Ārzemju presē

Poļu “Gazeta.pl”: “Lai gan uzbrukumi Polijas vēstniecības darbiniekiem Maskavā, iespējams, nav Kremļa pasūtīti, tomēr tieši Putins rada tādu atmosfēru, kurā vienam otram pārlieku dedzīgam ģenerālim vai citam varai iztapt gribošam pamuļķim var ienākt prātā dot pavēli sist poļus.”

•

Parīzē izdotais “The International Herald Tribune”: “Šobrīd ir mainījusies situācija Vācijas iedzīvotāju atbalstā abiem konkurentiem nākamajās vēlēšanās, pieaugot “drošā zaudētāja” Gerharda Šrēdera reitingam. Atšķirība gan joprojām ir pietiekami iespaidīga (13 - 14%), un vēlēšanu kampaņas aktuālo jautājumu lokā tagad nav to tematu, kas Šrēderam palīdzēja uzvarēt iepriekšējās vēlēšanās, tomēr vismaz šobrīd kaut kas ir sašūpojies Vācijas sabiedriskajā domā un pastāv ļoti reāla iespēja, ka Merkeles veidotā koalīcija neiegūs absolūto vairākumu. Tas iezīmē drūmas perspektīvas veidot “lielo koalīciju” ar SPD. Taču, lai realizētu reformas Vācijas ekonomikas problēmu atrisināšanai, Merkelei jābūt iespējai rīkoties. Jautājums ir - vai Vācijas sabiedrība ir gatava viņai dot šo iespēju rīkoties?”

•

Angļu “The Economist”: “Naftas cenas šonedēļ sasniedza jaunu rekordu sakarā ar bažām par politisko nestabilitāti Tuvajos Austrumos un vides problēmām ASV. Līdz šim pasaules ekonomika tomēr ir spējusi tikt galā bez būtiskām negatīvām sekām. Taču cik ilgi patērētāji var turpināt maksāt arvien vairāk un vairāk par degvielu bez izdevumu samazināšanas citās jomās? Un kādēļ augstās cenas neveicina tirgū jaunas piegādes?”

•

Parīzē izdotais “The International Herald Tribune”: “Pēc ASV pārstāvja sešpusējās sarunās ar Ziemeļkoreju vārdiem, Ziemeļkorejas sarunu vedēji ir izrādījuši nopietnu apņemšanos, kas rosinājis viņā optimismu cerēt, ka vienošanās varētu tikt panākta jau nākamajā mēnesī, par spīti Ziemeļkorejas sūdzībām, ka ASV kavē vienošanās noslēgšanu.”

•

Franču “Le Temps”: “Irāna ir atsākusi urāna bagātināšanu. Tā ir provokācija un savas suverenitātes demonstrēšana, vienlaikus arī starptautiskās sabiedrības noskaņojuma pārbaude. Teherāna jau kopš sarunu sākuma apgalvojusi, ka šis darbs paredzēts miermīlīgiem nolūkiem, tomēr vēl arvien to nav pierādījusi, tādēļ ASV prezidents Džordžs Bušs to pieskaita “ļaunuma asij”. Neskatoties uz visu savu leģimitāti, irāņu centieni tiek vēroti tikai caur vienu prizmu: kāpēc gan valstij, kura ir bagāta ar naftu, būtu jānodarbojas ar atomenerģētiku? Lai arī kā amerikāņi vēlētos irāņus “izsaukt” uz Drošības padomi, tas varētu būt visai sarežģīti, ja ņem vērā, ka Pakistānai, kura ir kodollielvara kopš 1998.gada un kura pirmā pārkāpa vienošanos par atomieroču neizplatīšanu, joprojām izdodas no tā izvairīties.”

•

Poļu “Gazeta.pl”: “Iespējamās sankcijas pret Irānu dos efektu vienīgi tad, ja pret Irānu nostāsies visa pasaule. Daļējas sankcijas tikai vājinās Irānas ekonomiku, taču režīms varēs noturēties vēl ilgus gadus.”

Pēc ĀM Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem