"Naftas cenas un eiro izaicina ES"

Augsto naftas cenu, ielu bloķēšanas un zemā eiro maiņas kursa kombinācija eiro zonā ir pārbaudījums ekonomiskās politikas koordinācijas efektivitātei. Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Duizenbergs brīdina no lēmumiem paaugstināt algas.

Nesenā valūtu maiņas kursa attīstība naudas politikas skatījumā ir iemesls bažām, jo varētu pastiprināt spiedienu patēriņa cenu celšanās virzienā, tā ceturtdien Eiropas Parlamenta Ekonomikas un valūtu komisijā teica ECB prezidents Vilems Duizenbergs. Taču tā nesaskanot ar labvēlīgajiem eiro zonas pamatrādītājiem un starptautiskās maksājumu bilances pozīcijām. Gaidāms, ka reālais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums pirmajā semestrī, salīdzinājumā ar 1999. gada otro pusgadu, sasniegs 3,5%. To apstiprina arī prognozes par 3% ekonomiskās attīstības koeficientu šajā un nākamajos divos gados. Taču patēriņa cenu dārdzība naftas cenu un zemā eiro ārējā kursa dēļ var saglabāties vēl "dažus mēnešus" (jūlijā inflācija bija 2,4%).

ECB nezaudēs modrību

Šādu īstermiņa cenu spiedienu nevar izlīdzināt ar naudas politiku. Turpretī tā noteikti var parūpēties, lai šādas īslaicīgas novirzes no cenu stabilitātes nepārietu ilgtermiņa inflācijā, bet faktiski būtu pārejošas. ECB padome vērīgi uzmanīs risku cenu stabilitātei. ECB vadītājs atzina, ka naftas cenu kāpums pasliktinātu eiro zonas "terms of trade" ("tirdzniecības noteikumus") un līdz ar to samazinātu arī reālos ienākumus. Taču tas esot jāakceptē visiem. Šajā sakarībā viņš brīdināja gaidāmajos algu raundos, reaģējot uz naftas cenām, nepaaugstināt samaksu. Tas kaitētu ekonomiskajai attīstībai, jo tad ar naudas politikas palīdzību vajadzētu reaģēt uz cenu spiedienu. Vienošanās par algām esot jābalstās uz ECB definīciju par cenu stabilitāti. Eiro zonas valdībām viņš ieteica: lai arī nodokļu reformas ir ļoti nepieciešamas, tās nedrīkst ietekmēt valsts finansu ilgtermiņa efektivitāti. Tāpēc paralēli vai pat pirms šiem soļiem esot jāsamazina arī izdevumi.

Tikai nedēļas beigās arī eiro zonas finansu ministri nāca klajā ar līdzīgiem paziņojumiem. Šķiet, ka faktiski eiro vājuma un augsto naftas cenu kombinācija pirmo reizi pēc kopējās valūtas ieviešanas eiro zonā smagai pārbaudei ir pakļāvusi ekonomiskās politikas koordināciju. Šajā kontekstā ir jāsaprot arī visu 15 ES dalībvalstu finansu ministru kopējais paziņojums, kurā viņi vēršas pret nodokļu samazināšanu naftas produktiem kā kompensāciju par augstajām degvielas cenām. Tomēr Francijas valdība jau pirms šīs vienošanās pēc dienām ilgās blokādes piekāpās atsevišķām profesiju grupām un tādējādi deva kļūdainu signālu: pa šo laiku vairākās citās dalībvalstīs (otrdien arī uz ielām ap ES institūcijām Briselē) notika līdzīgas protesta akcijas. 20. septembrī ir paredzēta ES transporta ministru tikšanās. Viņi nodarbosies tikai ar naftas cenu ietekmi uz satiksmes sektoru.

Klusēšana būtu zelts

Šajā situācijā politiķu starpsaucieni varētu nodarīt kaitējumu. Pēc tam, kad pagājušajā nedēļā Vācijas kanclers Gerhards Šrēders bija maldinājis ar norādi uz vājā eiro pozitīvo ietekmi, otrdien ES Komisijas prezidents Romano Prodi sniedza interviju "Stern". Kad Prodi uzdeva jautājumu, vai te nevarētu palīdzēt kopēja ES, ASV un Japānas Centrālo banku intervence valūtu tirgū, viņš atbildēja, ka tas nav tik vienkārši, noteikti jau nu ne pirms vēlēšanām ASV, lai gan esot viens punkts, kas būtu arī amerikāņu interesēs. Līdz šim uz šādiem jautājumiem tika dota standartatbilde, ka intervence ir instruments, kas rīcībā ir vienmēr. Jautāts par Prodi izteikumiem, Duizenbergs atbildēja: kad un kā šo instrumentu varētu izmantot, nekad iepriekš nediskutē. Kādā citā sakarībā viņš teica, ka valūtu maiņas kursu jautājumos klusēšana būtu zelts.

"Neue Zūrcher Zeitung"

— 2000.09.13.