No policijas problēmām līdz drošības krīzei

Nākamnedēļ, 16.augustā, Valsts policijas (VP) darbinieki piketēs. Protesta pamatiemesls – pievērst valdības uzmanību krīzes situācijai Iekšlietu ministrijas (IeM) struktūrvienībās nepietiekamo algu dēļ. Tai pašā laikā policijas vadība atzīst: likumsargu materiālā stāvokļa uzlabošana ir politiķu rokās, un, visticamāk, tuvākajā laikā būtisku uzlabojumu nebūs.

Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Piketa dalībnieku prasībās ietilpst priekšlikums pielikt pie algas 50 latu jau šogad, nākamgad to dubultot, bet turpmāk pakāpeniski palielināt. Taču jau tagad ir skaidrs, ka minētās prasības, visticamāk, īstenotas netiks. Ministru prezidents Aigars Kalvītis paudis: vidējā alga Iekšlietu ministrijas (IeM) struktūrās būtiski neatpaliek no vidējās darba samaksas citās valsts budžeta iestādēs. Valdības vadītājs par lietderīgāku uzskata līdzekļu novirzīšanu tehniska rakstura investīcijām IeM struktūrās.
Savukārt pagājušajā nedēļā pēc tikšanās ar Latvijas Policijas biedrības (LPB) pārstāvjiem A.Kalvītis paziņoja: problēmas iekšlietu sistēmā saistītas ar valsts budžeta līdzekļu nelietderīgu sadali, par ko atbildīga IeM un Valsts policijas (VP) vadība. Teiktais lielā mērā attiecas uz līdzekļu pārpalikumu, kam būtu jārodas uz darbu pametušo likumsargu atalgojuma izmaksu ietaupīšanas rēķina. Valdības vadītājs no VP vadības pieprasījis stratēģisku policijas darba attīstības plānu. Tādu sastādīt aicināta arī LPB.
Paralēli pagājušajā nedēļā politisko partiju starpā parādījās Saeimas deputātes Lindas Mūrnieces priekšlikums par IeM struktūru vadītāju pilnvaru limitēšanu uz noteiktu laiku, lai mazinātu politisko ietekmi uz tiem. Savukārt iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons nekavējoties pauda, ka politiska un cita veida ietekme uz dienestu priekšniekiem nav izslēgta arī gadījumā, ja tie tiek iecelti amatos uz noteiktu termiņu. Jau labu laiku klīst runas, ka VP priekšnieka Jāņa Zaščirinska dienas amatā, iespējams, arī politisku iemeslu dēļ, ir skaitītas. VP vadība, kamēr J.Zaščirinskis atvaļinājumā, gan norāda, ka objektīvu iemeslu priekšnieka nomaiņai nav – policijas darbs uzlabojas. Un premjerministra pārmetumi par nespēju tikt galā ar pienākumiem un kadru aizplūšanu tiek adresēti ne tikai VP priekšniekam, bet tās vadībai kopumā.

Atalgojums nav vienīgais aiziešanas iemesls

Reaģējot uz iepriekšminētajām aktualitātēm, pagājušonedēļ VP vadība bija gatava izklāstīt savu viedokli par tām. “Jau mēnesi mēs lietojam anketas, kurās promgājēji raksta savas aiziešanas iemeslus. Viņiem nav iemesla kaut ko slēpt, viņi raksta atklāti. Atalgojums nav vienīgais iemesls aiziešanai, lai gan ir dominējošs. Ir cilvēki, kas nostrādājuši vienā vietā 10 vai 15 gadus un joprojām strādā tādā kabinetā, kāds tas bija padomju laikos. Kapitālieguldījumu remontos nav. Esam vainīgi, ka neradām viņiem normālus darba apstākļus, un tomēr tikai līdzvainīgi, jo mūs finansē valsts,” skaidro VP priekšnieka pienākumu izpildītājs, Galvenās administratīvās pārvaldes priekšnieks Arvīds Marhels. “Nav nodrošināts pat tas, kas mums pienākas ar likumu, bet no darbiniekiem prasām atbildību un godprātību.” Tajā pašā laikā augusi policistu noslogotība – pērn Latvijā reģistrēti 62 000 noziedzīgu nodarījumu. No tiem 57 000 izmeklējusi policija un tikai 5000 – kāda no desmit citām institūcijām, kas pilnvarotas ar to nodarboties. Policijas tehniskais nodrošinājums daudzviet palicis no 90.gadu sākuma, kad no milicijas veidojās policija. Savukārt citas valsts budžeta finansētas struktūras pa šo laiku nodrošinātas pat labāk nekā līdzīgas struktūras Rietumeiropā, skaidro VP vadība. 

Maksā par konkrētu darbu

“Mēs naudu nekrāmējam maisos un prom nevedam, ” VP vadība skaidro pēc darbinieku aiziešanas atlikušās naudas sadali, kas notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem. “Katrai mūsu struktūrai tiek iedalīta vidējā alga, ir zināmas kategorijas, zināms štats. Mūsu dakšiņa ir no 192 līdz 250 latiem, un skaidrs, ka visiem tos 250 nevaram piešķirt. 3 procenti ir paredzēti slimības pabalstiem un prēmijām par labu darbu. Katrs priekšnieks lemj, kā šo naudu kolektīvā dalīt. Dažos lauku rajonos šogad policisti nav saņēmuši nevienu prēmiju, toties priekšnieks katram ir pielicis piecus latus pie algas; citur to sadala citādi. No šīs pašas naudas maksājam par nakts stundām. Iespēju robežās mēģinām samaksāt par pārstrādātajām stundām. Visi, kas piedalījās ASV prezidenta Buša vizītes nodrošināšanā, tika prēmēti atkarībā no ieguldītā darba un laika.” Turklāt prēmijas neesot “obligātas”. Tās maksā par labi paveiktu darbu.
“Taču cilvēki negrib arī uzņemties atbildību. Ja policijas darbiniekiem piedāvā augstāku posteni ar lielāku atbildību, attiecīgi piemaksājot 50 līdz 70 latu, viņi nereti atsakās. Negrib tos 50 latus un atbildību, labāk piestrādā citā vietā. patlaban policijā ir pietiekami daudz cilvēku ar augstāko izglītību, arī juridisko, kuri vairās atbildības. Policijā viņus notur vienīgi sociālā garantija – izdienas pensija.”

Visapdraudētākā ir Rīga

Draudi, ko straujā darbinieku aizplūšana atstāj uz policijas spējām pildīt likumā noteiktās funkcijas, valstī ir atšķirīgi. “Vismazāk apdraudēta ir Latgale. Tas tā ir vēsturiski izveidojies, jo Latgalē arī ir vislielākais bezdarbs,” skaidro A.Marhels. “Cilvēki ir laimīgi, ka viņiem vispār ir darbs. Paradoksāli, bet dažās Latgales policijas pārvaldēs var redzēt goda rakstu “Rajona lielākais nodokļu maksātājs”. Problēmas vienmēr ir bijušas Alūksnē. Tā ir tālu no centra, arī iedzīvotāju tur maz. Kurzemē stāvoklis ir labāks. Taču Rīgā slikts. Vislielākās problēmas sagādā patruļdienests. Tas ir visnepateicīgākais – darbiniekiem jāiziet ielās jebkuros laika apstākļos, un par šādu algu cilvēki klāt nenāk, lai kādus konkursus mēs sludinātu.”
Draudoša situācija izveidojusies arī Kriminālpolicijā. “Aiziet labākie darbinieki, kuri skolojušies par nodokļu maksātāju naudu, izgājuši dažādus kursus, prot valodas,” stāsta VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Jānis Vonda. “Cilvēki aiziet vai nu uz vadošiem amatiem citās tiesībsargājošās institūcijās, bet vismaz paliek Latvijā, vai arī aizbrauc uz ārzemēm. Tur mūsu darbiniekus jau ir novērtējuši. Sākumā parasti viņi strādā kādā apsardzes firmā, pēc tam policijā, visbiežāk lielās lidostās vai stacijās, kur liela migrācija un jāzina svešvalodas. Cik zinu, bagātākais patlaban ir viens mūsu policists, kas dzīvo Skotijā un pieņem dzemdības aitām, tas ir, palīdz nākt pasaulē jēriņiem, ja ir kādas grūtības, piemēram, šķērsguļa. Viņš saņem 3000 latus mēnesī plus piemaksu par katru izdzīvojušo jēru.”
Kadru mainība nenāktu par labu arī iecirkņa inspektoru institūcijai, kurā, kā norāda VP Galvenās Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Aivars Grigulis, laba darbinieka izaugsmei nepieciešams ilgs laiks. Tiesa, no 965 iecirkņa inspektoru štata vietām pagaidām ir nokomplektēti 94 procenti.

Štatu samazināšana bīstama

Izskatīta arī iespēja VP veikt reformu un samazināt personālu, saglabājot līdzšinējo finansējumu. “Ja tā notiks, tad reformai nav jēgas. Šo ceļu jau ir gājuši mūsu kolēģi Lietuvā un Igaunijā,” stāsta J.Vonda. “Tas nav ideālais variants. Ziemeļu kaimiņi nemīl runāt par savu noziedzības statistiku, arī par satiksmes negadījumiem ne. Taču ceļu policija tur ir gandrīz likvidēta, un līdz ar to gandrīz četrkāršojies uz ceļiem bojāgājušo cilvēku skaits. Igaunijā preses reakcija ir klusāka, tur neraksta par katru avāriju, cik tajās bojā gājušo. Un, ja par to nezina, tad šķiet, ka viss ir kārtībā. Taču katrs bojāgājušais valstij dārgi maksā. Igauņi arī teikuši, ka lielos masu pasākumos viņi nespēj nodrošināt kārtību. Tāpēc nedomāju, ka mums vajag samazināt policistu skaitu. Ielās jau tā viņus redz maz. Tomēr kopumā mūsu struktūrā reformas ir nepieciešamas.”

A.Marhels par policijas finanšu problēmām

– Kāds ir Valsts policijas budžets, un kādam tam vajadzētu būt, lai darbinieki neietu prom un policijas funkcijas nebūtu apdraudētas?

– Budžets ir ap 50 miljoniem latu gadā. No tiem vairāk nekā 30 miljoni aiziet algām, sociālajiem nodokļiem. Pārējie ir neatliekamie maksājumi – komunālie, par ūdeni un elektrību, apkuri un telpām. Lieli izdevumi ir sakaru līdzekļiem, tāpat arī benzīnam un mašīnu remontam. Ja to visu atskaita, attīstībai paliek kādi 3 procenti. Cik būtu jābūt? Es jau varētu pateikt, ka 500 miljonu… Taču paši neatliekamākie izdevumi – transportam, datoriem, darbinieku bērnu pabalstiem, neizmaksātajām atvaļinājumu naudām – tūlīt prasītu kādus 18 miljonus latu. Vēl vajadzētu līdzekļus telpu uzlabošanai, remontiem, taču tam vajag fantastiski daudz.
Budžeta grozījumi mums atdos to, ko jau esam parādā. Piemēram, izdevumus par ASV prezidenta Džordža Buša vizītes nodrošinājumu, ko uzreiz nespējām nosegt, arī degvielas parādu, kopā ap 80 000 latu.

– Vai esat apzinājuši, kādas algas par pietiekamām uzskata policisti?

– Šis jautājums ir arī mūsu aptauju anketās. Saprāta robežās minētās summas ir 400 līdz 500 latu mēnesī. Pie šodienas cenām tas nav nemaz tik daudz. Mazākas prasības ir laukos un jo sevišķi Latgalē, kur gandrīz katram ir piemājas saimniecība.

– Kādas ir iespējas dabūt papildu finansējumu?

– Kāds ir līdzšinējais budžeta sastādīšanas princips? Pērn jums bija tik, šogad būs tikpat. Dānijā vēroju kolosālu pieeju: arodbiedrība pasūta zinātniskus pētījumus un prognozē inflāciju trīs gadus uz priekšu. Teiksim, prognoze ir ar 98 procentu ticamību, un valdība dod finansējumu policijai atbilstoši gaidāmajai inflācijai plus viens procents. Mūsu arodbiedrībai būtu laiks sākt nodarboties ar šiem jautājumiem, nevis pētīt, cik lielu prēmiju kurš saņēmis. Starp citu, nekur pasaulē nav pieņemts skaitīt naudu otra kabatā. Interesanti, ka, skaidrojot deputātiem un dažādām komisijām mūsu naudas vajadzības, vienmēr dzirdu piekrišanu, neviens neapšauba mūsu vajadzības, bet, kad nonāk līdz lemšanai...
Lai kā arī būtu, mēs visus uzliktos pienākumus izpildām, nodrošinām masu pasākumus. Slodze ir par lielu, bet krīzes nav, noziedzība neaug, mēs tiekam galā.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv