un tagad mēs neko te izlabot nevaram, un tas ir katra deputāta ziņā, kad un kādā balsošanā viņš piedalās. Sekretariātam viss ir stingri jāfiksē tā, kā tas ir rakstīts mūsu nolikumos un likumā par mūsu deputātu darbību. Tikai tā rīkodamies, mēs varam kaut ko sekmēt savā darbā.

Izskatām pirmo jautājumu: “Par izmaiņām Latvijas Republikas Augstākās padomes pastāvīgo komisiju sastāvā”. Jums ir lēmuma projekts. Vai ir jautājumi? Vai esat iepazinušies ar lēmuma projektu? Kāpēc jūs tik ilgi to meklējat? Mūsu kolēģi informē, ka minētais lēmuma projekts ir ļoti laikus izdalīts. Dažam kolēģim laikam jāpaskatās atvilknītē.

Lūdzu, kolēģi Bērz!

A.Bērzs: Man ir jautājums Žarkova kungam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, jautājiet.

A.Bērzs: Izskatot lēmumu par izmaiņām dažu komisiju sastāvā, es domāju, ka vispirms vajadzētu uzklausīt deputātu Vladimiru Žarkovu, lai viņš apliecina mums savu piederību vispār pie Augstākās padomes, jo avīzē “Sovetskaja Latvija” deviņu Daugavpils deputātu vārdā publiski uzstājās Beskrovnovs un paziņoja, ka visi deviņi Daugavpils deputāti sevi par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātiem neatzīst. Tātad, pirms mēs viņu pārceļam no vienas komisijas uz otru, vajadzētu tomēr uzklausīt, kāda vispār ir viņa attieksme. Deputātu Žarkovu es sen neesmu arī redzējis. Varbūt tiešām viņš vairs nav mūsu deputāts?

Priekšsēdētājs: Vai vēl ir kādi jautājumi vai priekšlikumi? Deputāts Žarkovs nepiedalās. Izskatīt deputāta Bērza ierosinājumu attiecībā uz deputātu Vladimiru Žarkovu vai klausīties atbildi uz Bērza jautājumu– par to būtu jānobalso. Lūdzu, vispirms komisijas vadītājs Endziņš.

A.Endziņš: Cienījamie deputāti! Man būtu lūgums tomēr šo jautājumu izskatīt, jo pašreiz ir runa tikai par viņa atbrīvošanu no Likumdošanas jautājumu komisijas locekļa pienākumiem, viņa vietā ievēlot deputātu Konstantīnu Matvejevu. Nekur projektā nav teikts, ka Žarkovs tiktu iekļauts kādā citā komisijā. Kur tad ir Mandātu un deputātu ētikas komisija?

Priekšsēdētājs: Izlasiet līdz galam. Ir rakstīts: “.. no Likumdošanas jautājumu komisijas locekļa pienākumiem un ievēlēt viņu Mandātu un deputātu ētikas komisijā”.

A.Endziņš: Es atvainojos, patlaban tomēr varētu būt runa par viņa atbrīvošanu, un jautājumu par viņa ievēlēšanu citā komisijā risināt tad, kad viņš būs klāt un varēs atbildēt uz jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Rikards.

R.Rikards: Es ierosinu Žarkovu tomēr atbrīvot, jo gada laikā es viņu ne reizes neesmu redzējis Likumdošanas jautājumu komisijā. Esmu bijis uz visām sēdēm, bet Žarkovu neesmu redzējis ne reizi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Budovskis.

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi, tā kā tiek runāts par Mandātu un deputātu ētikas komisiju, es gribu jums tikai atgādināt vienu faktu, proti: tad, kad mēs veidojām Mandātu un deputātu ētikas komisiju, mēs arī nolēmām, ka no katras frakcijas būs attiecīgs skaits. Kuru cilvēku izvirza frakcija “Līdztiesība”, tā ir frakcijas dziļi iekšēja darīšana un arī atbildība par šīs komisijas darbību kā tādu. Šajā gadījumā es vienīgi varu paskaidrot, ka mums patiešām bija ļoti grūti ar Andreju Beluhu, jo mēs viņu komisijā neredzējām. Tajā pašā laikā frakcija “Līdztiesība” apgalvo, ka deputāts Žarkovs ir gatavs strādāt, tāpēc es domāju, ka mēs nevaram izteikt iebildumus, lai viņu neievēlētu Mandātu un deputātu ētikas komisijā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Kiršteins.

A.Kiršteins: Es domāju, ka mēs šo jautājumu tomēr nevaram izskatīt šeit. Avīzē “Moskovskije novosti” publicēts Žarkova paziņojums holandiešu žurnālistiem. Šajā paziņojumā viņš saka, ka: */“Viņš nepakļaujas ne Gorbunovam, ne Godmanim, bet tikai sabiedrības glābšanas komitejai”./ Tāds ir Žarkova paziņojums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Dabiski, ka “Moskovskije novostji” ir tāda bulvār­avīžele, kuru diezin vai šajā sabiedrībā vajadzētu citēt. Taču es gribu teikt, ka jautājumu par pārstāvniecību Mandātu un deputātu ētikas komisijā šodien izskatīt nevajadzētu. Es jau pirms laba laika griezos pie deputātiem ar iesniegumu, lai mani pārceļ uz citu komisiju. Šī komisija normāli strādās tikai tad, kad tā ētiku sapratīs vispārcilvēciskā nozīmē. Šodien šī komisija sargā ētiku LTF izpratnē. Tāpēc līdz tam laikam, kamēr komisijā nebūs līdzīgas pārstāvniecības no visām frakcijām vai lēmumi netiks pieņemti vienbalsīgi, šīs komisijas darbā es nepiedalīšos./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Dobelis: Es ierosinu jautājumu par Žarkova turpmāko darbību Augstākajā padomē izskatīt tad, kad viņš būs klāt un varēs atbildēt arī uz jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Ir dažādi priekšlikumi, praktiski– trīs. Par tiem būtu jābalso tādā secībā, kādā tie tika iesniegti. Vienīgi, kā to secību pareizāk noteikt? Tātad pirmais priekšlikums– lēmumu tomēr neizskatīt. Es nosaukšu, ja nepareizi, tad jūs ierosiniet citādāk. Pirmais priekšlikums bija deputāta Bērza ierosinājums, tas ir visradikālākais, tas ir, šo jautājumu neizskatīt, kamēr deputāts Žarkovs nav atbildējis uz jautājumiem.

Otrais variants varētu būt tāds, ka vajadzētu atbrīvot viņu no Likumdošanas komisijas locekļa pienākumiem, neievēlot Mandātu un deputātu ētikas komisijā. Trešais piedāvātais variants– atbrīvot un ievēlēt Mandātu un deputātu ētikas komisijā. Vai jums ir iebildumi pret tādu secību? Nav. Tātad pirmais ir deputāta Bērza priekšlikums. Rezultāts: 48. Nē, pagaidiet, rakstīsim “par”, jāraksta par– 47. Otrais priekšlikums– atbrīvot deputātu Vladimiru Žarkovu no Likumdošanas jautājumu komisijas locekļa pienākumiem un punkts. Rezultāts: 73. Paldies. Trešais– atbrīvot un ievēlēt viņu Mandātu un deputātu ētikas komisijā, tā ir teikts projektā. Rezultāts: 30. Tātad paliek darba kārtības punkts– atbrīvot deputātu Vladimiru Žarkovu no Likumdošanas jautājumu komisijas locekļa pienākumiem. Tagad runāsim par nākamajiem punktiem. Lūdzu, trešais mikrofons.

T.Ždanoka: */Gribu deputātu uzmanību pievērst sekojošam: ja tiek pieņemts šāds lēmums, tad Mandātu un deputātu ētikas komisijā nav neviena deputāta no frakcijas “Līdztiesība”./

Priekšsēdētājs: Tātad nākamais punkts, proti, ievēlēt deputātu Konstantinu Matvejevu Likumdošanas jautājumu komisijā. Balsosim. Rezultāts: 86, lēmums pieņemts. Par 3.punktu– atbrīvot deputātu Andreju Beluhu no Mandātu un deputātu ētikas komisijas locekļa pienākumiem– jautājumu nav. Ja jums ir kādi priekšlikumi, lūdzu, izsakiet pie mikrofona, ja nav, tad atskanēs steidzīgs vārds “balsosim”. Balsosim. Šis punkts nav pieņemts, tas nozīmē, ka deputāts Beluha nav atbrīvots. Kopumā balsosim. Rezultāts: lēmums pieņemts.

I.Geidāns: Par procedūru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu!

I.Geidāns: Cienījamo plenārsēdes vadītāj! Vai tomēr vēl nevajadzēja 3.punktu, kas noteiktu, ar kuru datumu šis lēmums stāsies spēkā?

Priekšsēdētājs: Kā jūs to ierosināt?

I.Geidāns: Es ierosinu tradicionālo variantu, tas ir, ietvert 3.punktu šādā redakcijā: “Lēmums stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi.”

Priekšsēdētājs: Es, atklāti sakot, nesaprotu, kāpēc 3.punktam vajadzīga tāda... Taču es jūtu, ka mēs, noskaidrojot šo jautājumu, notērēsim vairāk laika, nekā izsakot savu attieksmi balsojot. Nav iebildumu? Balsosim par deputāta Geidāna priekšlikumu. Rezultāts: punkts tiek pieņemts. Kolēģi man pareizi saka, ka līdz ar to gribot negribot mums atkal jābalso kopumā. Kolēģi Geidān, citrreiz savus priekšlikumus jūs sakiet ātrāk.

Par balsošanas motīviem vēlas runāt deputāts Endziņš.

A.Endziņš: Cienījamie kolēģi! Ja mēs pieņemam šādu lēmumu par spēkā stāšanos, tad tas ir apmēram kaut kas līdzīgs tam, kā, teiksim, apbalvot kādu ar ordeni un tad pieņemt lēmumu, ka šis lēmums stājas spēkā ar kādu brīdi. Šeit ir tīri personāli jautājumi– atbrīvot un iecelt. Tas stājas spēkā ar lēmuma pieņemšanas brīdi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Bērzs.

A.Bērzs: Es iebilstu pret procedūru vispār, proti, ka tiek pieņemti papildinājumi jau pēc tam, kad lēmums ir pieņemts kopumā. Pēdējais balsojums tādēļ vispār ir jāanulē.

Priekšsēdētājs: Kolēģi Geidān, es jūs ļoti lūdzu: noņemiet savu priekšlikumu, citādi es netikšu ārā no šīs situācijas.

I.Geidāns: Izjūtot vislielāko cieņu pret mūsu plenārsēdes vadību, es, dabiski, noņemu savu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es lūdzu turpināt sēdi vadīt Dainim Īvānam. Lai nerastos nekādas domstarpības Sekretariātā, tad es apsolos katra balsojuma reizē būt klāt.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Vadoties pēc mūsu darba kārtības, patlaban trešajā lasījumā mums jāizskata likumprojekts “Par rajonu, pilsētu un pagastu padomju tautas deputātu statusu”.

J.Lagzdiņš: Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Vispirms ziņošu par to, kas izdarīts laika periodā starp otro un trešo lasījumu.

Tātad, kā jūs atceraties, otrā lasījuma laikā tika izteikti vairāki priekšlikumi. Kolēģi deputāti, diemžēl jāsaka, ka tie netika iesniegti rakstiski. Taču, neskatoties uz to, lielākā daļa priekšlikumu tika ņemti vērā. Tagad par konkrētiem priekšlikumiem.

Vairāki deputāti, tajā skaitā deputāts Endziņš, izteica priekšlikumu mainīt 1.panta nosaukumu. Atcerieties, otrajā lasījumā 1.panta nosaukums bija šāds: “Deputāts– varas pārstāvis”. Šobrīd 1.panta nosaukums izteikts šādi “Deputāta pilnvaras”.

Deputāts Kostins izteica priekšlikumu 1.panta trešo daļu pēc vārdiem– “vietējās padomes lēmumiem”– papildināt ar vārdiem– “savas priekšvēlēšanu programmas, kā arī vēlētāju norādījumiem”. Jāpiebilst, ka šāda redakcija bija arī pirmajā lasījumā. Minētais priekšlikums ir ņemts vērā.

Latvijas Republikas Prokuratūra ieteica 5.panta otrās daļas 8.punktu papildināt ar vārdiem– “izņemot valsts institūcijas, kuru darbība tiek pakļauta Latvijas Republikas Augstākajai padomei”. Priekšlikums faktiski ņemts vērā, izstrādājot 9.panta pirmās daļas 2.punkta redakciju.

Deputāts Edmunds Krastiņš izteica mutisku priekšlikumu 23.pantā precizēt jautājumu par bezmaksas transporta lietošanu Latvijas Republikas pilsētās. Arī šis priekšlikums ir ņemts vērā un noteikts, ka rajonu pilsētās deputātiem ir tiesības braukt bez maksas attiecīgās pilsētas teritorijā, nevis visa rajona teritorijā, kā bija noteikts pirmajā lasījumā. Piemēram, Aizputes pilsētas padomes deputāti bez maksas varēs braukt Aizputes pilsētā. Te gan jāpiebilst, ka Aizputes pilsētā sava autobusu transporta nav.

Deputāts Andrejs Krastiņš mutiski izteica priekšlikumu– 24.panta, kurā ir runa par deputāta atbrīvošanu no militārajām mācībām un alternatīvā (darba) dienesta, redakciju saskaņot ar likuma “Par Latvijas Republikas tautas deputāta statusu” atbilstošā panta redakciju. Patlaban minētā panta redakcija ir šāda: “Deputāts savu pilnvaru laikā tiek atbrīvots no iesaukšanas karadienestā vai alternatīvajā (darba) dienestā, kā arī no iesaukšanas uz militārajām un pārbaudes apmācībām.”

Deputāts Stroganovs izteica priekšlikumu 26.panta pirmo daļu pēc vārda “personiska” papildināt ar vārdiem “un dienesta”. Atcerieties, kolēģi, šeit runa bija par to, vai izziņas un izmeklēšanas iestādēm ir tiesības pārbaudīt deputāta personīgo vai viņa transporta līdzekļa bagāžu. Komisija uzskatīja par lietderīgu paplašināt redakciju un ietvert arī vārdus “un dienesta”.

Latvijas Republikas Prokuratūra– tātad institūcija, kurai ir likumdošanas iniciatīvas tiesības,– pēc otrā lasījuma ieteica 27.panta otro daļu izteikt šādā redakcijā: “Padome izskata šo iesniegumu un pieņemto lēmumu paziņo iesniedzējam ne vēlāk kā 10 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.” Kolēģi, te ir runa par tiem iesniegumiem, ko padome saņem no izmeklēšanas un izziņas iestādēm, lai veiktu atbilstošas kriminālprocesuālas darbības. Prokuratūras ieteiktā redakcija gandrīz pilnībā ir pieņemta, tikai vārdu “10 dienu” vietā liekot “14 dienu”, tas ir, divas nedēļas. Bez tam Prokuratūra 27.panta otrajā daļā ieteica vārda “izskatīšanas” vietā likt vārdu “risināšanas”. Jāpiebilst, ka tāds Prokuratūras priekšlikums neatbilst 27.pantā ietvertajiem analogiem terminiem un arī pārējos pantos ietvertajiem terminiem. Tādēļ šis priekšlikums ir noraidīts. Vēl Latvijas Republikas Prokuratūra lika priekšā 27.panta trešo daļu papildināt ar šādu domu: “Padomes atteikumu var noprotestēt Latvijas Republikas ģenerālprokurors vai Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidijā, ja pieņemtais lēmums ir dažāds.” Par kādiem atteikumiem šeit ir runāts? Runāts par tiem lēmumiem, ko pieņem vietējās padomes pēc tam, kad ir saņēmušas Prokuratūras vai iekšlietu iestāžu iesniegumu, lai veiktu attiecīgās kriminālprocesuālās darbības. Prokuratūras priekšlikums ir loģisks, taču juridiski neprecīzs, jo Augstākās padomes Prezidijs nav tiesīgs atcelt vietējo padomju, it īpaši rajonu padomju un republikas pilsētu padomju lēmumus. Tādā gadījumā jautājums ir jāizskata Augstākajai padomei, tas ir, mums, plenārsēdē. Galīgo lēmumu pieņemsim mēs. Bez tam Augstākā tiesa neiesniedz protestu, bet iesniegumu. Tātad ir divi šādi precizējumi.

Teiktais attiecas uz tiem priekšlikumiem, kuri bija iesniegti līdz šai dienai. Šodien no rīta deputāts Punovskis iesniedza divus redakcionālus priekšlikumus. To viņš bija tiesīgs darīt saskaņā ar mūsu Kārtības rulli. Viens no šiem priekšlikumiem ir svarīgs, būtisks. Varbūt neuzmanības dēļ no likuma un arī lēmuma par likuma spēkā stāšanās kārtību ir izkritis termins– “pilsētas rajonu padomes”. Kā jūs zināt, Rīgas pilsētā ir rajonu padomes, un, ja jūs uzmanīgi lasīsiet abu dokumentu virsrakstus, tad redzēsiet, ka tur ir runa tikai par rajonu, pilsētu un pagastu padomju tautas deputātu statusu. Arī uz Rīgas pilsētas rajonu padomju deputātiem šie likumi ir jāattiecina. Tādēļ es lieku priekšā šodien nobalsot par to, ka visā likumā papildus ieviešam terminu– “pilsētas rajons”. Tas ir vienīgais jautājums, par ko mums šodien jābalso.

Priekšsēdētājs: Vai par trešo lasījumu ir jautājumi? Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Man būtībā ir trīs jautājumi. Ja jūs 1.pantā– “Deputāta pilnvaras”– paliksit pie tā paša, kas tika nobalsots jau otrajā lasījumā, proti, ka deputātus nevar atsaukt, tad, es atvainojos, 1.pantā mēs nevaram rakstīt, ka deputāts ir pilnvarots un atbildīgs. Jo šajā gadījumā viņš nekādu atbildību nenes, viņš nes tikai kriminālatbildību, administratīvo atbildību vai kaut ko tamlīdzīgu. Tas nozīmē to, ka nekādi imperatīvi mandāti, un, teiksim, deputāti atbildību savu vēlētāju priekšā nenes. Tas ir ļoti principiāls jautājums, padomāsim par to vēlreiz.

Attiecībā uz 26.pantu– varbūt es esmu palaidis garām otrajā lasījumā, kaut gan es tam neticu, man liekas, ka, runājot par deputātu neaizskaramību, izkritis tas, ka var uzlikt administratīvo sodu bez attiecīgās padomes piekrišanas. Visu laiku mums figurēja tiesas ceļā uzliekamie administratīvie sodi. Tas nozīmē, ka vietējās padomes deputātu arī uz vietas nevar sodīt par to, ka viņš neievēro satiksmes noteikumus.

Trešais jautājums ir attiecībā uz lēmumu par spēkā stāšanos. Likums nevar stāties spēkā ar publicēšanas dienu, jo tad šajā gadījumā likums būs pretrunā ar Konstitūciju, kamēr nav spēkā stājušies Konstitūcijas grozījumi. Tas ir par atsaukšanu un tātad arī par deputātu atbildību savu vēlētāju priekšā. Lūdzu to apsvērt, pirms mēs vispār balsojam.

Priekšsēdētājs: Paldies.

J.Lagzdiņš: Komentējot deputāta Endziņa pirmo priekšlikumu, jāsaka, ka tik tiešām tas ir redakcionāls ierosinājums, kaut gan šeit tas tika pasniegts kā konceptuāls. Kolēģi, atcerieties, mēs par šo koncepciju nobalsojām, neskatoties uz to, ka daudzas vietējās padomes, to prezidiji un deputāti, izskatot šo likumprojektu pirms pirmā lasījuma, atbalstīja deputātu atsaukšanas institūtu. Taču jūs ar lielu balsu vairākumu nobalsojāt, ka šo institūtu mēs izsvītrojam no konkrētā likuma. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, lai nebūtu šādas pretrunas, no 1.panta pirmās daļas jāizsvītro vārds “atbildīgs”. Par to mums šodien būs jānobalso.

Runājot par 26.pantu, tik tiešām tā pirmās daļas pēdējā rindiņa ir jāpapildina ar vārdiem: “tiesas uzliekamajiem administratīvajiem sodiem”. Arī tas ir redakcionāls labojums, un par to mēs šodien varam nobalsot.

Runājot par spēkā stāšanos. Nu, tas ir tīri tehnisks jautājums, kuru mēs konkrēti atrisināsim, nododot šo likumprojektu publicēšanai laikrakstā “Diena”. Tāpēc jau ir tāda konstrukcija, ka likums stājas spēkā ar publicēšanas dienu. Savukārt tie četri likumprojekti, kurus mēs izskatīsim pēc šā likuma, stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi. Tātad jūs redzat, ka ir atšķirības. Es domāju, ka mēs nākamnedēļ tos četrus likumus pieņemsim un tie stāsies spēkā. Tā ka šeit nekādas pretrunas nevar būt.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi jautājumi? Ja jautājumu vairs nav, tad pāriesim pie trešā lasījuma balsošanas pa pantiem. Lūdzu, 1.pants.

J.Lagzdiņš: Jā, izslēgt vārdu “atbildīgs” un iekļaut aiz pilsētas vārdus– “pilsētas rajonu”. Tas pats arī virsrakstā.

Priekšsēdētājs: Mums divu variantu faktiski nav. Mēs varam balsot par šiem. Jums vēl ir kaut kas sakāms par 1.pantu? Lūdzu.

A.Endziņš: Es vēl gribētu mazliet precizēt par 1.pantu. Šādā gadījumā te ir jāizņem divi vārdi– “un atbildīgs”.

J.Lagzdiņš: Jā, jā.

Priekšsēdētājs: “Un atbildīgs”. Tā kā te nav vairāku variantu un neviens nepastāv uz to, lai balsotu par šo variantu, kāds ir tekstā, tad, ņemot vērā šos ieteiktos labojumus, mēs varam balsot kopumā par 1.panta akceptēšanu trešajā lasījumā. Ja būs balsojošo vairākums, tad šis pants tiks pieņemts. Balsojam par 1.panta akceptēšanu trešajā lasījumā. Rezultāts: par– 71, pants akceptēts.

Otrais pants bija bez izmaiņām. Tātad trešajā lasījumā par to nav jābalso.

Lūdzu– 3.pants.

J.Lagzdiņš: Trešajā pantā grozījumu nav. Atļausiet, lūdzu, par procedūru?

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu.

J.Lagzdiņš: Līdz 26.pantam nav nekādu labojumu un papildinājumu. Jābalso būtu tikai par 26.pantu.

Priekšsēdētājs: Tātad līdz 26.pantam nav neviena priekšlikuma. Tātad mēs varam pāriet pie 26.panta, kurā ir labojumi. Lūdzu.

J.Lagzdiņš: Deputāts Endziņš ierosināja 26.panta pirmajā daļā pēdējo teikumu sākt šādi: “tiesas uzliekamajiem administratīvajiem sodiem”.

Priekšsēdētājs: Vai kāds ir par to, lai paliktu pamatteksts, vai mēs balsojam uzreiz ar šo papildinājumu? Nē, tātad mēs varam balsot ar šo papildinājumu. Lūdzu balsojam par 26.panta pieņemšanu trešajā lasījumā, ņemot vērā deputāta Endziņa ieteikto papildinājumu. Rezultāts: par– 72. Pants pieņemts trešajā lasījumā.

Lūdzu, turpinām.

J.Lagzdiņš: Labojumu un papildinājumu, kuri komisijā netika pieņemti, vairāk nav, atskaitot Prokuratūras ieteikto redakcionālo labojumu, par kuru mēs varam nobalsot, balsojot par 27.pantu. Tātad skatām 27.panta 9.apakšpunktu, kur ieteikts vārda “izskatīšana” vietā likt vārdu “risināšana”. Tas nav pieņemts, jo neatbilst šā likumprojekta terminoloģijai.

Priekšsēdētājs: Mums gan deputāti ierosina, bet mēs varam arī nobalsot par 27.panta pieņemšanu trešajā lasījumā tieši šajā redakcijā, ja neviens neuztur spēkā Prokuratūras redakcionālo labojumu. Balsojam par 27.panta pieņemšanu trešajā lasījumā tādā redakcijā, kādā tas ir šeit izdalītajā tekstā. Rezultāts: par– 74. Pants pieņemts trešajā lasījumā. Kamēr deputāti sanāks uz galīgo balsošanu, varbūt mēs varam izskatīt lēmumu.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Lēmumā ir divi punkti. Pirmais– par spēkā stāšanos. Tātad spēkā stājas ar publicēšanas dienu. Es vēlreiz uzsveru– dienu, kurā šis likums stāsies spēkā, mēs paši noteiksim un šo dienu mēs saskaņosim ar to dienu, kādā stāsies spēkā nākamie četri likumi, kurus mēs šodien pieņemsim. Tas ir mūsu spēkos, un to mēs arī darīsim. Otrkārt, lēmuma virsraksts jeb nosaukums būtu jāsaskaņo ar likuma virsrakstu. Atceraties, ka mēs ietvērām vēl vienas administratīvi teritoriālas vienības nosaukumu– “pilsētas rajonu”. Tātad lēmuma virsraksts skanēs šādi: “Par Latvijas Republikas likuma “Par Latvijas rajonu, pilsētu un pilsētu rajonu un pagastu padomju tautas deputātu statusu” spēkā stāšanās kārtību”. Tāds būs šā lēmuma virsraksts, par kuru mums jānobalso.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi citi priekšlikumi? Deputāts Endziņš neiebilst šādam skaidrojumam? Jāpagaida, mums vispirms jābalso par likumu trešajā lasījumā un tad tikai balsosim par lēmumu. Acīmredzot tie, kas ir nācēji, jau ir atnākuši. Varbūt vēlreiz pārreģistrēsimies. Rezultāts: 140 vai 110? No šejienes grūti redzēt, tātad– 110. Lūdzu, balsosim par attiecīgā likuma pieņemšanu trešajā lasījumā. Rezultāts: par– 95, pret– neviens un atturas– 10.

Tagad balsojam par Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu par šā likuma stāšanos spēkā. Rezultāts: 85, tātad lēmums pieņemts, un likums arī ir pieņemts.

Tālāk jūsu ierosinātais trešais jautājums.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Vēl mums pirmajā lasījumā ir jāizskata četri likumprojekti. Pretējā gadījumā nule pieņemtais likums par deputātu statusu būs pretrunā ar Konstitūciju un 1959.gadā pieņemtajiem diviem Latvijas PSR likumiem, kā arī ar pagājušā gada jūnijā pieņemto Latvijas Republikas likumu “Par Latvijas Republikas tautas deputātu statusu”. Es mazliet paskaidrošu, tā pavisam konstruktīvi.

Tātad pirmais mums ir jāizskata dokuments Nr.567, likumprojekts “Par grozījumiem LPSR Konstitūcijas 96.pantā”, tas ir jautājums par Konstitūcijas 96.panta II daļas izslēgšanu no Konstitūciju normām. Informācijai nolasīšu, kā skan 96.panta II daļa: “Deputātu, kas nepilda vai nespēj pildīt deputāta pienākumus vai arī izvairās no savas priekšvēlēšanu programmas un vēlētāju norādījumu izpildes, pēc attiecīgā vēlēšanu apgabala vēlētāju vairākuma lēmuma var atsaukt likumā noteiktajā kārtībā.” Tātad šo Konstitūcijas normu lieku priekšā izslēgt no Konstitūcijas.

Priekšsēdētājs: Man jautājums par procedūru. Tātad no šiem četriem likumiem mēs apspriežam katru likumu atsevišķi. Vai ir kādi jautājumi attiecībā uz ierosinājumu izslēgt 96.panta II daļu? Lūdzu, deputāts Muciņš.

L.Muciņš: Man būtu jautājums par procedūru. Kā jūs uzskatāt, vai to nepieciešams izdarīt trijos lasījumos vai vienā lasījumā?

Priekšsēdētājs: Mēs nevaram to izdarīt vienā lasījumā, jo tas ir likums.

L.Muciņš: Arī par pārējiem likumiem un tieši par atcelšanu.

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi, kā jūs redzat, likumdošanas iniciatīvas kārtībā ir iesniegts likumprojekts, un saskaņā ar Konstitūciju, tas ir, ar Kārtības rulli– mūsu pagaidu noteikumiem– mūsu likumprojekti ir jāizskata trijos lasījumos. Konstitūciju mēs nevaram grozīt vienā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Tā kā jautājumu nav, tad, lūdzu, balsojam par likumu par Latvijas PSR Konstitūcijas 96.pantā grozījumu pieņemšanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: 90– par, pret– 2 un atturas– 10. Likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā.

J.Lagzdiņš: Patlaban mēs izskatām likumprojektu “Par grozījumiem Latvijas Republikas likuma “Par Latvijas Republikas tautas deputātu statusu” 5.pantā”. Šā panta– “Deputātu pilnvaru izbeigšanās pirms termiņa”– līdzšinējā redakcija, kuru es jums nolasīšu, bija šāda: “Deputātu pilnvaras izbeidzas pirms termiņa: pirmkārt, ja vēlētāji atsauc deputātu, otrkārt, saskaņā ar deputāta personisko iesniegumu par savu pilnvaru nolikšanu”. Tātad, ja jūs ievērojāt, ierosinātajā likumprojektā paredzēts šā panta pirmo daļu izteikt šādi: “Deputāta pilnvaras izbeidzas pirms termiņa, ja deputāts iesniedz personisko iesniegumu par savu pilnvaru nolikšanu”. Tātad izņemti vārdi “ja vēlētāji atsauc savu deputātu”, kas bija nepieciešams saskaņošanas labad.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādas ir problēmas? Nav. Balsojam par likuma par grozījumiem Konstitūcijas 5.pantā pieņemšanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: 83– par, pret– un atturas– 13. Pieņemts.

J.Lagzdiņš: Tālāk mēs izskatām likumprojektu “Par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas likuma “Par Latvijas PSR vietējo Tautas deputātu padomju deputātu atsaukšanas kārtību” atcelšanu”. Šis likums, tāpat kā likums par Latvijas PSR Augstākās padomes deputātu atsaukšanas kārtību ir pieņemts 1959.gadā. Jāinformē jūs, ka trīsdesmit divu gadu laikā šis likums reāli piemērots tikai vienu reizi. Ja jūs atceraties bēdīgi slaveno gadījumu Rēzeknes pilsētā 1987.gadā ar vietējās padomes deputātu Vidiņu. Tas ir vienīgais gadījums, kad minētais likums tika reāli piemērots. Šie likumi, kā viens, tā otrs, sastāv no 12 pantiem. Likumā ir noteikta diezgan sarežģīta deputātu atsaukšanas kārtība, kuru es šobrīd neatreferēšu, un lieku priekšā nobalsot par likumprojekta pieņemšanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Geidāns.

I.Geidāns: Cienījamo referent! Vai jums neliekas, ka 1.punktam vajadzētu pievienot tomēr gadskaitli, lai varētu orientēties, kad tas tika pieņemts?

J.Lagzdiņš: Paldies, iesniedziet rakstveidā. Tas ir jāsaskaņo ar analogu likumu tekstiem.

Priekšsēdētājs: To var papildināt otrajā lasījumā. Ja neviens nevēlas apspriest vai izteikties debatēs par šo grozījumu, balsojam par likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: par– 87, pret– 3 un atturas– 10. Lūdzu, tālāk.

J.Lagzdiņš: Kā ceturtais pirmajā lasījumā mums ir jāpieņem likums “Par Latvijas PSR likuma “Par Latvijas PSR Augstākās padomes deputātu atsaukšanas kārtību” atcelšanu”. Tas vārds vārdā ir analogs, tikai vārdu “vietējo padomju deputātu” vietā likts formulējums “Augstākās padomes deputāts”. Teksts pilnībā sakrīt, procedūra pilnībā sakrīt. Tātad šis formālais jautājums mums šodien ir jāizlemj.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi? Vai debatēs kāds vēlas runāt? Balsojam par attiecīgā likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: par– 89, pret– 2 un atturas– 7. Tātad visi četri likumprojekti ir pieņemti pirmajā lasījumā.

J.Lagzdiņš: Par procedūru. Mums ir jāatrisina jautājums par šo likumprojektu otro lasījumu. Ierosinu to iesniegt 27.martā.

Priekšsēdētājs: Nevienam nav iebildumu, ka otrais lasījums tiktu izskatīts 27.martā? Tātad jābalso nav. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Tā kā papildinājumi ir formāli, tad otro lasījumu mēs varam izskatīt jau rītdien. Nekādi priekšlikumi un nekādi grozījumi šeit netika ierosināti, arī jautājumu nebija.

Priekšsēdētājs: Papildinājumu tekstā faktiski nav. Kā parasti, jāpārdrukā un tamlīdzīgi. Jā, lūdzu.

J.Lagzdiņš: Tādā gadījumā es ierosinu minēto jautājumu izskatīt rīt kā darba kārtības 1.punktu.

Priekšsēdētājs: Ja par to jābalso, tad nolemsim, ka šos četrus likumprojektus pilnīgi un galīgi otrajā lasījumā pieņemsim rīt. Rezultāts: par– 83, pret– 1 un atturas– 10. Rītdien darba kārtības pirmajā jautājumā atgriezīsimies pie šiem likumprojektiem.

J.Lagzdiņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Patlaban sākas pārtraukums, bet vispirms acīmredzot būs vairāki paziņojumi. Viens no tiem– apkopēja šeit ir atradusi aizmirstu pildspalvu Parkera firmas kastītē, bet pildspalva nav Parkera firmas pildspalva. Lūdzu deputātu, kas pazaudējis, pieteikties.

Lūdzu, deputāts Budovskis.

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi, Mandātu un deputātu ētikas komisijas locekļus lūdzu tūliņ sapulcēties mūsu kabinetā uz sēdi.

Priekšsēdētājs: Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Sākam otro šīsdienas sēdi. Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekta “Par arhīviem” trešais lasījums. Lūdzu– deputāts Bērzs. Cienījamie deputāti, es vēlreiz atļaujos atgādināt, ka mēs esam sākuši sēdi.

A.Bērzs: Augstais nams! Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu pastāvīgā komisija pēc tam, kad likumprojekts “Par arhīviem” bija izskatīts otrajā lasījumā, ar vislielāko pietāti izvērtēja jūsu izteiktās domas un priekšlikumus attiecībā uz otro lasījumu. Par priekšlikumiem, kuri tika saņemti rakstiski, komisijas attieksme arī dota rakstiski ar norādi pielikumā, kā šie papildinājumi ir iekļauti vai arī nav iekļauti likumprojektā trešajam lasījumam. Te ir runa par deputāta Celmiņa, deputāta Lazdas un deputāta Lagzdiņa priekšlikumiem attiecībā uz 4., 8. un 15.pantu. Komisija tāpat respektēja sēdes gaitā izteiktos priekšlikumus, kuri nebija iesniegti rakstiski. Tajā skaitā– Eglāja kunga redakcionālus priekšlikumus attiecībā uz likumprojekta pēdējo pantu. Ņemti vērā galvenie problemātiskie jautājumi, piemēram, deputāta Kiršteina izteiktā pretenzija pret likumprojekta 16.pantu otrajā lasījumā, t.i., ka šis pants neesot izstrādāts atbilstoši ārzemju arhivāliju krāšanas un glabāšanas labākajiem paraugiem. Jūs varat mēģināt atcerēties to, ka otrā lasījuma gaitā par 16.pantu vispār netika balsots, tātad netika pieņemts. Skaidrs, ka par pantu, kurš nav apspriests otrajā lasījumā, nevar būt runa trešajā lasījumā. Tāpēc komisijai nekas cits neatlika, kā otrajā lasījumā no 16.panta atteikties. Jautājumu atrisināja deputāta Lagzdiņa priekšlikums attiecībā uz 15.pantu. Tā kā likumprojekta trešajā lasījumā ir mainījusies pantu numerācijas kārtība, proti, otrajā lasījumā 16.panta nav, tad arī turpmāko pantu numerācijas kārtība ir mainījusies.

Bez tam komisija, izskatot likumprojektu, vēl izdarīja dažus redakcionālus precizējumus, kas bija radušies šā likumprojekta izstrādāšanas gaitā. Tāpēc priekšlikums– izskatīt tālāk pa pantiem. Es ziņošu par grozījumiem katrā pantā.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi par izdarīto labojumu motivāciju? Lūdzu, deputāts Endziņš.

A.Endziņš: Cienītais Bērza kungs, jūs neko neminējāt par to, ka attiecībā uz likumprojekta trešo lasījumu jums ir iesniegts arī Juridiskās pārvaldes atzinums, kurā ir daudzi priekšlikumi. Varbūt jūs uzskatāt, ka nav vajadzības to darīt.

A.Bērzs: Juridiskās pārvaldes priekšlikumus es saņēmu vakar pēcpusdienā, tas ir, pēc tam, kad bija notikušas visas komisijas sēdes. Tātad par katru šo priekšlikumu es varu izteikt tikai savu personisko attieksmi. Komisija tos nav izskatījusi.

A.Endziņš: Taču vai tomēr nebūtu vēlams, lai šie priekšlikumi tiktu izskatīti? Minētie priekšlikumi bija iesniegti tik vēlu tāpēc, ka pats likumprojekts tādā veidā parādījās vēlu. Man liekas, ka mums šajā gadījumā nav jādomā par to– agri vai vēlu, bet acīmredzot, ja ierosinājumi uzlabo likumprojektu, tad tie arī ir jāņem vērā. Vai jums ir vajadzīgs likums likuma pēc?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Škapars: Kolēģi deputāti, es tomēr domāju, ka par šo novēloto iesniegšanu vajadzētu ļoti nopietni padomāt, mēs praktiski dezorganizējam darbu. Tajā laikā, kad šeit jau notika apspriešana, vakar mums notika komisijas sēde, un mēs pilnīgi neko nezinājām, ka ir vēl kaut kādi labojumi. Šodien, kad notika apspriešana, mēs uzzinām, ka tādi labojumi ir. Tādā veidā, kā sakot, ir gandrīz vai neiespējami strādāt. Ja jau viena pārvalde tam ir radīta, viņai bija jāparedz tūdaļ pēc otrā lasījuma, kādi šeit var būt labojumi. Tiem praktiski vajadzēja parādīties jau sen, sen atpakaļ.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Endziņ, izsakiet savu argumentāciju, un pēc tam lemsim, ko darīt.

A.Endziņš: Es domāju, ka priekšlikumi, kurus iesniegusi Juridiskā pārvalde, lielāko tiesu ir redakcionāli labojumi, kuri patiešām ir vērsti uz to, lai uzlabotu tekstu un novērstu atsevišķas nepilnības. Vienīgais, kas varbūt ir tāds būtiskāks, tas saistās ar 15.panta septīto daļu, kas ieviesta pēc deputāta Lagzdiņa priekšlikuma. Mums likuma par slepeno informāciju nav. Var būt, ka šis likums sauksies mazliet citādāk. Likuma nosaukumus mēs ieliekam pēdiņās. Manuprāt, šādas lietas ignorēt nevar.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Krūmiņš, Latvijas Republikas tieslietu ministra vietnieks: Jautājums attiecībā uz lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas likuma “Par arhīviem” spēkā stāšanās kārtību”. Sakiet, lūdzu, vai šis lēmuma projekts ir bijis Ministru padomē un vai ir valdības viedoklis? Piemēram, 2.punktā ir paredzēts likvidēt Ministru padomes Arhīvu pārvaldi.

A.Bērzs: Ir saņemts Ministru padomes viedoklis par likumprojektu. Likumprojekts pats par sevi šo jautājumu paredz.

A.Krūmiņš: Bet lēmuma projekts nav bijis Ministru padomē?

A.Bērzs: Nē, šajā variantā nav bijis. Lēmuma projekts līdz ar likumu bija, taču agrāk izstrādātajā variantā.

Attiecībā uz Endziņa kunga teikto varu informēt, ka man negribētos aizskart Juridiskās pārvaldes juristu profesionālo, teiksim, augsto pašapziņu, bet, kad es izskatīju Juridiskās pārvaldes atzinumus, es personiski neredzu, ka šo priekšlikumu dēļ likumu nevarētu izskatīt. Tajā pašā laikā par deputāta Lagzdiņa priekšlikumu attiecībā uz 15.pantu man arī ir ierosinājums, proti, tajā vietā, kur rakstīts likuma nosaukums par slepeno informāciju un jāliek pēdiņās, pēdiņas vienkārši noņemt un uzrakstīt ar mazo burtu– par slepeno informāciju, tad nebūs, teiksim, “likums par slepeno informāciju” un nebūs svarīgi, kā tas sauksies– tā vai citādāk. Līdz ar to šī lieta ir izārstēta.

Priekšsēdētājs: Deputāt Endziņ, es gribētu dzirdēt jūsu priekšlikumus par to, kā mēs turpināsim darbu. Vai mēs vispār neizskatīsim šo likumu un priekšlikumus, kurus vēl neviens nav redzējis, komisija vēl apstrādās un tādējādi jautājums tiks atlikts, vai tomēr apspriedīsim pa pantiem?

A.Endziņš: Man būtu priekšlikums, proti, mēs tikai iegūsim, un es ceru, ka Bērza kungs piekritīs, ka mēs uz brīdi varam pārtraukt likumprojekta izskatīšanu. Tajā laikā komisija sanāktu kopā un apskatītos. Pēc tam varētu risināt jautājumu un tiešām iet tālāk pa pantiem. Lai arī, ja kaut kas ir nokavēts, taču, ja kādam arī pēdējā brīdī ienākusi prātā gaiša doma, tad neatmetīsim to tikai tāpēc, ka nav savlaicīgi ierosināta. Man liekas, ka arī šajā gadījumā acīmredzot vajag pieiet ar cieņu un izdarīt to lietu.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, varbūt priekšlikums varētu būt tāds, ka darba kārtību mēs varam mainīt līdz dienas beigām. Tātad ir pietiekami daudz laika, un komisija varbūt tiešām var apskatīt, jo, ja sāksim tagad izskatīt visus tos priekšlikumus, apspriedīsim redakciju, tad mēs acīmredzot nekur netiksim. Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Škapars: Es vēlreiz gribētu teikt, ka tas nav kāda pilsoņa jeb kādas personas iesniegums. Taču mums sāk šāds stils ieviesties, kas ienācis, tā sakot, ir no mūsu institūcijas, un mēs neesam pēdējā brīdī Augstākajā padomē. Es domāju, ka ir jāizsaka vismaz nopietns aizrādījums mūsu Juridiskajai pārvaldei, ja mēs sākam šādā stilā strādāt. Būtībā mēs dezorganizējam darbu. Vienā dienā mēs sakām, ka šajā likumprojektā ir kaut kādas nekārtības, otrā dienā izrādās– ir iesniegts vesels projekts. Ko tas nozīmē, es vienkārši nevaru saprast?

Priekšsēdētājs: Kolēģi, kādi tad ir priekšlikumi? Mēs atliekam, lai komisija apspriež, vai vienkārši turpinām darbu? Es sapratu, ka deputāta Endziņa priekšlikums ir šāds: komisijai vēl vajadzētu paskatīties izteiktos redakcionālos priekšlikumus. Pēc tam atgriezties pie likuma, t.i., patlaban uz brīdi sēde jāpārtrauc. Otrs priekšlikums– turpināt darbu. Tātad vispirms balsojam par Endziņa kunga priekšlikumu– uz brīdi pārtraukt šā likuma apspriešanu trešajā lasījumā un atgriezties pēc tam, kad komisija būs izskatījusi redakcijas variantus. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 113 deputāti. Lūdzu, balsojam par Endziņa kunga priekšlikumu, kaut gan pilnīgi taisnība ir Škapara kungam, ka tā tiešām ir darba dezorganizēšana, jo, vadoties pēc Reglamenta, priekšlikumiem vajadzēja būt jau agrāk. Rezultāts: par– 63, pret– 17 un atturas– 22. Tātad ir lūgums komisijai vai arī darba grupai, kas komisijās strādā, iet kopā ar Endziņa kungu, jo mūsu Juridiskā pārvalde nevar uzturēt spēkā priekšlikumus, tos var uzturēt tikai deputāti, kā to izdarīja Endziņa kungs, un lūdzu turpināt darbu, lai mēs varam atgriezties.

Nākamais jautājums ir par likumprojekta “Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju” skatīšanu trešajā lasījumā.

Ziņo deputāts Panteļejevs.

A.Panteļejevs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamā auditorija! Tātad pagājušajā reizē otrajā lasījumā konceptuāli tika nobalsoti visi atsevišķie likumprojekta panti, un es gribētu tagad iepazīstināt jūs ar redakcijas labojumiem, kas parādījušies laikā starp otro un trešo lasījumu un kurus komisija ir pieņēmusi un iekļāvusi trešajā lasījumā.

Pirmām kārtām– preambulā pirmajā teikumā, gan jāsaka, ka mēs nedaudz pārkāpām Reglamentu, bet deputāts Dozorcevs šodien ieteica un komisija piekrita, ka jāsvītro iekavās ierakstītais vārds “minoritātes”. Jūsu projektā tas vēl ir, bet mēs piekritām, ka to var svītrot, jo tas parādījās uz otro lasījumu, kur šis jēdziens vēl atkārtojas likumā. Šeit tas neatkārtojas, tāpēc praktiski nav nepieciešams minēto jēdzienu atstāt. Tātad svītrots vārds “minoritātes”. Kas attiecas uz 2.pantu, tas, liekas, ir visvētrainākais pants, jo visā likumprojekta apspriešanas gaitā izraisījis vislielākās debates. Pagājušā reizē otrajā lasījumā konceptuāli tomēr tika nobalsots par vienu no variantiem. Šis variants arī ir saglabājies trešajā lasījumā, tas ir, par to, ka tomēr par pamatu tiek ņemta paša cilvēka praktiski izteiktā vēlēšanās fiksēt tādu vai citādu nacionalitāti, tātad balstoties uz viņa nacionālo pašapziņu. Pagājušajā lasījumā par to tika nobalsots. Tā kā Lietu pārvalde iesniedza zināmus formālus iebildumus attiecībā uz to, ka tomēr ir vajadzīga zināma saskaņošana ar juridisko un lietvedības praksi, es vispirms gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka speciāli tāpēc ir lēmums par likuma stāšanos spēkā. Šā lēmuma 2.punkts Ministru padomes attiecīgajām instancēm faktiski uzdod izstrādāt atbilstošo lietvedības tehnoloģiju, lai šo pantu realizētu dzīvē. Tā ka tehnoloģiski juridisko pusi mēs esam paredzējuši lēmumā par stāšanos spēkā.

Šeit ir vēl viens labojums, kas nav atzīmēts jūsu variantā, atkal tāpēc, ka Juridiskā pārvalde mums to iedeva tikai vakar pēcpusdienā. Tas ir ļoti īss, un, es domāju, mēs to varam izdarīt tepat uz vietas. Frāzi “civilstāvokļa akta ieraksts” aizvietot ar vārdu “dokumenti”. Lieta tāda, ka sakarā ar to, ka prakse mainās, mēs iepriekš nekad nevaram paredzēt, kur un kādi dokumenti parādās. Pašreiz arī reāli eksistē PSRS pases. Cilvēki arī ar PSRS pasēm vēlas atjaunot savu īsteno nacionālo piederību un ierakstīt savu nacionālo piederību, kāda viņu vecākiem un vecvecākiem politisku apsvērumu dēļ tika aizliegta. Tādēļ mēs frāzi “civilstāvokļa akta ieraksts” aizvietojam ar vārdu “dokumentos”, paredzot, ka te ir domāta arī PSRS pase, kas pagaidām vēl ir spēkā. Ja cilvēks vēlas, viņš var tur mainīt ierakstu.

Trešajā pantā nekādu labojumu mums nav bijis. Ceturtajā pantā mēs esam ņēmuši vērā Strazdiņa kunga redakcionālo priekšlikumu, kas ir ietverts. Runa ir par lībiešiem, par to, ka viņu apdzīvotajās teritorijās jāatjauno sociāli ekonomiskā infrastruktūra. Septītajā pantā redakcionāli ņemts vērā deputāta Strazdiņa priekšlikums, kas mums bija otrajā lasījumā, proti, vajag: “Latvijas Republikas likumu jaunradē”, mums ir– “izstrādāšanā”. Astotajā pantā mēs tomēr atteicāmies no deputāta Strazdiņa redakcionālajiem priekšlikumiem, uzskatot, ka tie sarežģī. Deputātam Strazdiņam bija priekšlikums, ka ir speciāli jānorāda: “visiem Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir garantētas tiesības” un tālāk– “lietot savu nacionālo simboliku un atzīmēt savus nacionālos svētkus”. To ieteikdams, Strazdiņa kungs uzsvēra, ka jāpasvītro– “savu”. Mēs uzskatām, ka nav sevišķas nozīmes uzsvērt vārdu “savu”. Pirmkārt, neviens neaizliedz jums atzīmēt citus nacionālos svētkus, ja jūs to vēlaties. Skaidrs, ja jūs atzīmējat un runa ir par nacionālām grupām, tad runa ir par viņu nacionālo simboliku. Tā ka es domāju, ka šeit vārds “savu” neko nedod. Devītajā pantā mēs pieņemam deputāta Freimaņa redakcionālo labojumu ar papildinājumu– brīvi izbraukt no Latvijas un atgriezties Latvijā saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem. Protams, lai kāda arī būtu šī likumdošana, lai kā arī būtu, acīmredzot jebkuru iebraukšanu un izbraukšanu regulēs likumdošana. Mūsu komisijas uzdevums, pēc tam, kad tiks pieņemta attiecīgā likumdošana, mūsu komisijas uzdevums būs sekot, kas attiecas uz robežas šķērsošanu, lai šajā likumā cilvēkiem tiktu paredzētas priekšrocības kontaktu uzturēšanai ar viņu etnisko dzimteni. Tātad mēs pieņemam šo priekšlikumu.

Desmitajā pantā mēs noraidījām Kides kunga priekšlikumu. Minētais pants tātad skan šādi: “Latvijas Republikas valsts institūcijas sekmē materiālo apstākļu radīšanu Latvijas teritorijā dzīvojošo nacionālo, etnisko grupu dzīvošanas, izglītības un valodas, un kultūras attīstībai, paredzot valsts budžetā noteiktas summas.” Te mēs pieņēmām Silāra kunga priekšlikumu. Kides kunga priekšlikums bija: “pēc Latvijas republikas Ministru Padomes apstiprinātiem normatīviem.” Mēs šim ierosinājumam tomēr komisijā nepiekritām, jo uzskatām, ka jebkurā gadījumā budžeta veidošana ir Augstākās padomes prerogatīva. Loģiski, ka, apspriežot budžetu, Ministru padome varēs iesniegt savus priekšlikumus un savus apsvērumus, kā arī aprēķinu vai normatīvu vai ko citu. To viņi arī darīs katrā konkrētā budžeta apspriešanas un konkrētā līdzekļu izdalīšanas reizē. Taču jau iepriekš sniegt šādu prioritāru nozīmi Ministru padomes kaut kādiem izstrādātiem normatīviem, man liekas, ir nepareizi, ņemot vērā it sevišķi, kas attiecas uz šiem smalkajiem un visai niansētajiem jautājumiem. Turklāt tajos mums nav pieredzes, lai gan droši vien laika gaitā radīsies pieredze, kas attiecas uz nacionālo grupu izglītību un citām tādām lietām. Tāpēc šādu normatīvu iepriekšēja izveidošana un to diktēšana Augstākajai padomei, man liekas, varētu būt nepieņemama. Protams, tas nenoņem to, ka Ministru padome un attiecīgie departamenti, apspriežot budžetu, jebkurā gadījumā izvirzīs savus ierobežojumus, savus priekšlikumus un arī normatīvus, ja viņi tādus būs sastādījuši. Taču šiem normatīviem nevarētu būt nekāds regulējošs, aizliedzošs raksturs attiecībā uz Augstākās padomes lēmumiem par budžetu, jo budžets tomēr ir mūsu prerogatīva.

Redakcionāli tiek savienoti turpmākie teikumi– nacionālo, etnisko grupu izglītības jautājumus regulē republikas izglītības likums. Tālāk mēs diemžēl noraidām vēl vienu Kides kunga priekšlikumu. Viņam šoreiz neveicas. Teikumā, kur ir rakstīts– nacionālām biedrībām ir tiesības par saviem līdzekļiem izveidot nacionālās mācību iestādes– Kides kungs ieteica iestarpināt šādu frāzi: “Ir tiesības blakus budžeta normatīvajiem asignējumiem.” Es domāju, ja ir runa par saviem līdzekļiem, tad tas tomēr skaidrs, ka par saviem līdzekļiem, nevis par valsts budžeta līdzekļiem. Te ir paredzēta blakus iespēja, protams, ideja, ko norāda Kides kungs, ir pilnīgi pareiza, ka tas ir blakus budžeta līdzekļiem. Taču komisija neuzskatīja par vajadzīgu speciāli to uzsvērt, ja jau runa ir tieši par saviem līdzekļiem.

Turpmākajos pantos nekādu redakcionālu labojumu vairs nav. Ņemot vērā Edmunda Krastiņa visai vētraino uzstāšanos otrā lasījuma laikā attiecībā uz nodokļiem un par to, ka katra specifiskā nodokļa lietu mēs uzreiz nevaram ielikt šajā likumā.

Es atvainojos, 14.pantā vienu Kides kunga priekšlikumu mēs tomēr pieņēmām. Tas ir par to, ka apvienībām un asociācijām ir tiesības veikt uzņēmējdarbību saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem. Protams, uzņēmējdarbību šeit var paredzēt tikai tādā veidā.

Tālāk mums ir pants, kurā runāts par nodokļu atvieglinājumiem. Netiek vairs atkārtotas tās tēzes, kas jau ir likumā par īpašuma nodokli, likumā par peļņas nodokli. Tādā gadījumā vienkārši uzrakstīts tiek formulējums, kas atbilst Edmunda Krastiņa priekšlikumam. To jūs redzat trešā lasījuma variantā, proti, ka nacionālās kultūras biedrības bauda likumdošanas aktos noteiktos atvieglinājumus. Mums nevar pārmest nekonkrētību šajā formulējumā, protams, no vienas puses. Taču ņemsim vērā, ka acīmredzot šis dokuments ir jumta dokuments, kuram praktiski jāievirza darbība turpmākajā politikā, kas attiecas uz nacionālo grupu attīstību, uz nodokļu atvieglinājumu, kā jau es teicu, tad praktiski divos likumos šāds nodokļu atvieglinājums ir paredzēts de facto. Ir iespējami kaut kādi papildinājumi, izmaiņas, kaut kādi papildu atvieglinājumi, kuri laika gaitā visi var būt. Attīstoties gan kultūrnacionālās autonomijas mehānismam, gan arī mūsu ekonomiskajām iespējām, šie atvieglojumi varētu būt. Vairāk tiek ietverts princips, ka nacionālo kultūras biedrību darbību valsts stimulē. Mūsu komisijas uzdevums attiecīgi būs to vienmēr konkretizēt.

Tātad 1. un 16.pantā redakcijas labojumu nav. Rezumējot faktiski no visiem iesniegtajiem redakcijas labojumiem, es nerunāju par tiem, kas parādījās šorīt, par tiem droši vien kāds vēl runās, praktiski nav pieņemti divi Kides kunga redakcionālie labojumi. Kas attiecas uz 10.pantu, varbūt vajadzētu balsot?

Priekšsēdētājs: Jā, bet to pēc tam, kad apspriedīsim pa pantiem.

A.Panteļejevs: Jā, pēc tam. Tagad par jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Vai būtu kādi jautājumi komisijas priekšsēdētājam? Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Kiršteins: Man faktiski ir viens principiāls jautājums. Kā jūs domājat, vai visi šie likumi varētu darboties arī pēc tam, kad pilnīgi būs atjaunota neatkarība? Jeb vispirms mums ir jāatrisina minimāls dekolonizācijas process? Kāpēc? Tāpēc, ka te ir neskaidrība. Piemēram, 1.punktā teikts, ka Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir garantētas starptautiskām normām atbilstošas cilvēktiesības. Es saprotu, ka to ir lieki teikt attiecībā uz pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Starptautiskās cilvēktiesības taču ir garantētas visiem neatkarīgi no tā, vai kāds ir iebraucis uz īsu laiku vai ne. Taču tās nav pilsoņu tiesības. Tātad 1.pantā vārdi– “pastāvīgais iedzīvotājs”– ir lieki. Tā, piemēram, 5.pants: “Visiem Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir garantēta savu nacionālo biedrību dibināšana. Valsts pienākums ir sekmēt šo darbību un materiālo nodrošināšanu.” Es domāju, valsts pienākums vispirms ir noskaidrot, kādā veidā mums iziet šo dekolonizācijas procesu, jo ir vairākas tautības, kuras šeit ieradušās nelegāli, kuras līdz šim brīdim Latvijā nemaz nav dzīvojušas. Tātad jānoskaidro, vai tās šeit atrodas likumīgi vai nelikumīgi. Vai, neizejot šo procesu, mēs varam apgalvot, ka finansējam 120 tautību nodibinātas dažādas organizācijas? Tas pats jautājums nav skaidrs arī 15.pantā, kur teikts: “visus vēstures un kultūras pieminekļus”. Tātad atkal– vai visus, vai arī Ļeņina pieminekli, ja tas nav kultūras piemineklis, vai tas ir vēstures piemineklis? Vai tanks uz postamenta ir vai nav piemineklis? Jūs sapratāt, ka jautājums ir, vai mums šeit tomēr nav jāiziet kaut kāds dekolonizācijas process un pēc tam jāatgriežas pie finansēšanas un visiem citiem jautājumiem.

A.Panteļejevs: Es domāju, ka tas var notikt tikai paralēli, jo dekolonizācijas procesu, izņemot pašu Latviju, neviens neveiks. Nekāds Apvienoto Nāciju organizācijas karaspēks te neveiks dekolonizāciju. Runājot par šīm grupām, to var veikt tikai ar iekšējās lojalitātes palīdzību. Vismaz kaut kādā nozīmē abstrakti atraut dekolonizāciju no nacionālā jautājuma risināšanas jūs nevarēsiet. Jebkura ārzemju politiķa pirmais jautājums ir: “Ja mēs jūs dekolonizēsim, vai jūs darīsiet to? Vai jūs paši tiksiet galā ar nacionālo grupu tiesību nodrošināšanu jau tagad?” Tā ir aktualitāte.

Kas attiecas uz iebildumu par pastāvīgajiem iedzīvotājiem, es pilnīgi piekrītu. Principā jā, jo runa ir par cilvēktiesību vispārējo daļu, kas attiecas uz visu, bet tiek uzsvērta šī neatšķirība no nacionālās piederības. Te es jums pilnīgi piekrītu, to varētu principā izņemt, tas ir, vārdus “pastāvīgajiem iedzīvotājiem”. Kas attiecas uz frāzi: “sekmēt to darbību un materiālo nodrošinātību”, jau ir teikts, ka tas ir praktiski. Tāpēc mēs ievedām šo jēdzienu par budžetu un tā tālāk. To praktiski mēs attīstām gadu no gada atkarībā no mūsu iespējām un reālajām situācijām. Vienīgi ir tikai tāds princips, ka valsts, izejot no savām iespējām, principā uzņemas zināmu daļu palīdzēt, atkal šā paša iemesla dēļ.

Vēl bija jautājums par pieminekļiem. Es aizmirsu pateikt, Ščipcova kungs iesniedza priekšlikumu, diemžēl tikai pusstundu pirms plenārsēdes, tāpēc mēs to neesam fiksējuši. Taču šo ierosinājumu varbūt varētu ienest lēmumā par likuma spēkā stāšanos, tas ir, ierakstīt vienu punktu par to, ka Latvijas Republikas Kultūras ministrijai jāveic nacionālo pieminekļu pārreģistrācija, vadoties pēc nacionālās kultūras. Šī doma jāformulē un likumā par spēkā stāšanos acīmredzot jānorāda, ka Kultūras ministrijai jāuzņemas atbildība par šo pieminekļu reģistrāciju un fiksēšanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Birkavs: Panteļejeva kungs, es atgriezīšos pie 2.panta un lūgšu jūs komentēt grozījumu šajā pantā, proti, ja to ieviestu, kādas tad rastos sekas: “ir tiesīgs brīvi saskaņā ar savu nacionālo izcelšanos un pašapziņu uzrādīt nacionālo piederību”. Un otrs variants, ja mēs rakstītu: “ar savu nacionālo izcelšanos vai pašapziņu”. Zināms, ka 70 gados daudzi cilvēki nacionālo pašapziņu varbūt ir arī zaudējuši?

A.Panteļejevs: Uzrādīt vai atjaunot? Tas ir strīds, kas ilgst jau visus trīs lasījumus. Viens konkrēts iebildums pret to, ka mēs ieliekam vārdu “izcelšanos”. Tikko mēs ieliekam vārdu “izcelšanos”, mēs uzreiz iedarbinām birokrātisko mehānismu, lai gan mēs neesam noteikuši, kā tas strādās. Šis mehānisms, vai nu tā būs milicija, vai tā būs Iekšlietu ministrijas daļa, vai tas būs pasu galds, kas mēģinās izvirzīt un formulēt tos kritērijus, pēc kuriem vadoties, tas fiksēs izcelšanos. Kamēr mums mehānisms nav noskaidrots, pašreizējā situācijā, es uzskatu, ka mēs atrodamies unikālā situācijā. Kāpēc mēs nevaram ņemt vērā iepriekšējo gadu pieredzi vai citu valstu pieredzi? Tāpēc, ka mēs esam izgājuši cauri posmam, kad nacionālā piederība tika plānota zooloģiski no augšas. Daudzas valstis, es gan baidos nosaukt, vai ir vēl kāda valsts, kur bija šāds precedents, ka no augšas zooloģiski tika plānota nacionālā piederība un cilvēkiem tika aizliegts fiksēt viņu nacionālo jeb etnisko piederību. Šeit es saku “jeb”, jo mums dažreiz rodas jukas ar starptautiskajā praksē pieņemto nacionālās piederības identifikāciju ar valstisko izcelšanos. Šeit mēs minam to etniskā nozīmē. Mums jāskatās uz reālo procesu, kura priekšā mēs esam, ka praktiski ir cilvēku paaudzes, tas attiecas uz mazo tautību pārstāvjiem, kuri pašreizējā situācijā piedzīvo kultūras nozīmē zināmu atdzimšanas procesu, savas pašapziņas atdzimšanas procesu, un viņi grib fiksēt šo savu atdzimšanu. Mums šeit ievest kritērijus, lai viņiem palīdzētu, ir ļoti grūti. Personīgi zinu konkrētu gadījumu par vienu baškīru, kura priekštečiem vairākās paaudzēs no dokumentiem ir izskausta norāde par nacionālo piederību. Tāpēc, pazīstot mūsu birokrātisko mehānismu, to, ka, tikko mēs ieliekam izcelšanos, mēs ieviešam šo jēdzienu, kā fiksēt izcelšanos. Es gribētu atstāt vārdu “pašapziņu”. Kāpēc? Tāpēc, ka mums te ir pamatprincips– etniskā piederība neizraisa juridiskas sekas. Formāli pieņemot, mēs nevaram iedomāties Latvijas Republikā tādu likumu, kas noteiktu, ka vienīgi etniskā piederība no valsts puses izraisītu tādas vai citas sekas attiecībā pret cilvēku. Tas ir tas, par ko mēs jau runājām pirmajā lasījumā, tātad jautājums saistīts ar kultūrnacionālās autonomijas veidošanu, ar valsts politikas noteikšanu. Lai fiksētu, teiksim, to, ka ir aktuāli domāt par kaut kādiem baškīru nacionālās skolas elementiem vai arī nav aktuāli domāt. Un to noteiks nevis bioloģiskais skaits, tas ir, cik ir to cilvēku, vadoties pēc a priori noteiktiem principiem, bet cik ir tādu cilvēku, kas sevi grib apzināties un grib kā šīs mazās nacionālās grupas pārstāvji realizēt savu kultūras autonomiju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Man ir divi jautājumi. Pirmais: kas ir “zooloģiskā plānošana”?/

A.Panteļejevs: */Zooloģiskā plānošana ir tāda plānošana, kas pamatojas uz no augšas dotiem principiem, kā reģistrēt nacionālo piederību, kad, piemēram, Ļeņingradā dzīvojošam zviedram ir aizliegts reģistrēties kā zviedram, jo tiek uzskatīts, ka zviedri Ļeņingradā nevar būt./

A.Aleksejevs: */Piedodiet, bet kāds sakars šim principam ar zooloģiju?/

A.Panteļejevs: */Domāju, ka ļaudis tika šķiroti stingri noteiktās šķirās./

A.Aleksejevs: */Pateicos jums. Vispār vārds “zooloģija” jūsu runā skan inteliģenti un jūs nolēmāt ar to izdaiļot savu runu.

Tagad otrais jautājums. Kā jūs saprotat jēdzienu “dekolonizācija”? Kāda tam būs ietekme uz ebreju, uz krievu kopienu? Vai jūs nevarētu ar konkrētiem piemēriem parādīt, kā tas, jūsuprāt, notiks? Es nesapratu, kas tas par procesu./

A.Panteļejevs: */Šo jautājumu jums vajadzētu adresēt Kiršteina kungam, tāpēc ka dekolonizācijas process.../

A.Aleksejevs: */Nē, šos vārdus lietojāt jūs, un es gribētu precizēt, vai tas bija apzināti darīts vai nedomājot./

A.Panteļejevs: */Nē, es tos lietoju, atbildot uz konkrētu jautājumu./

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Uzdosim konkrētus jautājumus, ja kādam ir neskaidrības, tas var konsultēties vai nu izziņu birojā, vai arī pie speciālistiem. Lūdzu, otrais mikrofons.

L.Kurdjumovs: */Man divi jautājumi par diviem punktiem. Pants II./

A.Panteļejevs: */Tā, vienu momentu! Pants II./

L.Kurdjumovs: */“Sekmē iespējas saņemt...” un tā tālāk. Vai jūs neuzskatāt, ka vārds “sekmē” neuzliek nekādus pienākumus Latvijas Republikai? Vai nebūtu pareizāk rakstīt “nodrošina”, “finansē”? Vārds “sekmē” neuzliek republikai nekādas saistības./

A.Panteļejevs: */Nē, nē! Es lūdzu atvainot! Starptautiskie līgumi nepieļauj, tā teikt, “atļaušanu”./

L.Kurdjumovs: */Nu, un kas?/

A.Panteļejevs: */Starptautiskajos līgumos valsts jau iesaistīta./

L.Kurdjumovs: */Starptautiskos līgumus lieciet mierā! Rakstīts: “sekmē iespējas”, tas ir, var ietekmēt un var neietekmēt. Vai nebūtu pareizāk rakstīt “nodrošina” vai “finansē”?/

A.Panteļejevs: */Nē. Latvijas Republika nevar nodrošināt, jo Latvijai vispirms jānoslēdz līgums, kas nav tikai no mums atkarīgs. Līgumam ar Krieviju pēc kaut kādiem principiem mēs tikai varam izvirzīt savas prasības, bet nevaram garantēt, ka līgumā tās atspoguļosies, jo Krievija mums var nepiekrist./

L.Kurdjumovs: */Lūdzu atvainot! Ja nebūs līguma, nebūs arī jautājumu. Bet, ja ir līgums, tad kāpēc rakstīt “sekmēs”?/

A.Panteļejevs: */Nē.../

L.Kurdjumovs: */Kā Vācijā. Es izrunāšu līdz galam.../

A.Panteļejevs: */Jā./

L.Kurdjumovs: */A priori pieņemsim, ka līgums ir. Piemēram, ar VFR. Lai Latvijā dzīvojošs un vācu valodā izglītību iegūt gribošs cilvēks dotos uz Vāciju, nepieciešams finansējums. Tāpēc “nodrošināt” vai “finansēt” ir viena lieta, bet “sekmēt iespējas” ir amorfs jēdziens./

A.Panteļejevs: */Šeit jēdziens “sekmēt” ir sakarā ar līguma formām, kas atkarīgas no konkrētā līguma. Mēs pašlaik nevaram uzņemties saistības, kuru izpilde atkarīga no konkrētās situācijas. Šeit runa ir tieši par to, ka mēs faktiski tikai sekmēsim līguma noslēgšanu./

L.Kurdjumovs: */Jūs atļausiet iesniegt redakcionālu labojumu manā izpratnē?/

Priekšsēdētājs: Pēc tam, kad apspriedīsim pantu, tad dosit arī labojumu.

L.Kurdjumovs: */13.pants: “Nacionālajām biedrībām, to apvienībām un asociācijām ir tiesības izmantot valsts masu informācijas

līdzekļus, kā arī...” un tā tālāk. Būt tiesīgam nenozīmē izmantot. Saprotiet? Šeit jābūt norādei uz to, ka masu informācijas orgāni, masu informācijas līdzekļi ir izmantojami atbilstoši kādam likumam, tas ir, punkts nav pietiekami konkrēts./

A.Panteļejevs: */Lieta tā, ka ir tiesības, bet mums darīšana ar likumīgiem aktiem, kas daudz ko nosaka. Mēs šeit varam ierakstīt “obligāti”, bet vienmēr ievērosim reālu situāciju./

L.Kurdjumovs: */Es neiebilstu./

A.Panteļejevs: */Mēs šeit faktiski nostiprinām principu, kas turpmāk var tikt aizsargāts ar konkrētiem punktiem./

L.Kurdjumovs: */Vai tāpēc jūs neuzskatāt, ka pareizāk būtu ierakstīt “masu informācijas līdzekļu pienākums ir... nacionālajām biedrībām atbilstoši to vajadzībām”? Un tas tiek regulēts ar atbilstošiem likumiem, tas ir, domu izteikt līdz galam./

A.Panteļejevs: */Es domāju, ja reiz rakstīts “ir tiesības”, tad šīs tiesības ir nodrošinātas./

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi priekšlikumi, apspriežot pantu? Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Geidāns: Cienījamo referent! Preambulā un 4.punktā ir teikts: “Latvijas senās pamattautības lībieši”. Tad, kad mēs izskatījām otro redakciju, es sapratu, ka pieņēma priekšlikumu aiz vārda “lībieši” abās vietās iekavās ielikt “līvi”, jo šī pamattautība dalās divās daļās. Es nezinu, cik lielās daļās, bet vieni sevi sauc par līviem, otri– par lībiešiem. Vai mēs neizšķirtu šo strīdu, norādot abus šos vārdus?

A.Panteļejevs: Šajā gadījumā vadījāmies pēc tā, ka mēs neviens neesam unikāli kompetenti visos jautājumos, tādēļ pieļāvām zināmas priekšrocības mūsu pārstāvim, kas pārstāv šo pamattautību, lai izšķir šo jautājumu. Mēs jau varam strīdēties par to, bet Ilmārs Geige varbūt apstiprinās, kā saka, saskaņu. Es vienkārši gribēju glābt mūsu kolēģi, jo līvi viņu apēdīs.

Priekšsēdētājs: Jautājumu vairāk nav. Arī Alberts Bels par lībiešiem vai līviem varētu sniegt kādu izziņu. Acīmredzot mēs pašreiz te nevaram minēto jautājumu izšķirt tādā veidā.

Mums jāpāriet pie jautājuma apspriešanas pa pantiem. Es atgādinu, ka patlaban ir trešais lasījums, un mēs debatējam tikai par redakcionāliem labojumiem. Ja jums panti nav pieņemami, tad mēs varētu izbalsot visu lēmumprojektu un atgriezties otrajā lasījumā. Tātad debates kā tādas nebūs, to neparedz mūsu pagaidu reglaments. Acīmredzot jārunā par ievada tekstu, jo tur radās pirmā problēma, tas ir, par lībiešiem un līviem.

A.Panteļejevs: Jā, vai Geidāna kungs uztur priekšlikumu par vārdiem “lībieši” un “līvi”?

I.Geidāns: Jā, mani par to runāt pilnvaroja līvi, tie, kuri sauc sevi par līviem. Tāpēc es piedāvāju variantu, lai ar viņiem nestrīdētos, iekavās ielikt vārdu “līvi”. Kas grib, lai sevi sauc par līvu un kas grib, lai sevi sauc par lībieti.

Priekšsēdētājs: Es gan baidītos balsot, iekams nav kompetentu etnogrāfu un valodnieku ekspertīzes. Geidāna kungs, man liekas, ka jūs neesat speciālists un cilvēks, kurš izjūt, kā viņš sevi sauc, un neesat tas speciālists, kas to var noteikt. Es tomēr, Geidāna kungs, atturētos no balsošanas, jo man tiešām nav tādas pārliecības, ka mēs balsojam pareizi. Vai ir vēl kādi citi priekšlikumi?

A.Panteļejevs: Bija priekšlikums svītrot vārdu iekavās– “minoritātes” –, kas nekur neatkārtojas un tas ir relatīvs jēdziens.

Priekšsēdētājs: Ir pieņemams, jo tas ir svešvārds un viss jau ir izteikts pirms tam.

A.Panteļejevs: Attiecībā uz 1.pantu es arī pieņemtu redakcijas komisijas vārdā priekšlikumu– “pastāvīgajiem iedzīvotājiem”. Tiešām, kas attiecas uz tām pamatformām, tad tas attiecas uz jebkuru, kas atrodas šeit.

Priekšsēdētājs: Tas ir tieši redakcionāls labojums, būtiskāks nekā iepriekšējie. Tātad var nobalsot par 1.panta pieņemšanu trešajā lasījumā. Rezultāts: par– 79, pret– 2 un atturas– 14. Lūdzu, turpinām.

A.Panteļejevs: Par 2.pantu ir komisijas priekšlikums, kurš, es domāju, būtu varbūt pieņemams, jo saskaņots ar Juridisko pārvaldi, tas ir, aizvietots civilstāvokļa aktu ierakstus ar dokumentu, paplašinot šo jēdzienu. Pret to nav iebildumu, tas ir, civilstāvokļa aktu ierakstus aizvietot ar dokumentu, pieņemot, ka iespējams izmantot PSRS pasi, kamēr vēl tā ir spēkā.

Priekšsēdētājs: Acīmredzot tas ir pieņemams. Šeit problēmu nebija. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bels: Jautājums, par kuru es runāju, varētu tikt uzskatīts kā redakcionāls jautājums. Ir tāds termins– “nacionālā pašapziņa”. Tā ir saistīta ar nacionālo identitāti, tā ka tas nav atrauts no nacionālās identitātes. Tāpēc, manuprāt, šā panta redakciju varbūt varētu veidot šādi: “katrs Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs ir tiesīgs brīvi, saskaņā ar viņa vecvecāku vai vecāku nacionālo identitāti uzrādīt vai atjaunot dokumentu ierakstos savu nacionālo piederību”. Redzat, tas atstātu plašu iespēju tomēr realizēt taisnīgumu. Tajā pašā laikā tomēr paliktu juridiskā saikne ar zināmām normām. Kā jūs vērtējat tādu ideju?

A.Panteļejevs: Otrajā lasījumā mums bija divi varianti. Kungus, kuri tagad pamodušies trešā lasījuma laikā, es apsveicu, bet mēs nobalsojām par vienu no koncepcijām. Tas tomēr ir konceptuāli atšķirīgi, tā nav redakcionāla atšķirība. Es būtu ļoti priecīgs, ja es varētu to interpretēt kā redakcionālu atšķirību, un tādā veidā mēs atrastu iespēju izlīgt. Taču tā nav redakcionāla, tā ir konceptuāla atšķirība. Jūs saprotat vēlreiz, kāpēc pēdējā lasījumā nacionālo kultūru biedrību pārstāvji sevišķi aizstāvēja jau esošo ierakstu? Tāpēc, ka tas attiecas uz mazajām tautībām. Jums tas liekas pieņemami, bet reālā prakse ir tāda, ka jums nav iespējas praktiski fiksēt šos daudzos gadījumus, ļoti daudzos gadījumus, sevišķi tajās situācijās, kad cilvēki grib un viņiem bija aizliegts fiksēt vecāku, vecvecāku un tā tālāk nacionālo piederību.

A.Bels: Jā, Panteļejeva kungs, es tikai gribu precizēt, ka otrajā lasījumā piedalījos un balsoju par otro variantu.

Priekšsēdētājs: Jā, bet šobrīd jūs neuzturat spēkā savu priekšlikumu. Ja komisija nepieņēma un ja jūs neuzturat prasību, tad mums par to nav jābalso.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Birkavs: Es, protams, arī esmu vēlu pamodies, bet tomēr labāk atmosties pēdējā brīdī, nekā gulēt vispār. Saskaņā ar savu nacionālo izcelšanos un pašapziņu, tātad, pievienojot šos divus vārdus “izcelšanos”, mēs faktiski atrisinām to, ko ierosināja Bela kungs, un nerastos milzīgi birokrātiski sarežģījumi.

A.Panteļejevs: Birkava kungs, es varu piekrist...

V.Birkavs: Es pastāvētu uz balsošanu.

A.Panteļejevs: Es jums paskaidrošu, Birkava kungs, no matemātiskās loģikas viedokļa. Ja jūs pieliekat vārdu “un”, tad jūs vārdu “pašapziņa” nosvītrojat, jo “un” realizējas tikai tad, ja realizējas abi elementi. Tas nozīmē, ja jūs nepierādīsiet izcelšanos, tad pašapziņai nav nekādas nozīmes.

V.Birkavs: Panteļejeva kungs!

A.Panteļejevs: Līdz ar to mēs atgriežamies tur, kur bijām, tādā gadījumā pašapziņu vispār varam nelikt. Nevajag maskēties, vajag pateikt, ka tas ir tas pats, ko teica Alberts Bels. Nevajag maskēties, ka jūs piedāvājat citu variantu, tikai ar saikni “vai”.

V.Birkavs: Jā.

A.Panteļejevs: Vadoties pēc matemātiskās loģikas, parādās citas perspektīvas, jo “vai” tur ir iespējams. Man ir iespējas, jo tad “vai” ir tā vai tā. Jāizlemj atkarībā no situācijas. Var būt gadījumi, kad cilvēks nevar dokumentāli pierādīt savu izcelšanos. Taču jūs, vadoties pēc viņa pašapziņas, tomēr fiksējat viņu kā piederošu attiecīgai nacionālai grupai. Ja saiklis “vai”, tad es to vairāk uzskatītu par redakcionālu labojumu. Ja saiklis “un”, tad tas ir konceptuāls labojums, kuru nav iespējams izdarīt pašreiz, bet ir iespējams likumprojektu tikai atgriezt otrajā lasījumā.

V.Birkavs: Tādā gadījumā, ja konceptuālu labojumu nevar izdarīt, es ierosinātu izdarīt grozījumu ar saikļa “vai” palīdzību.

A.Panteļejevs: “Vai” var uzskatīt par redakcionālu, jo tas neizslēdz, teiksim, arī pašapziņas lomu un uzreiz reducē pašapziņas lomu uz neko.

Priekšsēdētājs: Tātad ar saikli “vai” tas ir redakcionāls labojums. Cienījamie kungi! Taču, kad mēs pieņemsim trešajā lasījumā, likumprojektu var arī vispār neakceptēt.

A.Panteļejevs: Jā, var atgriezt otrajā lasījumā un vēlreiz diskutēt.

Priekšsēdētājs: Taču šobrīd mums nav tiesību konceptuāli kaut ko mainīt. Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Mucenieks: Vai mums ir tiesības vai nav, bet es saprotu, ja tādā veidā mēs pieņemam šo redakciju, tad es varu pasludināt, ka es neesmu ne latvietis, ne krievs, ne igaunis, bet, pieņemsim, khmers. Un tas ir absolūts absurds, un nevar likt šādu iespēju paredzēt mūsu dokumentos.

A.Panteļejevs: Pirmkārt, kāpēc jūs nevarat pasludināt, ka jūs esat khmers? Kādas tas izraisīs sekas attiecībā uz jums, ja jūs to izdarīsiet? Kāpēc starptautiskajā normā ir tāds jēdziens kā tauta? Jūs tagad spriežat aptuveni tā, kā spriež visi, un tas atgādina to, kā Maskavā šovinisti spriež par tautu pašnoteikšanos. Proti, viņi saka: “Kas te vēl nebūs! Kādas tautas pašnoteiksies pašas, noteiks, vai viņām būs valsts vai ne. Un lai tas izraisītu kaut kādas sekas, lai to fiksētu.” Kāpēc jums tautu pašnoteikšanās ir viena lieta, bet viena cilvēka pašnoteikšanos jūs uzreiz novedat līdz absurdam? Tas ir aptuveni tas pats uzskats, ka tagad visi autonomie apgabali, visas tautas ir muļķes, viņas tagad nezin ko grib, viņas pašapzinājušās. Šajā sakarā piemin visādus kroplīgus piemērus, ka, lūk, viens auls sevi pasludina par valsti. Tādējādi tiek diskreditēti jebkādi pašnoteikšanās principi. Tāpat jūs ar tādu kroplīgu piemēru diskreditējat šo pašnoteikšanās principu, taču nevajag vadīties pēc šādiem sagrozītiem piemēriem. Modernajai civilizācijai atbilst tas, ka katra cilvēka pašnoteikšanās princips ir būtisks. Es atkārtoju vēlreiz, ja jūs sekosiet starptautisko cilvēktiesību dokumentiem, tas nedrīkst izraisīt juridiskas sekas un neizraisīs.

Priekšsēdētājs: Paldies.

I.Silārs: Es arī, visnotaļ cienot un uzskatot par savu draugu Visvaldi Mucenieku, nevaru piekrist šai argumentācijai. Vienkāršs piemērs no manas daudzu gadu ikdienas prakses. Pie manis atnāk paciente, kura, ir, teiksim, Aina, Jāņa meita. Pasē ierakstīts– latviete, bet viņa ne vārda nemāk un nesaprot latviski. Viņai ir krieviskā mentalitāte, bet viņa nevar būt krieviete, gluži vienkārši tādēļ, ka viens ierēdnis, vadoties pēc līdzšinējās prakses, viņai neļauj būt krievietei. Vēl ir līdzīgi piemēri. Man pašam ir skolas biedri– Ēriks Zarafoničs, viņa tēvs ir polis, māte– vāciete; Ingrīda Krēps, viņas tēvs– vācietis, māte– poliete. Šie mani skolas biedri abi ir auguši latviskā vidē, ģimenē runājuši latviski, apmeklējuši latvisku skolu. Tādējādi viņiem bija tiesības uzdot sevi par latviešiem un viņi ir latvieši. Kādēļ viņiem piespiest būt vai nu polim, vai nu vācietim, ja viņi nejūt savu piederību pie šīs nacionalitātes? Es domāju, ka mēs tiešām gribam sašaurināt cilvēktiesības.

Priekšsēdētājs: Cienītie kolēģi! “Pašnoteiksimies”, attiecībā uz 2.pantu būtībā ir viens redakcionāls priekšlikums– “izcelšanās” vai “pašapziņa”, vai ne?

A.Panteļejevs: Jā.

Priekšsēdētājs: Tātad balsojam par šādu redakciju ar vārdu “pašapziņa”. Lūdzu izteikties par 2.panta pieņemšanu trešajā lasījumā, ņemot vērā minētos redakcionālos labojumus.

