Ārzemju presē

Angļu “The Financial Times”: “Tikai pirms dažām nedēļām šķita, ka Vācijas vēlētāji ir gatavi atdot savas balsis, nodrošinot nepārprotamu vairākumu Angelai Merkelei. Tagad šā scenārija iespējamība mazinās. Konkurenta Gerharda Šrēdera izredzes arī nav spožas, tomēr, ja Merkeles partija neiegūs izteiktu vairākumu, tas sarežģīs koalīcijas veidošanu. A.Merkelei precīzāk jāiezīmē sava ekonomiskā stratēģija un jāsniedz pilnīgs skaidrojums, kā viņa plāno panākt uzlabojumus īstermiņā un nodrošināt ekonomikas pieaugumu ilgtermiņā. Ja kristīgie demokrāti efektīvi neizmantos ekonomikas jautājumu savā programmā, vēlēšanu rezultāts var izvērsties par pārsteigumu.”

•

ASV “Eurasia Daily Monitor” autors sniedz Polijas un Krievijas attiecību saasināšanās hronoloģiju, minot gan Katiņas lietu, gan vēlēšanas Ukrainā un citus aspektus, kā arī ar Krievijas ģeopolitiku saistītus iemeslus, kuru dēļ spriegums palielinās.

•

Krievijas “Vremja Novostei”: Kaut arī Polijas un Krievijas prezidenti telefona sarunā piektdien centās nogludināt nesaskaņas un Polijas premjers uzaicinājis vadošos poļu politiķus uz apaļā galda sarunām, lai apspriestu attiecības ar Krieviju, sociologi atzīmē, ka sabiedrības reakcija Polijā uz pēdējo nedēļu notikumiem (poļu diplomātu un žurnālista piekaušanu) paliek negatīva... “Attiecību saasināšanās ir spēcīgs stimuls populistiska nacionālisma aktivizācijai abās valstīs. Līdz ar to gan pretpolisks, gan pretkrievisks noskaņojums un tā negatīvās sekas ir acīmredzamas Š apgrūtināta ekonomiskā sadarbība un vieglāka dzīve nekompetentiem populistiskiem politiķiem abās valstīs,” raksta autors.

•

Franču “Le Figaro”: “Šo situāciju var nosaukt par jaunu krīzes periodu (Polijas un Krievijas attiecībās), kas aizsākās jau Otrā pasaules kara 60. gadadienas svinību sakarā). Zināms, ka abu valstu galvaspilsētu ielās notikuši vairāki uzbrukumi, kas veicinājuši diplomātisko krīzi. Turklāt Maskavai ir aizdomas, ka Varšava cenšas sarīkot revolūciju Baltkrievijā. Sākotnēji Polija aprobežojās tikai ar paskaidrojumu pieprasīšanu, nevelkot nekādas paralēles ar incidentu Varšavā, bet šobrīd eksperti to vairs neuzskata par vienkāršu nejaušību, drīzāk Krievijas slepeno dienestu īstenotu uzbrukumu. Eksperti uzsver, ka attiecības nesasniegs dziļu krīzi, taču arī neuzlabosies, jo savulaik Polija atbalstīja “oranžo revolūciju” Ukrainā. Pa vidu šim strīdam ir Baltkrievijas problēma – Maskava cenšas izvairīties no kārtējās revolūcijas un saglabāt savu ietekmi, bet Varšava atbalsta opozīcijas spēkus, tādējādi mēģinot pierādīt, ka Polija ir aktīva ES valsts un var pretendēt uz Eiropas avangarda statusu.”

•

Krievijas “Vesti” rakstā par leģionāru salidojumu viņi nodēvēti par “vecajiem nacistiem”, kuru pieredzi pārņemt salidojumā ieradušās patriotiskās jaunatnes organizācijas. Teikts, ka Latvijā leģionārus sauc par brīvības cīnītājiem, minēta Aizsardzības ministrijas ordeņu pasniegšana, pret kuru “veterānu antifašistu protesti palikuši bez uzmanības”.

Pēc ĀM Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem