"Plaša ES izdevīga Somijai"

Kad Eiropas komisijas komisārs Ginters Ferhoigens nesen vienā teikumā minēja ES paplašināšanu un referendumu, škita, ka viņš runā nevietā: paplašināšanu nevar pakļaut referendumam, ja aptaujas rāda, ka to atbalsta tikai 20% vāciešu. Šis gadījums parāda, cik nozīmīgi ES valstīs ir mainījusies sabiedriskā doma. Paplašināšanas projektu sāka kā misiju, kuras mērķis bija nedalīta, demokrātiska Eiropa.

Visu dalībvalstu valdības joprojām ir iesaistītas paplašināšanas realizēšanā, bet degsme ir izdzisusi, šī misija ir kļuvusi par sarežģītu pienākumu. Galvenais jautājums vairs nav, kad kandidātvalstis būs gatavas iekļauties ES, bet gan, kad ES būs gatava tās pieņemt.

Cilvēkus biedē masveida imigrācija no jaunajām dalībvalstīm. Pat par liberālismu slavētajā Dānijā ksenofobija baro populistiskās kustības.

Paplašināšanās izdevumi rūp visām dalībvalstīm, sevišķi Vidusjūras valstīm, kuras līdz šim saņēma ievērojamu finansiālo pabalstu no ES budžeta. Vācijas austrumdaļas stagnācija ir brīdinošs piemērs, cik garš process jānoiet, lai padomju varas pakļautībā dzīvojušās valstis sasniegtu līmeni, kuru prasa piederība pie ES.

Paplašināšanās nenovēršami ved uz to, ka ES būs heterogēnāka sabiedrība. Līdz ar šo bezdibeni, kas šķir dzīves līmeni, to ietekmē arī jauno dalībvalstu vēsturiskais kultūras fons un ģeopolitiskās intereses. ES politiskā izšķiršanās būs sarežģītāka un grūtāka. Sekas visvairāk rūp ES kodolam Vācijai un Francijai, kuras cer, ka ES kļūs tikpat nozīmīga politiska lielvalsts kā ASV. Tas ir iemesls, kāpēc tika sākta federācijas modelēšana plānotā plašākā Savienībā vai "pioniervalstu" bloks, kuram būtu savs izpildsekretariāts.

Aizkulisēs ir jūtama tendence atcelt vai ierobežot ES paplašināšanas projektu. Klīst baumas par starpvaldību konferences pagarināšanu. Ir paredzēts, ka līdz gada beigām konferencē tiks pieņemta vienošanās par Savienības izšķiršanās sistēmas atjaunošanu, lai šī sistēma varētu darboties paplašinātā ES. Vienošanās atcelšana nozīmētu arī paplašināšanas atcelšanu, kas dažām ES valstīm būtu liels atvieglojums. Ja pieņem, ka starpvaldību konference savu darbu beigs laikus, lēmumu par paplašināšanas sākšanu vairs nevarēs atcelt. Tad kļūs aktuāla tendence to ierobežot.

Iespējams, ka divu autoritāšu, vecāku valstsvīru Valerī Žiskāra d’Estēna un Helmūta Šmita nesen publicētais raksts kļūs par zīmi. Viņi piedāvā akceptēt kā dalībniekus tās trīs Austrumeiropas un Viduseiropas valstis, kuras jau ir NATO dalībvalstis (Polija, Ungārija, Čehija) un citām kandidātvalstim noformēt sadarbības zonu. Tādā ceļā varētu saglabāt Savienības politisko darbspēju.

Bet kāda būtu šī lēmuma cena? Tas nozīmē, ka būtu jāatsakās no mērķa par nedalītu Eiropu. Starp ES un Krieviju rastos jauna "pelēkā zonā", un valstu situācija šajā zonā būtu nedroša. Tās arvien vairāk vēlētos kļūt par NATO locekļiem, bet, ja ES akceptēs Eiropas sadalīšanu, tad nav reāli gaidīt, ka ASV būtu gatavas pārņemt Eiropas apvienošanu savā atbildībā.

Somijas nacionālās intereses šajā situācijā var aprēķināt mazliet ciniski un teikt, ka Somijas iespējas ietekmēt Savienību ir vislielākās tagadējā konstrukcijā. Katra paplašināšanās, kaut arī tā aprobežotos tikai ar 3 dalībvalstīm, samazinās mūsu proporcionālo autoritāti kopīgajā izšķiršanās procesā. Toties mūsu maksājumu daļa noteikti augs. Pēc aptaujām pilsoņu attieksme pret paplašināšanu Somijā ir tikpat negatīva kā Vācijā un Austrijā. To, starp citu, ietekmē pārspīlētie priekšstati par igauņu darba spēka ieplūšanu Somijas darba tirgū. Iespējams, daži politiķi grib saņemt punktus, pretojoties paplašināšanai.

Tomēr negatīvā pozīcija būtu tuvredzīga. Eiropas apvienošana Savienības rāmjos ir Somijas nacionālo interešu vārdā tik svarīgs mērķis, ka, lai to sasniegtu, ir vērts maksāt tādu cenu, kādu tas prasa no katras dalībvalsts.

Jauna Eiropas sadalīšana novājinātu stabilitāti visā Baltijas jūras reģionā. Kaut arī mēs kā ES dalībvalsts paši paliktu jaunās robežas labākajā pusē. Baltijas valstu palikšana "pelēkajā zonā" un, iespējams, arī ārpus ES un NATO nozīmētu netiešu drošības risku Somijai.

Iekšējā tirgus paplašināšana būtu izdevīga arī Somijas ekonomikai. Somijai ir izdevīgi atbalstīt ES pieņemto principu, pēc kura visas divpadsmit kandidātvalstis tiks apspriestas vienlīdzīgi un tiks pieņemtas kā dalībnieces tādā kārtībā, kādā tās atbilst ES prasībām.

"Helsingin Sanomat"

— 2000.09.22.

Makss Jakobsons