A.Panteļejevs: Es nolasu vēlreiz: “Katrs Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs ir tiesīgs brīvi, saskaņā ar savu nacionālo pašapziņu vai nacionālo izcelšanos uzrādīt vai atjaunot savu nacionālo piederību, uzrādīt dokumentos savu nacionālo piederību.”

Priekšsēdētājs: Uzrādīt dokumentos savu nacionālo piederību.

A.Panteļejevs: Atkarībā no situācijas jūs varat...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsošanas režīmu! Rezultāts: par– 78, pret– 5 un atturas– 16. Pants ir pieņemts.

Lūdzu, 3.pants.

A.Panteļejevs: Trešajā pantā nekā tāda nav bijis.

Priekšsēdētājs: Nav, nav arī jābalso. Lūdzu, 4.pants.

A.Panteļejevs: Attiecībā uz 4.pantu mēs pieņemam deputāta Strazdiņa redakcionālo priekšlikumu. Nekādu iebildumu nebija.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi priekšlikumi?

A.Panteļejevs: Es iesaku pāriet varbūt vispār tūlīt pie 10.panta, jo attiecībā uz to bija divi deputāta Kides priekšlikumi, kuri netika pieņemti. Līdz tam praktiski nekādu citu ierosinājumu nebija.

Priekšsēdētājs: Vai deputāti piekrīt, ka mēs pārejam pie 10.panta?

No zāles: Jā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, 10.pants.

A.Panteļejevs: Vispirms runāsim par 10.panta pirmo rindkopu. Tajā jūs redzat komisijas priekšlikumu– pielikt punktu pēc vārdiem “paredzot tam valsts budžeta noteiktās summas”. Vēl ir deputāta Kides priekšlikums papildināt šo teikumu ar vārdiem: “pēc Latvijas Republikas Ministru padomes apstiprinātajiem normatīviem”, tātad noteikt budžeta summu, vadoties pēc Ministru padomes noteiktajiem normatīviem. Argumentāciju es izteicu, varbūt Kides kungs var ko sacīt.

E.Kide: Panteļejeva kungs iepriekšējā reizē nebija klāt, tādēļ man nākas atkārtoties. Otrā rindkopā mums ir rakstīts, ka nacionālo, etnisko grupu izglītības jautājumus reglamentē likums par izglītību Latvijas Republikā. Šajā likumā viennozīmīgi pateikts, ka, neskatoties uz rasi, nacionalitāti, tiek izdalīti līdzekļi izglītībai, vadoties pēc Ministru padomes noteiktajiem normatīviem. Faktiski mans priekšlikums attiecībā uz pirmo rindkopu ir šāds: pielikt to klāt pat nebūtu vajadzīgs, ja mēs atstātu tikai otro rindkopu, kurā teikts, ka izglītības jautājumus regulē likums par izglītību Latvijas Republikā. Ja tas paliek tā, kā jūs atstājāt, tā, kā jūs sakāt, ka budžets to nosaka, bet mēs izdalām līdzekļus budžetā ne pēc nacionālās vai etniskās piederības, bet pēc nozaru principa. Piedodam Piebalga kungam, taču es ļoti šaubos, vai tos līdzekļus kaut kur Latgales novadā cilvēki saņems. Ulmaņa laika likums, kas pieņemts 1934.gadā, līdzekļus paredzēja, vadoties pēc normatīviem atbilstoši etniskās grupas proporcijai noteiktajā skolā. Manuprāt, ka formulējums “noteikta summa” ir ļoti izplūdis, jo jūs vispār varat neko nesaņemt. Pašlaik Latgalē latviešu izcelsmes cilvēki ir spiesti mācīties skolās ar krievu mācību valodu, jo viņu ir maz un viņiem vienkārši liek mācīties šajās skolās. Tas pats attiecas, ja es drīkstētu teikt, uz trešo rindkopu: “Nacionālajām biedrībām ir tiesības arī par saviem līdzekļiem izveidot nacionālās mācību iestādes”. Visām nacionālajām grupām budžetā tiek izdalīti līdzekļi, vadoties pēc normatīviem. Ja nacionālā biedrība gribētu iegūt papildu līdzekļus, tad arī varētu. Kaut arī šo rindkopu pilnīgi varētu noteikt likums par izglītību, kur tas ir paredzēts. Komisijai vajadzētu izšķirties, vai pirmajā rindkopā atstāt domu par budžeta noteiktām summām un otro rindkopu par izglītības likumu, citādi ir pretrunas.

A.Panteļejevs: Es domāju, ka komisija jau ir izšķīrusies, un komisija pārstāv to pozīciju, par kuru es teicu. Komisijai vairs nav jāizšķiras. Mēs tikai varam izšķirties balsojot. Kas attiecas uz izglītības likumu, pirmkārt, tas vēl nav pieņemts; otrkārt, kas attiecas uz pirmo rindkopu, kā jūs redzat, te nav runāts tikai par izglītības situāciju, te ir nedaudz plašāki jēdzieni, tas ir, par kultūras un valodas attīstību.

Paredzēts, ka konkrētas summas noteiks Augstākā padome, kas risinās budžeta jautājumu. Ministru padomes normatīvus es negribu likt augstāk par Augstākās padomes attiecīgajām tiesībām veidot budžetu atkarībā no situācijas, iespējām un tā tālāk. Šodien, Kides kungs, mēs nevaram izstrādāt ideālus normatīvus, mums nav pieredzes, mēs nezinām, kā attīstīsies kultūrnacionālās autonomijas un kādā virzienā. Šodien tikai veidojas jaunas struktūras, veidojas tāda vai citāda kopiena. Ja šodien fiksēs tādu normatīvu, tas ne pie kā laba nenovedīs. Es esmu pārliecināts, to saka arī kompetenti cilvēki, ka Ministru padome pašreiz nemaz nav kompetenta šādu normatīvu izstrādāt. Tai ir jābūt pietiekami elastīgai normai, tāpēc es to gribētu atstāt Augstākās padomes prerogatīvā, nevis Ministru padomes normatīvu ziņā.

E.Kide: Šāda nostādne, ka līdzekļu izdalīšana dažādām etniskām grupām var notikt, vadoties pēc dažādiem normatīviem, manī tomēr vieš ļoti lielas bažas. Es saprotu, ka atsevišķas etniskas grupas varēs saņemt budžeta izdalītus lielākus vai mazākus līdzekļus.

A.Panteļejevs: Taču kāpēc šos normatīvus? Labi, līdzekļus varētu izdalīt, vadoties pēc vienādiem normatīviem, bet es negribētu atstāt Ministru padomes kompetencē noteikt tikai šos normatīvus.

Priekšsēdētājs: Paldies, par to balsosim.

A.Panteļejevs: Pieredze rāda, ka diemžēl Ministru padomei, viņi paši to atzīst, nacionālajā politikā vēl nav vajadzīgās kompetences, lai vispār tādus normatīvus izstrādātu.

E.Kide: Izglītības likums paredz visiem vienādus normatīvus.

A.Panteļejevs: Tas ir viens likums, bet es atkārtoju vēlreiz, tas nav pieņemts galīgi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Katrā ziņā, ja mēs 10.pantu tā vai citādi formulējam, mēs faktiski ietekmējam izglītības politiku ne vien attiecībā uz poļiem, lietuviešiem un tā tālāk, bet arī uz latviešu nāciju. Piemēram, Kalnciema būvmateriālu kombināta ciematā bērni var mācīties tikai krievu valodā. Neaizmirsīsim šīs realitātes. Man šķiet, ka mēs varētu mēģināt šo jautājumu atrisināt tādējādi, ka pirmo normu nedaudz īsinātu. Uzmanīgi palasām: “Latvijas Republikas valsts institūcijas ietekmē materiālo apstākļu radīšanu Latvijas teritorijā dzīvojošo nacionālo un etnisko grupu izglītības, valodas un kultūras attīstībai”, tālāk punkts. Ja mēs šeit saglabājam valsts budžetā noteiktās summas, mēs, pirmkārt, šo materiālo apstākļu radīšanu identificējam tikai ar budžetu. Tikai tādā konstrukcijā.

Otrkārt, mēs visi saprotam, ka budžetā atsevišķos pantos, atsevišķās daļās nevarēsim ļoti sīki visu detalizēti reglamentēt. Tāpēc, atmetot otro rindkopu un saistot to ar otru normu, kurā teikts par izglītības likumu, es domāju, tas būtu pietiekami korekts risinājums. Es ierosinu to saīsināt.

A.Panteļejevs: Jā, pirmajā lasījumā bija šis jūsu variants, Kāpēc radās variants, kas paredz tomēr valsts budžetu, pirmajā lasījumā bija bez tā. Tas radās, pateicoties, pirmkārt, Kultūrnacionālo biedrību asociācijas iesniegumam un arī dažu citu nacionālo organizāciju iesniegumiem. Šīs organizācijas ir saistītas ar konkrēto dzīvi un tādēļ uzskata, ka tomēr ir vajadzīga šāda zināmā mērā noteikta lieta. Jo kas ir budžets? Budžets ir ne tikai kaut kas jau garantēts, bet arī ierobežojums no augšas. Tagad tā ir, vai ne? Ja mēs paziņojam, ka mēs stimulējam, tad arī prasības pret valsti var bezgalīgi mētāties un nemitīgi tiks izvirzītas prasības, kas īstenībā nepietiekami stimulē. Ja mēs paredzam kaut kādas budžeta robežas, tad mēs nosakām gan apakšējo, gan arī augšējo robežu atbilstoši mūsu konkrētajām iespējām konkrētajā situācijā. Šogad vienu, nākamgad otru, bet pēc pusgada varbūt citu, atkarībā no mūsu iespējām. Mēs nosakām arī augšējo robežu– valsts iespējas. Ja mēs nenoteiksim nekādas robežas, tad mūs nemitīgi, no vienas puses, kritizēs Aleksejeva kungs, zināmā mērā pareizi, par to, ka mēs nepietiekami stimulējam nacionālās biedrības. Jo nebūs noteikti kritēriji, ko nozīmē “pietiekami” un kā tas sabalansēts ar mūsu iespējām. No otras puses, mūs kritizēs par to, ka atkal mēs par daudz darām, ja tomēr būs fiksēts. Pieredze rāda, ka budžetos kaut kādā veidā var fiksēt šo robežu, un, ja mēs to savienosim ar izglītības likumu vai paredzēsim izglītības budžetu, tad ir ļoti labi. Taču visiem būs skaidrs, arī kultūras biedrībai un nacionālajām biedrībām, kurām jāstrādā un jāplāno savs darbs uz gadu, būs šis tas skaidrs. Tās visas kļūst nopietnas organizācijas. Tām būs skaidrs, ar ko tās var rēķināties un tā tālāk. Ja mēs atstāsim tādā nenoteiktā formā, tad nemitīgi būsim konfliktsituācijā, kādā mēs esam pašreiz.

A.Plotnieks: Vēl viens detalizējošs jautājums. Tādā gadījumā, vai jūs ar šo formulu saprotat, ka budžetā būs noteikti– apmācībai latviešu valodā, krievu valodā un tā tālāk, visās valodās– īpaši posteņi, jo citādi tai nav jēgas.

A.Panteļejevs: Mēs varam sagrupēt arī tā: ebreju skolas, nacionālo mazākumu skolas. Mēs varam izdalīt līdzekļu daudzumu, var kalkulēt. Nacionālās skolas, manuprāt, nacionālo grupu asociācijai jāveido, pamatojoties uz saviem līdzekļiem, kuri tomēr arī būs valsts budžeta asignējumi, tādi, kādi tie tagad ir ebreju skolai. Ebreju skolu asignē valsts.

Priekšsēdētājs: Balsošanai ir izskanējuši galvenokārt trīs priekšlikumi. Kaut gan es varētu ar jums konsultēties, man liekas, ka deputāta Plotnieka priekšlikums, atšķirībā no deputāta Kides priekšlikuma, ir konceptuāls. Būtībā tiek mainīts šis pants, nenosakot absolūti nekādas robežas budžeta maksājumam. Deputāta Kides priekšlikums vienkārši redakcionāli precizē šīs budžeta summas izlietojuma kārtību. Vadoties vismaz pēc mūsu Reglamenta, Plotnieka priekšlikumu es nevaru likt uz balsošanu. Droši vien būs jāaprobežojas ar deputāta Kides priekšlikumu un redakcijas komisijas piedāvāto variantu. Tāpēc es lūgtu vēlreiz deputātam Kidem precīzi formulēt savu papildinājumu, un balsosim par to. Pēc tam balsosim par redakcijas komisijas variantu.

E.Kide: Attiecībā uz to, ko teica Plotnieka kungs, es tomēr liktu priekšā šādu kompromisa variantu– no pirmās rindkopas es svītrotu pēdējo palīgteikumu: “paredzot tam valsts budžetā noteiktas summas” un atteiktos arī no Ministru padomes normatīviem, bet atstātu tikai otro rindkopu: “izglītības likums, kas normatīvus nosaka neatkarīgi no rases un nacionālās izcelsmes”. Pretējā gadījumā mums patiešām katrai etniskai grupai būs savs budžets. Turklāt, ja vienā skolā būs trīs cittautības skolēni, kā mēs viņiem izdalīsim līdzekļus?

A.Panteļejevs: Kides kungs! Šis jautājums tiek uzdots abstrakti, tā jūs varat visu novest līdz absurdam. Ja mēs jautājumu risināsim korekti, jūs redzēsiet, kā tas viss atrisināsies un kā tos līdzekļus var izdalīt. Es atkārtoju vēlreiz– mēs paļaujamies uz kompetentu organizāciju. Kultūras biedrību asociācija ar tām lietām nodarbojas jau trīs gadus un tai ir savi kontakti ar valsti, arī savas problēmas. Runa ir ne tikai par izglītības lietu un tā tālāk. Tā ka te tas jautājums ir, ja mēs neatstājam tās robežas, ja mēs nefiksējam katru gadu kaut kādās robežās valsts iespējas attiecībā uz kultūrnacionālās autonomijas stimulēšanu. Te ir plašāks jēdziens, ne tikai izglītība, jūs taču visu laiku redzat tikai izglītību. Ja mēs neatstāsim šo principu, es atkārtoju vēlreiz, mēs nemitīgi būsim konfliktos.

E.Kide: Tādā gadījumā likumā paliek pretruna vai jāmaina nākamais izglītības likums. Tad mums Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijā jāizskata, vai mēs to likumu grozīsim un katrai etniskai grupai, vadoties pēc saviem specifiskiem normatīviem, izdalīsim līdzekļus.

A.Panteļejevs: Mēs šeit neesam uzrakstījuši, ka tie jāsadala. Starp citu, jūs stādāties priekšā, kādi būs tie Latvijas Republikas Ministru padomes apstiprinātie normatīvi? Te nekur tas nav teikts, mēs tikai negribam šo prerogatīvu uzlikt Ministru padomei.

E.Kide: Tie jau pastāv, un, vadoties pēc tiem, šodien jau izdala līdzekļus.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi! Mēs par šo jautājumu jau pagājušajā reizē diskutējām diezgan principiāli un arī balsojām. Lai mēs tomēr ievērotu Reglamentu un trešajā lasījumā nobalsotu par konceptuālām lietām, tad man, patlaban noklausoties deputāta Kides variantu, liekas, ka mums būtībā nav par ko balsot, ir tikai jābalso par 10.panta pieņemšanu vai nepieņemšanu. Ja mēs šo pantu nepieņemam, tad mēs to varam izskatīt vēlreiz, tāpat kā visu likumprojektu. Tāpēc, lūdzu, sagatavoties balsošanai, visa argumentācija “par” un “pret” šo pantu ir izteikta. Balsojam par redakcijas komisijas piedāvāto variantu. Rezultāts: par– 64, pret– 17 un atturas– 17. Tātad trešajā lasījumā 10.pants ir pieņemts šādā veidā, protams, tas nenozīmē, ka tie, kas balsoja “pret”, balsos arī par likuma pieņemšanu kopumā.

Lūdzu, 11.pants.

A.Panteļejevs: 11.pantā bija deputāta Kurdjumova priekšlikums: */uz noslēgto starptautisko līgumu pamata nodrošināt./ Cik es saprotu, tad pamatideja ir tāda, varbūt Kurdjumova kungs labos, ja es kļūdīšos, ka tiek piedāvāts formulējums: Latvijas Republika uz starptautisko līgumu pamata nevis sekmē, bet */“nodrošina”/, tas ir, garantē jeb nodrošina. Tātad nodrošina, */“pēc viņu vēlēšanās nodrošina...”/, tātad nodrošina, tas ir, vārda “sekmēt” vietā ir vārds “nodrošina”, tā es saprotu. Tātad atkārtoju vēlreiz– deputāta Kurdjumova priekšlikums ir 11.pantu lasīt šādā redakcijā: “Latvijas Republika uz starptautisko līgumu pamata nodrošina iespēju tās pastāvīgajiem iedzīvotājiem iegūt augstāko izglītību dzimtajā valodā ārpus Latvijas.” Redakcijas komisijas variants ir tāds, kā jums ir iesniegts. (Zālē neskaidras balsis.) */Ļoti grūti uzreiz pārtulkot.../

Priekšsēdētājs: Lūdzu, paskaidrojiet sīkāk.

L.Kurdjumovs: */Es lūdzu atvainot. Pantā rakstīts: “noslēgtie starptautiskie līgumi”, tas ir, ne vienkārši starptautiskie, bet tie, kas jau noslēgti./

A.Panteļejevs: */Šie līgumi vēl jānoslēdz. Praktiski nav neviena līguma./

L.Kurdjumovs: */Kā noslēgsim, tā nodrošināsim./

A.Panteļejevs: */Bet kas noslēgs? Pašlaik jau ir aktuāli sākt līgumu slēgšanu./

L.Kurdjumovs: */Saprotams. Šogad mums budžetā nav paredzēts nekāds nodrošinājums. Likums šogad vēl nestrādās. Bet, ja mēs pieņemam likumu turpmākajam periodam, tad mums tas jāparedz./

A.Panteļejevs: */Mēs varam kādu līgumu noslēgt. Iespējams, ka Polija varētu finansēt jau šogad, bez mūsu budžeta./

L.Kurdjumovs: */Dievs palīdz, lai notiek!/

A.Panteļejevs: */Tur jau tā lieta. Nē, šie līgumi.../

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Es tomēr aicināju kolēģus balsot par redakcijas komisijas lēmumu, jo mēs nevaram nodrošināt masveidīgu apmācību dzimtajā valodā dažādos institūtos ārpus robežām un nodrošināt līdzekļus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Geidāns: Es arī aicinātu cienījamos kolēģus balsot par redakcijas komisijas variantu, kāds tas ir tekstā.

Priekšsēdētājs: Paldies, mums atliek tikai izšķirties par 11.panta variantu. Vispirms balsojam par deputāta Kurdjumova ieteikto labojumu– vārda “sekmē” vietā likt vārdu “nodrošina”, runājot par augstākās izglītības iegūšanu ārpus Latvijas. Rezultāts: par– 33, pret– 48 un atturas– 9. Lūdzu– par redakcijas komisijas piedāvāto variantu. Rezultāts: par– 76, pret– 9 un atturas– 4. Tātad pieņemts ir redakcijas komisijas variants.

A.Panteļejevs: Deputāta Kurdjumova priekšlikums ir arī 13.pantā. Te ir grūti pateikt, cik lielā mērā tas ir konceptuāls un cik tas ir redakcionāls ierosinājums. Praktiski to ir grūti pateikt. Tātad priekšlikums ir pirmo rindkopu izteikt šādā redakcijā: valsts masu informācijas līdzekļiem ir pienākums... */dot iespēju.../ dot iespēju nacionālajām biedrībām un asociācijām izmantot attiecīgās... Es nolasīšu krieviski: */Valsts masu informācijas līdzekļiem obligāti jādod iespēja tos izmantot nacionālajām biedrībām, to apvienībām un asociācijām./

R.Marjaša: Par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Marjaša: Es gribu atgādināt cienījamiem kolēģiem, paskatieties, kā saucas šis likums– par nacionālo un etnisko grupu tiesībām. Ja mēs tagad ņemsim visus pantus, tad ļoti daudzos pantos mums būs jāsvītro vārds “tiesības” un būs jāraksta frāze “valsts pienākums ir iedot”. Jūs saprotiet, likumā ierakstītās tiesības paredz valsts pienākumu šīs tiesības garantēt un respektēt.

Priekšsēdētājs: Taču, tā kā deputāts Kurdjumovs uzskata, ka tas ir redakcionāls labojums, un komisijas priekšsēdētājs...

A.Panteļejevs: Ja tiesības garantē valsts, tad to tiešām var uzskatīt par... te grūti...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par deputāta Kurdjumova priekšlikumu un pēc tam par redakcijas komisijas variantu. Rezultāts: par– 22, pret– 46 un atturas– 22. Lūdzu par redakcijas komisijas 13.panta variantu. Rezultāts: par– 65, pret– 11 un atturas– 12. Pieņemts redakcijas komisijas teksts.

A.Panteļejevs: Attiecībā uz pārējiem punktiem nav nekādu piezīmju, kas attiecas uz likumu. Par lēmumu būs vēl viens papildinājums par stāšanos spēkā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu Sekretariātam zvanīt, lai deputāti nāk uz balsošanu par likuma pieņemšanu, pēc tam mēs varam izskatīt lēmuma tekstu.

A.Panteļejevs: Kiršteina kunga jautājums par nacionālajiem pieminekļiem būs tieši saistīts ar papildinājumu lēmumam par spēkā stāšanos.

Priekšsēdētājs: Bet kā tas skanēs? Tad to vajag.

A.Panteļejevs: Tas būs lēmumā par stāšanos spēkā, tas ir, ka sakarā ar to, ka mēs aizsargājam tos pieminekļus, ja? Bija arī deputāta Ščipcova priekšlikums, ka Latvijas Republikas Kultūras ministrijai jāveic nacionālo pieminekļu un objektu pārreģistrācija, ņemot vērā nacionālo kultūras biedrību ieteikumus. Tas nepieciešams, lai tomēr ievestu kārtību jautājumā, kas tad īsti ir nacionālie kultūras pieminekļi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Marjaša: Es gribēju atgādināt, ka mums Latvijā pagaidām ir likums par pieminekļu aizsardzību un daudzas instrukcijas. Tajās pašlaik vienkārši nav detalizēts attiecībā uz nacionālajiem pieminekļiem, bet principā mums Latvijā ir likums. Ja pienāks kārta un mums šis likums būs jāpārskata un jāizstrādā jauns, tad mēs sakarā ar to varbūt attiecīgi arī konkretizēsim. Bet principā mums tāds pieminekļu aizsardzības likums ir.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Celmiņš: Kultūras ministrija Tautas izglītības, kultūras un zinātnes komisijā iesniedza nolikuma projektu. Paredzēts, ka tas tiks pieņemts likuma vietā. Arī tur tiek plānots, ka jāveido jauns Latvijas Republikas pieminekļu saraksts. Tādējādi šis lēmuma punkts faktiski būtu lieks un nevajadzīgs.

Priekšsēdētājs: Tātad motivācija ir skaidra. Nobalsosim vispirms par likumu un tad balsosim par lēmumu. Lūdzu, reģistrējamies vēlreiz. Rezultāts: 116 deputāti. Tiem deputātiem, kas tikko ienāca, balsošanas laikā būs jāceļ roka. Lūdzu, balsojam par likuma “Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju” pieņemšanu. Rezultāts: par– 88, pret– 7 un atturas– 14. Likums ir pieņemts. Pārejam pie lēmuma.

A.Panteļejevs: Lēmums ir dokuments Nr.577. Tātad jautājums ir par 3.pantu, vai tas ir nepieciešams vai ne. Runa bija par pieminekļiem, un tomēr bija ierosināts veidot papildu pantu, proti, ka Latvijas Republikas Kultūras ministrijai uzdot veikt nacionālo pieminekļu un objektu pārreģistrāciju, ņemot vērā nacionālo kultūras biedrību ieteikumus.

Priekšsēdētājs: Tas ir papildinājums lēmumam.

A.Panteļejevs: Jā, tas ir deputāta Ščipcova priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

L.Kurdjumovs: */Cienījamais Panteļejeva kungs! Vai jums neliekas, ka šajā redakcijā, kas mums ir un kurā nosakām, ka likums par brīvu attīstību stājas spēkā no 1.maija, neliek mums uzskatīt, ka līdz 1.maijam brīvas attīstības nebūs?/

A.Panteļejevs: */Nu jā. Tā, par nožēlu.../

L.Kurdjumovs: */Vai to nevarētu tā psiholoģiski? Vēl jo vairāk tādēļ, ka tam nav nekādas nozīmes./

A.Panteļejevs: */Es jums teikšu, ka tam ir gan nozīme– attiecībā uz otro punktu un izmaiņām ar ierakstu pasē./

L.Kurdjumovs: */Dieva dēļ, nosakiet 2.punktam termiņu atsevišķi./

A.Panteļejevs: */Mēs to varam, tas vienkārši ir tīri juridiski. Šeit saskaras tīri formālais un, tā teikt.../

L.Kurdjumovs: */Ir iespēja otrajā punktā noteikt termiņu, bet pirmo punktu nekavējoties.../

A.Panteļejevs: Jā, te varbūt mēs varētu piekrist. Mums Juridiskā pārvalde gan pievērsa uzmanību tai formālai dokumentu pusei.

Priekšsēdētājs: Tad ar pieņemšanas brīdi? Nevienam nav iebildumu?

A.Panteļejevs: Tātad ar pieņemšanas brīdi un uzdot Ministru padomei līdz 1.maijam...

Priekšsēdētājs: Ministru padomei līdz 1991.gada 1.maijam noteikt kārtību...

A.Panteļejevs: Jā, kārtību, kas attiecas uz pasēm un tādām lietām.

Priekšsēdētājs: Vai nav iebildumu pret šādiem labojumiem? Par to acīmredzot nevajadzētu balsot?

No zāles: Deputāte Marjaša kaut ko papildina.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā spēkā stāšanās dienu mēs vispār varam nerakstīt. Tad, vadoties pēc parastās kārtības, stājas spēkā.

A.Panteļejevs: Desmit dienas. Varbūt tiešām 1.punktu izņemam, lai nebūtu šīs tīri formālās kolīzijas. Likums stāsies spēkā pēc 10 dienām, un tad jau arī maijs drīz vien būs klāt. Atstājam tikai 2.punktu, kas kļūs 1.punkts.

Priekšsēdētājs: Tad tur arī ir nosaukums jāmaina. Es nezinu, kā mēs no šīs situācijas varam iziet. Mēs taču nevaram uzdot Ministru padomei tāpat ar savu lēmumu.

A.Panteļejevs: Jā, tas atkal ir saistīts ar to, ko jau teica Škapara kungs, ka vakar pēcpusdienā arī Juridiskā pārvalde sāka interesēties par šo mūsu likumu.

Priekšsēdētājs: Jūs nevarat saskaņot šo lēmumu ar Juridisko pārvaldi?

A.Panteļejevs: Es domāju, ja mēs nepieņemam lēmumu par stāšanos spēkā, tad likums stājas spēkā automātiski.

Priekšsēdētājs: Jā, pēc 10 dienām, ja Ministru padomei būs vajadzīgs atsevišķs lēmums, tad mēs šo lēmumu pieņemsim atsevišķi. Vai deputāti piekrīt? Acīmredzot mēs patlaban varētu beigt savu darbu, ja vien nebūtu nelieli paziņojumi.

Lūdzu, vispirms Sekretariāta paziņojums.

A.Līgotnis: Visa daiļā cienītājiem es paziņoju, ka šodien pusdienas pārtraukumā 1.stāvā būs iespēja iegādāties teātra biļetes uz Raiņa Dailes teātra izrādi.

Priekšsēdētājs: Es paziņoju, ka mūsu deputātam Valērijam Priščepovam šodien ir 50 gadu jubileja. Apsveicam. (Aplausi.)

Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 15.00.

(Pārtraukums)