Kā latu nomainīs eiro

Jautājumi un atbildes

IX.

Turpinājums. Sākums – “LV”, 07.06.2005., 17.06.2005., 01.07.2005., 13.07.2005., 19.07.2005., 26.07.2005., 02.08.2005., 09.08.2005.

Jautājums. Kas notiks ar lata ieguldījumiem tautsaimniecībā, piemēram, tiešās investīcijās, vērtspapīros (akcijās, valsts aizņēmumu un uzņēmumu obligācijās, ķīlu zīmēs utt.)?
Atbilde. It visi ieguldījumi latos pēc apmaiņas kursa tiks pārrēķināti eiro. Tas neattiecas uz ieguldījumiem citās valūtās.

Jautājums. Kā tiks pārkārtota uzņēmumu grāmatvedība?
Atbilde. Visi konti latos tiks pārrēķināti un turpmāk vesti eiro. Tas attiecas arī uz pamatfondu uzskaiti, amortizācijas atskaitījumiem. Šis pārrēķins notiks stingri pēc lata apmaiņas kursa pret eiro. Pamatfondu pārcenošana nenotiks. Turpmāk uzņēmumu bilances tiks sastādītas eiro.

Jautājums. Kas mainīsies statistiskajā uzskaitē, CSP publikācijās?
Atbilde. Statistiskā uzskaite pēc eiro ieviešanas tiks īstenota vienīgi jaunajā starptautiskajā valūtā. Lai gūtu salīdzināmos datus, iepriekšējā gadu statistiskā informācija būs jāpārrēķina eiro. Aprēķinot iekšzemes kopproduktu, maksājumu bilanci, eksporta un importa apjomu, dažus citus rādītājus, atkritīs eiro pārrēķins latos, toties darījumi citās valūtās būs jāpārved eiro izteiksmē.

Jautājums. Vai varēs lata parādus dzēst latos?
Atbilde. Kamēr paralēli apgrozīsies lati un eiro, lata parādus dzēst ar latiem būs iespējams. Kad izbeigsies lata apgrozības laiks, lata parādus, kas jau būs pārrēķināti eiro, varēs apmaksāt vienīgi eiro.

Jautājums. Kā varēs apmainīt pret eiro iedzīvotāju skaidrās naudas uzkrājumus (ietaupījumus) latos?
Atbilde. Iedzīvotājiem ir dažāda lieluma naudas uzkrājumi latos. To izcelsme ir dažāda: ir legālo ienākumu ietaupījumi, ir skaidra nauda, kas iegūta, pārkāpjot likumu. Dažāds ir šīs naudas glabāšanas veids: gan zeķē, zem matrača, citās paslēptuvēs vai vienkārši skapī. Būtu ieteicams šos uzkrājumus laikus noguldīt bankās, lai eiro ieviešanas pirmajā dienā tos automātiski pārrēķinātu eiro. Ja nauda ieguldīta tekošā kontā, tad jebkurā laikā to varēs saņemt eiro. Nav jābūt gaišreģim, lai paredzētu, ka ne visi, kam ir lata uzkrājumi skaidrā naudā, vēlēsies tieši tā rīkoties.

Jautājums. Kas veido Eiropas Monetāro savienību (EMS)?
Atbilde. ES dalībvalstis, kas atteikušās no savas nacionālās valūtas un pārgājušas uz eiro, veido Eiropas Monetāro savienību. Ievērojot šo nosacījumu, par EMS locekli kļūs arī Latvija.

Jautājums. Vai paredzēti izņēmumi no šīs kārtības?
Atbilde. Izņēmumi ir trīs: pirmkārt, balsojums par ECB valūtas rezervju veidošanu un izmantošanu; otrkārt, balsojums par ECB kapitāla izlietošanu; treškārt, balsojums par ECB peļņas izlietošanu. Šajos trijos gadījumos padomē ietilpstošiem direktoriem nav balsstiesību. Balso vienīgi EMS dalībvalstu centrālo banku prezidenti pēc īpašas balsu skaitīšanas kārtības. Katra prezidenta balss svars ir atkarīgs no attiecīgās valsts īpatsvara ECB statūtkapitālā. Šis īpatsvars savukārt ir tieši proporcionāls attiecīgās valsts iekšzemes kopproduktam un iedzīvotāju skaitam, būtībā IKP lielumam uz vienu iedzīvotāju. Pašlaik Vācijas Federālās bankas prezidentam balsošanā ir vairāk balsu nekā pārējiem EMS dalībvalstu amata brāļiem. Var droši prognozēt, ka Latvijas Bankas prezidenta ietekme minētos balsojumos būs pieticīga.

Jautājums. Kā, iestājoties EMS un latu nomainot ar eiro, mainīsies Latvijas Bankas funkcija?
Atbilde. LB darbība daļēji vienkāršosies: pirmkārt, atkritīs naudaszīmju emisija; otrkārt, nebūs ik dienu jānosaka nacionālās valūtas apmaiņas kurss pret citu valstu valūtām, jo eiro apmaiņas kursu pārsvarā noteiks ECB, vadoties no situācijas pasaules valūtas tirgū; treškārt, nebūs jāpārvalda ārzemju valūtu krājumi, kas tiks nodoti ECB.

Jautājums. Kā tiek pieņemti lēmumi Eiropas centrālo banku sistēmā?
Atbilde. ECBS augstākā lēmumu pieņemšanas institūcija ir ECB padome, ko veido EK direktorāts un EMS dalībvalstu centrālo banku prezidenti, tātad perspektīvā arī Latvijas Bankas prezidents.

Georgs Lībermanis,
LU Dr.h.c., Latvijas valsts emeritētais zinātnieks