Ir kopīgi paveikts ievērojams darbs un ir vērojamas pozitīvas tendences

4. oktobrī notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēde par nākamā, 2001. gada Valsts budžeta projektu

Vakar, 4.oktobrī, Valdības namā, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē: finansu ministrs Gundars Bērziņš, labklājības ministrs Andrejs Požarnovs un Ministru prezidents Andris Bērziņš ...

Preses konference Ministru kabinetā vakar, 4.oktobrī, pēc Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdes par nākamā gada Valsts budžeta projektu

Lai gan no arodbiedrības puses Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē bijušas iebildes, ka budžeta projekts iesniegts pavēlu, 29.septembrī, un šodien to sāk apspriest, finansu ministrs Gundars Bērziņš uzsvēra, ka visām gaišajām un spožajām idejām budžets būs atvērts vēl divus mēnešus. Arī no valdības puses.

— Protams, varbūt nedaudz ir par vēlu. Es vienubrīd arī budžeta apspriešanas laikā paudu savas bažas, jo atpalikšana no grafika vienubrīd sasniedza pusotru mēnesi. Konstruktīvs valdības darbs un aktīva Ministru prezidenta rīcība ļāva budžetu pieņemt laikā un iesniegt to Saeimā. Šim budžetam ir viena visraksturīgākā lieta, ar ko tas atšķiras no visiem līdzšinējiem budžetiem kopš neatkarības atjaunošanas.

... Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Juris Radzēvičs

Tas ir pirmais budžets, kurā netiek palielināts neviens no esošajiem nodokļiem ne ražošanai, ne patēriņam un netiek ieviests neviens jauns nodoklis. Desmit gados tā ir pirmo reizi.

Un otra lieta: šis budžets ir reālistisks, pragmatisks kompromiss starp to, ko mēs šodien dzirdējām no arodbiedrībām, ka vienam vai otram postenim vajadzētu vairāk. Jo kopējais neapmierinātais pieprasījums, kā es šodien teicu, ir 230 miljoni latu. Valdībā, budžetu apspriežot, es minēju, ka budžets — tā ir māksla vienmērīgi sadalīt vilšanos. Ceru, ka vilšanās izmēru, 230 miljonus latu, daudzmaz vienmērīgi sadalīs pa budžetu kopumā, nodrošinot attīstību. Plānojam attīstības spēkus, plānojam samazināt sociālo nodokli, kaut arī, piemēram, bija piedāvājums, lai mazinātu deficītu, teiksim, pārtraukt samazināt sociālo nodokli. Uzskatu, ka tas ir nepieļaujami. Uzņēmēji arī šodien pauda savu viedokli. Ir ļoti svarīgi, lai valdības politika būtu prognozējama. Lai nebūtu nekādu brīnumu vai pārsteigumu, lai budžets nenestu kādu satricinājumu vai pārsteigumu. Šis budžets ir pragmatisks, prognozējams, nevienā no pusēm nav izsaucis būtisku satricinājumu. Un es uzskatu, ka šim brīdim tas ir liels sasniegums.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Juris Radzēvičs atzina, ka viņiem patiešām bijuši iebildumi par ļoti vēlu saņemto dokumentu un tādēļ varbūt par dažiem skaitļiem bijis speciāli jāpārjautā ministram. Viņaprāt, kopsummā lieta neesot tik vienkārša. Un, runājot par vilšanās sadalīšanu, šoreiz vilšanās, kas jāsadala, vislielākā esot attiecībā uz strādājošiem. J.Radzēvičs arī bilda, ka joprojām neesot spēkā likums par darbinieku prasību apmierināšanu uzņēmuma maksātnespējas gadījumā, kurā bija paredzēta nodeva garantiju fondam. Un tāpat esot saprotams, ka šis likums nākamgad netikšot pieņemts. Jo būšot arguments par to, ka gluži vienkārši nav naudas. No budžeta viedokļa šis likums vispār neesot apskatīts, kas ir ļoti slikti.

— Jo, zinot noteikumus, kas ir pieņemti Ministru kabineta Komitejas sēdē par bankrotējušiem uzņēmumiem, mums tas nozīmē, ka šī nauda tiks ņemta no privatizācijas fonda līdzekļiem un tātad ar to nodarbosies Privatizācijas aģentūra. Un nauda, kas ir privatizācijas fondā, savukārt netiks paredzēta uzņēmējdarbības stimulēšanai, bet gan uzņēmumu parādu segšanai.

Mūs uztrauc arī sociālā nodokļa samazināšana. Nākamajā gadā nāks klāt fondētās pensijas, kas būs papildu slodze speciālajam sociālās apdrošināšanas budžetam. Un tad mēs nonākam pie tā, par ko runājām pagājušajā gadā: kad tiks atcelti ierobežojumi strādājošiem pensionāriem? Cik es saprotu, tik drīz tas nenotiks. Lai gan šodien runāja, ka attīstība iet uz augšu un viss it kā notiek ļoti labi.

Par nodokļiem. Lai gan jauni nodokļi nav ieviesti, taču, man šķiet, ir palielinājušies ar nodokli apliekamie objekti. Varbūt tā vēl ir precizēšana. Domāju, ka mēs tomēr nevarēsim sabalansēti pateikt, ka viss notiek par labu tautsaimniecībai. Manuprāt, tautsaimniecība nebūs vajadzīga nevienam, izņemot pašiem cilvēkiem. Un tad tā būs attīstība attīstības dēļ. Jo, ja cilvēki nevarēs preces nopirkt, tad arī iekšējā ražošana apstāsies. Ir tomēr jābūt iekšējam patērētājam. Bet, ja mēs nesabalansēsim, kā ministrs saka, vilšanos starp tautsaimniecību un iedzīvotājiem, tad, es domāju, nebūs ne tautsaimniecības, ne iedzīvotāju. Un vēl es gribētu pateikt, lai cik varbūt tas ķecerīgi skan, man šķiet, ka ne Eiropas Savienībai, ne NATO mēs nebūsim vajadzīgi slimi ar tuberkulozi un neizglītoti.

Vakar, 4.oktobrī, Ministru kabinetā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē: Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Astrīda Harbacēviča; Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Juris Radzēvičs, Ministru prezidents Andris Bērziņš; finansu ministrs Gundars Bērziņš; Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, akciju sabiedrības "Aldaris" prezidents Vitālijs Gavrilovs; Latvijas Darba devēju konfederācijas valdes loceklis, publiskās akciju sabiedrības "Grindeks" valdes priekšsēdētājs Valdis Jākabsons               Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Es domāju, ka situācija tautsaimnieciski lielos makroekonomiskos skaitļos varbūt ir uzlabojusies, bet konkrēti cilvēkiem to ir grūti izskaidrot, ja viņu dzīves līmenis tomēr nepieaug. Tas attiecas arī uz mediķiem, un šajā ziņā būs lielas problēmas. Mūsu medicīnai gluži vienkārši var pienākt bankrots.

Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs sacīja, ka nākamgad tiek prognozēta pirktspējas palielināšanās, ka viena no valdības prioritātēm ir veicināt attīstību.

— Valdība ļoti pārliecinoši teica, ka tuvākajā laikā nekādi jauni nodokļi netiks ieviesti, — viņš teica.

— Ir jādomā par to, cik ekonomiski mēs strādājam. Mēs zinām, ka nevaram tuvākajos divos gados sagaidīt naftas cenu krišanos. Un vēl — mēs sen runājam par vides aizsardzību. No vienas puses, tā prasa naudu, bet no otras... Mēs paši tik daudz piesārņojam vidi. Tās pašas pudeles, kuras ražojot patērēta enerģija, darbaspēks, mēs vienkārši izmetam. Arī par to jādomā. Jādomā par ekonomiju visur.

Mēs varam plānot savu attīstību ne tikai uz diviem trim gadiem, bet arī uz pieciem un desmit gadiem, jo mums ir stabila valūta. Un tā arī ir garantija. Man gribas teikt, ka vajadzētu mazāk vienam otru kritizēt, bet gan nākt palīgā, padomāt, ko kopīgi varam labāk izdarīt. Šodien mēs arī kopīgi padomes sēdē skatījām, kā varētu dzīvot labāk. Jo sociālais miers ir viens no galvenajiem trīspusējās sadarbības padomes uzdevumiem. Un budžets. Šodien sarunas bija pozitīvā virzienā.

Finansu ministrs Gundars Bērziņš, oponējot Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja Jura Radzēviča pesimismam, sacīja, ka viņš gribot salīdzināt valsti ar Brīvības pieminekli šodien.

— Valsts ir kaut kas liels un skaists, apkārt sastatnes, un šī valsts ir jābūvē vai jāatjauno, vai jāveic kādi darbi. Un es uzskatu, ka šodien ir ļoti svarīgi, ko teica darba devēji, arī arodbiedrībām aicinājums — lai mēs nevis grūstītos, bet uz šīm sastatnēm kopā strādātu, lai veidotu pieminekli spožu, skaistu, tādu, kā mēs visi vēlamies. Lai tad, kad sastatnes tiks noņemtas, mēs redzētu to visā krāšņumā. Es uzskatu, ka ļoti svarīgs ir šis kompromiss starp pusēm. Gribu aicināt arodbiedrības mazināt pesimismu, sēsties pie kopīgām lietām.

Ir lietas, kuras mums jārisina, kur es pilnībā atbalstu arodbiedrības, bet negrūstīsimies uz sastatnēm. No tā piemineklis skaistāks nekļūs.

J.Radzēvičs bilda, ka viņš jau varot arī kļūt optimistiskāks, taču objektīvo situāciju tas nemainīšot. V.Gavrilovs savukārt sacīja, ka ir jābūt mērķtiecīgiem, daudz ir atkarīgs no pašiem. Jādomā par tūrisma attīstību, par biznesa centru attīstību. Šīs sarunas parādījušas, ka ir paveikts darbs un vērojamas pozitīvas tendences.

Armīda Priedīte, "LV" korespondente

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"