Rietumeiropai vajag viesstrādniekus

Lielākā daļa no jaunajām dalībvalstīm uz Rietumeiropu migrējošo darbinieku ir vecumā no 18 līdz 34 gadiem, neprecējušies vīrieši, kuriem ir vismaz vidusskolas izglītība. Pārsvarā tie dodas strādāt uz īsu laiku (līdz vienam gadam) un pēc tam atgriežas savās valstīs, teikts Eiropas Pilsoņu aktivitāšu servisa (European Citizen Action Service) publiskotajā pētījumā.

Cik aizbrauc?

Populārākā valsts, uz kuru dodas darba meklētāji, ir Lielbritānija. Tajā kopumā reģistrējušies 175 tūkstoši viesstrādnieku no astoņām jaunajām ES dalībvalstīm (Baltijas valstis, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Slovēnija). Pētījumā konstatēts, ka 60 procenti no tiem ir vīrieši un tikai pieci procenti atbraucēju bija līdzi paņēmuši aprūpējamos bērnus.
Savukārt uz Īriju devušies 85 tūkstoši viesstrādnieku, kas ir ievērojams skaits, salīdzinot ar Īrijas kopējo iedzīvotāju skaitu – 4 miljoniem. Uz šo valsti devušies arī visvairāk Latvijas iedzīvotāju – deviņi tūkstoši, kas Latviju ierindo trešajā vietā aiz 40 tūkstošiem poļu un 18 tūkstošiem lietuviešu.
Zviedrija izrādījusies visnepopulārākā no trim vecajām ES valstīm, kas pieļauj viesstrādnieku ieplūšanu bez īpašiem ierobežojumiem. Tomēr pat tur par 70 procentiem pieaudzis izsniegto uzturēšanās atļauju skaits. Arī uz šo valsti devušies ļoti daudz poļu (60 procenti no visiem), nākamie ir lietuvieši un igauņi.
Vienlaikus jānorāda, ka statistika par iebraukušo strādnieku skaitu var būt samērā neprecīza, ņemot vērā to, ka Rietumeiropas valstīs, īpaši Īrijā, jau pirms Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās bija ievērojams skaits nelegāli strādājošo no Austrumeiropas. Pēc Savienības paplašināšanās šie cilvēki reģistrējās un kļuva par legāliem viesstrādniekiem. Nav arī precīzas informācijas par to, cik viesstrādnieku Rietumeiropas valstis jau atstājuši un devušies mājās.
Kopējā statistika liecina, ka poļu viesstrādnieku Rietumeiropas valstīs ir ievērojami vairāk nekā strādājošo no citām jaunajām dalībvalstīm. Poļi kā lielākās jaunās dalībvalsts pārstāvji ir aptuveni 60 procenti no visiem viesstrādniekiem, kas iebraukuši no Austrumeiropas.
Savukārt Baltijas valstu iedzīvotāji nemaz tik aktīvi nedodas prom no savām valstīm, uzskata pētījuma autori. Tas tiek skaidrots ar augsto ekonomiskās attīstības tempu un bezdarba mazināšanos šajās valstīs. Kopumā visvairāk strādāt ārzemēs devušies lietuvieši.

Ne tikai mazkvalificēti

Statistika liecina, ka viesstrādnieki strādā tos darbus, ko vietējie nevar vai negrib darīt. Starptautiskā īpašuma un būvniecības organizācija ziņo, ka poļu un čehu elektriķi, apmetēji, mūrnieki un galdnieki Lielbritānijā ir aizpildījuši brīvās darba vietas būvniecības nozarē. Lielbritānijā viesstrādnieki strādā arī rūpnīcās un lauksaimniecības fermās, par iesaiņotājiem un apkopējiem.
Arī dažās ļoti augstu kvalificētās profesijās trūkst vietējo darbinieku. Piemēram, Lielbritānijā nepietiek zobārstu. Reaģējot uz šo problēmu, Polijā sākta zobārstu apmācība īpaši darbam Lielbritānijā. Zobārsti sešu nedēļu laikā apgūst tehnisko un ikdienā lietojamo angļu valodu. Uz Lielbritāniju devušies jau 120 zobārsti, un programma turpināsies, līdz tiks aizpildītas visas 230 brīvās zobārstu vietas, teikts pētījumā.
Kopumā 3 līdz 5 procenti no jauniešiem, kas jaunajās ES dalībvalstīs ieguvuši trešā līmeņa izglītību (dažādu veidu pēcvidusskolas izglītība), dodas uz Rietumeiropu labākas algas meklējumos. Šā iemesla dēļ jaunās dalībvalstis satraucas ne tikai par “smadzeņu aizplūšanu”, bet arī par “jauniešu aizplūšanu”.

Rietumeiropa – ieguvēja

Pētījumā secināts, ka, piemēram, zviedri, viesstrādnieku iebraukšanu neuzskata par problēmu, jo šie cilvēki nevis izmanto Zviedrijas sociālās labklājības iespējas, bet gan strādā maz atalgotus darbus.
Īrija savukārt nav izmantojusi savas tiesības ierobežot viesstrādnieku plūsmu gadījumā, ja tas pārāk grautu šīs valsts darba tirgu. Tieši pretēji – Īrija ir ieguvēja no ES paplašināšanās: tās ekonomika attīstās īpaši labi un bezdarba līmenis joprojām ir viens no zemākajiem Savienībā, teikts pētījumā. Īrijai ir nepieciešams jaunu darbinieku pieplūdums, lai varētu saglabāt līdzšinējo ekonomisko izaugsmi.
Arī Lielbritānijas ekonomika ir ieguvusi no papildu darbaspēka. Neto ieguvums gada laikā bijis 500 miljoni mārciņu, bet ļoti maza daļiņa viesstrādnieku vēlējušies iegūt materiālo palīdzību no valsts.
Pētījumā secināts, ka galvenie ieguvēji no darbaspēka migrācijas ir Rietumeiropas valstis. Darbaspēka migrācija neapdraud vietējo darbaspēka tirgu, jo tā ir salīdzinoša neliela. Pašlaik migrācija uz Rietumeiropu sāk zaudēt savu pievilcību, jo uzlabojas Austrumeiropas ekonomiskā situācija.

Ieva Ušča