Eiropā kļūst aizvien karstāks

Pasaules dabas fonds (PDF) brīdina, ka pēdējos trīsdesmit gadus vidējā gaisa temperatūra Eiropā arvien palielinājusies. Šāds secinājums izdarīts, apkopojot vasaras gaisa temperatūras 16 Eiropas pilsētās pēdējo 30 gadu laikā.

Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Spānijā lielāka svelme

Atklājies, ka vidējā vasaras gaisa temperatūra pēdējos piecus gadus ir vismaz par vienu grādu pēc Celsija skalas augstāka nekā pirms trīsdesmit gadiem. Pētījumā secināts, ka Eiropas lielajās pilsētās gaisa temperatūras palielināšanās ir straujāka, nekā uzskatīts līdz šim. Visstraujākais gaisa temperatūras pieaugums pēdējo 30 gadu laikā konstatēts Madridē (Spānijā). Tur gaisa temperatūra pieaugusi par 2,2 grādiem pēc Celsija (°C). Krietni siltāks kļuvis arī Londonā (Lielbritānija), Luksemburgā (Luksemburga) un Atēnās (Grieķija). Tur vidējā gaisa temperatūra vasarā pieaugusi par 2 vai 1,9 grādiem.
Salīdzinoši mazāk no gaisa temperatūras paaugstināšanās pēdējos 30 gados cietusi Kopenhāgena (Dānija), Dublina (Īrija) un Helsinki (Somija). Lai gan gaisa temperatūra vasarā pieaugusi arī šajās valstīs, kāpums ir krietni mazāks – attiecīgi par 0,2, 0,7 un 0,8 °C.
Analizējot PDF datus, atklājas – kopumā no gaisa temperatūras paaugstināšanās vairāk cieš Dienvideiropa. Tomēr arī atsevišķās Ziemeļeiropas pilsētās gaisa temperatūra paaugstinājusies tikpat strauji kā Eiropas dienvidos. Piemēram, Stokholmā pēdējo 30 gadu laikā kļuvis par 1,5 °C karstāks.

Kāpēc klimats mainās?

Pēdējā gadsimta laikā Zemes virsmas temperatūra palielinājusies par aptuveni 0,6 °C, notiek Arktikas ledāju kušana, un pasauli biežāk piemeklē ekstrēmas dabas parādības – plūdi, sausums, vētras. Viens no katastrofu iemesliem ir siltumnīcas efektu pastiprinošo gāzu koncentrācijas pieaugums atmosfērā, kā rezultātā rodas klimata izmaiņas.
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) konvencija “Par klimata pārmaiņām” tika pieņemta 1992.gadā, bet spēkā stājās divus gadus vēlāk. Konvencijā noteiktās saistības ir ļoti vispārīgas, bet siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas stabilizēšanas mērķis valstīm nav saistošs. Tāpēc 1997.gadā ANO dalībvalstis pieņēma protokolu, kas pievienots konvencijai un nosaka konkrētus un juridiski saistošus siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazināšanas mērķus. Kioto protokola mērķis ir samazināt gāzu emisiju apjomus, tomēr nav skaidrības vai pasaule to spēs izdarīt un vai tas sniegs vēlamos rezultātus.
Daudzviet pasaulē Kioto protokols netiek ņemts vērā. Piemēram, pasaules lielākā piesārņotāja ASV izlēma Kioto protokolu neratificēt, argumentējot, ka tas ir ekonomiski neizdevīgi. Lielās valstis – Ķīna, Indija, Brazīlija, kurās šobrīd strauji pieaug rūpniecības tempi, savukārt atsakās pievienoties protokolam, jo neuzskata, ka būtu atbildīgas par globālo klimata izmaiņu rašanos.
Viena no galvenajām problēmām, ar kurām jāsaskaras tiem, kas cenšas aktīvi cīnīties ar klimata izmaiņām, ir zinātnes atzinumu nenoteiktība. Zinātniskie pētījumi nespēj tieši un pārliecinoši atbildēt uz daudziem ar klimata izmaiņām saistītiem jautājumiem. Piemēram, joprojām nav neapstrīdami pierādīts, ka klimata izmaiņu galvenais cēlonis ir cilvēka darbība, nevis zemeslodes cikliskās temperatūras izmaiņas. Šo nenoteiktību izmanto tie, kas nevēlas samazināt radītās emisijas.
Latvijā līdz šim nav veikti vispārēji pētījumi par to, kādas sekas radīs klimata izmaiņas, atzina Vides ministrijas Klimata un atjaunojamās enerģijas departamenta Klimata politikas nodaļas vadītāja Linda Leja. Tomēr šādi pētījumi būtu nepieciešami, lai uzzinātu, kuri reģioni un sektori varētu ciest visvairāk.
Ar izmaiņām būs neizbēgami jāsaskaras, jo pasaules temperatūra turpina paaugstināties un prognozēts, ka nākamo simt gadu laikā pieaugs par 1,4 līdz 5,8 °C. Zināms arī, ka klimata izmaiņas dažādās zemeslodes vietās būs ļoti atšķirīgas.

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv

Uzziņai:

• 2003.gada vasara tiek uzskatīta par karstāko pēdējo 500 gadu laikā;
• 20.gadsimtā vidējā gaisa temperatūra pasaulē paaugstinājusies par 0,6 grādiem pēc Celsija (°C);
• 20.gadsimtā vidējā gaisa temperatūra Eiropā paaugstinājusies straujāk nekā pasaulē. Pagājušais gadsimts bijis par 0,95 °C karstāks nekā 19.gadsimts;
• pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules meteoroloģijas organizācijas apkopotajiem datiem kopš 1856.gada desmit karstākie gadi bijuši, sākot ar 1990.gadu. Par karstākajiem gadiem pēdējā pusotra gadsimta laikā tiek uzskatīti 1995. un laiks no 1997. līdz 2004.gadam;
• vidējais ar klimata izmaiņām saistīto dabas katastrofu skaits 1990.gados dubultojies salīdzinājumā ar iepriekšējo dekādi;
• karstais klimats un īpaši karstās dienas rada draudus arī cilvēka veselībai. Lai gan no karstuma mirušo skaitu ir grūti aprēķināt, tiek lēsts, ka 2003.gada karstā vasara paņēmusi 40 tūkstošus cilvēku dzīvību. Īpaša riska grupa ir veci un slimi ļaudis, kuri sirgst ar elpošanas un sirdsslimībām. Šādā laikā veselus cilvēkus var piemeklēt karstuma dūriens un dehidrizācija (straujš ūdens zudums organismā);
• Spānijā gaisa temperatūra ceļas straujāk nekā citviet pasaulē.

Avots: Pasaules dabas fonds