Ārzemju presē

Angļu “The Financial Times”: “ES veidotāji ir kurli pret aizvien skaļākām prasībām pēc nacionālās identitātes, tāpat kā tie neredz dažādību valstu ekonomiskajā un politiskajā kultūrā. Viņu kļūdainākais pieņēmums ir tas, ka dalībvalstis ir līdzīgas, ka nacionālajai dažādībai nav nozīmes un tai var “pārkāpt” sarunu ceļā noslēgtā politiskā lokā. Taču tieši šī dažādība nosaka, cik tāla, ātra un dziļa var būt integrācija”.

•

Krievijas “Rosbalt”: Krievijas un Polijas attiecības pēdējā laikā veidojas sarežģīti, par ko liecina virkne skandālu saistībā ar skinhedu uzbrukumu krievu diplomātu bērniem Varšavā un vēlāk Polijas vēstniecības darbinieka piekaušanu Maskavā. Bet Maskavai un Varšavai, domā autors, nav taču nekādu neatrisināmu pretrunu – Krievijas ĀM ne reizi nav paziņojusi par kādām domstarpībām vai nopietnām pretenzijām pret Poliju (izņemot negatīvo attieksmi pret Polijas lomu Ukrainas notikumos). Bet Polijas puses pretenzijas Krievijai arī neizceļas ar asumu vai jauniem uzskatiem – pēdējā laikā tie ir jautājumi, kas saistīti ar Otrā pasaules kara vēstures dažādām interpretācijām, un Katiņas lieta, dažkārt tiek atgādināta atkarība no Krievijas gāzes piegādēm. Taču kopš “oranžās revolūcijas” nepaiet gandrīz ne mēnesis bez apmaiņas ar asiem vēstījumiem, Krievijai daudz asāk reaģējot uz Polijas “pretkrieviskiem paziņojumiem”. Pēc novērotāju domām, tas izskaidrojams ar konkurences saasināšanos postpadomju telpā.

•

Angļu “The Guardian”: “Irāna izjūt koncentrētu starptautisko spiedienu atteikties no konfrontācijas ar Rietumiem savas kodolprogrammas dēļ. ANO Kodoljautājumu pārvalde un Starptautiskā atomenerģijas aģentūra rīkoja ārkārtas sanāksmi Vīnē, lai mēģinātu rast izeju no bīstamā strupceļa. Neierasti arī Krievija pievienojās Lielbritānijai, Francijai, ASV, Vācijai un Starptautiskās atomenerģijas aģentūrai, aicinot Irānu atjaunot uzticības gaisotni starpvalstu attiecībās un apturēt 8.augustā atsāktās kodolaktivitātes. Eiropieši atbalsta ideju par 10 dienu ultimātu Irānai, pēc kura noraidīšanas tiktu sasaukta jauna ārkārtas sanāksme, lai izšķirtos, vai nodot jautājumu ANO Drošības padomei, kas varētu lemt par sankcijām pret Irānu.”

•

Krievijas “Komsomoļskaja pravda” publicēts raksts par nacionālboļševiku jeb “ļimonoviešu” piketu Kaļiņingradā, kura laikā tika samīdot apgānīts Latvijas karogs. Autors atsaucas uz pašu nacionālboļševiku sniegto informāciju, rakstot, ka Latvijas vēstniecība Maskavā “it kā” iesniegusi Krievijas ĀM notu, prasot izmeklēšanu un vainīgo sodīšanu, bet Krievijas Ārlietu ministrijā neviens neko par to neesot varējis laikrakstam atbildēt, bet Latvijas vēstniecības konsulārās nodaļas reģionālās kancelejas vadītājs Raitis Aveniņš (kurš rakstā saukts Raitas Aveniņš) atteicies no komentāriem. Autors jautā, vai ļimonoviešiem būtu izdevies pievērst sev starptautisku uzmanību vai arī viņi uzdod vēlamo par esošu, t.i., vai nota vispār tikusi iesniegta.

Pēc ĀM Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem