Ministru kabineta 2005.gada 9.augusta sēdē

Pieņemts rīkojums “Par koeficienta noteikšanu piemaksas aprēķināšanai karavīriem, kuri piedalās starptautiskajās operācijās”.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2004.gada 8.marta noteikumiem Nr.131 “Noteikumi par karavīru dienesta atalgojumu”, noteikti šādi koeficienti piemaksas aprēķināšanai karavīriem, kuri piedalās starptautiskajās operācijās: Kosovā un Bosnijā un Hercegovinā – 1,3; Afganistānā – 1,5; Irākā – 1,8.

Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā elektronisko sakaru komersants aprīko elektronisko sakaru tīklu ar iekārtām, kas likumā noteiktajos gadījumos nodrošina operatīvās informācijas iegūšanu no tehniskajiem līdzekļiem un sarunu operatīvu noklausīšanos”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā elektronisko sakaru komersants (komersants) aprīko elektronisko sakaru tīklu (tīkls) ar iekārtām, kas likumā noteiktajos gadījumos nodrošina operatīvās informācijas iegūšanu no tehniskajiem līdzekļiem un sarunu operatīvu noklausīšanos.
Lai tīklu aprīkotu ar iekārtām, kas ļauj iegūt operatīvo informāciju un operatīvi noklausīties sarunas, komersants tīklā ierīko tīkla pārtveršanas punktu (punktus) un nodrošina Satversmes aizsardzības birojam piekļuvi pārtveršanas punktam (punktiem).
Pārtveršanas punkta (punktu) ierīkošana notiek šādā secībā: Satversmes aizsardzības birojs iesniedz komersantam tehnisko uzdevumu saistībā ar pārtveršanas punkta (punktu) izveidi; komersants divu mēnešu laikā precizē tehnisko uzdevumu un saskaņo ar Satversmes aizsardzības biroju pārtveršanas punkta (punktu) tehniskā projekta (tehniskais projekts) izstrādes termiņu. Komersants izstrādā tehnisko projektu, saskaņo to ar Satversmes aizsardzības biroju un vienojas par minētā projekta īstenošanas termiņu. Komersants saskaņā ar tehnisko projektu noteiktajos termiņos ierīko pārtveršanas punktu (punktus) un nodod to (tos) Satversmes aizsardzības biroja lietošanā. Komersants saskaņo ar Satversmes aizsardzības biroju tīkla pārtveršanas punkta (punktu) lietošanas termiņu.
Ja pārtveršanas punkta (punktu) ekspluatācijas gaitā komersants plāno savā tīklā veikt izmaiņas, kas ietekmēs pārtveršanas punkta (punktu) darbību, komersants par tām informē Satversmes aizsardzības biroju sešus mēnešus pirms plānoto tehnisko izmaiņu izdarīšanas vai trīs mēnešus pirms cita veida izmaiņu izdarīšanas.
Par nepieciešamību precizēt tīkla pārtveršanas punkta (punktu) darbības kvantitatīvos parametrus (datu pārraides ātrums, pārtveramās informācijas apjoms u.c.) Satversmes aizsardzības birojs informē komersantu trīs mēnešus iepriekš. Komersants tehnisko iespēju robežās koriģē tīkla pārtveršanas punkta (punktu) darbības kvantitatīvos parametrus triju mēnešu laikā pēc Satversmes aizsardzības biroja informācijas saņemšanas.

Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām. Noteikumus piemēro kuģiem, kuru bruto tilpība ir 300 vai vairāk, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.
Noteikumi neattiecas uz: kara kuģiem, peldošām palīgierīcēm (kara flotes palīgkuģiem) un citiem nekomerciālā (valsts) dienestā nodarbinātiem kuģiem; zvejas kuģiem, tradicionālajiem kuģiem (jebkura veida vēsturiskie kuģi (arī tradicionālo amatu un kuģniecības veicināšanai un popularizēšanai paredzētie kuģi) un to kopijas, kas ir funkcionējoši kultūras pieminekļi un kurus ekspluatē saskaņā ar tradicionālajiem navigācijas principiem un paņēmieniem), un atpūtas kuģiem, kuru garums nepārsniedz 45 metrus; kuģa uzņemto degvielu (mazāk par 5000 tonnām), kuģa krājumiem un aprīkojumu, ko izmanto uz kuģa.
Kuģa operators, aģents vai kapteinis pirms ienākšanas Latvijas ostā vai noenkurošanās Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā vai iekšējos ūdeņos paziņo ostas kapteinim šo noteikumu pielikumā minēto informāciju vienā no šādiem veidiem: vismaz 24 stundas pirms kuģa ienākšanas ostā; kuģim izejot no iepriekšējās ostas, ja reisa ilgums ir mazāks par 24 stundām; tiklīdz kļuvis zināms, ka nākamā ir Latvijas osta, ja nākamā osta iepriekš nav bijusi zināma vai tā mainās reisa laikā.
Bīstamu vai piesārņojošu kravu nedrīkst nodot vai pieņemt pārvadāšanai ar kuģi (neatkarīgi no tā lieluma), ja kuģa kapteinis vai operators nav saņēmis deklarāciju, kurā sniegta šo noteikumu pielikumā.
Kravas nosūtītājs (jebkura persona, kura ar pārvadātāju ir noslēgusi līgumu par kravas pārvadāšanu vai kuras vārdā (vai kuras labā) ir noslēgts šāds līgums) iesniedz kapteinim vai operatoram deklarāciju un ir atbildīgs par to, ka pārvadāšanai nodotā krava ir deklarētā krava.
Ja kuģis (neatkarīgi no tā lieluma), kas pārvadā bīstamas vai piesārņojošas kravas, atstāj Latvijas ostu vai enkurvietu Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā vai iekšējos ūdeņos, kuģa operatoram, aģentam vai kapteinim ir pienākums ne vēlāk kā kuģa atiešanas brīdī paziņot attiecīgās vai tuvākās ostas kapteinim šo noteikumu pielikuma minēto informāciju.
Ja kuģis (neatkarīgi no tā lieluma), kas pārvadā bīstamas vai piesārņojošas kravas, nāk no ostas, kura atrodas ārpus Eiropas Savienības un vēlas ienākt Latvijas ostā vai noenkuroties Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā vai iekšējos ūdeņos, kuģa operatoram, aģentam vai kapteinim ir pienākums ne vēlāk kā kuģa atiešanas brīdī no iekraušanas ostas vai brīdī, kad galamērķa osta vai enkurvieta ir kļuvusi zināma (ja tā nav bijusi zināma kuģa atiešanas brīdī), paziņot ostas kapteinim šo noteikumu pielikuma minēto informāciju.
Ostas kapteinis glabā šo noteikumu pielikuma minēto informāciju, lai to varētu izmantot Jūras spēku Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (MRCC) (koordinācijas centrs), ja notiek jūras negadījums vai incidents. Ostas kapteinis veic nepieciešamos pasākumus, lai koordinācijas centram pēc pieprasījuma jebkurā diennakts laikā nekavējoties elektroniski tiktu sniegta attiecīgā informācija.
Noteikumi nodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 27.jūnija Direktīvas 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK prasību ieviešanu.

Pieņemti noteikumi “Noteikumi par institūciju un komercsabiedrību specializāciju lauksaimniecības augu sugu ģenētisko resursu kolekcionēšanā, saglabāšanā, raksturošanā, izvērtēšanā un izmantošanā”.
Noteikumi nosaka institūciju un komercsabiedrību specializāciju lauksaimniecības augu sugu ģenētisko resursu kolekcionēšanā, saglabāšanā, raksturošanā, izvērtēšanā un izmantošanā.
Lauksaimniecības augu sugu ģenētisko resursu kolekcionēšanā, saglabāšanā, raksturošanā, izvērtēšanā un izmantošanā specializējas: attiecībā uz labības sugām: bezpeļņas organizācija valsts zinātniskais uzņēmums “Valsts Stendes selekcijas stacija”, valsts bezpeļņas zinātniskais uzņēmums “Priekuļu selekcijas stacija”; attiecībā uz kartupeļiem – valsts bezpeļņas zinātniskais uzņēmums “Priekuļu selekcijas stacija”; attiecībā uz lopbarības augu sugām: Latvijas Lauksaimniecības universitātes aģentūra “Zemkopības zinātniskais institūts”, valsts bezpeļņas zinātniskais uzņēmums “Priekuļu selekcijas stacija”; attiecībā uz augļaugu un ogulāju sugām: bezpeļņas organizācija valsts zinātniskais uzņēmums “Valsts Dobeles dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacija”, akciju sabiedrība “Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacija”, Liepājas rajona Cīravas pagasta zemnieku saimniecība “Vīnkoki”, Gulbenes rajona Daukstu pagasta zemnieku saimniecība “Gruzīši”; attiecībā uz dārzeņu, aromātisko augu un kultivējamo ārstniecības augu sugām: akciju sabiedrība “Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacija”, Latvijas Lauksaimniecības universitāte; attiecībā uz liniem – sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs”.

