Eiropā drīkstēs importēt ģenētiski pārveidotu kukurūzu

Eiropas Komisija (EK) atbalstījusi ģenētiski modificētas kukurūzas importu Savienības dalībvalstīs. Atļauja apstiprināta, neraugoties uz daudzu dalībvalstu iebildumiem, ziņo “EUobserver”.

EK bija jāpieņem lēmums par modificētās kukurūzas importu Savienībā, jo dalībvalstis nespēja savā starpā vienoties par nostāju šajā jautājumā. Jūnijā notikušajā Eiropas vides ministru padomes sanāksmē septiņas valstis atbalstīja atļaujas sniegšanu, 14 bija pret to un četras atturējās.
Modificētā kukurūza būs domāta tikai lopu barošanai, tā netiks izmantota cilvēku pārtikā, un to nevarēs audzēt, uzsver EK. Kukurūza ir modificēta, lai palielinātu tās izturību pret atsevišķiem insektiem. Tā ir izstrādāta ASV bioloģisko tehnoloģiju kompānijā “Monsanto”. Atļauja importēt kukurūzu šai kompānijai izsniegta uz 10 gadiem.
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ir secinājusi, ka modificētā kukurūza ir tikpat nekaitīga kā parastā kukurūza un nav gaidāms, ka tā varētu atstāt kaitīgu ietekmi. Stingri noteikumi pieprasa skaidru produkta marķēšanu un nodrošinās to, ka varēs izsekot modificētās kukurūzas aprites ciklam arī pēc tās pārdošanas.
Pēdējos četrus gadus Eiropas Savienībā (ES) izmanto skaidru, caurskatāmu un stingru sistēmu, kas regulē ģenētiski modificētas pārtikas, lopbarības un graudaugu izmantošanu. Jaunā sistēma pieļauj tikai tādu ģenētiski modificētu organismu lietošanu un nokļūšanu apkārtējā vidē, kas neapdraud ne cilvēku, ne dzīvnieku veselību. Skaidri marķēšanas noteikumi ļauj patērētājiem un lauksaimniekiem izvēlēties, vai iegādāties modificētus produktus. Katram ģenētiski modificētajam organismam, kas ienāk ES tirgū, tiek veikta atsevišķa pārbaude, un tiek pieļauts tikai to produktu imports, kas atbilst pilnīgi visām prasībām, teikts EK izplatītajā informācijā.
Tomēr Eiropas vides aizsardzības lobiji apšauba modificētās kukurūzas nekaitīgumu. Veikti eksperimenti, kuru gaitā žurkas barotas ar ģenētiski modificētu kukurūzu, un to rezultāti parāda negatīvu ietekmi uz dzīvnieku veselību. Rezultāti liecina, ka šīm žurkām bija atšķirīgs nieru lielums un struktūra, arī balto asinsķermenīšu daudzums, kā arī zemāks albumīna/globulīna līmenis, ziņo vides aizsardzības organizācija “Zemes draugi” (Friends of the Earth). Šī organizācija norādījusi arī uz citiem “Monsanto” pārkāpumiem un ir sašutusi, ka ne Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, ne EK šos aspektus nav ņēmušas vērā. Eiropas “Zemes draugu” argumentiem pievienojušies arī Latvijas “Zemes draugi”.
Arī ES dalībvalstis iebildušas pret modificētās kukurūzas importu, argumentējot ar šādu organismu alergēniskumu un toksiskumu, neatbilstošu uzraudzības plānu, iespēju organismiem nejauši izplatīties apkārtējā vidē, organismu izturību pret antibiotikām un citiem aspektiem, kas norāda uz ģenētiski modificēto organismu potenciālo bīstamību cilvēka veselībai un videi.
Pagaidām pieļauta ģenētiski modificētās kukurūzas izmantošana tikai lopbarībā. Nākamais solis būs ES Ministru padomes balsojums par tās pašas kukurūzas izmantošanu pārtikā, kas varētu notikt septembrī. ES likumdošanā noteikts – kamēr nav iegūta atļauja konkrēto produktu izmantot pārtikā, nav pieļaujams arī šā produkta imports lopbarībai, ziņo “Zemes draugi”. Šī organizācija cer, ka nākamais balsojums būs izšķirīgs un uz visiem laikiem noraidīs modificētās kukurūzas importu ES.

Ieva Ušča