Jūgendstila vīzijas, zaudējumi un pēctecība

Līdz oktobrim Rīgā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, apskatāma izstāde “Jūgendstils attīstībā”. Tas ir starptautiskā jūgendstila sadarbības tīkla Reseau Art Nouveau Network centrālais pasākums, kurā piedalās 14 Eiropas pilsētas: Olesuna, Aviņona, Barselona, Brisele, Budapešta, Glāzgova, Helsinki, Ļubļana, Nansī, Reusa, Rīga, Terasa, Varēze un Vīne.

Vilhelma Bokslafa projekti Svētā Mārtiņa baznīcai Rīgā 1910.gadā Foto no izstādes kataloga “Art Nouveau in Progress”

Katrā ekspozīcijas vietā izstādi papildina atsevišķa izvērsta sadaļa par katras konkrētās pilsētas jūgendstilu. Šajā ekspozīcijā aplūkojams Rīgas vēsturiskā centra makets un fotogrāfiju ekspozīcija “Rīgas jūgendstila arhitektūra”, kuru 1998.gadā sagatavoja Latvijas arhitektu savienība profesora Jāņa Krastiņa vadībā.

Izstādes vēsture

Jūgendstils kā kultūras fenomens parādījās 19.gadsimta beigās – 20.gadsimta sākumā. Izmantojot industriālās revolūcijas idejas un urbānās vides straujo attīstību, jūgendstils iezīmēja jaunas vēsmas mākslinieciskajā valodā un domāšanā. Jaunā stila attīstību visā Eiropā virzīja tieksme modernizēt un pilnveidot ikdienas dzīvi, kā arī nojaukt robežas starp tēlojošo un lietišķo mākslu.
1999.gadā 14 Eiropas valstis izveidoja sadarbības tīklu, lai pētītu, aizsargātu un izvērtētu jūgendstila mantojumu. Sadarbības tīklu veido dažādu nozaru pārstāvji – pieminekļu aizsardzības speciālisti, muzeju direktori, arhitekti, restauratori un mākslas zinātnieki. Lai veicinātu sabiedrības interesi un izpratni par jūgendstilu, tiek izdotas grāmatas, veidota interneta mājaslapa, rīkoti kolokviji un izstādes, kā arī izdoti informatīvi un izglītojoši izdevumi skolēniem. Mērķu īstenošanai sadarbības tīkls vienlaikus ar vietējo finansējumu saņem finansiālu atbalstu no Eiropas Komisijas programmas “Kultūra 2000”.
Projekts aizsākās 2003.gadā, kad tika atvērta pirmā izstāde Terasā (Katalonijā). Pirms Rīgas tā ir pabijusi astoņās pilsētās un vēlāk turpinās ceļu uz pārējām četrām pilsētām, līdz noslēgsies 2006.gadā Aviņonā. Materiālus par katru konkrēto pilsētu sagatavojuši attiecīgās valsts speciālisti, izstādes kuratore ir beļģiete Natālija Filsera, dizainu izstrādājuši skotu arhitekti, bet ekspozīcija sagatavota Katalonijā.
Izstāde ir iekārtota trīs sadaļās – “Vīzijas”, “Zaudējumi”, “Pēctecība un atjaunošana”.

Vīzijas

Pagājušā gadsimta sākumā gan ekonomiskā, gan sociālā dzīve bija ļoti attīstīta un cilvēki, neatkarīgi no sociālā stāvokļa, vēlējās dzīvot skaisti, radīt ap sevi mākslinieciski kvalitatīvu vidi. Tas bija laiks, kad tika celtas ne tikai skaistas un monumentālas celtnes, bet arī radīti funkcionāli dekoratīvi priekšmeti.
Sadaļā “Vīzijas” galvenokārt parādās nekad neuzbūvētu celtņu vai interesantu pagaidu būvju meti. Skatītājam tiek dota iespēja padomāt par tēmu – kā būtu, ja būtu. Turklāt šī sadaļa pierāda, cik arhitekti bijuši utopiski domājoši, kuru mērķis bijis realizēt vienu no svarīgākajiem jūgendstila manifestiem – šī kustība nav izklaide, bet gan himna dzīvei.
Sabiedrības gaume bija pakļauta mākslas vīzijām, tādā veidā radot auglīgu augsni jaunai mākslinieciskajai ērai.

Zaudējumi

Laikam ejot, nav pasargāts neviens priekšmets. Vēsture pierāda, ka dažādi apstākļi kalpo par pamatu cilvēku radīto lietu iznīcināšanai. To sekmē karš, sabiedrības gaumes maiņa, nekustamā īpašuma spekulācijas un citi faktori. Otrā sadaļa “Zaudējumi” ir veltīta šai “laika zoba” tēmai.
Viens no lielākajiem arhitektoniskajiem zaudējumiem Rīgā tiek saistīts ar pasaulslavenā arhitekta Henrija van de Veldes projektēto Sv.Pētera baznīcai piederošo mācītāja māju (1910-1912), kas tika uzcelta tā dēvētajā perpendikulārajā jūgendstilā. Mācītāja māja, kas atradās Vaļņu ielā, tika izpostīta Otrā pasaules kara laikā, bet pavisam nojaukta pēc kara.
Pēc Otrā pasaules kara iznīcībai bija pakļautas ļoti daudzas jūgendstila ēkas, par kurām varam spriest tikai pēc fotogrāfijām vai projektiem.

Jūgendstila mājas fasāde Rīgā, Alberta ielā Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Pēctecība un atjaunošana

Kaut gan pagājis gadsimts, kopš uzcelta lielākā daļa jūgendstila ēku, pārciesti divi pasaules kari un pārdzīvotas dažādas mākslas parādības, liela daļa jūgendstila celtņu joprojām rotā Eiropas pilsētas un nereti tiek uzskatītas par augstāko sasniegumu arhitektūras vēsturē.
Šajā sadaļā ir parādīti piemēri, kuros autentisks jūgendstila mantojums joprojām kalpo savai sākotnējai funkcijai, kā arī eksponēti to ēku foto piemēri, kuras ir priekšzīmīgi atjaunotas vai kurām atrasts jauns pielietojums.

Izstāde, kurā meklēt atbildes

Iespējams, izstādi “Jūgendstils attīstībā” varētu dēvēt par šāgada izglītojošāko un atraktīvāko skati. Tā piedāvā ne vien apskatīt un saprast jūgendstila attīstības līkločus, bet arī “ieelpot to laiku gaisu”.
Izstāde sniedz iespēju paskatīties ne tikai uz Eiropas svarīgākajiem arhitektūras pieminekļiem, bet arī labāk iepazīt pilsētu, kurā dzīvojam. Bieži vien, dzīvojot kādā no jūgendstila ēkām, nākas secināt, ka nekā nezinām par to vēsturi. Ja tā, iespējams, izstāde sniegs atbildes gandrīz uz visiem jautājumiem, kas saistīti, sākot ar ēku projektiem un beidzot ar ārdurvju dizainu.

Raivis Spalvēns