Pieņemts rīkojums “Par nekustamo īpašumu Latvijas Republikas vēstnieka Amerikas Savienotajās Valstīs rezidences vajadzībām Vašingtonā”.
Noteikts, ka likumprojektā par grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2005.gadam” jāparedz Lietuvas Republikas parāda par Lietuvas Republikas vēstniecības uzturēšanu Vašingtonā atmaksāšanas rezultātā iegūto un valsts pamatbudžeta ieņēmumos ieskaitīto finanšu līdzekļu (atbilstoši 2005.gada 15.februāra Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līguma par parāda atmaksāšanu Latvijas Republikai sakarā ar Lietuvas Republikas vēstniecības uzturēšanu Vašingtonā 2.punktam – 1 523 000 ASV dolāru) izmantošana nekustamā īpašuma pirkšanai Latvijas Republikas vēstnieka Amerikas Savienotajās Valstīs rezidences vajadzībām Vašingtonā.
Jautājumu par minēto līdzekļu un papildu līdzekļu piešķiršanu Ārlietu ministrijai nekustamā īpašuma pirkšanai Latvijas Republikas vēstnieka Amerikas Savienotajās Valstīs rezidences vajadzībām Vašingtonā uzdots izskatīt vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot likumprojektu par grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2005.gadam”.

Akceptēts likumprojekts “Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vadības likums”.
Likumprojekta mērķis ir izveidot efektīvu un caurskatāmu Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vadību Latvijā, ciktāl to nenosaka Eiropas Savienības tiesību akti.
Likums paredz noteikt par Kohēzijas fonda līdzekļiem finansēto vides infrastruktūras, transporta infrastruktūras projektu un ar to īstenošanu un vadību saistīto tehniskās palīdzības projektu (projekts) sagatavošanu, apstiprināšanu, īstenošanu un uzraudzību.
Likums ir piemērojams projektiem, kuri tiek finansēti no Kohēzijas fonda un ir apstiprināti Eiropas Komisijā līdz 2006.gada 31.decembrim.
Likumprojekts nosaka Kohēzijas fonda projektu vadībā iesaistīto institūciju funkcijas, projektu sagatavošanas, apstiprināšanas, īstenošanas un uzraudzības kārtību, ciktāl to nenosaka Eiropas Savienības tiesību akti. Likumprojektā iekļauts arī deleģējums Ministru kabinetam izdot normatīvus aktus šajā jomā.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā”.
Likumprojektā precizētas atsevišķas definīcijas, tajā skaitā svītrojot prasību, ka preču loterijas laimests nedrīkst būt bezķermeniska lieta.
Izdarīti grozījumi 6.pantā, kas nosaka periodisko izdevumu preču loteriju organizēšanas nosacījumus, ņemot vērā periodisko izdevumu iespiešanas termiņus un to izplatīšanas specifiku. Tiek skaidrāk definēts, ka laimestu fondu valsts nodevas samaksai par periodiskā izdevuma loterijas organizēšanu nosaka, saskaitot viena kalendārā gada ceturkšņa laikā organizētajās loterijās piedāvātos laimestus, kuru vērtība pārsniedz 500 latus.
Lai efektīvāk izmantotu izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas resursus, paredzēts, ka loterijā laimējošo personu noteikšanā (izlozē) piedalās inspekcijas vai VID teritoriālās iestādes pārstāvis tikai tad, ja loterijas kopējais laimestu fonds ir lielāks par 7000 latiem. Pārējās izlozēs inspekcijas vai VID pārstāvis piedalās izlases kārtībā.
Paredzēts, ka par katru laimējošo personu noteikšanas rezultātu tiek sastādīts noteikta satura izlozes protokols.

Pieņemti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.219 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi””.
Grozījums papildina noteikumus, paredzot, ja, plānojot komandējumu (darba braucienu), ir zināms, ka komandējuma (darba brauciena) laikā darbinieks īpašu apstākļu dēļ dzīvos viesnīcā un izdevumi par to pārsniegs šo noteikumu II nodaļā un pielikumā noteiktās komandējuma (darba brauciena) izdevumu samaksas normas, darbiniekam, pamatojoties uz viņa iesniegumu, ar institūcijas vadītāja atļauju atlīdzina faktiskos izdevumus par viesnīcu.
Grozījumi noteikumos paredz iespēju institūcijas vadītājam gadījumos, kad specifisku nosacījumu dēļ darbiniekam komandējuma (darba brauciena) laikā ir jādzīvo viesnīcā, kuras diennakts norma pārsniedz normatīvajā aktā noteiktās normas, lemt par faktisko viesnīcas izdevumu atlīdzināšanu.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs