"Spānijā uztraucas par varu un naudu"

Augšupeja arvien vairāk maina Spānijas seju. Spāņu ekonomiskais brīnums tūristus sagaida, jau ierodoties: Majorkā viņi izkāpj modernākajā lidostā Eiropā. Taču ceļotāji neaizmirst to, ka gandīz visus šos projektus, sākot ar infrastruktūru pasākumiem un līdz pat uzņēmumu dibināšanai, pat līdz trešajai daļai finansē ES. Un nekavējoties rodas secinājums, ka Madridei bagātīgā palīdzība no Struktūrfonda, kas ik gadu 9 miljardu eiro apmērā aizplūst uz Spāniju, šodien patiesībā nemaz nav vajadzīga. Daudzās ES galvaspilsētās saka, ka Spānijas ekonomika, kuras attīstības koeficients ir par vienu procenta punktu augstāks nekā pārējā Savienībā, ir pietiekami spēcīga, lai tagad pati dotu ieguldījumu Eiropā. "Kad Spānija sasniegs vairāk nekā 90% no vidējiem ienākumiem ES, nekāds fonds vairs nebūs vajadzīgs," nesen teica premjers Hosē Marija Aznars. Līdz ar to pirmo reizi tika nosaukta robeža. Neoficiāli pat tiek teikts, ka šis mērķis varētu tikt sasniegts nākamajos sešos gados — tā ir norāde, ka spāņi zina par ES neto finansējuma beigšanu. Termiņš sakrīt ar Agenda 2000 beigām un iespējamo pirmo Savienības paplašināšanas raundu uz austrumiem.

Tomēr Madridē ir dziļi iesakņojušās bailes, ka pēc ES paplašināšanas uz austrumiem tā zaudēs ne tikai subsīdijas, bet arī politiski tiks atspiesta Eiropas perifērijā. Tā kā Spānija politiski un ekonomiski Austrumeiropu neuzskata par savu interešu apgabalu – ar daudzām Varšavas pakta valstīm tai pat astoņdesmitajos gados nebija nodibinātas diplomātiskās attiecības – pretestība nav izslēgta. Tāpēc paplašināšana un ES institūciju reformas var novest līdz Spānijas politiskās nozīmes samazināšanās.

No debatēm par komisāru skaitu, par atteikšanos no veto tiesībām un par turpmāko balsu sadalījumu Padomē būs atkarīgs, vai spāņi sajutīs, ka pret viņiem izturas nopietni. Jau tikai psiholoģisku iemeslu dēļ vien Madride grib piederēt pie "piecām lielajām" ES dalībvalstīm: valsts nekad nav bijusi aizvainota, ka tai Eiropas Padomē ir tikai astoņas balsis, par divām mazāk nekā Itālijai. Taču tagad uz galda ir formula, saskaņā ar kuru veto vietā trīs no piecām lielākajām ES dalībvalstīm – Vācija, Francija, Lielbritānija, Itālija un Spānija – tikai kopā varēs bloķēt kāda lēmuma pieņemšanu. Acīmredzot šeit starp Vāciju un Spāniju jau ir saskaņota tupmākā rīcība. Nesenajā Vācijas – Spānijas galotņu tikšanās Aznars teica: "Komisiju nevar reformēt, ja netiek reformēta arī Eiropas Padome." Viņam piekrita arī Vācijas kanclers: "Prasības šajā virzienā es varu vienīgi atbalstīt."

"Die Presse"

— 2000.09.20.

Nikolauss Niovaks